25-TA-1911: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 818 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 818 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir papildināt 4.3.3.3. pasākuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” (turpmāk – 4.3.3.3. pasākums) īstenošanas nosacījumus ar jaunu atbalstāmo darbību, precizēt vienu esošo un attiecīgi precizēt citus saistošos MK noteikumu Nr. 818 nosacījumus, kā arī palielināt 4.3.3.3. pasākuma finansējumu gan jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai, gan atbalsta sociālajiem uzņēmumiem nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
4.3.3.3. pasākuma īstenošanu reglamentē Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 818 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.3. pasākuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 818). Saskaņā ar tiem 4.3.3.3. pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai, tostarp:
- finanšu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem biznesa plāna īstenošanai;
- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas, vienreizējas darba algas un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensācija darba integrācijas uzņēmumiem (t.i., tiem sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem);
- atbalsts sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, t.sk. biznesa ideju konkursu organizēšana, mācību un konsultēšanas pasākumi;
- sociālo uzņēmumu sistēmas pilnveides pasākumi (sociālo uzņēmumu reģistra funkcionalitātes pilnveide un nodrošināšana, informatīvi izglītojošu materiālu izstrāde, sociālo uzņēmumu partnerības stiprināšanas un veicināšanas pasākumi sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana u.c.);
- sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 818 7. punktu 4.3.3.3. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 12 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 10 200 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 800 000 euro.
Eiropas Komisija 2025. gada 23. janvārī ir apstiprinājusi grozījumus Nr. 2 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam (turpmāk – programma), ar kuriem 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” atbalsts tiek paplašināts uz sociālās ekonomikas attīstību, tās dalībnieku veiktspējas stiprināšanu, sociālās ekonomikas ekosistēmas partnerību stiprināšanu un sekmēšanu, kā arī sociālās ekonomikas subjektu identificēšanas, uzskaites un to darbības sociālās ietekmes mērīšanas mehānisma un metodoloģijas izstrādi, sociālās ekonomikas pētījumu un izvērtējumu veikšanu, pasākumiem sociālās ekonomikas ekosistēmas veiktspējas nostiprināšanai, kompetenču attīstībai sociālās ekonomikas jautājumos.
MK noteikumu Nr. 818 sadaļā “IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi” noteikti 4.3.3.3. pasākuma ieviešanas nosacījumi. Kā viens no nosacījumiem, kas noteikts MK noteikumu Nr.818 34.4. apakšpunktā, ir pienākums finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, piesaistot projekta personālu, kā arī nolīgtajiem līgumu izpildītājiem projekta īstenošanas laikā nodrošināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus, tai skaitā parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Savukārt MK noteikumu Nr. 818 34.7. un 37.9. apakšpunktā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir noteikti pienākumi attiecībā uz komunikācijas un vizuālās identitātes prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās.
- finanšu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem biznesa plāna īstenošanai;
- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas, vienreizējas darba algas un darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensācija darba integrācijas uzņēmumiem (t.i., tiem sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem);
- atbalsts sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, t.sk. biznesa ideju konkursu organizēšana, mācību un konsultēšanas pasākumi;
- sociālo uzņēmumu sistēmas pilnveides pasākumi (sociālo uzņēmumu reģistra funkcionalitātes pilnveide un nodrošināšana, informatīvi izglītojošu materiālu izstrāde, sociālo uzņēmumu partnerības stiprināšanas un veicināšanas pasākumi sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana u.c.);
- sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 818 7. punktu 4.3.3.3. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 12 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 10 200 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 800 000 euro.
Eiropas Komisija 2025. gada 23. janvārī ir apstiprinājusi grozījumus Nr. 2 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam (turpmāk – programma), ar kuriem 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” atbalsts tiek paplašināts uz sociālās ekonomikas attīstību, tās dalībnieku veiktspējas stiprināšanu, sociālās ekonomikas ekosistēmas partnerību stiprināšanu un sekmēšanu, kā arī sociālās ekonomikas subjektu identificēšanas, uzskaites un to darbības sociālās ietekmes mērīšanas mehānisma un metodoloģijas izstrādi, sociālās ekonomikas pētījumu un izvērtējumu veikšanu, pasākumiem sociālās ekonomikas ekosistēmas veiktspējas nostiprināšanai, kompetenču attīstībai sociālās ekonomikas jautājumos.
MK noteikumu Nr. 818 sadaļā “IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi” noteikti 4.3.3.3. pasākuma ieviešanas nosacījumi. Kā viens no nosacījumiem, kas noteikts MK noteikumu Nr.818 34.4. apakšpunktā, ir pienākums finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, piesaistot projekta personālu, kā arī nolīgtajiem līgumu izpildītājiem projekta īstenošanas laikā nodrošināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus, tai skaitā parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Savukārt MK noteikumu Nr. 818 34.7. un 37.9. apakšpunktā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir noteikti pienākumi attiecībā uz komunikācijas un vizuālās identitātes prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. 2023. gada 27. novembrī tika pieņemts Eiropas Padomes Ieteikums par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (turpmāk – Ieteikums), kura mērķis ir sekmēt piekļuvi darba tirgum un sociālo iekļaušanu, atbalstot dalībvalstis sociālās ekonomikas veicināšanā un normatīvā regulējuma, kas sekmē sociālās ekonomikas attīstību, pilnveidošanā.
Saskaņā ar Ieteikumu dalībvalstīm 24 mēnešus pēc Ieteikuma pieņemšanas ir jāpieņem jaunas vai jāpilnveido esošās sociālās ekonomikas stratēģijas vai jāintegrē sociālā ekonomika atbilstošajās stratēģijās un politiku pasākumos.
Ņemot vērā minēto, LM ir izstrādājusi Latvijas Sociālās ekonomikas plāna (turpmāk – Plāns) projektu 2026.–2029. gadam, kas 2025. gada 10. oktobrī ir nodots starpinstitūciju saskaņošanā Tiesību aktu portālā.
Plāna mērķis ir atbalstīt un attīstīt sociālo ekonomiku, veicinot tās ieguldījumu valsts sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tas paredz veicināt sabiedrības izpratni par sociālās ekonomikas nozīmi, uzlabot normatīvo regulējumu un atbalsta mehānismus, kas palīdzētu uzņēmumiem un organizācijām darboties un attīstīties. Plānā paredzētie rīcības virzieni veicinās cilvēku nodarbinātību un stiprinās sociālo iekļaušanu. Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā gan Latvijas attīstības vajadzības, gan Eiropas Savienības ieteikumus.
Ņemot vērā to, ka sociālās ekonomikas jēdziens Latvijā ir jauns, nepieciešams veikt arī pētījumus par tās darbību, definīciju, atbalsta iespējām, ekosistēmas nostiprināšanu un citām tēmām, lai nodrošinātu sociālās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un veicinātu tās lomu sabiedrības vajadzību apmierināšanā.
Viena no sociālās ekonomikas mērķa grupām atbilstoši Plānam ir personas vecumā no 65 gadiem (turpmāk – seniori). Lai stiprinātu sociālās ekonomikas ekosistēmu kopumā, ir ļoti svarīgi veicināt šo personu digitālo, veselības, finanšu un sociālo prasmju attīstību, lai sekmētu viņu aktīvu, drošu un pilnvērtīgu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā un darba tirgū.
Plānā iezīmēto pasākumu daļēja īstenošanai paredzēta 4.3.3.3. pasākuma ietvaros. To paredz arī programmas grozījumi Nr. 2, taču MK noteikumi Nr. 818 šobrīd neparedz ne atbalstu sociālajai ekonomikai, ne senioriem.
2. Ņemot vērā programmas grozījumus Nr. 2 un tajā paredzēto atbalstu sociālajai ekonomikai, tika meklētas iespējas rast papildu finansējumu tā īstenošanai. Atbilstoši LM iesniegtajiem priekšlikumiem programmas grozījumiem Nr. 3, finansējums sociālās ekonomikas atbalstam 1 800 000 euro (tai skaitā, ESF Plus finansējums 1 530 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 270 000 euro) tiks pārdalīts no 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” (turpmāk – 4.4.1.1. pasākums). Finansējuma samazinājuma izmaiņas 4.4.1.1. pasākumam jau ir veiktas ar Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 495 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 820 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” īstenošanas noteikumi””. Arī Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF), kas īsteno projektu “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” (Nr. 4.4.1.1/1/24/I/001) 4.4.1.1. pasākuma ietvaros, ir veicis attiecīgus minētā projekta grozījumus un samazinājis projekta finansējumu par 1 800 000 euro (tai skaitā, ESF Plus finansējums 1 530 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 270 000 euro).
Papildus LM kā finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” (turpmāk – SU projekts), ir identificējusi papildu finansējuma nepieciešamību sociālajiem uzņēmējiem biznesa plānu īstenošanai (finanšu grantu piešķiršanai). Atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS) pieejamai informācijai šobrīd SU projektā šim mērķim ir pieejams finansējums 7 milj. euro apmērā. Uz 2025. gada 31. augustu LM kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneris akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – “Altum”) jau ir piešķīris finanšu atbalstu 88 sociālajiem uzņēmumiem par 4,8 milj. euro biznesa plānu īstenošanai. 2025. gada beigās/2026. gada sākumā “Altum” izsniegs finanšu atbalstu par visu SU projektā šim mērķim pieejamo finansējumu, līdz ar to nepietiek finansējuma turpmākam sociālo uzņēmumu atbalstam. Taču interese un nepieciešamība pēc atbalsta sociālajai uzņēmējdarbībai turpina pieaugt un ir nepieciešams arī turpmāk SU projekta ietvaros attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību.
Ņemot vērā Nodarbinātības valsts aģentūras projekta “Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam” progresu 4.3.3.5. pasākuma “Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana” (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums) ietvaros, prognozējams, ka šī projekta īstenošanai nebūs nepieciešams viss sākotnēji paredzētais finansējums (12 852 385 euro, t.sk., ESF Plus finansējums – 10 924 527 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 927 858 euro). Atsevišķu 4.3.3.5. pasākuma projekta darbību īstenošana ir iekavējusies, kas ietekmē arī citu saistīto projekta darbību īstenošanu. Tāpēc LM ir lūgusi Nodarbinātības valsts aģentūru samazināt 4.3.3.5. pasākuma projekta finansējumu par 3 milj. euro un iesniegt attiecīgus projekta grozījumus Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Šo summu attiecīgi plānots novirzīt sociālajiem uzņēmējiem biznesa plānu īstenošanai (finanšu grantu piešķiršanai).
3. Prasība ievērot konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus nav attiecināma uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša), taču šobrīd MK noteikumi Nr. 818 to paredz nodrošināt arī iepirkumu līgumu izpildītājem.
4. MK noteikumu Nr. 818 34.9. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, un sociālajos tīklos ievietot informāciju par projekta īstenošanu un aktualizēt to, tiklīdz pieejama jaunāka informācija, tieši izriet no MK noteikumu Nr.818 34.7. apakšpunktā noteiktā pienākuma finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas regulas 2021/1060 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Proti, 34.9. apakšpunktam ir paskaidrojošs raksturs attiecībā uz 34.7. apakšpunktā finansējuma saņēmējam noteiktajām prasībām. Papildus tam, 34.7. apakšpunktā norādīta atsauce uz nesaistošiem dokumentiem (vadlīnijām).
Saskaņā ar Ieteikumu dalībvalstīm 24 mēnešus pēc Ieteikuma pieņemšanas ir jāpieņem jaunas vai jāpilnveido esošās sociālās ekonomikas stratēģijas vai jāintegrē sociālā ekonomika atbilstošajās stratēģijās un politiku pasākumos.
Ņemot vērā minēto, LM ir izstrādājusi Latvijas Sociālās ekonomikas plāna (turpmāk – Plāns) projektu 2026.–2029. gadam, kas 2025. gada 10. oktobrī ir nodots starpinstitūciju saskaņošanā Tiesību aktu portālā.
Plāna mērķis ir atbalstīt un attīstīt sociālo ekonomiku, veicinot tās ieguldījumu valsts sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tas paredz veicināt sabiedrības izpratni par sociālās ekonomikas nozīmi, uzlabot normatīvo regulējumu un atbalsta mehānismus, kas palīdzētu uzņēmumiem un organizācijām darboties un attīstīties. Plānā paredzētie rīcības virzieni veicinās cilvēku nodarbinātību un stiprinās sociālo iekļaušanu. Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā gan Latvijas attīstības vajadzības, gan Eiropas Savienības ieteikumus.
Ņemot vērā to, ka sociālās ekonomikas jēdziens Latvijā ir jauns, nepieciešams veikt arī pētījumus par tās darbību, definīciju, atbalsta iespējām, ekosistēmas nostiprināšanu un citām tēmām, lai nodrošinātu sociālās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un veicinātu tās lomu sabiedrības vajadzību apmierināšanā.
Viena no sociālās ekonomikas mērķa grupām atbilstoši Plānam ir personas vecumā no 65 gadiem (turpmāk – seniori). Lai stiprinātu sociālās ekonomikas ekosistēmu kopumā, ir ļoti svarīgi veicināt šo personu digitālo, veselības, finanšu un sociālo prasmju attīstību, lai sekmētu viņu aktīvu, drošu un pilnvērtīgu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā un darba tirgū.
Plānā iezīmēto pasākumu daļēja īstenošanai paredzēta 4.3.3.3. pasākuma ietvaros. To paredz arī programmas grozījumi Nr. 2, taču MK noteikumi Nr. 818 šobrīd neparedz ne atbalstu sociālajai ekonomikai, ne senioriem.
2. Ņemot vērā programmas grozījumus Nr. 2 un tajā paredzēto atbalstu sociālajai ekonomikai, tika meklētas iespējas rast papildu finansējumu tā īstenošanai. Atbilstoši LM iesniegtajiem priekšlikumiem programmas grozījumiem Nr. 3, finansējums sociālās ekonomikas atbalstam 1 800 000 euro (tai skaitā, ESF Plus finansējums 1 530 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 270 000 euro) tiks pārdalīts no 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” (turpmāk – 4.4.1.1. pasākums). Finansējuma samazinājuma izmaiņas 4.4.1.1. pasākumam jau ir veiktas ar Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 495 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 820 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” īstenošanas noteikumi””. Arī Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF), kas īsteno projektu “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” (Nr. 4.4.1.1/1/24/I/001) 4.4.1.1. pasākuma ietvaros, ir veicis attiecīgus minētā projekta grozījumus un samazinājis projekta finansējumu par 1 800 000 euro (tai skaitā, ESF Plus finansējums 1 530 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 270 000 euro).
Papildus LM kā finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” (turpmāk – SU projekts), ir identificējusi papildu finansējuma nepieciešamību sociālajiem uzņēmējiem biznesa plānu īstenošanai (finanšu grantu piešķiršanai). Atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS) pieejamai informācijai šobrīd SU projektā šim mērķim ir pieejams finansējums 7 milj. euro apmērā. Uz 2025. gada 31. augustu LM kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneris akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – “Altum”) jau ir piešķīris finanšu atbalstu 88 sociālajiem uzņēmumiem par 4,8 milj. euro biznesa plānu īstenošanai. 2025. gada beigās/2026. gada sākumā “Altum” izsniegs finanšu atbalstu par visu SU projektā šim mērķim pieejamo finansējumu, līdz ar to nepietiek finansējuma turpmākam sociālo uzņēmumu atbalstam. Taču interese un nepieciešamība pēc atbalsta sociālajai uzņēmējdarbībai turpina pieaugt un ir nepieciešams arī turpmāk SU projekta ietvaros attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību.
Ņemot vērā Nodarbinātības valsts aģentūras projekta “Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam” progresu 4.3.3.5. pasākuma “Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana” (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums) ietvaros, prognozējams, ka šī projekta īstenošanai nebūs nepieciešams viss sākotnēji paredzētais finansējums (12 852 385 euro, t.sk., ESF Plus finansējums – 10 924 527 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 927 858 euro). Atsevišķu 4.3.3.5. pasākuma projekta darbību īstenošana ir iekavējusies, kas ietekmē arī citu saistīto projekta darbību īstenošanu. Tāpēc LM ir lūgusi Nodarbinātības valsts aģentūru samazināt 4.3.3.5. pasākuma projekta finansējumu par 3 milj. euro un iesniegt attiecīgus projekta grozījumus Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Šo summu attiecīgi plānots novirzīt sociālajiem uzņēmējiem biznesa plānu īstenošanai (finanšu grantu piešķiršanai).
3. Prasība ievērot konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus nav attiecināma uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša), taču šobrīd MK noteikumi Nr. 818 to paredz nodrošināt arī iepirkumu līgumu izpildītājem.
4. MK noteikumu Nr. 818 34.9. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, un sociālajos tīklos ievietot informāciju par projekta īstenošanu un aktualizēt to, tiklīdz pieejama jaunāka informācija, tieši izriet no MK noteikumu Nr.818 34.7. apakšpunktā noteiktā pienākuma finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas regulas 2021/1060 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Proti, 34.9. apakšpunktam ir paskaidrojošs raksturs attiecībā uz 34.7. apakšpunktā finansējuma saņēmējam noteiktajām prasībām. Papildus tam, 34.7. apakšpunktā norādīta atsauce uz nesaistošiem dokumentiem (vadlīnijām).
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, TA projektā paredzēti šādi grozījumi MK noteikumos Nr. 818:
1) precizēt 4.3.3.3. pasākuma nosaukums no “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” uz “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai”, attiecīgi mainot arī MK noteikumu Nr. 818 nosaukumu. Minētais nepieciešams, jo sociālā ekonomika aptver plašākas atbalsta jomas, t.sk. ietver sevī arī sociālo uzņēmējdarbību. Taču, tā kā sociālā uzņēmējdarbība ir finansiāli ietilpīgākā šī 4.3.3.3. pasākuma daļa, nepieciešams saglabāt tās nosaukumu arī 4.3.3.3. pasākumā;
2) paplašināt 2. punktā noteikto 4.3.3.3. pasākuma mērķi, papildinot to ar atbalstu sociālās ekonomikas ekosistēmas attīstībai, kā arī senioru neformālās un ikdienējās mācīšanās (turpmāk – senioru skola) pasākumu attīstībai;
3) paplašināt 3. punktā noteikto mērķa grupu, papildinot to ar 3.4. apakšpunktu “biedrības un nodibinājumi”, kas būs senioru skolu pasākumu īstenotāji, un 3.5. apakšpunktu “seniori”, kuri būs senioru skolu pasākumu dalībnieki;
4) noteikt 4. punktā divus papildu nacionālos rādītājus – “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai – 25” un “seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos – 2 500”, lai būtu iespējams novērtēt visaptverošu un jēgpilnu projekta sniegumu. Šāds, mērķēts atbalsts senioru skolu pasākumu īstenošanai ir jauna iniciatīva, tāpēc ir nepieciešams noteikt rādītājus, pēc kuriem vērtēt veiktās investīcijas TA projekta 13.3.1 apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības (atbalsts senioru skolām) īstenošanā. Tā kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam neparedz uzraudzības rādītājus šādam atbalstam, TA projektā ir noteikti nacionālie rādītāji. Rādītājā “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas darbības nodrošināšanai” tiks uzskaitītas visas senioru skolas, kas saņems atbalstu 4.3.3.3. pasākumā. Savukārt tā vērtība (25) noteikta, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu atbalsta pārklājumu pa reģioniem, kā arī faktu, ka jau šobrīd darbojas ap 15 senioru skolām, un prognozi, ka izveidosies vismaz jaunas 10 senioru skolas (biedrības un nodibinājumi, kas īstenos senioru skolu pasākumus), kas pieteiksies atbalsta saņemšanai 4.3.3.3. pasākumā. Lai arī ir noteikts minimālais (22 – noteikts proporcionāli maksimālajam projekta finansējumam un mērķa grupas personu skaitam) iesaistāmo senioru skaits vienā projektā, tiek pieņemts, ka optimālais vienā projektā senioru skolas pasākumos iesaistāmais dalībnieku skaits ir 100 seniori (unikālas personas). Attiecīgi rādītāja “seniori” vērtība noteikta, reizinot senioru skolu skaitu ar optimālo senioru skaitu (25 senioru skolas x 100 seniori = 2 500 seniori kopā). Abu rādītāju sasniegšanai nepieciešamais finansējums ir indikatīvi 900 000 euro ar pieņēmumu, ka ne visi projekti tiks iesniegti par maksimālo summu – 45 000 euro (vidējās viena projekta izmaksas prognozējamas ~ 36 000 euro apmērā). Ja visi projekti tiks iesniegti par maksimālo finansējumu un senioru skolu pasākumu īstenošanai būs nepieciešami vairāk kā 900 000 euro, finansējums tiks pārdalīts no citām SU projekta darbībām (t.sk. pārskatot to darbību finansējumu, ko īsteno SIF). Rādītājs “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai” tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu ar SIF, savukārt rādītājs “seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos” – kad persona būs uzsākusi dalību senioru skolu pasākumos projekta ietvaros (t.i., neatkarīgi no personas dalības ilguma projektā). Par rādītāja “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai” izpildi būs atbildīgs SIF, savukārt par rādītāja “seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos” izpildi būs atbildīgi senioru skolu pasākumu projektu īstenotāji. Par abu rādītāju izpildi ziņos LM kā finansējuma saņēmējs, iesniedzot maksājuma pieprasījumus KP VIS. Dati tiks uzkrāti KP VIS, to izpildes uzraudzību veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra – sadarbības iestāde kopējā projekta uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie LM kā finansējuma saņēmēja/SIF kā sadarbības partnera (tādējādi neradot papildu administratīvo slogu). Personas dalību senioru skolas pasākumos apliecinās, piemēram, parakstu lapas vai ieraksti apmeklējumu žurnālos utt. (tiks specificēts līgumā par senioru skolas projekta īstenošanu) un šos dokumentus senioru skolu īstenotāji iesniegs SIF;
5) palielināt 4.3.3.3. pasākuma finansējumu par 4 800 000 euro (t.sk. ESF Plus finansējums 4 080 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 720 000 euro) un 7. punktā noteikt, ka tas ir 16 800 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 14 280 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 520 000 euro. 4.3.3.3. pasākuma ESF Plus finansējumam 14 280 000 euro apmērā piemērots 138. intervences kods “Atbalsts sociālajai ekonomikai un sociālajiem uzņēmumiem”. Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 04 Investīcijas mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU). Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana. TA projektā paredzētie grozījumi nemaina sākotnēji noteiktos intervences kodus;
6) noteikt 4.3.3.3. pasākuma projekta īstenošanā vēl vienu sadarbības partneri –SIF – atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, kas atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumam veicina sabiedrības integrāciju un atbalsta publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. SIF kā sadarbības partneris senioru skolu pasākumu īstenošanas administrēšanā ir noteikts tādēļ, ka SIF ir piedalījies Eiropas Savienības finanšu instrumenta “Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma” finansētajā projektā “Sociālo inovāciju kompetences centri – kapacitātes celšana ilgtspējīgai sabiedrībai” īstenošanā kā Latvijas pārstāvis sadarbībā ar Spāniju, Franciju un Zviedriju. Projekta mērķis bija veicināt starpvalstu sadarbību un savstarpēju mācīšanos, lai izveidotu vai stiprinātu iestādes un organizācijas, kas šajās četrās valstīs darbojas vai varētu darboties kā nacionālie sociālo inovāciju kompetences centri, un attīstītu sociālo inovāciju ekosistēmu. Projekta ietvaros SIF ir organizējis sociālo inovāciju ekosistēmas kartēšanu un sociālo inovāciju kompetences centra izveides stratēģijas izstrādi. Tāpat SIF ir 4.4.1.1. pasākuma finansējuma saņēmējs, kura ietvaros tiek īstenotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovācijas. Sociālās inovācijas atbilstoši Plānam ir sociālās ekonomikas sastāvdaļa. Ņemot vērā minēto un SIF pieredzi nevalstisko organizāciju projektu konkursu organizēšanā, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" ietvaros, kur atklāta projekta konkursa rezultātā tika īstenots viens projekts senioru skolu tīkla attīstībai, SIF ir atbilstoša kompetence, lai īstenotu sadarbības partnerim noteiktos pienākumus atbalsta sniegšanā senioru skolu pasākumu īstenošanai 4.3.3.3. pasākuma ietvaros;
7) papildināt 4.3.3.3. pasākumu ar jaunu atbalstāmo darbību – atbalsts senioru skolām (13.3.1 apakšpunkts), kā arī precizēt MK noteikumu Nr. 818 13.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, papildinot to arī ar sociālās ekonomikas sistēmas pilnveides pasākumu īstenošanu. Attiecīgi abām atbalstāmajām darbībām MK noteikumu Nr. 818 sadaļā “IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi” noteikti jauni vai precizēti to īstenošanas nosacījumi.
Jaunās atbalstāmās darbības – atbalsts senioru skolām – ietvaros, kas tiks īstenots kā pilotprojekts šāda atbalsta sniegšanā, SIF, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojumu sniedzēju (indikatīvi pakalpojumu sniedzēju piesaiste plānota, piemēram, vadlīniju senioru skolu pasākumu satura izveidei, vismaz trīs mācību video par senioru skolu pasākumu saturu izstrādei, informatīvu pasākumu par senioru skolu izveidi un attīstību organizēšanai, senioriem sniegtā atbalsta ietekmes izvērtējuma veikšanā, taču detalizētāks katras darbības īstenotāju apraksts būs projektā vai citā projekta dokumentācijā, piemēram, iepirkuma plānā):
- nodrošinās veiktspējas stiprināšanas pasākumus potenciālajām un jau esošajām senioru skolām – izstrādās vadlīnijas senioru skolu pasākumu satura izveidei, sagatavos vismaz trīs mācību video par senioru skolu pasākumu saturu, organizēs informatīvus pasākumus un sniegs konsultācijas par senioru skolu pasākumu organizēšanu, organizēs mācību ciklu par senioru skolu izveidi un attīstību, lai stiprinātu senioru skolu vispārīgās prasmes par senioru skolu izveidi un darbības nodrošināšanu, darbu ar senioriem, mācību programmu izstrādi utt.;
- organizēs atklātu senioru skolu projektu pieteikumu atlasi, ievērojot TA noteiktās prasības projektu pieteikumu atlases organizēšanai un projektu īstenošanai, kā arī apstiprinātajiem projektiem sniegs finanšu atbalstu.
Projektu pieteikumu vērtēšanu nodrošinās SIF atbilstoši SIF likumam izveidota vērtēšanas komisija, nepieciešamības gadījumā vērtēšanas komisijā pieaicinot arī LM. Vērtēšanas komisija izvērtēs iesniegtos projektu pieteikumus atbilstoši projektu pieteikumu atlases nolikumā noteiktajai kārtībai un kritērijiem un Eiropas Savienības fondu 2021.– 2027.gada plānošanas perioda vadības likumā (turpmāk – fondu vadības likums) noteiktajiem projekta iesniedzēja izslēgšanas noteikumiem. Lai nodrošinātu personas atbilstību fondu vadības likuma 22. panta pirmajā daļā norādītajām projekta iesniedzēja izslēgšanas prasībām pārbaudi, SIF pārbaudīs attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, un informāciju par to, ka attiecīgajai personai uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav aktuālu datu par tiesiskās aizsardzības procesiem, maksātnespējas procesiem, likvidācijas procesu, apturētu vai pārtrauktu saimniecisko darbību, tiesvedību par bankrotu, piemērotu sanāciju vai izlīgumu, pārbaudīs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”. Savukārt lēmumus, kas saistīti ar projektu atlases īstenošanu, pieņems SIF padome, kas atbilstoši SIF likuma 2. panta otrajai daļai ir sadarbības partnera – SIF – lēmējorgāns. Saskaņā ar SIF likumu, SIF administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Visa ar projektu pieteikumu atlasi saistītā informācija (projektu pieteikumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtība, tai skaitā ietverot projektu rindošanas kārtību atbilstoši saņemtajam vērtējumam, vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika, līguma par projekta īstenošanu projekts un citu projektu konkursa atlasei nepieciešamo informāciju) tiks publicēta SIF oficiālajā tīmekļvietnē.
Plānots, ka finanšu atbalsts tiks sniegts 25 senioru skolām, katrā plānošanas reģionā atbalstot vismaz 5 senioru skolas (atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajam Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions un katrā no tiem plānots atbalstīt 5 senioru skolas). Ja saskaņā ar projektu pieteikumu atlases rezultātiem kādā no plānošanas reģioniem būs mazāks apstiprināmo projektu skaits, bet citā – lielāks, SIF, saskaņojot ar LM kā finansējuma saņēmēju, finansējumu varēs pārplānot tam plānošanas reģionam, kur ir vairāk apstiprināmo projektu (t.i., projektu pieteikumiem ar visaugstāko vērtējumu).
Vienas senioru skolas projekta īstenošanai paredzētais minimālais finanšu atbalsts ir 10 000 euro, savukārt maksimālais – 45 000 euro. Minimālais finanšu atbalsta slieksnis noteikts, lai nebūtu pārāk finansiāli mazietilpīgi projekti, kas radītu pārāk lielu administratīvo slogu pret plānotajiem ieguldījumiem. Maksimālais finanšu atbalsts noteikts, ņemot vērā līdzīgu nevalstiskā sektora mācību projektu izmaksas un pašu jau esošo senioru skolu sniegto informāciju, ka indikatīvās mācību izmaksas (pamatā mācību koordinatora un pedagogu atlīdzībai) gadā varētu būt ~ 14 500 euro (divos gados reiz divi), kas, pamatojoties uz inflācijas un minimālās algas pieaugumu 2026. gadā, varētu pieaugt līdz ~ 16 000 euro gadā. Lai vienkāršotu senioru skolu administrēšanu, pārējām izmaksām plānots piemērot regulas Nr. 2021/1060 56. panta 1. punktā noteikto 40 procentu likmi no personāla izmaksām (attiecīgi projekta summa veidojas (16 000 euro X 2 + 40 procenti no 16 000 X 2 = 44 800 euro, to noapaļojot – 45 000 euro). Tāpat ir noteikts minimālais iesaistāmais senioru skaits – vienā projektā – 22 seniori un šādā gadījumā projekta izmaksas nevar pārsniegt arī minimālo finanšu atbalsta slieksni. Savukārt maksimālais iesaistāmo senioru skaits noteikts vismaz 100 unikālas personas. Ja senioru skolas pasākumus īstenos no 23 līdz 99 senioriem, finanšu atbalstu samazina proporcionāli senioru skaitam. Piemēram, ja senioru skola plāno īstenot pasākumus 50 personām (pusei no maksimālā personu skaita), finanšu atbalsta maksimālais apmērs būs 50 procenti no 45 000 euro jeb 22 500 euro. Ja senioru skola plāno īstenot pasākumus 32 personām (32 procentiem no maksimālā personu skaita), finanšu atbalsta maksimālais apmērs būs 32 procenti no 45 000 euro jeb 14 400 euro.
Senioru skolu projektu īstenošanas periods noteikts no 12 līdz 24 mēnešiem, kas ir optimāls īstenošanas periods šāda tipa projektiem (finanšu ietilpības ziņā nelieli projekti, projekta darbības netiek īstenotas katru dienu, bet periodiski). Senioru skolas senioriem nodrošinās neformālās un ikdienējās mācīšanās (t.i. zināšanu, prasmju un pieredzes ieguvi caur ikdienas darbiem, aktivitātēm, dažādu tehnoloģiju lietošanu, sociālo mijiedarbību, brīva laika aktivitātēm, vingrinājumiem un tml.) pasākumus šādu prasmju attīstībai: 1) digitālā pratība, 2) veselības pratība, 3) finanšu pratība, 4) sociālā līdzdalība un aktīva dzīve, 5) radošās un kultūras aktivitātes, 6) mūžizglītība un intelektuālā attīstība, 7) darba tirgus prasmes. Šīs ir prasmes, kas senioriem nepieciešamas, lai sekmētu viņu aktīvu, drošu un pilnvērtīgu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā, stiprinātu viņu pašapziņu, veicinātu neatkarību un informētību ikdienas situācijās. Tāpat, attīstot šīs prasmes, tiks sekmēta mūžizglītība, sociālā iesaiste, radoša pašizpausme un iesaiste vai noturība nodarbinātībā. Katrai senioru skolai savā projektā būs jānodrošina neformālās un ikdienējās mācīšanās pasākumi vismaz par četrām no iepriekš minētajām tēmām. TA projekts paredz arī iespēju senioru skolām sadarboties senioru skolu pasākumu īstenotāju piesaistē. Šādā gadījumā senioru skolām ir jāvienojas, kura no tām īstenos atbilstošo iepirkumu procedūru (ja attiecināms), savukārt izmaksas ir sedzamas atbilstoši katra projekta senioru skaitam dalībai attiecīgajā pasākumā (piemēram, finanšu pratības pasākuma īstenošanā divas senioru skolas vienojas par kopīga pasākuma īstenotāja piesaisti, izmaksas ir 500 euro. No A projekta piedalās 20 seniori, no B projekta – 30 seniori. Kopējais senioru dalībnieku skaits ir 50 seniori, no A projekta 40 procenti no kopīgā dalībnieku skaita, savukārt no B projekta – 60 procenti. Attiecīgi A projekts sedz 40 procentus no 500 euro jeb 200 euro, savukārt B projekts – 60 procentus jeb 300 euro).
TA projekts paredz, ka senioru skolu projektu īstenošanai paredzamas tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kam piemēro 40 procentu likmi pārējām izmaksām (piemēram, telpu uzturēšanai, transporta izmaksām, mācību materiāliem utt.). Personāla izmaksām ir jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, noslēdzot darba līgumu starp darba devēju un darbinieku un noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu (piemēram, mācību pakalpojuma sniegšanu mērķa grupas personām). Minētais nozīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver arī senioru skolas uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma (t.i. ārpakalpojumā) piesaistīta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Tādējādi senioru skola var piesaistīt ārpakalpojumā personālu senioru skolu pasākumu nodrošināšanai. Vienlaikus uzņēmuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja senioru skola ārpakalpojuma līgumā ar personālu uztic ārējam speciālistam atsevišķu mācību pakalpojumu sniegšanu, dažādie izmaksu veidi ir jānorāda rēķinā. Speciālista alga tiks uzskatīta par ārēja personāla izmaksām. Ja personāla izmaksas par speciālistu darbu nav identificējamas kā kategorija, kas ir nošķirama no citām izmaksu kategorijām, kā piemēram, mācību pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo materiālu nodrošināšana, tās nevar izmantot par pamatu vienotajai likmei 40 procentu apmērā.
Par apstiprināto projektu īstenošanu SIF ar senioru skolu pasākumu īstenotājiem slēgs līgumus, veiks avansa, starpposma un noslēguma maksājumus. Ņemot vērā, ka senioru skolu īstenotāji būs biedrības un nodibinājumi, pēc analoģijas ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” noteikto avansa un starpposma maksājumu apmērs nepārsniegs 95 procentus no finanšu atbalsta apmēra (minētais nepieciešams, ņemot vērā biedrību un nodibinājumu finanšu kapacitātes iespējas un ierobežotos resursus papildu finansējuma piesaistei kaut uz laiku);
- pēc šo projektu īstenošanas veiks sniegtā atbalsta sociālās ietekmes novērtēšanu.
Papildus minētajam SIF īstenos sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumus MK noteikumu 13.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums TA projektā paredzētās jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai (t.sk. SIF projekta īstenošanas personālam) un sabiedrības izpratnes un veidošanas pasākumiem ir 1,3 milj. euro. No minētās summas indikatīvi 900 000 euro (t.sk., ESF Plus finansējums 765 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 135 000 euro) senioru skolu pasākumu īstenošanai.
Precizētās atbalstāmās darbības – sociālo uzņēmumu un sociālas ekonomikas sistēmas pilnveides pasākumi – ietvaros LM kā finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojumu sniedzēju, īstenos līdzšinēji plānotos pasākumus sociālās uzņēmējdarbības sistēmas pilnveidei, savukārt attiecībā uz pārējo sociālās ekonomikas ietvaru tiks īstenotas šādas darbības:
- sociālās ekonomikas partnerības stiprināšanas un veicināšanas pasākumu īstenošana, lai radītu vienotu priekšstatu par sociālās ekonomikas lomu sabiedrībā un tautsaimniecībā (piemēram, dialogs ar ministrijām, pašvaldību darbinieku informēšana, reģionālie pasākumi par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu u.c.); sabiedrības un privātā sektora informēšana par sociālās ekonomikas konceptu (piemēram, semināri, tīklošanās, pieredzes apmaiņa, domnīcas u.c.); sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas dalībnieku kapacitātes stiprināšana (piemēram, akselerators, inkubators, sociālās ekonomikas labās prakses piemēru popularizēšana, konsultācijas, mācības u.c.);
- sociālās ekonomikas nedēļa (meistarklases, viktorīnas jauniešiem, video sižeti u.c., kā arī centrālais pasākums – forums, konference.), ko īstenos katru gadu vienu nedēļu;
- pētījums un izvērtējums par sociālās ekonomikas attīstību.
Minētā īstenošanai SU projektā tiks piesaistīts arī papildu personāls – vecākais eksperts (11. mēnešalgu grupa, 37 IIA saime). Kopējās izmaksas minēto sociālās ekonomikas pilnveides pasākumu īstenošanai un papildu personāla piesaistei ir indikatīvi 500 000 euro (t.sk., ESF Plus finansējums 425 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 75 000 euro);
8) precizēt 4.3.3.3. pasākuma attiecināmās izmaksas, nosakot, ka ir attiecināmas arī SIF kā sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas, izmaksas darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, kā arī iekšzemes komandējumiem un darba braucieniem, iepirkumu līgumiem un netiešajām izmaksām. Tāpat attiecināmās izmaksas papildinātas ar jaunu izmaksu pozīciju – finanšu atbalsts senioru skolām (paredzēts tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām un pārējām izmaksām 40 procentu likmes piemērošanai – detalizētāka informācija pie 7. punkta), kā arī paredzētas iepirkumu līgumu izmaksas sociālās ekonomikas atbalsta sistēmas pilnveidei;
9) redakcionāli precizēt pienākumus finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai, tos salāgojot ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām, kā arī svītrot prasību šos nosacījumus ievērot iepirkumu līgumu izpildītājiem (MK noteikumu Nr. 818 34.2.1 apakšpunkts un 34.3. apakšpunkts);
10) svītrot no MK noteikumu Nr.818 34.7. apakšpunkta atsauci uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, kā arī papildināt 34.7. apakšpunktu (tehnisks precizējums) ar palīgteikumu, kas skaidro regulas Nr. 2021/1060 50. pantā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteikto prasību izpildi attiecībā uz informācijas publicēšanu tā tīmekļvietnē. Attiecīgi tiek svītrots 34.9. apakšpunkts. Neskatoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīniju svītrošanu no MK noteikumu Nr.818 34.7. apakšpunkta, tās ir saistošas finansējuma saņēmējiem saskaņā ar vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem, savukārt sadarbības partnerim – saskaņā ar sadarbības līgumu;
11) redakcionāli precizēt MK noteikumos Nr. 818 ietvertos nosacījumus attiecībā uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru personāla piesaisti (34.1. apakšpunkts), kā arī precizēt, ka atbildīgajā iestādē finansējuma saņēmējs informācijai iesniedz sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumu plānu (kas faktiski arī ir projekta komunikācijas plāns).
1) precizēt 4.3.3.3. pasākuma nosaukums no “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” uz “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai”, attiecīgi mainot arī MK noteikumu Nr. 818 nosaukumu. Minētais nepieciešams, jo sociālā ekonomika aptver plašākas atbalsta jomas, t.sk. ietver sevī arī sociālo uzņēmējdarbību. Taču, tā kā sociālā uzņēmējdarbība ir finansiāli ietilpīgākā šī 4.3.3.3. pasākuma daļa, nepieciešams saglabāt tās nosaukumu arī 4.3.3.3. pasākumā;
2) paplašināt 2. punktā noteikto 4.3.3.3. pasākuma mērķi, papildinot to ar atbalstu sociālās ekonomikas ekosistēmas attīstībai, kā arī senioru neformālās un ikdienējās mācīšanās (turpmāk – senioru skola) pasākumu attīstībai;
3) paplašināt 3. punktā noteikto mērķa grupu, papildinot to ar 3.4. apakšpunktu “biedrības un nodibinājumi”, kas būs senioru skolu pasākumu īstenotāji, un 3.5. apakšpunktu “seniori”, kuri būs senioru skolu pasākumu dalībnieki;
4) noteikt 4. punktā divus papildu nacionālos rādītājus – “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai – 25” un “seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos – 2 500”, lai būtu iespējams novērtēt visaptverošu un jēgpilnu projekta sniegumu. Šāds, mērķēts atbalsts senioru skolu pasākumu īstenošanai ir jauna iniciatīva, tāpēc ir nepieciešams noteikt rādītājus, pēc kuriem vērtēt veiktās investīcijas TA projekta 13.3.1 apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības (atbalsts senioru skolām) īstenošanā. Tā kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam neparedz uzraudzības rādītājus šādam atbalstam, TA projektā ir noteikti nacionālie rādītāji. Rādītājā “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas darbības nodrošināšanai” tiks uzskaitītas visas senioru skolas, kas saņems atbalstu 4.3.3.3. pasākumā. Savukārt tā vērtība (25) noteikta, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu atbalsta pārklājumu pa reģioniem, kā arī faktu, ka jau šobrīd darbojas ap 15 senioru skolām, un prognozi, ka izveidosies vismaz jaunas 10 senioru skolas (biedrības un nodibinājumi, kas īstenos senioru skolu pasākumus), kas pieteiksies atbalsta saņemšanai 4.3.3.3. pasākumā. Lai arī ir noteikts minimālais (22 – noteikts proporcionāli maksimālajam projekta finansējumam un mērķa grupas personu skaitam) iesaistāmo senioru skaits vienā projektā, tiek pieņemts, ka optimālais vienā projektā senioru skolas pasākumos iesaistāmais dalībnieku skaits ir 100 seniori (unikālas personas). Attiecīgi rādītāja “seniori” vērtība noteikta, reizinot senioru skolu skaitu ar optimālo senioru skaitu (25 senioru skolas x 100 seniori = 2 500 seniori kopā). Abu rādītāju sasniegšanai nepieciešamais finansējums ir indikatīvi 900 000 euro ar pieņēmumu, ka ne visi projekti tiks iesniegti par maksimālo summu – 45 000 euro (vidējās viena projekta izmaksas prognozējamas ~ 36 000 euro apmērā). Ja visi projekti tiks iesniegti par maksimālo finansējumu un senioru skolu pasākumu īstenošanai būs nepieciešami vairāk kā 900 000 euro, finansējums tiks pārdalīts no citām SU projekta darbībām (t.sk. pārskatot to darbību finansējumu, ko īsteno SIF). Rādītājs “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai” tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu ar SIF, savukārt rādītājs “seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos” – kad persona būs uzsākusi dalību senioru skolu pasākumos projekta ietvaros (t.i., neatkarīgi no personas dalības ilguma projektā). Par rādītāja “biedrības un nodibinājumi, kas saņēmuši atbalstu senioru skolas pasākumu īstenošanai” izpildi būs atbildīgs SIF, savukārt par rādītāja “seniori, kuri piedalījušies senioru skolas pasākumos” izpildi būs atbildīgi senioru skolu pasākumu projektu īstenotāji. Par abu rādītāju izpildi ziņos LM kā finansējuma saņēmējs, iesniedzot maksājuma pieprasījumus KP VIS. Dati tiks uzkrāti KP VIS, to izpildes uzraudzību veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra – sadarbības iestāde kopējā projekta uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie LM kā finansējuma saņēmēja/SIF kā sadarbības partnera (tādējādi neradot papildu administratīvo slogu). Personas dalību senioru skolas pasākumos apliecinās, piemēram, parakstu lapas vai ieraksti apmeklējumu žurnālos utt. (tiks specificēts līgumā par senioru skolas projekta īstenošanu) un šos dokumentus senioru skolu īstenotāji iesniegs SIF;
5) palielināt 4.3.3.3. pasākuma finansējumu par 4 800 000 euro (t.sk. ESF Plus finansējums 4 080 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 720 000 euro) un 7. punktā noteikt, ka tas ir 16 800 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 14 280 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 520 000 euro. 4.3.3.3. pasākuma ESF Plus finansējumam 14 280 000 euro apmērā piemērots 138. intervences kods “Atbalsts sociālajai ekonomikai un sociālajiem uzņēmumiem”. Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 04 Investīcijas mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU). Dzimumu līdztiesība: 02 Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana. TA projektā paredzētie grozījumi nemaina sākotnēji noteiktos intervences kodus;
6) noteikt 4.3.3.3. pasākuma projekta īstenošanā vēl vienu sadarbības partneri –SIF – atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, kas atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumam veicina sabiedrības integrāciju un atbalsta publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. SIF kā sadarbības partneris senioru skolu pasākumu īstenošanas administrēšanā ir noteikts tādēļ, ka SIF ir piedalījies Eiropas Savienības finanšu instrumenta “Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma” finansētajā projektā “Sociālo inovāciju kompetences centri – kapacitātes celšana ilgtspējīgai sabiedrībai” īstenošanā kā Latvijas pārstāvis sadarbībā ar Spāniju, Franciju un Zviedriju. Projekta mērķis bija veicināt starpvalstu sadarbību un savstarpēju mācīšanos, lai izveidotu vai stiprinātu iestādes un organizācijas, kas šajās četrās valstīs darbojas vai varētu darboties kā nacionālie sociālo inovāciju kompetences centri, un attīstītu sociālo inovāciju ekosistēmu. Projekta ietvaros SIF ir organizējis sociālo inovāciju ekosistēmas kartēšanu un sociālo inovāciju kompetences centra izveides stratēģijas izstrādi. Tāpat SIF ir 4.4.1.1. pasākuma finansējuma saņēmējs, kura ietvaros tiek īstenotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovācijas. Sociālās inovācijas atbilstoši Plānam ir sociālās ekonomikas sastāvdaļa. Ņemot vērā minēto un SIF pieredzi nevalstisko organizāciju projektu konkursu organizēšanā, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" ietvaros, kur atklāta projekta konkursa rezultātā tika īstenots viens projekts senioru skolu tīkla attīstībai, SIF ir atbilstoša kompetence, lai īstenotu sadarbības partnerim noteiktos pienākumus atbalsta sniegšanā senioru skolu pasākumu īstenošanai 4.3.3.3. pasākuma ietvaros;
7) papildināt 4.3.3.3. pasākumu ar jaunu atbalstāmo darbību – atbalsts senioru skolām (13.3.1 apakšpunkts), kā arī precizēt MK noteikumu Nr. 818 13.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, papildinot to arī ar sociālās ekonomikas sistēmas pilnveides pasākumu īstenošanu. Attiecīgi abām atbalstāmajām darbībām MK noteikumu Nr. 818 sadaļā “IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi” noteikti jauni vai precizēti to īstenošanas nosacījumi.
Jaunās atbalstāmās darbības – atbalsts senioru skolām – ietvaros, kas tiks īstenots kā pilotprojekts šāda atbalsta sniegšanā, SIF, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojumu sniedzēju (indikatīvi pakalpojumu sniedzēju piesaiste plānota, piemēram, vadlīniju senioru skolu pasākumu satura izveidei, vismaz trīs mācību video par senioru skolu pasākumu saturu izstrādei, informatīvu pasākumu par senioru skolu izveidi un attīstību organizēšanai, senioriem sniegtā atbalsta ietekmes izvērtējuma veikšanā, taču detalizētāks katras darbības īstenotāju apraksts būs projektā vai citā projekta dokumentācijā, piemēram, iepirkuma plānā):
- nodrošinās veiktspējas stiprināšanas pasākumus potenciālajām un jau esošajām senioru skolām – izstrādās vadlīnijas senioru skolu pasākumu satura izveidei, sagatavos vismaz trīs mācību video par senioru skolu pasākumu saturu, organizēs informatīvus pasākumus un sniegs konsultācijas par senioru skolu pasākumu organizēšanu, organizēs mācību ciklu par senioru skolu izveidi un attīstību, lai stiprinātu senioru skolu vispārīgās prasmes par senioru skolu izveidi un darbības nodrošināšanu, darbu ar senioriem, mācību programmu izstrādi utt.;
- organizēs atklātu senioru skolu projektu pieteikumu atlasi, ievērojot TA noteiktās prasības projektu pieteikumu atlases organizēšanai un projektu īstenošanai, kā arī apstiprinātajiem projektiem sniegs finanšu atbalstu.
Projektu pieteikumu vērtēšanu nodrošinās SIF atbilstoši SIF likumam izveidota vērtēšanas komisija, nepieciešamības gadījumā vērtēšanas komisijā pieaicinot arī LM. Vērtēšanas komisija izvērtēs iesniegtos projektu pieteikumus atbilstoši projektu pieteikumu atlases nolikumā noteiktajai kārtībai un kritērijiem un Eiropas Savienības fondu 2021.– 2027.gada plānošanas perioda vadības likumā (turpmāk – fondu vadības likums) noteiktajiem projekta iesniedzēja izslēgšanas noteikumiem. Lai nodrošinātu personas atbilstību fondu vadības likuma 22. panta pirmajā daļā norādītajām projekta iesniedzēja izslēgšanas prasībām pārbaudi, SIF pārbaudīs attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, un informāciju par to, ka attiecīgajai personai uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav aktuālu datu par tiesiskās aizsardzības procesiem, maksātnespējas procesiem, likvidācijas procesu, apturētu vai pārtrauktu saimniecisko darbību, tiesvedību par bankrotu, piemērotu sanāciju vai izlīgumu, pārbaudīs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”. Savukārt lēmumus, kas saistīti ar projektu atlases īstenošanu, pieņems SIF padome, kas atbilstoši SIF likuma 2. panta otrajai daļai ir sadarbības partnera – SIF – lēmējorgāns. Saskaņā ar SIF likumu, SIF administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Visa ar projektu pieteikumu atlasi saistītā informācija (projektu pieteikumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtība, tai skaitā ietverot projektu rindošanas kārtību atbilstoši saņemtajam vērtējumam, vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika, līguma par projekta īstenošanu projekts un citu projektu konkursa atlasei nepieciešamo informāciju) tiks publicēta SIF oficiālajā tīmekļvietnē.
Plānots, ka finanšu atbalsts tiks sniegts 25 senioru skolām, katrā plānošanas reģionā atbalstot vismaz 5 senioru skolas (atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajam Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions un katrā no tiem plānots atbalstīt 5 senioru skolas). Ja saskaņā ar projektu pieteikumu atlases rezultātiem kādā no plānošanas reģioniem būs mazāks apstiprināmo projektu skaits, bet citā – lielāks, SIF, saskaņojot ar LM kā finansējuma saņēmēju, finansējumu varēs pārplānot tam plānošanas reģionam, kur ir vairāk apstiprināmo projektu (t.i., projektu pieteikumiem ar visaugstāko vērtējumu).
Vienas senioru skolas projekta īstenošanai paredzētais minimālais finanšu atbalsts ir 10 000 euro, savukārt maksimālais – 45 000 euro. Minimālais finanšu atbalsta slieksnis noteikts, lai nebūtu pārāk finansiāli mazietilpīgi projekti, kas radītu pārāk lielu administratīvo slogu pret plānotajiem ieguldījumiem. Maksimālais finanšu atbalsts noteikts, ņemot vērā līdzīgu nevalstiskā sektora mācību projektu izmaksas un pašu jau esošo senioru skolu sniegto informāciju, ka indikatīvās mācību izmaksas (pamatā mācību koordinatora un pedagogu atlīdzībai) gadā varētu būt ~ 14 500 euro (divos gados reiz divi), kas, pamatojoties uz inflācijas un minimālās algas pieaugumu 2026. gadā, varētu pieaugt līdz ~ 16 000 euro gadā. Lai vienkāršotu senioru skolu administrēšanu, pārējām izmaksām plānots piemērot regulas Nr. 2021/1060 56. panta 1. punktā noteikto 40 procentu likmi no personāla izmaksām (attiecīgi projekta summa veidojas (16 000 euro X 2 + 40 procenti no 16 000 X 2 = 44 800 euro, to noapaļojot – 45 000 euro). Tāpat ir noteikts minimālais iesaistāmais senioru skaits – vienā projektā – 22 seniori un šādā gadījumā projekta izmaksas nevar pārsniegt arī minimālo finanšu atbalsta slieksni. Savukārt maksimālais iesaistāmo senioru skaits noteikts vismaz 100 unikālas personas. Ja senioru skolas pasākumus īstenos no 23 līdz 99 senioriem, finanšu atbalstu samazina proporcionāli senioru skaitam. Piemēram, ja senioru skola plāno īstenot pasākumus 50 personām (pusei no maksimālā personu skaita), finanšu atbalsta maksimālais apmērs būs 50 procenti no 45 000 euro jeb 22 500 euro. Ja senioru skola plāno īstenot pasākumus 32 personām (32 procentiem no maksimālā personu skaita), finanšu atbalsta maksimālais apmērs būs 32 procenti no 45 000 euro jeb 14 400 euro.
Senioru skolu projektu īstenošanas periods noteikts no 12 līdz 24 mēnešiem, kas ir optimāls īstenošanas periods šāda tipa projektiem (finanšu ietilpības ziņā nelieli projekti, projekta darbības netiek īstenotas katru dienu, bet periodiski). Senioru skolas senioriem nodrošinās neformālās un ikdienējās mācīšanās (t.i. zināšanu, prasmju un pieredzes ieguvi caur ikdienas darbiem, aktivitātēm, dažādu tehnoloģiju lietošanu, sociālo mijiedarbību, brīva laika aktivitātēm, vingrinājumiem un tml.) pasākumus šādu prasmju attīstībai: 1) digitālā pratība, 2) veselības pratība, 3) finanšu pratība, 4) sociālā līdzdalība un aktīva dzīve, 5) radošās un kultūras aktivitātes, 6) mūžizglītība un intelektuālā attīstība, 7) darba tirgus prasmes. Šīs ir prasmes, kas senioriem nepieciešamas, lai sekmētu viņu aktīvu, drošu un pilnvērtīgu līdzdalību mūsdienu sabiedrībā, stiprinātu viņu pašapziņu, veicinātu neatkarību un informētību ikdienas situācijās. Tāpat, attīstot šīs prasmes, tiks sekmēta mūžizglītība, sociālā iesaiste, radoša pašizpausme un iesaiste vai noturība nodarbinātībā. Katrai senioru skolai savā projektā būs jānodrošina neformālās un ikdienējās mācīšanās pasākumi vismaz par četrām no iepriekš minētajām tēmām. TA projekts paredz arī iespēju senioru skolām sadarboties senioru skolu pasākumu īstenotāju piesaistē. Šādā gadījumā senioru skolām ir jāvienojas, kura no tām īstenos atbilstošo iepirkumu procedūru (ja attiecināms), savukārt izmaksas ir sedzamas atbilstoši katra projekta senioru skaitam dalībai attiecīgajā pasākumā (piemēram, finanšu pratības pasākuma īstenošanā divas senioru skolas vienojas par kopīga pasākuma īstenotāja piesaisti, izmaksas ir 500 euro. No A projekta piedalās 20 seniori, no B projekta – 30 seniori. Kopējais senioru dalībnieku skaits ir 50 seniori, no A projekta 40 procenti no kopīgā dalībnieku skaita, savukārt no B projekta – 60 procenti. Attiecīgi A projekts sedz 40 procentus no 500 euro jeb 200 euro, savukārt B projekts – 60 procentus jeb 300 euro).
TA projekts paredz, ka senioru skolu projektu īstenošanai paredzamas tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kam piemēro 40 procentu likmi pārējām izmaksām (piemēram, telpu uzturēšanai, transporta izmaksām, mācību materiāliem utt.). Personāla izmaksām ir jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, noslēdzot darba līgumu starp darba devēju un darbinieku un noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu (piemēram, mācību pakalpojuma sniegšanu mērķa grupas personām). Minētais nozīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver arī senioru skolas uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma (t.i. ārpakalpojumā) piesaistīta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Tādējādi senioru skola var piesaistīt ārpakalpojumā personālu senioru skolu pasākumu nodrošināšanai. Vienlaikus uzņēmuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja senioru skola ārpakalpojuma līgumā ar personālu uztic ārējam speciālistam atsevišķu mācību pakalpojumu sniegšanu, dažādie izmaksu veidi ir jānorāda rēķinā. Speciālista alga tiks uzskatīta par ārēja personāla izmaksām. Ja personāla izmaksas par speciālistu darbu nav identificējamas kā kategorija, kas ir nošķirama no citām izmaksu kategorijām, kā piemēram, mācību pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo materiālu nodrošināšana, tās nevar izmantot par pamatu vienotajai likmei 40 procentu apmērā.
Par apstiprināto projektu īstenošanu SIF ar senioru skolu pasākumu īstenotājiem slēgs līgumus, veiks avansa, starpposma un noslēguma maksājumus. Ņemot vērā, ka senioru skolu īstenotāji būs biedrības un nodibinājumi, pēc analoģijas ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” noteikto avansa un starpposma maksājumu apmērs nepārsniegs 95 procentus no finanšu atbalsta apmēra (minētais nepieciešams, ņemot vērā biedrību un nodibinājumu finanšu kapacitātes iespējas un ierobežotos resursus papildu finansējuma piesaistei kaut uz laiku);
- pēc šo projektu īstenošanas veiks sniegtā atbalsta sociālās ietekmes novērtēšanu.
Papildus minētajam SIF īstenos sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumus MK noteikumu 13.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums TA projektā paredzētās jaunās atbalstāmās darbības īstenošanai (t.sk. SIF projekta īstenošanas personālam) un sabiedrības izpratnes un veidošanas pasākumiem ir 1,3 milj. euro. No minētās summas indikatīvi 900 000 euro (t.sk., ESF Plus finansējums 765 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 135 000 euro) senioru skolu pasākumu īstenošanai.
Precizētās atbalstāmās darbības – sociālo uzņēmumu un sociālas ekonomikas sistēmas pilnveides pasākumi – ietvaros LM kā finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojumu sniedzēju, īstenos līdzšinēji plānotos pasākumus sociālās uzņēmējdarbības sistēmas pilnveidei, savukārt attiecībā uz pārējo sociālās ekonomikas ietvaru tiks īstenotas šādas darbības:
- sociālās ekonomikas partnerības stiprināšanas un veicināšanas pasākumu īstenošana, lai radītu vienotu priekšstatu par sociālās ekonomikas lomu sabiedrībā un tautsaimniecībā (piemēram, dialogs ar ministrijām, pašvaldību darbinieku informēšana, reģionālie pasākumi par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu u.c.); sabiedrības un privātā sektora informēšana par sociālās ekonomikas konceptu (piemēram, semināri, tīklošanās, pieredzes apmaiņa, domnīcas u.c.); sociālo uzņēmumu un sociālās ekonomikas dalībnieku kapacitātes stiprināšana (piemēram, akselerators, inkubators, sociālās ekonomikas labās prakses piemēru popularizēšana, konsultācijas, mācības u.c.);
- sociālās ekonomikas nedēļa (meistarklases, viktorīnas jauniešiem, video sižeti u.c., kā arī centrālais pasākums – forums, konference.), ko īstenos katru gadu vienu nedēļu;
- pētījums un izvērtējums par sociālās ekonomikas attīstību.
Minētā īstenošanai SU projektā tiks piesaistīts arī papildu personāls – vecākais eksperts (11. mēnešalgu grupa, 37 IIA saime). Kopējās izmaksas minēto sociālās ekonomikas pilnveides pasākumu īstenošanai un papildu personāla piesaistei ir indikatīvi 500 000 euro (t.sk., ESF Plus finansējums 425 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 75 000 euro);
8) precizēt 4.3.3.3. pasākuma attiecināmās izmaksas, nosakot, ka ir attiecināmas arī SIF kā sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas, izmaksas darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, kā arī iekšzemes komandējumiem un darba braucieniem, iepirkumu līgumiem un netiešajām izmaksām. Tāpat attiecināmās izmaksas papildinātas ar jaunu izmaksu pozīciju – finanšu atbalsts senioru skolām (paredzēts tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām un pārējām izmaksām 40 procentu likmes piemērošanai – detalizētāka informācija pie 7. punkta), kā arī paredzētas iepirkumu līgumu izmaksas sociālās ekonomikas atbalsta sistēmas pilnveidei;
9) redakcionāli precizēt pienākumus finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai, tos salāgojot ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām, kā arī svītrot prasību šos nosacījumus ievērot iepirkumu līgumu izpildītājiem (MK noteikumu Nr. 818 34.2.1 apakšpunkts un 34.3. apakšpunkts);
10) svītrot no MK noteikumu Nr.818 34.7. apakšpunkta atsauci uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, kā arī papildināt 34.7. apakšpunktu (tehnisks precizējums) ar palīgteikumu, kas skaidro regulas Nr. 2021/1060 50. pantā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteikto prasību izpildi attiecībā uz informācijas publicēšanu tā tīmekļvietnē. Attiecīgi tiek svītrots 34.9. apakšpunkts. Neskatoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīniju svītrošanu no MK noteikumu Nr.818 34.7. apakšpunkta, tās ir saistošas finansējuma saņēmējiem saskaņā ar vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem, savukārt sadarbības partnerim – saskaņā ar sadarbības līgumu;
11) redakcionāli precizēt MK noteikumos Nr. 818 ietvertos nosacījumus attiecībā uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru personāla piesaisti (34.1. apakšpunkts), kā arī precizēt, ka atbildīgajā iestādē finansējuma saņēmējs informācijai iesniedz sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumu plānu (kas faktiski arī ir projekta komunikācijas plāns).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
TA projektā paredzētās izmaiņas nav būtiskas regulas Nr. 2021/1060 65.panta izpratnē, jo neparedz izmaiņas, kas traucētu sākotnējo mērķu sasniegšanu, tieši pretēji – TA projekts paredz 4.3.3.3. pasākuma tvēruma paplašināšanu, līdz ar ko tiks nodrošināts plašāks atbalsts kā sākotnēji tika plānots, attiecīgi sniedzot lielāku ieguldījumu 4.3.3.3. pasākuma mērķa sasniegšanā. Finansējuma saņēmējs ir informēts par TA projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā. Arī SIF kā plānotais sadarbības partneris ir informēts par TA projekta izstrādi un atbalsta tā noteikšanu par sadarbības partneri 4.3.3.3. pasākumā. Pēc TA projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējam tiks lūgts veikt SU projekta grozījumus saistībā ar izmaiņām 4.3.3.3. pasākuma īstenošanas nosacījumos un iesniegt tos Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kā arī noslēgt sadarbības līgumu ar SIF.
4.3.3.3. pasākuma īstenošanas nosacījumu papildināšana ar jaunu sadarbības partneri un jaunu atbalstāmo darbību neietekmē 30.06.2023. Uzraudzības komitejā (lēmums Nr. L-2023/21-27/31) apstiprinātos 4.3.3.3. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus. Visi sadarbības partnerim un atbalstāmajai darbībai piemērojamie kritēriji pamatā paredz vērtēt atbilstību MK noteikumiem par 4.3.3.3. pasākuma īstenošanu. Izņēmums ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi un sadarbības mehānisms starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, taču šos aspektus, kā arī atbilstību MK noteikumu Nr. 818 nosacījumiem Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vērtēs pie projekta grozījumiem, ar kuriem SIF projektā tiks iekļauts kā sadarbības partneris, kā arī iekļauta jaunā atbalstāmā darbība – atbalsts senioru skolām.
4.3.3.3. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno daudzpakāpju projektu – nodrošina projekta īstenošanu, piešķir kompensācijas sociālajiem uzņēmējiem, kā arī viens finansējuma saņēmēja sadarbības partneris ("Altum") piešķir finanšu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, savukārt otrs (SIF) piešķirs finanšu atbalstu senioru skolām.
4.3.3.3. pasākumā plānotajam atbalstam senioru skolām nav saimniecisks raksturs. Pat pieņemot, ka atsevišķu senioru skolu mācību pasākumu nodrošināšana varētu tikt uzskatīta par ekonomiska rakstura aktivitātēm, vietējo senioru skolu (biedrību un nodibinājumu) atbalstam ir maza mēroga ietekme uz ES iekšējo tirgu, jo balstās uz cilvēkkapitāla, nevis ekonomiskas attīstības veicināšanu. Senioru skolu personāla izmaksām ir jāatbilst arī Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Ņemot vērā to, ka gala labuma saņēmēji būs seniori, uzskatāms, ka atbalsts senioru skolām tiek nodrošināts ierobežotā apmērā, neietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Papildus jāatzīmē, ka maksimālais pieejamais finansējums vienai senioru skolai ir 45 000 euro. Atbalstam senioru skolām ir limitēta ietekme uz pārrobežu sadarbību, jo:
1) atbalsta tiešais mērķis ir sniegt atbalsta pasākumus senioriem, nevis sniegt atbalstu senioru skolām to kapacitātes stiprināšanai;
2) valodas barjeras samazina iespēju, ka citu valstu šāda veida pasākumu sniedzēji būs ieinteresēti sniegt tos Latvijā, jo tie nespēs nodrošināt kvalitatīvus mācību pasākumus (t.sk. komunikāciju ar senioriem un atbildīgajām iestādēm) bez nepieciešamajām valodas (t.i., latviešu) prasmēm. Savukārt, lai spētu sniegt atbalsta pasākumus latviešu valodā, potenciālajam pakalpojuma sniedzējam no cita tirgus būtu nepieciešams apmācīt esošos darbiniekus vai pieņemt jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām valodas zināšanām, kas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat minētās valodas barjeras samazina iespēju, ka seniori vēlēsies saņemt atbalsta pasākumus ārpus Latvijas vai arī tādā valodā, kas viņiem nav saprotama. Izvērtējot iepriekš minētos faktorus, secināms, ka senioru skolu īstenotie pasākumi tiks nodrošināti tikai Latvijas rezidentiem specifiskajos reģionos. Atbalsta pasākumus nodrošinās biedrības un nodibinājumi, kas darbojas tikai ierobežotā lokālā līmenī un tie konkurē tikai vietējā līmenī, kas padara ietekmi uz ES tirgu par marginālu.
4.3.3.3. pasākumā īstenotās senioru neformālās un ikdienējās mācības nav pielīdzināmas formālajā izglītības ceļā apgūtajām mācībām izglītības iestādēs (kā tas notiek 2.3.1.4.i investīcijā "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk – 2.3.1.4.i investīcija) un 3.1.2.5.i investīcijā “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (turpmāk – 3.1.2.5.i investīcija), kā arī 4.3.3.1. pasākumā "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana" (turpmāk – 4.3.3.1. pasākums), 4.2.4.1. pasākumā "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (turpmāk – 4.2.4.1. pasākums) un 4.2.4.2. pasākumā "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (turpmāk – 4.2.4.2. pasākums)), jo to mērķis, saturs un īstenošanas forma būtiski atšķiras no formālajām un strukturētajām pieaugušo neformālās izglītības programmām. Šajās mācībās galvenais uzsvars tiks likts uz senioru sociālās integrācijas, aktīva dzīvesveida un sabiedriskās līdzdalības veicināšanu, kā arī uz praktisku, ikdienas dzīvē noderīgu prasmju un iemaņu apguvi, nevis uz sistematizētu zināšanu apguvi un kvalifikācijas iegūšanu, ko apliecinātu noslēguma pārbaudījuma vai eksāmena kārtošana.
Tiek paredzēts, ka senioru neformālās un ikdienējās mācības var īstenot gan izglītības iestādes, gan citas institūcijas vai organizācijas, tostarp pašvaldību struktūras, biedrības un nodibinājumi. Šo mācību īstenošanā var tikt iesaistīti pieaicināti pasniedzēji, jomas praktiķi vai brīvprātīgie, līdz ar to netiek nodrošinātas tās pašas pedagoģiskās un metodoloģiskās prasības, kas noteiktas formālās izglītības programmām.
Tā kā šīs aktivitātes pārsvarā tiks organizētas ārpus izglītības iestāžu telpām, piemēram, pašvaldību piedāvātajās telpās, kopienu centros vai interešu klubos, to īstenošana nenotiks atbilstoši formālās izglītības procesa normatīvajām prasībām. Mācību saturs, intensitāte un norises biežums abiem mācību veidiem arī atšķirsies un būtu pielāgojams konkrētās kopienas vai dalībnieku vajadzībām, līdz ar to tas būs atšķirīgs no formālās izglītības programmas struktūras.
Papildus jānorāda, ka senioru neformālajām un ikdienējām mācībām ir izteikti sociālekonomisks un sabiedrības saliedētību veicinošs raksturs. Tās paredzētas, lai uzturētu kognitīvo aktivitāti, sekmētu starppaaudžu sadarbību un novērstu sociālo izolāciju, nevis lai nodrošinātu formālu izglītības rezultātu vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi.
Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka, atbilstoši Eurostat datiem (https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsa_ergan__custom_18856752/default/table), senioru vidū tikai 15% turpina strādāt (4.2.4.1. un 4.2.4.2. pasākuma galvenā mērķa grupa - nodarbinātie iedzīvotāji, pie tam pašreiz senioru iesaiste abos pasākumos nav notikusi vai ir kritiski zema). Savukārt NVA dati par dalībnieku vecumu 3.1.2.5.i investīcijas atbalstāmajās darbībās liecina, ka tikai 344 no 25 277 unikālajiem dalībniekiem bija vecumā 65 gadi un vairāk (vidēji 1%, mērķa grupa – darba meklētāji). 3.1.2.5.i investīcijas galvenā mērķa grupa ir bezdarbnieki, un senioru vidū bezdarbnieku skaits (Darbspēka apsekojuma dati) veido indikatīvi tikai 3% (Eurostat dati par ES valstu personu vecumā 65 gadi un vairāk bezdarba līmeni - https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lfsa_urgan__custom_18856728/default/table).
Attiecībā uz 4.1.2.2. pasākumu “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai” ir svarīgi ņemt vērā, ka šī pasākuma ietvaros mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji un galvenās šī projekta atbalstāmās darbības ir vērstas uz sabiedrības informēšanas aktivitātēm un tikai neliela daļa – uz praktiskajām mācībām.
Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras seniori veselības jomā (2024.gadā 35,7% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 51,2% kā vidēju un tikai 13,1% kā labu vai ļoti labu (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP040/table/tableViewLayout1/), tāpat trīs ceturtdaļas (75,7%) senioru vecumā no 65 gadiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP060/table/tableViewLayout1/)), ir svarīgi nodrošināt senioriem pēc iespējas plašākas (abos projektos) un intensīvākas ikdienējās veselības mācības, kuru mērķis ir veicināt izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi, slimību profilaksi un pašaprūpes prasmēm, tādējādi stiprinot viņu spēju saglabāt funkcionālo neatkarību un uzlabot dzīves kvalitāti.
Ņemot vērā minēto, 4.3.3.3. pasākumā sniegtais atbalsts ir uzskatāms par papildinošu atbalstu 2.3.1.4.i un 3.1.2.5.i investīcijā un 4.3.3.1., 4.2.4.1. un 4.2.4.2. pasākumos sniegto atbalstu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Seniori (personas vecumā 65 gadi un vairāk)
Apgūstot jaunas prasmes, daļa senioru spēj iesaistīties sabiedriskajā un brīvprātīgajā darbā. Aktīvi, fiziski un garīgi veseli seniori mazāk slimo un izmanto veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus. Senioru skolas bieži sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, kultūras un izglītības iestādēm, tādējādi veicinot dažādu pakalpojumu pieprasījumu vietējā līmenī.
Seniori, kas piedalās mācībās, biežāk iesaistās kopienu iniciatīvās, brīvprātīgajā darbā, kultūras un sociālajos projektos. Iesaistīti, izglītoti un aktīvi seniori veicina iekļaujošas sabiedrības attīstību.
Apgūstot jaunas prasmes, daļa senioru spēj iesaistīties sabiedriskajā un brīvprātīgajā darbā. Aktīvi, fiziski un garīgi veseli seniori mazāk slimo un izmanto veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus. Senioru skolas bieži sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, kultūras un izglītības iestādēm, tādējādi veicinot dažādu pakalpojumu pieprasījumu vietējā līmenī.
Seniori, kas piedalās mācībās, biežāk iesaistās kopienu iniciatīvās, brīvprātīgajā darbā, kultūras un sociālajos projektos. Iesaistīti, izglītoti un aktīvi seniori veicina iekļaujošas sabiedrības attīstību.
Juridiskās personas
- Biedrības un nodibinājumi
Ietekmes apraksts
Plānotais atbalsts biedrībām un nodibinājumiem senioru neformālo un ikdienējo mācību organizēšanai pozitīvi ietekmēs nevalstisko organizāciju darbību, veicinot šo organizāciju veiktspējas stiprināšanu.
Piešķirtais finansējums sniegs iespēju biedrībām un nodibinājumiem nodrošināt kvalitatīvāku mācību procesu – segt ar mācību organizēšanu senioriem saistītās izmaksas, tostarp nodrošināt pasniedzēju piesaisti, mācību materiālu sagatavošanu.
Šāds atbalsts veicinās nevalstisko organizāciju profesionālo darbību un stiprinās šo organizāciju kā partneru lomu sabiedrības līdzdalības un senioru aktivitātes veicināšanā valsts un pašvaldību līmenī. Vienlaikus paredzams, ka atbalsta saņemšana sekmēs biedrību un nodibinājumu spēju piesaistīt papildu resursus un partnerus senioru aktivitātes celšanai un izglītošanai vietējā kopienā.
Plānotajam atbalstam ir arī pozitīva netieša ietekme uz nodarbinātību nevalstiskajā sektorā, jo mācību procesa nodrošināšanā tiks iesaistīti gan pasniedzēji un jomas eksperti, gan administratīvie koordinatori un brīvprātīgā darba veicēji. Līdz ar to paredzama ne tikai sabiedrisko organizāciju aktivitātes palielināšanās, bet arī sociālās kohēzijas un sabiedrības līdzdalības pieaugums, īpaši reģionos, kur nevalstiskās organizācijas bieži ir vienīgās institūcijas, kas nodrošina senioru izglītošanas un socializācijas iespējas.
Piešķirtais finansējums sniegs iespēju biedrībām un nodibinājumiem nodrošināt kvalitatīvāku mācību procesu – segt ar mācību organizēšanu senioriem saistītās izmaksas, tostarp nodrošināt pasniedzēju piesaisti, mācību materiālu sagatavošanu.
Šāds atbalsts veicinās nevalstisko organizāciju profesionālo darbību un stiprinās šo organizāciju kā partneru lomu sabiedrības līdzdalības un senioru aktivitātes veicināšanā valsts un pašvaldību līmenī. Vienlaikus paredzams, ka atbalsta saņemšana sekmēs biedrību un nodibinājumu spēju piesaistīt papildu resursus un partnerus senioru aktivitātes celšanai un izglītošanai vietējā kopienā.
Plānotajam atbalstam ir arī pozitīva netieša ietekme uz nodarbinātību nevalstiskajā sektorā, jo mācību procesa nodrošināšanā tiks iesaistīti gan pasniedzēji un jomas eksperti, gan administratīvie koordinatori un brīvprātīgā darba veicēji. Līdz ar to paredzama ne tikai sabiedrisko organizāciju aktivitātes palielināšanās, bet arī sociālās kohēzijas un sabiedrības līdzdalības pieaugums, īpaši reģionos, kur nevalstiskās organizācijas bieži ir vienīgās institūcijas, kas nodrošina senioru izglītošanas un socializācijas iespējas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānotajām izmaiņām ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo sociālās ekonomikas uzņēmumi darbojas tirgū, veicina ekonomisko aktivitāti, rada darbvietas un pozitīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai būtiskus pakalpojumus un risinot sociālas problēmas.
Senioru neformālās un ikdienējās mācības, kuras īstenos senioru skolas sadarbībā ar pašvaldībām, pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, īpaši sociālās iekļaušanas, sabiedrības veselības un reģionālās attīstības jomās. Šādu mācību īstenošana sekmēs senioru aktīvāku līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, uzlabos viņu dzīves kvalitāti un veselības pratību, tādējādi ilgtermiņā mazinot veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmas noslodzi.
Atbalsta pasākumi senioru skolu darbībai stiprinās nevalstisko organizāciju kapacitāti un vietējās kopienas, radot papildu iespējas nodarbinātībai un pakalpojumu pieejamībai reģionos. Ar mācību organizēšanu tiks radītas jaunas pagaidu vai nepilna laika darbvietas (piemēram, pasniedzējiem, koordinatoriem), kā arī paplašināta iedzīvotāju iesaiste brīvprātīgajā darbā.
Ekonomiskā ietekme būs netieša, taču nozīmīga, jo mācību rezultātā seniori varēs ilgāk saglabāt darbspēju, patstāvību un sabiedrisko aktivitāti, samazinot priekšlaicīgas nepieciešamības pēc sociālajiem pakalpojumiem risku. Uzlabojoties veselības pratībai un sociālajai līdzdalībai, sagaidāms arī patēriņa pieaugums vietējā līmenī (transporta, kultūras, veselības, tūrisma u.c. jomās).
Sagaidāmie izmērāmi rezultāti un rādītāji:
- Vismaz 25 biedrības un nodibinājumi gadā saņems atbalstu senioru neformālo un ikdienējo mācību īstenošanai, līdz ar to indikatīvi 1 000 000 euro divu gadu laikā tiks novirzīts mācību pasākumu organizēšanai senioriem. Pamatojoties uz tautsaimniecības datiem un sabiedrības labklājības politikas ietekmes novērtējumiem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā un nevalstiskā sektora aktivitātēs ir pozitīva netieša ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) – vidējais sociālekonomiskais multiplikators šādiem ieguldījumiem svārstās no 1,5 līdz 2,0 atkarībā no reģiona un programmas rakstura (OECD, Eurofound dati par sociālās ekonomikas ietekmi). Līdz ar to, ieguldot 1 000 000 euro senioru neformālo un ikdienējo mācību organizēšanā divu gadu periodā, ekonomiskā atdeve tautsaimniecībai varētu veidoties 1,5–2,0 miljonu euro apmērā, ņemot vērā šādus netiešos efektus: palielinātu nodarbinātību nevalstiskajā sektorā un vietējo pakalpojumu nozarēs (telpu noma, transports, ēdināšana, mācību materiāli, komunikācija u.c.); iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un nodokļu atdevi, ko rada pasniedzēju, koordinatoru un citu iesaistīto personu atlīdzība; samazinātu valsts izdevumu slogu ilgtermiņā sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomās, jo senioru veselības pratības un aktivitātes pieaugums mazina hronisku slimību un hospitalizāciju risku; reģionālās ekonomikas stimulēšanu, īpaši vietējā līmeņa pakalpojumu sniedzējiem un NVO. Tādējādi investīcijai 1 000 000 euro apmērā divu gadu periodā paredzama pozitīva ekonomiskā atdeve aptuveni 1,5–2 reizes, kā arī ilgtermiņa sociālais efekts – senioru dzīves kvalitātes un veselības līmeņa uzlabošanās, kas nav tieši monetizējams, bet nozīmīgi ietekmē sabiedrības produktivitāti un valsts ilgtspējīgu attīstību.
- Aptuveni 2 500 senioru visā Latvijā TA projekta 13.3.1 apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības (atbalsts senioru skolām) īstenošanā piedalīsies mācībās, pilnveidojot zināšanas un ikdienas prasmes.
- Sagaidāms, ka ne mazāk kā 100 pasniedzēji, lektori un koordinatori tiks iesaistīti mācību nodrošināšanā senioriem.
- Tāpat sagaidāms, ka vismaz 70% mācību dalībnieku anketās norādīs uz uzlabotu pašsajūtu, veselības pratību un sociālo iesaisti pēc pasākumu apmeklēšanas.
Ilgtermiņā paredzams sabiedrības veselības uzlabošanās efekts – samazināsies to senioru īpatsvars, kuri nespēj piedalīties sabiedriskajā dzīvē veselības problēmu dēļ (negatīvās ietekmes uz veselību samazinājums par 0,6 procentpunktiem līdz 2029. gadam). Tā, piemēram, daudzi pētījumi apliecina, ka dalība mācībās (labāki izglītības rezultāti, regulāra mācību apmeklēšana) ir saistīta ar labāku veselību un labāku pašsajūtu, piemēram, cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeniu vidēji ir ilgāks mūžs, mazāks mirstības risks, mazāks hronisku slimību risks. (Cutler & Lleras-Muney (2006) „Education and Health: Evaluating Theories and Evidence” (NBER Working Paper); Galama, Lleras-Muney & van Kippersluis (2018) „The Effect of Education on Health and Mortality; Raghupathi & Raghupathi (2020) darbs „The influence of education on health: an empirical assessment of OECD countries for the period 1995-2015).
Līdz ar to tiek pieņemts, ka visiem dalībniekiem mācībās tiks novēroti veselības uzlabojumi pēc dalības 4.3.3.3. pasākuma aktivitātēs. Ja kopējais iedzīvotāju skaits 2024. gada beigās vecumā no 65 gadiem bija 406 827 (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD041/table/tableViewLayout1/) un no tiem 2024.gadā 35,7% (145 237) savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 51,2% (208 295) kā vidēju un tikai 13,1% (53 295) kā labu vai ļoti labu (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP040/table/tableViewLayout1/), tāpat trīs ceturtdaļas (75,7% jeb 307 968 seniori) norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP060/table/tableViewLayout1/), tad senioru skolu pasākumu īstenošanas rezultātā sagaidāms to senioru īpatsvara pieaugums (līdz 13,7%), kuri savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu (vismaz par 0,6 procentpunktiem (13,1% x 55 795 (53 295 + 2 500 senioru skolu dalībnieki) / 53 295) un to senioru īpatsvara samazinājums (vidēji par 0,6 procentpunktiem līdz 75,0%), kas pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes (75,7% x 305 468 (307 968 – 2 500 mācību dalībnieki) / 307 968).
Kopumā senioru skolu iniciatīva veicinās tautsaimniecības ilgtspēju, stiprinot cilvēkkapitālu, mazāk attīstīto reģionu sociālekonomisko aktivitāti un sabiedrības saliedētību, kas ir būtiski faktori Latvijas sabalansētai attīstībai un novecojošas sabiedrības izaicinājumu mazināšanai.
Senioru neformālās un ikdienējās mācības, kuras īstenos senioru skolas sadarbībā ar pašvaldībām, pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, īpaši sociālās iekļaušanas, sabiedrības veselības un reģionālās attīstības jomās. Šādu mācību īstenošana sekmēs senioru aktīvāku līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, uzlabos viņu dzīves kvalitāti un veselības pratību, tādējādi ilgtermiņā mazinot veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmas noslodzi.
Atbalsta pasākumi senioru skolu darbībai stiprinās nevalstisko organizāciju kapacitāti un vietējās kopienas, radot papildu iespējas nodarbinātībai un pakalpojumu pieejamībai reģionos. Ar mācību organizēšanu tiks radītas jaunas pagaidu vai nepilna laika darbvietas (piemēram, pasniedzējiem, koordinatoriem), kā arī paplašināta iedzīvotāju iesaiste brīvprātīgajā darbā.
Ekonomiskā ietekme būs netieša, taču nozīmīga, jo mācību rezultātā seniori varēs ilgāk saglabāt darbspēju, patstāvību un sabiedrisko aktivitāti, samazinot priekšlaicīgas nepieciešamības pēc sociālajiem pakalpojumiem risku. Uzlabojoties veselības pratībai un sociālajai līdzdalībai, sagaidāms arī patēriņa pieaugums vietējā līmenī (transporta, kultūras, veselības, tūrisma u.c. jomās).
Sagaidāmie izmērāmi rezultāti un rādītāji:
- Vismaz 25 biedrības un nodibinājumi gadā saņems atbalstu senioru neformālo un ikdienējo mācību īstenošanai, līdz ar to indikatīvi 1 000 000 euro divu gadu laikā tiks novirzīts mācību pasākumu organizēšanai senioriem. Pamatojoties uz tautsaimniecības datiem un sabiedrības labklājības politikas ietekmes novērtējumiem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā un nevalstiskā sektora aktivitātēs ir pozitīva netieša ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) – vidējais sociālekonomiskais multiplikators šādiem ieguldījumiem svārstās no 1,5 līdz 2,0 atkarībā no reģiona un programmas rakstura (OECD, Eurofound dati par sociālās ekonomikas ietekmi). Līdz ar to, ieguldot 1 000 000 euro senioru neformālo un ikdienējo mācību organizēšanā divu gadu periodā, ekonomiskā atdeve tautsaimniecībai varētu veidoties 1,5–2,0 miljonu euro apmērā, ņemot vērā šādus netiešos efektus: palielinātu nodarbinātību nevalstiskajā sektorā un vietējo pakalpojumu nozarēs (telpu noma, transports, ēdināšana, mācību materiāli, komunikācija u.c.); iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un nodokļu atdevi, ko rada pasniedzēju, koordinatoru un citu iesaistīto personu atlīdzība; samazinātu valsts izdevumu slogu ilgtermiņā sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomās, jo senioru veselības pratības un aktivitātes pieaugums mazina hronisku slimību un hospitalizāciju risku; reģionālās ekonomikas stimulēšanu, īpaši vietējā līmeņa pakalpojumu sniedzējiem un NVO. Tādējādi investīcijai 1 000 000 euro apmērā divu gadu periodā paredzama pozitīva ekonomiskā atdeve aptuveni 1,5–2 reizes, kā arī ilgtermiņa sociālais efekts – senioru dzīves kvalitātes un veselības līmeņa uzlabošanās, kas nav tieši monetizējams, bet nozīmīgi ietekmē sabiedrības produktivitāti un valsts ilgtspējīgu attīstību.
- Aptuveni 2 500 senioru visā Latvijā TA projekta 13.3.1 apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības (atbalsts senioru skolām) īstenošanā piedalīsies mācībās, pilnveidojot zināšanas un ikdienas prasmes.
- Sagaidāms, ka ne mazāk kā 100 pasniedzēji, lektori un koordinatori tiks iesaistīti mācību nodrošināšanā senioriem.
- Tāpat sagaidāms, ka vismaz 70% mācību dalībnieku anketās norādīs uz uzlabotu pašsajūtu, veselības pratību un sociālo iesaisti pēc pasākumu apmeklēšanas.
Ilgtermiņā paredzams sabiedrības veselības uzlabošanās efekts – samazināsies to senioru īpatsvars, kuri nespēj piedalīties sabiedriskajā dzīvē veselības problēmu dēļ (negatīvās ietekmes uz veselību samazinājums par 0,6 procentpunktiem līdz 2029. gadam). Tā, piemēram, daudzi pētījumi apliecina, ka dalība mācībās (labāki izglītības rezultāti, regulāra mācību apmeklēšana) ir saistīta ar labāku veselību un labāku pašsajūtu, piemēram, cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeniu vidēji ir ilgāks mūžs, mazāks mirstības risks, mazāks hronisku slimību risks. (Cutler & Lleras-Muney (2006) „Education and Health: Evaluating Theories and Evidence” (NBER Working Paper); Galama, Lleras-Muney & van Kippersluis (2018) „The Effect of Education on Health and Mortality; Raghupathi & Raghupathi (2020) darbs „The influence of education on health: an empirical assessment of OECD countries for the period 1995-2015).
Līdz ar to tiek pieņemts, ka visiem dalībniekiem mācībās tiks novēroti veselības uzlabojumi pēc dalības 4.3.3.3. pasākuma aktivitātēs. Ja kopējais iedzīvotāju skaits 2024. gada beigās vecumā no 65 gadiem bija 406 827 (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD041/table/tableViewLayout1/) un no tiem 2024.gadā 35,7% (145 237) savu veselības stāvokli vērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, 51,2% (208 295) kā vidēju un tikai 13,1% (53 295) kā labu vai ļoti labu (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP040/table/tableViewLayout1/), tāpat trīs ceturtdaļas (75,7% jeb 307 968 seniori) norādīja, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP060/table/tableViewLayout1/), tad senioru skolu pasākumu īstenošanas rezultātā sagaidāms to senioru īpatsvara pieaugums (līdz 13,7%), kuri savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu (vismaz par 0,6 procentpunktiem (13,1% x 55 795 (53 295 + 2 500 senioru skolu dalībnieki) / 53 295) un to senioru īpatsvara samazinājums (vidēji par 0,6 procentpunktiem līdz 75,0%), kas pēdējā pusgada laikā veselības problēmas ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienišķas aktivitātes (75,7% x 305 468 (307 968 – 2 500 mācību dalībnieki) / 307 968).
Kopumā senioru skolu iniciatīva veicinās tautsaimniecības ilgtspēju, stiprinot cilvēkkapitālu, mazāk attīstīto reģionu sociālekonomisko aktivitāti un sabiedrības saliedētību, kas ir būtiski faktori Latvijas sabalansētai attīstībai un novecojošas sabiedrības izaicinājumu mazināšanai.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sniedzot 4.3.3.3. pasākumā paredzēto finanšu atbalstu gan granta veidā, gan arī dažādu darbaspēka izmaksu kompensāciju veidā, sociālajiem uzņēmumiem tiks nodrošināta labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Tā kā sociālo uzņēmumu mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, tad tie pamatā darbojas specifiskos tirgos, kā arī darba integrācijas uzņēmumu gadījumā nodarbina mērķa grupu darbiniekus, kuriem ir grūtības darba tirgū konkurēt ar pamata darbaspēku. Šo iemeslu dēļ finanšu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem nerada kropļojumus ne preču un pakalpojumu tirgū, ne darbaspēka tirgū, bet paplašina šos tirgus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 722 670
0
2 334 329
935 000
0
3 109 003
3 017 271
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 722 670
0
2 334 329
935 000
0
3 109 003
3 017 271
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 203 142
0
2 746 269
1 100 000
0
3 657 650
3 549 731
2.1. valsts pamatbudžets
3 203 142
0
2 746 269
1 100 000
0
3 657 650
3 549 731
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-480 472
0
-411 940
-165 000
0
-548 647
-532 460
3.1. valsts pamatbudžets
-480 472
0
-411 940
-165 000
0
-548 647
-532 460
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-165 000
-548 647
-532 460
5.1. valsts pamatbudžets
-480 472
-165 000
-548 647
-532 460
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK noteikumu Nr. 818 7. punkts nosaka, ka 4.3.3.3. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 12 000 000 euro, ESF Plus finansējums – 10 200 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 800 000 euro. Saskaņā ar TA projektu 4.3.3.3. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums tiek palielināts par 4 800 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējumu 4 080 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu 720 000 euro un attiecīgi ir 16 800 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 14 280 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 520 000 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.3.3. pasākuma SU projekta īstenošanas termiņš ir no 2023. gada 1. oktobra līdz 2029. gada IV. ceturksnim.
2024. gadā finansējums investēts 1 312 556 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 115 673 euro un valsts budžeta finansējums 196 883 euro;
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 203 142 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 2 722 670 euro un valsts budžeta finansējums 480 472 euro (finansējuma apjoms, saskaņā ar Finanšu ministrijas 13.10.2025. rīkojumu Nr. 1.1-1/12/342);
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 846 269 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 269 329 euro un valsts budžeta finansējums 576 940 euro (tai skaitā papildus finansējums 1 100 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 935 000 euro un valsts budžeta finansējums 165 000 euro);
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 657 650 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 109 003 euro un valsts budžeta finansējums 548 647 euro (tai skaitā papildus finansējums 1 650 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 402 500 euro un valsts budžeta finansējums 247 500 euro);
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 549 731 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 017 271 euro un valsts budžeta finansējums 532 460 euro (tai skaitā papildus finansējums 1 450 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 232 500 euro un valsts budžeta finansējums 217 500 euro);
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 1 230 652 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 046 054 euro un valsts budžeta finansējums 184 598 euro (tai skaitā papildus finansējums 600 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 510 000 euro un valsts budžeta finansējums 90 000 euro).
LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs 2026.gadā FM finanšu līdzekļu pieprasījumu 1 100 000 euro apmērā pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Projektam finansējums tiks plānots apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021 - 2027)”.
LM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2027. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts SU projekta īstenošanas gaitā.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
4.3.3.3. pasākuma SU projekta īstenošanas termiņš ir no 2023. gada 1. oktobra līdz 2029. gada IV. ceturksnim.
2024. gadā finansējums investēts 1 312 556 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 115 673 euro un valsts budžeta finansējums 196 883 euro;
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 203 142 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 2 722 670 euro un valsts budžeta finansējums 480 472 euro (finansējuma apjoms, saskaņā ar Finanšu ministrijas 13.10.2025. rīkojumu Nr. 1.1-1/12/342);
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 846 269 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 269 329 euro un valsts budžeta finansējums 576 940 euro (tai skaitā papildus finansējums 1 100 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 935 000 euro un valsts budžeta finansējums 165 000 euro);
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 657 650 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 109 003 euro un valsts budžeta finansējums 548 647 euro (tai skaitā papildus finansējums 1 650 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 402 500 euro un valsts budžeta finansējums 247 500 euro);
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 3 549 731 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 3 017 271 euro un valsts budžeta finansējums 532 460 euro (tai skaitā papildus finansējums 1 450 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 232 500 euro un valsts budžeta finansējums 217 500 euro);
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 1 230 652 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 1 046 054 euro un valsts budžeta finansējums 184 598 euro (tai skaitā papildus finansējums 600 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 510 000 euro un valsts budžeta finansējums 90 000 euro).
LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs 2026.gadā FM finanšu līdzekļu pieprasījumu 1 100 000 euro apmērā pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Projektam finansējums tiks plānots apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021 - 2027)”.
LM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2027. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts SU projekta īstenošanas gaitā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
SU projektā papildu nepieciešamais vecākais eksperts (11. mēnešalgu grupa, 37 IIA saime, vesela slodze), kas tiks piesaistīts uz 4.3.3.3. pasākuma SU projekta īstenošanas laiku.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 431 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" īstenošanas noteikumi" (TA-25-2394)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts paredz samazināt 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" finansējumu par 3 milj. euro un ir finansējuma avots 4.3.3.3. pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma palielinājumam par minēto summu.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Laika periodā no 2024. gada novembra līdz 2025. gada aprīlim LM pārstāvji vairākkārt tikās ar nevalstiskajām organizācijām – sabiedriskā labuma biedrību “Vidusdaugavas NVO centrs” un šīs organizācijas partneriem projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (Kuldīgas Senioru skola un Ikšķiles senioru skola) (https://www.vidusdaugavasnvo.lv/lv/projekti/aktualie/-atveselosanas-projekts-tresas-paaudzes-universitasu-tikla-izveide-/), lai apspriestu senioru skolu koncepta ieviešanas iespējas Latvijā.
2025. gada jūnijā LM organizēja domnīcu un viedokļu apmaiņu ar Latvijas Pašvaldības savienību, pašvaldību un sociālo dienestu pārstāvjiem, par potenciālajiem risinājumiem senioru skolu koncepta ieviešanai, kas veicinātu senioru līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū, stiprinot sudraba ekonomikas attīstību Latvijā. Tā kā senioru skolu koncepts ir pārrunāts ar nevalstisko sektoru un pašvaldību pārstāvjiem, sabiedrības līdzdalība netika sludināta.
2025. gada jūnijā LM organizēja domnīcu un viedokļu apmaiņu ar Latvijas Pašvaldības savienību, pašvaldību un sociālo dienestu pārstāvjiem, par potenciālajiem risinājumiem senioru skolu koncepta ieviešanai, kas veicinātu senioru līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū, stiprinot sudraba ekonomikas attīstību Latvijā. Tā kā senioru skolu koncepts ir pārrunāts ar nevalstisko sektoru un pašvaldību pārstāvjiem, sabiedrības līdzdalība netika sludināta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Sabiedrības integrācijas fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Senioru skolas pasākumi senioriem būtiski ietekmē iedzīvotāju sociālo situāciju gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Piemēram, senioru dalība šādos pasākumos samazina sociālo izolāciju, jo senioru skolas dod iespēju satikties, komunicēt un veidot jaunas attiecības ar līdzīgiem cilvēkiem. Tas īpaši svarīgi vientuļiem cilvēkiem, kuri pēc pensijas vecuma sasniegšanas bieži zaudē ikdienas kontaktus ar kolēģiem.
Dalība senioru skolu pasākumos paaugstina senioru pašvērtējumu un dzīves kvalitāti: mācību un jaunu prasmju apguve palīdz senioriem saglabāt pašapziņu un sajūtu, ka viņi joprojām var būt noderīgi un aktīvi sabiedrības locekļi. Regulāras tikšanās, jauna informācija un sociālā vide uzlabo emocionālo labsajūtu un palīdz saglabāt garīgo veselību.
Jaunu zināšanu apguve (piemēram, valodas, datorprasmes) palīdz uzturēt prāta asumu un aizkavē ar vecumu saistītu kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Dalība senioru skolu pasākumos paaugstina senioru pašvērtējumu un dzīves kvalitāti: mācību un jaunu prasmju apguve palīdz senioriem saglabāt pašapziņu un sajūtu, ka viņi joprojām var būt noderīgi un aktīvi sabiedrības locekļi. Regulāras tikšanās, jauna informācija un sociālā vide uzlabo emocionālo labsajūtu un palīdz saglabāt garīgo veselību.
Jaunu zināšanu apguve (piemēram, valodas, datorprasmes) palīdz uzturēt prāta asumu un aizkavē ar vecumu saistītu kognitīvo spēju pasliktināšanos.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
LM kā finansējuma saņēmēja pienākums sagatavot maksājuma pieprasījumus noteikts Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.135). Maksājuma pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši TA projektā noteiktajam, ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas personu pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti.
Tādējādi 4.3.3.3. pasākuma ietvaros paredzēto atbalsta pasākumu īstenošanas un maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskatu sagatavošanas nolūkā, nepieciešams veikt mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi iesaistei TA projektā paredzētajos senioru skolu pasākumos (TA projekta 32.77. apakšpunkts),kā arī jāveic mērķa grupas personu identificēšana un uzskaite. Minētās personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula Nr.2016/679) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un MK noteikumu Nr.135 53. punkts. Mērķa grupas personas identificēšanai un atbilstības pārbaudei iesaistei senioru skolu pasākumos tiks apstrādāti šādi personas dati: personas vārds un uzvārds, personas kods, e – pasta adrese un informācija par personas piederību attiecīgajai mērķa grupai (personas vecums). Minētā personas datu apstrāde ir obligāti nepieciešama, jo 4.3.3.3. pasākumā senioru skolu īstenošanas ietvaros plānotie pasākumi ir paredzēti tieši TA projekta 3.5. apakšpunktā noteiktajām mērķa grupas personām, tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona tai atbilst. Neveicot personas datu apstrādi, finansējuma saņēmējs, sadarbības partneris un biedrības un nodibinājumi, kas nodrošinās senioru skolu pasākumus, nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem mērķa grupas personas kritērijam. Proti, lai noteiktu personas piederību senioru skolu pasākumam, tiks apstrādāti šīs personas dati.
Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) nosaka MK noteikumi Nr.135. Savukārt Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770) norādīts, ka KPVIS nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktā noteikto, attiecībā uz finansējuma saņēmēju veicamajām personas datu apstrādes darbībām, TA projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, kas norādīti iepriekš minētajā normatīvajā regulējumā.
Papildus iepriekš minētajam TA projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas Nr.2016/679 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas.
TA projekts neparedz izmaiņas attiecībā uz personas datu glabāšanu, līdz ar to šis jautājums šajā anotācijas sadaļā netiek izvērtēts.
Tādējādi 4.3.3.3. pasākuma ietvaros paredzēto atbalsta pasākumu īstenošanas un maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskatu sagatavošanas nolūkā, nepieciešams veikt mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi iesaistei TA projektā paredzētajos senioru skolu pasākumos (TA projekta 32.77. apakšpunkts),kā arī jāveic mērķa grupas personu identificēšana un uzskaite. Minētās personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula Nr.2016/679) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un MK noteikumu Nr.135 53. punkts. Mērķa grupas personas identificēšanai un atbilstības pārbaudei iesaistei senioru skolu pasākumos tiks apstrādāti šādi personas dati: personas vārds un uzvārds, personas kods, e – pasta adrese un informācija par personas piederību attiecīgajai mērķa grupai (personas vecums). Minētā personas datu apstrāde ir obligāti nepieciešama, jo 4.3.3.3. pasākumā senioru skolu īstenošanas ietvaros plānotie pasākumi ir paredzēti tieši TA projekta 3.5. apakšpunktā noteiktajām mērķa grupas personām, tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona tai atbilst. Neveicot personas datu apstrādi, finansējuma saņēmējs, sadarbības partneris un biedrības un nodibinājumi, kas nodrošinās senioru skolu pasākumus, nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem mērķa grupas personas kritērijam. Proti, lai noteiktu personas piederību senioru skolu pasākumam, tiks apstrādāti šīs personas dati.
Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) nosaka MK noteikumi Nr.135. Savukārt Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770) norādīts, ka KPVIS nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktā noteikto, attiecībā uz finansējuma saņēmēju veicamajām personas datu apstrādes darbībām, TA projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, kas norādīti iepriekš minētajā normatīvajā regulējumā.
Papildus iepriekš minētajam TA projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas Nr.2016/679 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas.
TA projekts neparedz izmaiņas attiecībā uz personas datu glabāšanu, līdz ar to šis jautājums šajā anotācijas sadaļā netiek izvērtēts.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
TA projekts nemaina, bet saturiski papildina 4.3.3.3. pasākumā sākotnēji identificētās horizontālās ietekmes aspektus.
Pielikumi
