Anotācija (ex-ante)

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā "Par Latvijas Republikas 2019.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem", kas ir apstiprināts ar Valsts kontroles revīzijas un metodoloģijas departamenta 2020. gada 15. septembra lēmumu Nr. 2.4.1-32/2019/LEM/49, konstatēja atsevišķus trūkumus būvkomersantu nodevas administrēšanas procesā:
1) normatīvais regulējums nesatur nepārprotamus noteikumus attiecībā uz komersanta pienākumu reģistrēties būvkomersantu reģistrā, tai skaitā nav skaidri definēts, kas ir būvniecības pakalpojumi un kā identificēt, vai komersanta attiecīgā darbība ir klasificējama kā būvniecības pakalpojumu sniegšana;
2) Būvniecības valsts kontroles birojs nav izveidojis un ieviesis tādu kontroles sistēmu, kas ļautu precīzi un pilnā mērā novērtēt konkrētā komersanta maksājamās valsts nodevas apmēra atbilstību normatīvajam aktam, kā arī atsevišķos gadījumos novērtēt nodevas samazināšanu pamatojošo dokumentu un tajā ietvertās informācijas ticamību.

Valsts kontroles revīzijas ziņojums satur ieteikumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju pilnveidot būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontroli, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam. 

2020. gada 6. oktobrī Ministru kabinets, izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Republikas 2019. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un informatīvo ziņojumu "Par Valsts kontroles revīzijā "Par Latvijas Republikas 2019.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" sniegtajiem ieteikumiem un priekšlikumu Ministru kabinetam", nolēma, lai ieviestu Valsts kontroles 2020. gada 15. septembra revīzijas ziņojuma Nr. 2.4.1-32/2019 "Par Latvijas Republikas 2019.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" ieteikumu grafikā "Finanšu ministrijas ziņošanas par ieteikumu ieviešanas laika grafiks" sniegto ieteikumu, Ekonomikas ministrijai (tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojam) pilnveidot būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontroli, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam.

Saeima 2020. gada 3. decembrī trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 626/Lp13), kas izsaka Būvniecības likuma 22. pantu jaunajā redakcijā, to būtiski pilnveidojot un novēršot iepriekšējās redakcijas nepilnības, kas ļāva to interpretēt sašaurināti, pieļaujot komersantiem, kas darbojas būvniecības jomā, bet nenodarbina būvspeciālistus, reģistrā nereģistrēties. Grozījumi Būvniecības likumā stājas spēkā 2020. gada 31. decembrī. Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir uzsvērts, ka grozījumi Būvniecības likuma 22. pantā ir paredzēti, lai novērstu radušās neskaidrības saistībā ar nepieciešamību reģistrēties būvkomersantu reģistrā. Ja komersants (Komerclikuma izpratnē) vēlas sniegt jebkāda veida būvniecības pakalpojumus (piemēram, inženierizpēte, projektēšana, būvdarbu veikšana, būvuzraudzība, būvekspertīze), neatkarīgi no tā, vai plānoto būvdarbu veikšanai ir nepieciešama jebkāda veida būvvaldes atļauja, tam ir jābūt reģistrētam būvkomersantu reģistrā. Turklāt 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā administratīvā atbildība par pakalpojuma sniegšanu bez reģistrācijas būvkomersantu reģistrā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 30. pantu sods par šādu pārkāpumu ir līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

Komersanti, kas vēlas sniegt būvniecības pakalpojumus, un būvkomersanti iesniegumus Būvniecības valsts kontroles birojā kā reģistra iestādē pašlaik var iesniegt divos veidos – elektroniski būvniecības informācijas sistēmā vai ārpus būvniecības informācijas sistēmas – kā elektroniski parakstītus dokumentus vai kā papīra formā parakstītus dokumentus. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams atvieglot procesu un paplašināt e-pakalpojumu izmantošanu, pilnībā pārejot uz iesniegumu iesniegšanu būvniecības informācijas sistēmā un uz sistēmas paraksta jeb elektroniskajā pakalpojumā pieejamā elektroniskās parakstīšanas rīka izmantošanu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmo daļu persona iesniegumu iestādē, kuras kompetencē ir izskatīt administratīvo lietu, var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Saskaņā ar Būvniecības likuma 24. panta 3.¹ daļu būvniecības informācijas sistēmā datu apriti nodrošina elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā, tomēr no šīm tiesību normām tiešā veidā neizriet, ka, piemēram, iesniegumu par komersanta reģistrāciju vai atkārtotu reģistrāciju, būvkomersanta izslēgšanu no reģistra, reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu un ikgadējo informāciju var iesniegt, tikai izmantojot speciālu tiešsaistes formu būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē.
Līdz ar to, lai novērstu šīs pretrunas, Saeima 2023. gada 27. aprīlī trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 88/Lp14), Būvniecības likuma 24. pantu papildinot ar 6.³ daļu un nosakot, ka persona iesniegumus vai datus saistībā ar būvkomersantu reģistrāciju iesniedz atbilstošajai institūcijai vai reģistrē būvniecības informācijas sistēmā, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Iepriekš minētie grozījumi Būvniecības likumā stāsies spēkā 2023. gada 29. maijā.

Komersantiem, kas vēlas sniegt būvniecības pakalpojumus, un būvkomersantiem pašlaik Būvniecības valsts kontroles birojā kā reģistra iestādē jāiesniedz informāciju, kas tai nav nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī tādu informāciju, kas reģistra iestādei pieejama citās valsts informācijas sistēmās.

2020. gada 19. maija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Vienotās digitālās vārtejas regulas prasību ieviešanu" (TA-767, MK protokols Nr. 34, 22.§). Atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 4. punktam ministrijām tika dots uzdevums atbilstoši to kompetencei līdz 2022. gada 30. oktobrim izvērtēt normatīvo regulējumu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2018/1724 (Vienotā digitālās vārtejas regula) prasību ieviešanu un, balstoties uz veikto izvērtējumu, noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos. Saskaņā ar Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām līdz 2023. gada 30. jūnijam publiskās pārvaldes pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina vienreizes principa ieviešana to sniegtajos pārrobežu pakalpojumos. Vienreizes princips paredz, ka uzņēmēji valsts iestādēm datus par sevi sniedz vienreiz. Savukārt iestāde, kas sniedz pakalpojumus, no uzņēmējiem pieņem tādu informāciju, kas par šo personu jau ir pieejama citai iestādei, šo informāciju izgūstot no attiecīgās iestādes informācijas sistēmas, izmantojot vienotos informācijas apmaiņas rīkus. Ar šo projektu regula netiek ieviesta, bet tiek nodrošināta vienreizes principa prasību izpilde.

Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtajā pakalpojumā "Iesniegums par komersanta ikgadējo informāciju būvkomersantu reģistram", kur atbilstoši 2014. gada 25. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" 27³. punktam, saņemot pakalpojumu, komersantam tiek pieprasīts iesniegt iesniegumu, tam pievienojot gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata sastāvā esošā peļņas vai zaudējumu aprēķina kopiju. Taču, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajai daļai, gada pārskats un konsolidētā gada pārskats, ja tāds ir, iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestam, un attiecīgi, komersanta gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata sastāvā esošā peļņas vai zaudējumu aprēķinu Būvniecības valsts kontroles birojs var iegūt no Valsts ieņēmumu dienesta. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus minētajos noteikumos, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi.

Noteikumu projektā ir pilnveidota būvkomersantu reģistrēšanas un valsts nodevas samaksas kontrole, lai Būvniecības valsts kontroles birojs kā uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam. Noteikumu projektā noteikts, ka komersantam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā, ja tas sniedz būvniecības pakalpojumus (NACE: Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. redakcija – F sadaļa "Būvniecība" un M sadaļas "Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi" 71. nodaļas "Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze" grupa 71.1 "Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi un konsultācijas", ciktāl tas attiecās uz būvju projektēšanu, tehnisko apsekošanu, būvekspertīzi, inženierkonsultāciju sniegšanu būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros). Savukārt, lai uzlabotu valsts nodevas samaksas kontroli, būvkomersantu reģistrā plānots automātiski saņemt un iekļaut informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par būvkomersanta ieņēmumiem no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem.

Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekts paredz samazināt iesniedzamās informācijas apjomu, digitalizēt procesu (iesniegumi tikai caur būvniecības informācijas sistēmu un parakstīti ar sistēmas parakstu jeb elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku) un nodrošināt informācijas saņemšanu no citām valsts informācijas sistēmām jeb vienreizes principa prasību izpildi. Turpmāk būvkomersantiem katru gadu nebūs jāiesniedz ikgadējo informāciju, bet maksājamo valsts nodevu Būvniecības valsts kontroles birojs aprēķinās pats, ņemot vērā būvkomersantu reģistrā pieejamo informāciju, un informēs par to būvkomersantus. Reģistra iestāde reizi gadā izvērtēs no Valsts ieņēmumu dienesta saņemto vai būvkomersanta (individuālā komersanta, ārvalstu komersanta) iesniegto ikgadējo informāciju, veiks valsts nodevas aprēķināšanu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā un to paziņos būvkomersantam būvniecības informācijas sistēmā.

Lai gan Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" 12. punkts nosaka, ka būvniecības informācijas sistēmā lietotājs var parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu vai parakstīt strukturētus datus un veikt citas darbības būvniecības informācijas sistēmā ar būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas parakstu), personai vieglāk izmantojams ir sistēmas paraksts, bet tas vēl nav izstrādāts būvkomersantu reģistrā, tādēļ noteikumu projektā paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, bet līdz tam laikam atbilstoši Būvniecības likuma 24. panta 6.³ daļai, kas stāsies spēkā 2023. gada 29. maijā, un Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumu Nr. 116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" 4. punktam iesniegumus būvkomersantu reģistrā varēs iesniegt, aizpildot speciālu tiešsaistes formu būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē un parakstot ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.