Anotācija (ex-ante)

1. Noteikumus Nr.374 nepieciešams aktualizēt atbilstoši faktiskajai situācijai, jo modernizējot projektu vadības sistēmu, SIF ir ieviesta MAP platforma, kas nodrošina projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas, kā arī atskaišu iesniegšanas un vērtēšanas procesa modernizāciju, īstenojot projektu konkursu organizācijas procesu elektroniski, tādā veidā mazinot arī administratīvo slogu projektu iesniedzējiem, jo ir ērti aizpildīt projekta pieteikumu elektroniski, aizpildot visas nepieciešamās projekta pieteikuma sadaļas, jo projekta pieteikumu nav iespējams iesniegt, ja visas obligātās pieteikuma sadaļas nav aizpildītas.

1. SIF tiek ieviesta MAP platforma, kas nodrošinās projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas, kā arī atskaišu iesniegšanas un vērtēšanas procesa modernizāciju, līdz ar to noteikumi Nr.374 papildināmi, ka projekta iesniegumu iesniedz elektroniski elektroniskajā iesniegumu iesniegšanas sistēmā, taču nenorādot konkrētu atsauci uz MAP platformu, ņemot vērā iespējamās elektroniskās iesniegumu iesniegšanas sistēmas nosaukuma izmaiņas. SIF mājaslapā ir detalizēta informācija par elektronisko iesniegumu iesniegšanas sistēmu, kurā ir iesniedz projektu iesniegumus -  https://www.sif.gov.lv/lv/merka-finansejuma-izlietojuma-parvaldibas-platforma-map. MAP interneta vietne ir pieejama sif.map.gov.lv. Juridiskās personas vārdā pieteikumu iesniedz fiziska persona, kurai ir attiecīgās juridiskās personas pārstāvības tiesības. Tāpat noteikumos Nr.374 tiek atrunātas arī citas nianses, kas saistītas ar pāreju uz projektu iesniegumu iesniegšanu, vērtēšanu, līgumu slēgšanu ar projektu īstenotājiem elektroniskajā iesniegumu iesniegšanas sistēmā (MAP platformā). Paredzēts, ka  visa informācija par projektu glabāsies vienuviet, tas ir, šajā elektroniskajā iesniegumu iesniegšanas sistēmā.  Elektroniskajā iesniegumu iesniegšanas sistēmā parakstītam dokumentam, tajā skaitā projekta īstenošanas līgumam, kas parakstīts ar sistēmas parakstu, ir juridisks spēks. Ar projekta iesniedzējiem tiek slēgtas rakstveida vienošanās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko (sistēmas) parakstu. Šobrīd šajā elektroniskajā iesniegumu iesniegšanas sistēmā ar elektronisko  parakstu ir tehniski iespējams parakstīt tikai projektu īstenošanas līgumus, taču ar laiku, veicot sistēmas uzlabojumus, tiks ieviesta arī cita veida dokumentu parakstīšanas iespēja ar  elektronisko parakstu. Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz papīra formā vai elektroniski elektroniskajā iesniegumu iesniegšanas sistēmā (noteikumu Nr.374 13.punkts).
Noteikumu projekts paredz, ka atklāta projektu iesniegumu konkursa nolikums, iesnieguma veidlapa, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, metodiskie norādījumi, projekta iesniegumu iesniegšanas termiņš un cita ar projektu iesniegumu konkursu saistīta informācija pieejama elektroniskajā iesniegumu iesniegšanas sistēmā. Noteikumu projekts paredz izmaiņas noteikumu Nr.374 12., 13., 18.,  24., 30. un 43.punktā. Tiek svītrots noteikumu Nr.374 11., 14. un 16.punkts.

2. Noteikumu Nr.374 8.punktā noteiktas prasības, kādām ir jāatbilst projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, tajā skaitā jāsniedz apliecinājums, ka neatbilst nevienam no Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmajā daļā minētajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas kritērijiem. Ar 2023.gada 1.janvāri ir spēkā stājušies grozījumi Publisko iepirkumu likuma 42.pantā, kur tiek precizēta nodokļu pārbaudes kārtība, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, kā arī tiek paplašināta pasūtītāja iespēja izslēgt kandidātu vai pretendentu, paplašinot izslēgšanas iemeslu uzskaitījumu (Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrā daļa).
Līdz 2023.gada 1.janvārim Publisko iepirkumu likumā bija paredzēts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro. Līdz ar to no dalības iepirkumā tiek izslēgts kandidāts vai pretendents, kuram ir konstatēti nodokļu parādi.
Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī, tika noteikts, ka kandidāti un pretendenti izslēdzami no dalības iepirkumā, ja tiem vai to patiesā labuma guvējam Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas, jomā. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā nosaka, ka kandidāti un pretendenti izslēdzami no dalības iepirkumā arī tad, ja saistības nodokļu jomā nav izpildītas personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē (minētā likuma 42. panta trešās daļas 4.punkts). Gadījumi, kuros atzīstams, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Publisko iepirkumu likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka, lai skaidrāk noteiktu, kas apliecinātu, ka attiecīgajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītas saistības nodokļu, jomā, tiek noteikts, ka šādi pierādījumi ir - izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas, pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu un citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesamību. Pie citiem objektīviem pierādījumiem par nodokļu parādu neesamību uzskatāms, piemēram, lēmums „Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka attiecīgajā datumā nav nodokļu parāda, t.sk. gadījumā, ja veikta nodokļu pārmaksas novirzīšana citu nodokļu maksājumiem, ko nodokļu administrācija ir pārbaudījusi, apstiprinājusi, novirzījusi (EDS izdrukā atspoguļots kā „Rezervēts ieskaitīt”), vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka nodokļa maksājums ir saņemts valsts vai pašvaldības budžetā attiecīgajā datumā. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" apzināti noteikts “citi objektīvi pierādījumi”, jo nav iespējams noteikt visus dokumentus, kas potenciāli nākotnē varētu tikt izmantoti kā objektīvi pierādījumi nodokļu saistību izpildes apliecināšanai. Ievērojot, ka šajā jautājumā pastāvīgi mainās gan administratīvā, gan tiesu prakse, pasūtītājiem būtu jāseko līdzi, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejamiem skaidrojumiem par nodokļu parādu neesamības apliecināšanu, kuros tiek apkopota (un nepieciešamības gadījumā aktualizēta) informācija par to, kas ir uzskatāms par objektīvu pierādījumu nodokļu parāda neesamības apliecināšanai.
Attiecībā uz SIF organizēto atklāto projektu iesniegumu konkursu projektu iesniedzēju un to sadarbības partneru atbilstības pārbaudēm jāmin, ka veikt Publisko iepirkumu likumā minētās pārbaudes par neizpildītajām saistībām nodokļu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas, jomā ir pārlieku liels administratīvais slogs, jo SIF administrēto programmu projektu konkursos piedalās liels skaits ar projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem un nebūtu lietderīgi veikt šāda veida padziļinātās pārbaudes par katru projekta iesniedzēju vai tā sadarbības partneri, ņemot vērā arī to, ka SIF organizētajos konkursos piešķiramās finansējuma summas ir krietni mazākas nekā summas par kādām tiek realizēti projekti publiskajos iepirkumos. SIF organizētajos projektu konkursos būtu saglabājama prasība par nodokļu parāda neesamību. Šāda prasība, kā viena no noteikumu projektā izvirzītajām prasībām, ļauj gūt pārliecību, ka persona spēj nodrošināt savu uzņemto pienākumu izpildi pret valsti (neveidojas nodokļu parāds). Likums "Par nodokļiem un nodevām" definē neizpildītās saistības nodokļu jomā un viens no kritērijiem tam ir nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro (kopā gan Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, gan arī pašvaldības administrēto nodokļu). Izvēlēta atsauce uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.⁴ panta 2.punktu, ņemot vērā, ka nodokļu parāda esamība ir būtisks kritērijs konkrētās personas spējai izpildīt savas saistības. Noteikumu projektā ir iekļaujama prasība par nodokļu parāda neesamību saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.⁴ panta 2.punktu, lai tādējādi nepārprotami būtu skaidrs - ir vai nav radies nodokļu parāds, nodokļu parāda pārbaudi veicot uz  projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa pēdējo dienu. Līdz šim SIF saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto regulējumu veica  nodokļu parāda pārbaudi gan uz projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa pēdējo dienu, gan uz lēmuma par projekta virzīšanu apstiprināšanai dienu, taču, ņemot vērā, ka SIF iegūst informāciju no VID nodokļu parādnieku datubāzes, kur jaunākie dati parādās ar divu dienu nobīdi atšķirībā no Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS), kur VID parādnieku pārbaude notiek automātiski, tad SIF iespēja gūt pārliecību par parādnieku statusu ir projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, jo uz lēmuma pieņemšanas brīdi SIF nav iespēju objektīvi iegūt operatīvus datus. Ar nodokļu parādu virs 150 euro neesamības prasības iekļaušanu noteikumu projektā, tiek turpināta jau esošā prakse citās jomās, kā, piemēram, šāda prasība noteikta Ministru kabineta 2022.gada 22.marta noteikumos Nr.189 "Noteikumi par to komersantu piekļuvi Atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums", likumā "Par nodokļiem un nodevām", kā arī šādas prasības noteiktas arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas regulē publiskā sektora atbalsta vai labuma piešķiršanu privāto tiesību subjektiem, līdz ar to tiek izmantota konsekventa pieeja. Turklāt Ministru kabineta 2022.gada 22.novembra noteikumu Nr.740 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1. reformas "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" īstenošanas noteikumi” 22.6.apakšpunktā arī ir noteikta pieeja, ka atbilstības pārbaudē nodokļa parāda esamība vai neesamība tiek pārbaudīta tikai vienu reizi, proti, vai projekta iesniedzējam uz projekta iesniegšanas brīdi Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, un nav noteikta deklarāciju iesniegšanas pārbaude.
Noteikumos Nr.374 atsauce uz Publisko iepirkumu likuma pretendentu un kandidātu izslēgšanas noteikumiem ir izveidojusies vēsturiski un laika gaitā šī sasaiste ir turpināta, taču, ņemot vērā to, ka publisko iepirkumu procedūras un vajadzība pēc detalizētas pretendentu atbilstības pārbaudes ievērojami atšķiras no SIF organizēto atklāto pieteikumu projektu konkursu specifikas, tad noteikumos Nr.374 būtu nosakāmas konkrētas, uz projektu iesniedzējiem un to sadarbības partneriem attiecināmas atbilstības prasības, bet nepārņemot visu Publisko iepirkumu likuma detalizēto regulējumu, ko nav nepieciešams pilnībā attiecināt uz SIF konkursiem, taču saglabājot Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 1.punktā minētās prasības, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem.
Lai pārliecinātos par to, vai projekta iesniedzējs un sadarbības partneris atbilst noteikumu Nr.374 8.punktā izvirzītajām prasībām, SIF iegūst informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra uzturētās sistēmas, savukārt informāciju par to, vai organizācijas pārstāvēt tiesīgā persona, komersanta valdes vai padomes loceklis, prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās atbilst noteikumu Nr.374 8.punktā izvirzītajām prasībām un nav sodītas pēc tālāk norādītajiem Krimināllikuma pantiem, SIF nepieciešamības gadījumā pieprasa informāciju Iekšlietu ministrijas “Sodu reģistram”:79.¹ pants. Terorisms, 79.² pants. Terorisma finansēšana, 79.³  pants. Teroristu grupa, 79.⁴ pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam, 79.⁵ pants. Ceļošana terorisma nolūkā, 79.⁶ pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi, 89.¹ pants. Noziedzīga organizācija, 154.¹ pants. Cilvēku tirdzniecība, 177. pants. Krāpšana, 179. pants. Piesavināšanās, 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā, 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana, 199. pants. Komerciālā uzpirkšana, 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, 320. pants. Kukuļņemšana, 321. pants. Kukuļa piesavināšanās, 322. pants. Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam), 323. pants. Kukuļdošana, 326. pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, 326.¹ pants. Tirgošanās ar ietekmi, 326.² pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana, 326.³ pants. Prettiesiska labumu došana.

2. Noteikumu projekts paredz izmaiņas noteikumu Nr.374 8.punktā, t.i., ka projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) apliecina, ka tas vai persona, kura ir organizācijas pārstāvēttiesīgā persona, komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, nav atzīta par vainīgu vai tai nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
1) noziedzīgas organizācijas izveidošanu, vadīšanu, iesaistīšanos tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
2) kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos, starpniecību kukuļošanā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālu uzpirkšanu, prettiesiska labumu pieprasīšanu, pieņemšanu vai došanu, tirgošanos ar ietekmi;
3) krāpšanu, piesavināšanos vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;
4) terorismu, terorisma finansēšanu, teroristu grupas izveidi vai organizēšanu, ceļošanu terorisma nolūkā, terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšanu, apmācīšana un apmācīšanās terorismam;
5) cilvēku tirdzniecību;
6) izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.
Tāpat, lai pārliecinātos, ka projekta iesniedzējs ir spējīgs uzņemties finansiālas saistības, ir nepieciešams pārliecināties par projekta iesniedzēja maksātspēju, līdz ar to ir nosakāma arī šāda prasība: projekta iesniedzējs, kā arī tā sadarbības partneris (ja attiecināms) apliecina, ka tam nav pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas nolēmumu nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, nav apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība.
Vienlaikus ir jāsaglabā arī prasība pēc apliecinājuma, ka par tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām, kurām finansējumu piešķīris fonds, nav saņēmis un nesaņems finansējumu no citiem avotiem.
Prakse ir tāda, ka SIF paļaujas uz projektu iesniedzēju apliecinājumiem, ka attiecībā uz viņiem nepastāv neviens no uzskaitītajiem ierobežojumiem, kas būtu pārbaudāms tikai Sodu reģistrā. Ja pēc līguma noslēgšanas ar projekta īstenotāju vēlāk atklājas, ka projekta īstenotājs ir sniedzis nepatiesu informāciju, tad sekas ir tādas, ka tiek izbeigts līgums ar attiecīgo projekta īstenotāju, atprasīta visa samaksātā līguma summa, ja iepriekš ir ticis izmaksāts avanss, un konkrētais subjekts iekļūst SIF “melnajā sarakstā” un nākamajos gados nevar piedalīties SIF konkursos, jo SIF konkursu atbilstības kritērijos ir noteikums, ka uz konkursa finansējumu nevar pretendēt projekta iesniedzējs, kas iepriekš ir sniedzis nepatiesu informāciju Fondam ar mērķi iegūt valsts finansējumu. Šāds ir mehānisms, kas praksē tiek īstenots.
Skaidrības labad ir precizējama prasība pēc apliecinājuma par to, ka tam nav neatbilstoši veikto izdevumu maksājumu parādu vai neizlietotā finansējuma atmaksas parādu, kuru summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, citos projektos, kas tiek finansēti no ES politiku instrumentu un pārējām ārvalstu finanšu palīdzības programmām vai valsts, vai pašvaldību budžeta. Līdz šim konkrēts parāda pieļaujamais slieksnis MK noteikumos nav atrunāts, taču, ievērojot samērīguma principu un vienādojot prasības attiecībā uz VID parādu pieļaujamo apmēru, tad šajā gadījumā arī tiek vienādota pieeja un noteikts, ka nenokārtoto saistību parāda kopsumma citos projektos nevar pārsniegt 150 euro.

3. Attiecībā uz projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību jānorāda, ka praksē ir konkursi, kuros netiek piemēroti kvalitātes vērtēšanas kritēriji, līdz ar to ir nepieciešams precizēt noteikumos Nr.374 noteikto kārtību un atrunāt, kā notiek projektu iesniegumu vērtēšana gadījumos, kad konkursā nav kvalitātes vērtēšanas kritēriju. Piemēram, Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Līdzfinansējuma programma” projektu konkursos projekti tiek vērtēti pēc administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, tai skaitā pārliecinoties, ka projekts atbilst programmā atbalstāmajām jomām, kā arī līdzfinansējums tiek piešķirts iesniegumu iesniegšanas secībā. Programmas mērķis ir veicināt Latvijas biedrību un nodibinājumu līdzdalību ārvalstu fondu finansētu projektu, kas vērsti uz saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenošanā. Konkursā līdzfinansējums tiks piešķirts NVO projektiem, kuri atbilst programmas mērķim un tiek īstenoti vismaz vienā no šādām jomām: interešu pārstāvība; pilsoniskā līdzdalība un demokrātija; cilvēktiesības, t.sk. bērnu tiesību aizsardzība; dažādības un iekļaušanas veicināšana; izglītība; sociālā palīdzība; vardarbības mazināšana; jaunatne; kultūra; migrācijas jautājumi; NVO savstarpējā sadarbība ES un pasaules līmenī; piederība ES; kritiskās domāšanas un pilsoniskās apziņas attīstība; sabiedrības noturība pret dezinformāciju. Līdzfinansējums tiek piešķirts projektiem, ko jau kāda cita iestāde ir izvērtējusi - visi šie projekti ir kādas citas iestādes apstiprināti. Ja konkursā nav kvalitātes vērtēšanas kritēriju, tad pieteikumu apstiprina atbilstoši atbilstības vērtēšanas rezultātiem.
Praksē viens no visbiežākajiem iemesliem, kādēļ tiek samazināti punkti kvalitātes vērtēšanas sadaļā, ir projektu budžeta sadaļas vērtējums, bieži vien projektu iesniedzēji projekta budžeta sadaļu nav pienācīgi aizpildījuši, trūkst skaidrojuma par atsevišķām budžeta sadaļām, kā veidojas izmaksas vai arī nav sniegts izmaksu pamatojums. Līdz ar to šis ir viens no visbiežākajiem iemesliem, kādēļ kvalitātes vērtēšanas budžeta izmaksu pamatojumā tiek saņemts zems novērtējums un rezultātā projekts nesaņem nepieciešamo minimālo punktu skaitu šajā svarīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā un tiek noraidīts vai arī tiek izvirzīti nosacījumi un projekts tiek apstiprināts ar nosacījumiem, kas arī palielina administratīvo slogu, jo pēc projekta apstiprināšanas ar nosacījumiem projekta iesniedzējam ir jāprecizē projekta budžets atbilstoši vērtēšanas komisijas norādījumiem un SIF darbiniekiem ir jāvērtē, vai noteiktie nosacījumi ir izpildīti. Tikai nosacījumu izpildes gadījumā ir iespējams slēgt projekta īstenošanas līgumu. Savukārt, ja nosacījumi nav atbilstoši izpildīti vai nav izpildīti noteiktajā termiņā, tad projekta īstenošanas līgums netiek slēgts un ir jāpieņem lēmums par projekta pieteikuma noraidīšanu. Lai izvairītos no šāda veida nosacījumu noteikšanas projektiem un novērstu neprecizitātes un nepilnības projekta iesnieguma budžeta sadaļā, tad varētu ļaut projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas procesā vienu reizi projektu vērtēšanas komisijai pieprasīt papildu informāciju no projekta iesniedzēja un lūgt pamatot kādu no projekta budžeta sadaļām vai lūgt precizēt vai paskaidrot papildus kādu budžeta izdevumu pozīciju pirms projekta kvalitātes vērtēšana ir noslēgusies. Ieviešot šādu risinājumu, par kādu nedēļu būtu ilgāks projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas process, taču šādā veidā tiktu uzlabota kopējā projektu iesniegumu kvalitāte un samazināts projektu kopējais skaits, kas tiek apstiprināti ar nosacījumiem vai arī tiek noraidīti dēļ nepienācīgi aizpildītas projekta budžeta sadaļas. Līdz ar to tiek piedāvāts precizēt noteikumu 18.punktu.

3. Noteikumu projekts paredz izmaiņas noteikumu Nr.374 10.5.apakšpunktā, 17., 18. un 20.punktā.

4. Projektu pieteikumu konkursos, kur nav kvalitātes vērtēšanas kritēriju var būt situācija, ka nepietiekama finansējuma dēļ var tikt apstiprināti projekti daļēji pieprasītā finansējuma apmērā. Šāda projekta apstiprināšanas gadījumā pie lēmuma pieņemšanas SIF var uzdot projekta iesniedzējam attiecīgi samazināt projekta budžetu un īstenojamās aktivitātes (ja attiecināms). Šobrīd noteikumi Nr.374 kā nosacījumu neparedz izslēgt no projekta aktivitātes, kas neatbilst konkursa programmas mērķim un nav attiecināmas, bet, ņemot vērā praksē ieviestos nosacījumus, ir nepieciešams precizēt noteikumusNr.374 atbilstoši faktiskajai situācijai un laika gaitā notikušajai projektu attīstībai un specifikai, tādā veidā padarot vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesu elastīgāku.

4. Noteikumu projekts paredz noteikumus Nr.374 papildināt ar 25.5.¹ apakšpunktu, kas paredz izslēgt no projekta aktivitātes, kas neatbilst konkursa programmas mērķim un nav attiecināmas, kā arī papildināt noteikumus ar 25.¹ punktu, kas nosaka, ka projektu iesniegumu konkursos, kur nav kvalitātes vērtēšanas kritēriju vai nepietiekama finansējuma dēļ var tikt apstiprināti projekti daļēji pieprasītā finansējuma apmērā, kā nosacījumu var noteikt projekta iesniedzējam attiecīgi samazināt projekta budžetu un īstenojamās aktivitātes (ja attiecināms).

5. Noteikumu Nr.374 26.punkts nosaka, ka projekta iesniedzējs precizēto projekta iesniegumu iesniedz lēmumā norādītajā termiņā. Fonds 10 darbdienu laikā izskata precizēto projekta iesniegumu un sagatavo atzinumu par lēmumā iekļauto nosacījumu izpildi. Ja fonda atzinums ir pozitīvs, fonds nosūta projekta iesniedzējam piedāvājumu slēgt projekta īstenošanas līgumu. Ja atzinums ir negatīvs vai projekta iesniedzējs nav nodrošinājis lēmumā iekļauto nosacījumu izpildi noteiktajā termiņā, fonds atceļ iepriekš pieņemto lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. Lēmumu nosūta projekta iesniedzējam atbilstoši šo noteikumu 24.punktam.
Konkrētā konkursa rezultātus saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu apstiprina SIF padome un pieņem lēmumus par finansējuma sadali. Skaidrības labad nepieciešams precizēt MK noteikumu regulējumu nosakot, ja atzinums ir negatīvs vai projekta iesniedzējs nav nodrošinājis lēmumā iekļauto nosacījumu izpildi noteiktajā termiņā, fonda padome atceļ iepriekš pieņemto lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. Līdz šim MK noteikumu formulējumā ir minēts, ka šāda veida lēmumu pieņem fonds, taču ar terminu “fonds” MK noteikumos, lielākoties, ir apzīmētas darbības, ko veic fonda sekretariāts, attiecībā uz padomes lēmumiem MK noteikumu tekstā, lielākoties, ir lietots termins “fonda padome”.
 

5. Noteikumu projekts paredz izmaiņas noteikumu Nr.374 26.punktā, nosakot, ka fonda padome atceļ iepriekš pieņemto lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

6. Noteikumu Nr.374 27.punkts nosaka projekta īstenošanas līgumā iekļaujamo informāciju, tajā skaitā 27.2.apakšpunkts paredz, ka projekta īstenošanas līgumā jāiekļauj projekta īstenošanas nosacījumi, tai skaitā projekta mērķis un sasniedzamie rezultāti. Tiek ierosināts veikt grozījumu un no 27.2.apakšpunkta svītrot vārdus “tai skaitā projekta mērķis un sasniedzamie rezultāti”, jo projekta mērķis un sasniedzamie rezultāti tiek norādīti projekta iesniegumā, taču netiek atsevišķi atrunāti projekta īstenošanas līgumā. Projekta iesniegums tiek pievienots kā projekta īstenošanas līguma pielikums un tas ir projekta īstenošanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

6. Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr.374 27.2.apakšpunktā svītrot vārdus "tai skaitā projekta mērķis un sasniedzamie rezultāti".

7. Ņemot vērā tehnoloģiju un konkursu ietvaros organizēto pasākumu attīstību un modifikāciju laika gaitā, ir nepieciešams MK noteikumos noteikt, ka pārbaudes projektu īstenošanas vietās Fonds var veikt gan klātienē, gan attālināti, jo mūsdienās projektu aktivitātes tiek organizētas arī attālinātā formātā, kad visi pasākuma dalībnieki pieslēdzas tiešsaistes platformā internetā, nevis sanāk visi klātienē vienā pasākuma norises vietā.

7. Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr.374 31.punktu izteikt šādā redakcijā: “31.Projekta īstenošanas uzraudzību fonds īsteno, veicot projekta pārskatu (dokumentārās) pārbaudes un pārbaudes projektu īstenošanas vietās (klātienē vai attālināti). Fonds var veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā (klātienē vai attālināti), par to iepriekš nebrīdinot projekta īstenotāju”. Nosakot, ka projektu īstenošanas vietās pārbaudes var veikt gan klātienē, gan attālināti, jo neklātienes (attālinātas) pārbaudes tiek veiktas, piemēram, latviešu valodas apmācībās Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī latviešu valodas apmācībās reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem programmās, jo saskaņā ar konkursu nolikumiem latviešu valodas apmācības var organizēt gan klātienē, gan attālināti, kā arī hibrīda modelī, līdz ar to gadījumā, ja latviešu valodas apmācību kurss notiek attālinātā formātā, tad pārbaude par apmācību kursa norisi arī notiek attālinātā formātā, pieslēdzoties latviešu valodas kursu norises vietai attālināti.

8. Noteikumu Nr.374 terminoloģiju nepieciešams pielāgot Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 379 “Sabiedrības integrācijas fonda nolikums” lietotajai terminoloģijai, jo saskaņā ar minēto noteikumu 2.6.apakšpunktu SIF padome iepazīstas ar fonda īstenoto projektu izvērtēšanas ziņojumiem nevis kopsavilkumu.

8. Noteikumu projekts paredz izmaiņas noteikumos Nr.374 attiecībā uz vārda “kopsavilkums” aizstāšanu ar vārdiem “izvērtēšanas ziņojums” 42. un 43.punktā.