24-TA-734: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par ilgtermiņa valsts pētījumu programmu "Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma" " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar:
1) Zinātniskās darbības likuma (turpmāk – Likums) 13. panta otrās daļas 3. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina valsts pētījumu programmas;
2) Likuma 35. panta otro daļu, atbilstoši kurai valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
3) Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 560) 69.1 punktu.
4) Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (turpmāk – VRP) ietverts VRP pasākums Nr. 23.2., kura ietvaros ir paredzēts ieviest ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, piemērojot platformu un platformu projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un kapacitāti valsts pasūtītu ilgtermiņa platformas projektu (pētniecības projektu) īstenošanai.
1) Zinātniskās darbības likuma (turpmāk – Likums) 13. panta otrās daļas 3. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina valsts pētījumu programmas;
2) Likuma 35. panta otro daļu, atbilstoši kurai valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
3) Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 560) 69.1 punktu.
4) Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (turpmāk – VRP) ietverts VRP pasākums Nr. 23.2., kura ietvaros ir paredzēts ieviest ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, piemērojot platformu un platformu projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un kapacitāti valsts pasūtītu ilgtermiņa platformas projektu (pētniecības projektu) īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt ilgtermiņa valsts pētījumu programmu “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” (turpmāk – ilgtermiņa programma), nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu un sasniedzamos rezultātus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valstiski dažādos politikas dokumentos (kā, piemēram, Nacionālās industriālas politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam) ir noteiktas apņemšanās ieguldīt pētniecībā un attīstībā, lai stimulētu inovācijās balstītu ekonomikas izaugsmi, sasniedzot vismaz 1,5% no IKP 2027. gadā. Monetārā izteiksmē tas būtu vairāk nekā 750 milj. euro. Šobrīd Latvijā (dati par 2022. gadu) pētniecībā un attīstībā tiek ieguldīti 0,75% no IKP jeb vairāk kā 290 milj. euro. Lai gan pētniecības un attīstības izdevumi nedaudz pieaug, tomēr ir nepieciešami papildu stimuli un pasākumi, gan valsts, gan arī uzņēmumu, pētniecības un attīstības paaugstināšanai.
Viens no virzieniem publiskās pētniecības un attīstības izdevumu daļas paaugstināšanai ir nozaru ministriju ieguldījums, īstenojot valsts pētījumu programmas. Valsts pētījumu programma ir nozares ministrijas valsts pasūtījums pētniecības darbu veikšanai, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstītu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, attīstītu cilvēkresursus nozaru problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī atbalstītu valsts politikas prioritāšu īstenošanu, aktīvi izmantojot pētniecības rezultātus politikas izstrādei, un nodrošinātu pētniecības atpazīstamību sabiedrībā, kā arī stiprinātu saikni starp pētniecību un prioritārām valsts politikas jomām.
2022. gada beigās Ekonomikas ministrija uzsāka īstenot valsts pētījumu programmu “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma” (turpmāk – IF-NPP) ar mērķi veicināt zinātnisko pētniecību un sekmēt tehnoloģiju pārnesi, inovatīvu un komercializējamu produktu un tehnoloģiju attīstību divās viedas specializācijas (turpmāk – RIS3) jomās – “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”.
Saskaņā ar 2022. gada konkursa rezultātiem tika atbalstīti un šobrīd tiek īstenoti divi IF-NPP projekti, katrs 5,7 milj. euro apmērā ar īstenošanas periodu līdz 2024. gada beigām:
1) projekts “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija”, iesniedzējs Latvijas Organiskās sintēzes institūts, sadarbības partneri – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Tehniskā universitāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Projekta mērķis – attīstīt valsts biomedicīnas pētniecības platformu, lai risinātu sabiedrības veselības problēmas RIS3 jomā “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas”.
2) projekts “Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma”, iesniedzējs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, sadarbības partneri – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Projekta mērķis – izveidot koprades pētniecības “ekosistēmu”, lai veicinātu attīstību RIS3 fotonikas, viedo materiālu, saistīto tehnoloģiju un inženiersistēmu nozarē, balstoties uz zinātniskiem atklājumiem un pētniecības komercializāciju Latvijā.
Vienlaikus valdība apņēmusies, saskaņā ar VRP pasākumā Nr. 23.2. noteikto, ieviest ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, piemērojot platformu un platformu projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un kapacitāti valsts pasūtītu ilgtermiņa platformas projektu (pētniecības projektu) īstenošanai.
Viens no virzieniem publiskās pētniecības un attīstības izdevumu daļas paaugstināšanai ir nozaru ministriju ieguldījums, īstenojot valsts pētījumu programmas. Valsts pētījumu programma ir nozares ministrijas valsts pasūtījums pētniecības darbu veikšanai, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstītu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, attīstītu cilvēkresursus nozaru problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī atbalstītu valsts politikas prioritāšu īstenošanu, aktīvi izmantojot pētniecības rezultātus politikas izstrādei, un nodrošinātu pētniecības atpazīstamību sabiedrībā, kā arī stiprinātu saikni starp pētniecību un prioritārām valsts politikas jomām.
2022. gada beigās Ekonomikas ministrija uzsāka īstenot valsts pētījumu programmu “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma” (turpmāk – IF-NPP) ar mērķi veicināt zinātnisko pētniecību un sekmēt tehnoloģiju pārnesi, inovatīvu un komercializējamu produktu un tehnoloģiju attīstību divās viedas specializācijas (turpmāk – RIS3) jomās – “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”.
Saskaņā ar 2022. gada konkursa rezultātiem tika atbalstīti un šobrīd tiek īstenoti divi IF-NPP projekti, katrs 5,7 milj. euro apmērā ar īstenošanas periodu līdz 2024. gada beigām:
1) projekts “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija”, iesniedzējs Latvijas Organiskās sintēzes institūts, sadarbības partneri – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Tehniskā universitāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Projekta mērķis – attīstīt valsts biomedicīnas pētniecības platformu, lai risinātu sabiedrības veselības problēmas RIS3 jomā “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas”.
2) projekts “Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma”, iesniedzējs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, sadarbības partneri – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Projekta mērķis – izveidot koprades pētniecības “ekosistēmu”, lai veicinātu attīstību RIS3 fotonikas, viedo materiālu, saistīto tehnoloģiju un inženiersistēmu nozarē, balstoties uz zinātniskiem atklājumiem un pētniecības komercializāciju Latvijā.
Vienlaikus valdība apņēmusies, saskaņā ar VRP pasākumā Nr. 23.2. noteikto, ieviest ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, piemērojot platformu un platformu projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un kapacitāti valsts pasūtītu ilgtermiņa platformas projektu (pētniecības projektu) īstenošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar nolūku turpināt attīstīt RIS3 jomu “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” tālāku virzību uz ekselenci, kā arī mērķtiecīgāk ieguldītu valsts finansējumu agrīnas stadijas pētniecības projektos ar augstu komercializācijas potenciālu, ir jāparedz stabils un paredzams finansējuma mehānisms, kas pakāpeniski pieaug.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra noteikumiem Nr. 94 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība"”, Ministru kabinets š.g. 6. februāra sēdē (protokols Nr. 6, 29. §) apstiprināja piedāvājumu ieviest jaunu, ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, kas balstīts uz platformu un platformu projektu pieeju. Šī pieeja paredz ieviest pētniecības organizāciju veidotas sadarbības platformas, platformās atlasīt platformu projektus un pielietot elastību platformu projektu uzraudzībā. Tas sniegs iespēju platformu darbu plānot ilgtermiņā, kā arī noteikt konkrētākus mērķus, kuri būti svarīgi gan valstisko mērķu sasniegšanai, gan arī minēto RIS3 jomu attīstībai. Vienlaikus ilgtermiņa pieeja valsts pētniecības un attīstības programmu ieviešanai un attiecīgs finansējums ir kritiski svarīgs mērķtiecīgai, pārmaiņas nodrošinošai pētniecības un attīstības kapacitātes attīstībai valstī un valsts finansējuma pētniecības un attīstības kāpināšanai.
Ņemot to vērā, ilgtermiņa programmas ietvaros tiek plānots turpināt attīstīt augstāk minētās RIS3 jomas. Šajās jomās ir gan augsts zinātnes un komercializācijas potenciāls, gan arī plašas iestrādnes tehnoloģiju attīstībā, ko turpmākai attīstīšanai nepieciešama ilgtermiņa finansējuma pieeja. Vienlaikus, šajās jomās ir vērojama vienota ekosistēma. Proti, ir izveidoti divi ekselences centri, kā arī 2023. gadā izveidotas pētniecības platformas: 1) «BioMedPharm» biomedicīnas virziena attīstībai Latvijā un 2) platforma fotonikā, mikrofluīdikā, polimēru un biomaterālu jomā, funkcionālo materiālu izstrādē, robotikā un lietu interneta jomā.
Papildus, RIS3 pārvaldības centrālais elements ir “trīskāršās spirāles” (triple helix) modelis. Lai nodrošinātu trīskāršās spirāles principa ieviešanu, tika izveidotas RIS3 Vadības grupas katrā RIS3 jomā. RIS3 Vadības grupas tiek veidotas ar nolūku veidot dialogu starp RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmās iesaistītajām pusēm – uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem un īstenotājiem, nozaru asociācijām u.c. ieinteresētajām pusēm. RIS3 Vadības grupas nodrošina RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmas ilgtermiņa stratēģiju izstrādi un īstenošanu. Šīs stratēģijas koleģiāli izstrādā visi “trīskāršās spirāles” partneri saskaņā ar izvirzītajiem specializācijas mērķiem un uzdevumiem. RIS3 jomas “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” ekosistēmas stratēģija un rīcības plāns paredz valsts pētījumu programmu atbalstāmo virzienu saskaņošanu ar RIS3 jomu un valsts pētījuma programmas uzsaukumu jomas identificētajos virzienos.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra noteikumiem Nr. 94 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība"”, Ministru kabinets š.g. 6. februāra sēdē (protokols Nr. 6, 29. §) apstiprināja piedāvājumu ieviest jaunu, ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, kas balstīts uz platformu un platformu projektu pieeju. Šī pieeja paredz ieviest pētniecības organizāciju veidotas sadarbības platformas, platformās atlasīt platformu projektus un pielietot elastību platformu projektu uzraudzībā. Tas sniegs iespēju platformu darbu plānot ilgtermiņā, kā arī noteikt konkrētākus mērķus, kuri būti svarīgi gan valstisko mērķu sasniegšanai, gan arī minēto RIS3 jomu attīstībai. Vienlaikus ilgtermiņa pieeja valsts pētniecības un attīstības programmu ieviešanai un attiecīgs finansējums ir kritiski svarīgs mērķtiecīgai, pārmaiņas nodrošinošai pētniecības un attīstības kapacitātes attīstībai valstī un valsts finansējuma pētniecības un attīstības kāpināšanai.
Ņemot to vērā, ilgtermiņa programmas ietvaros tiek plānots turpināt attīstīt augstāk minētās RIS3 jomas. Šajās jomās ir gan augsts zinātnes un komercializācijas potenciāls, gan arī plašas iestrādnes tehnoloģiju attīstībā, ko turpmākai attīstīšanai nepieciešama ilgtermiņa finansējuma pieeja. Vienlaikus, šajās jomās ir vērojama vienota ekosistēma. Proti, ir izveidoti divi ekselences centri, kā arī 2023. gadā izveidotas pētniecības platformas: 1) «BioMedPharm» biomedicīnas virziena attīstībai Latvijā un 2) platforma fotonikā, mikrofluīdikā, polimēru un biomaterālu jomā, funkcionālo materiālu izstrādē, robotikā un lietu interneta jomā.
Papildus, RIS3 pārvaldības centrālais elements ir “trīskāršās spirāles” (triple helix) modelis. Lai nodrošinātu trīskāršās spirāles principa ieviešanu, tika izveidotas RIS3 Vadības grupas katrā RIS3 jomā. RIS3 Vadības grupas tiek veidotas ar nolūku veidot dialogu starp RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmās iesaistītajām pusēm – uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem un īstenotājiem, nozaru asociācijām u.c. ieinteresētajām pusēm. RIS3 Vadības grupas nodrošina RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmas ilgtermiņa stratēģiju izstrādi un īstenošanu. Šīs stratēģijas koleģiāli izstrādā visi “trīskāršās spirāles” partneri saskaņā ar izvirzītajiem specializācijas mērķiem un uzdevumiem. RIS3 jomas “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” ekosistēmas stratēģija un rīcības plāns paredz valsts pētījumu programmu atbalstāmo virzienu saskaņošanu ar RIS3 jomu un valsts pētījuma programmas uzsaukumu jomas identificētajos virzienos.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz, ka ar 2024., 2025. un 2026. gadam piešķirto finansējumu Ekonomikas ministrija izveidos un īstenos ilgtermiņa programmu, kurā tiks pielietota platformu un platformu projektu pieeja.
Rīkojuma projekts dos iespēju uzsākt ilgtermiņa programmas īstenošanu, platformu pieteikumu konkursa nolikuma izstrādi, secīgi izsludināt ilgtermiņa programma platformu pieteikumu konkursu, veikt platformu pieteikumu atlasi un noslēgt līgumus par platformu darbību, iesaistoties Latvijas Zinātnes padomei, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 560.
Ilgtermiņa programmas ietvaros ir paredzēts uzsaukums vienotas RIS3 jomu “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” platformas atlasei.
Ilgtermiņa programmas ietvara definēšanā (virsmērķis, mērķis un uzdevumi) Ekonomikas ministrija konsultējās arī ar RIS3 jomu "Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas" un "Fotonika, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženierzinātņu sistēmas" vadības grupu pārstāvjiem. 2024. gada 23. februāra notikušās tikšanas laikā pētniecības organizācijām un nozares uzņēmumiem bija iespēja izteikt viedokli par nozarēs aktuālām pētījuma tēmām un to kopējo plānu, kā arī iespējamo ietvaru ilgtermiņa programmai.
Ilgtermiņa programmas ietvars (virsmērķis, mērķis, uzdevumi) ir noteikti rīkojuma projekta 4., 5., 6. punktā.
Ilgtermiņa programmas īstenošanas laikā līdz 2032. gadam ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti:
1. izstrādātas vismaz 45 tehnoloģijas, tai skaitā prototipi, kas atbilst tehnoloģiju gatavības līmenim Nr. 3, 4 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013) no tām vismaz 30 tehnoloģijas atbilst tehnoloģiju gatavības līmenim Nr. 5, 6 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013);
2. vismaz 5 jaunas komercializācijā nodotas tehnoloģijas, tai skaitā prototipi, kā, piemēram, noslēgts intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgums; izveidots viens spin-off uzņēmums; noslēgts sadarbības līgums ar uzņēmumu par tehnoloģijas izstrādi, ražošanu vai izplatīšanu; pārdots patents u.c.
Ekonomikas ministrija ilgtermiņa programmas izstrādē (virsmērķa, mērķa un uzdevumu noteikšanā) sadarbojās ar ilgtermiņa programmas stratēģiskās vadības padomi (turpmāk – stratēģiskā padome), kuras uzdevums ir konsultēt Ekonomikas ministriju par ilgtermiņa programmas stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, sniegt priekšlikumus ilgtermiņa programmas pilnveidei un izvērtēt ilgtermiņa programmas sasniegtos rezultātus pēc tās pabeigšanas. Stratēģiskās padomes locekļu sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības.
Ilgtermiņa programmas kopējais finansējums ir noteikts rīkojuma projekta 3. punktā.
Nodrošinot valsts budžeta līdzekļu stratēģisko investēšanu zinātniskajā darbībā, tajā skaitā minētajās RIS3 jomās, tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.
Rīkojuma projekts dos iespēju uzsākt ilgtermiņa programmas īstenošanu, platformu pieteikumu konkursa nolikuma izstrādi, secīgi izsludināt ilgtermiņa programma platformu pieteikumu konkursu, veikt platformu pieteikumu atlasi un noslēgt līgumus par platformu darbību, iesaistoties Latvijas Zinātnes padomei, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 560.
Ilgtermiņa programmas ietvaros ir paredzēts uzsaukums vienotas RIS3 jomu “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” platformas atlasei.
Ilgtermiņa programmas ietvara definēšanā (virsmērķis, mērķis un uzdevumi) Ekonomikas ministrija konsultējās arī ar RIS3 jomu "Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju un farmācijas" un "Fotonika, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženierzinātņu sistēmas" vadības grupu pārstāvjiem. 2024. gada 23. februāra notikušās tikšanas laikā pētniecības organizācijām un nozares uzņēmumiem bija iespēja izteikt viedokli par nozarēs aktuālām pētījuma tēmām un to kopējo plānu, kā arī iespējamo ietvaru ilgtermiņa programmai.
Ilgtermiņa programmas ietvars (virsmērķis, mērķis, uzdevumi) ir noteikti rīkojuma projekta 4., 5., 6. punktā.
Ilgtermiņa programmas īstenošanas laikā līdz 2032. gadam ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti:
1. izstrādātas vismaz 45 tehnoloģijas, tai skaitā prototipi, kas atbilst tehnoloģiju gatavības līmenim Nr. 3, 4 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013) no tām vismaz 30 tehnoloģijas atbilst tehnoloģiju gatavības līmenim Nr. 5, 6 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013);
2. vismaz 5 jaunas komercializācijā nodotas tehnoloģijas, tai skaitā prototipi, kā, piemēram, noslēgts intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgums; izveidots viens spin-off uzņēmums; noslēgts sadarbības līgums ar uzņēmumu par tehnoloģijas izstrādi, ražošanu vai izplatīšanu; pārdots patents u.c.
Ekonomikas ministrija ilgtermiņa programmas izstrādē (virsmērķa, mērķa un uzdevumu noteikšanā) sadarbojās ar ilgtermiņa programmas stratēģiskās vadības padomi (turpmāk – stratēģiskā padome), kuras uzdevums ir konsultēt Ekonomikas ministriju par ilgtermiņa programmas stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, sniegt priekšlikumus ilgtermiņa programmas pilnveidei un izvērtēt ilgtermiņa programmas sasniegtos rezultātus pēc tās pabeigšanas. Stratēģiskās padomes locekļu sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības.
Ilgtermiņa programmas kopējais finansējums ir noteikts rīkojuma projekta 3. punktā.
Nodrošinot valsts budžeta līdzekļu stratēģisko investēšanu zinātniskajā darbībā, tajā skaitā minētajās RIS3 jomās, tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- zinātniskais personāls studenti
Ietekmes apraksts
Platformas darbībā un platformas projektu īstenošanā tiks iesaistīts zinātniskais personāls, kā arī pastāv iespēja pētījumu ietvaros iesaistīt studējošos un zinātniskā grāda pretendentus.
Juridiskās personas
- Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas vai augstskolas Valsts institūcijas, kurām zinātniskās darbības veikšana ir noteikta ar ārējo tiesību aktu, nolikumā vai statūtos
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums ietekmē zinātniskas institūcijas, augstskolas un tajos nodarbinātos, zinātniekus, studējošos un doktora grāda pretendentus, kuri ilgtermiņa programmas ietvaros īstenos komerciālās ievirzes pētniecības projektus, kuriem jādemonstrē nākotnes komercializācijas potenciāls.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektam ir pozitīva ietekme uz makroekonomisko vidi – īstenojot ilgtermiņa programmu, tiek nodrošināta ilgtermiņa pieeja pētniecības un attīstības finansēšanai, kas sniedz ieguldījumu tādu makrorādītāju kā kopējie ieguldījumi pētniecības un attīstības pieaugumam, īpaši valsts budžeta finansējuma pētniecības un attīstības pieaugumam. Vienlaikus projekta īstenošanas rezultātā tiek attīstīti pētījumi, kuriem paredzams komerciāls potenciāls, kas var nodrošināt pozitīvo ietekmi uz eksporta pieaugumu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektam ir pozitīva ietekme uz zinātnisko institūciju darbību, jo tiek nodrošināta iespēja saņemt valsts ilgtermiņa finansiālo atbalstu pētniecības īstenošanai, kas sekmētu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, sniegtu ieguldījumu RIS3 jomu “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas attīstīšanā, kas tiešā vai pastarpinātā veidā veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību, vienlaikus sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību Latvijā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts var sniegt pozitīvu ieguldījumu arī komersantu attīstībai, ja atbilstoša pētniecības rezultātu nodošanas procesa rezultātā pētījumu rezultātus tālāk komercializē un tirgū ievieš komersanti.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņa programmas ietvaros tiks nodarbināti zinātnieki, doktoranti un studējošie.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo nepieciešamais finansējums ilgtermiņa pētījumu īstenošanai ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas”.
2024., 2025. un 2026. gadam nepieciešamo finansējumu ilgtermiņa programmas īstenošanai plānots novirzīt no valsts pētījumu programmas "Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma" (24-TA-399). Pēc 2026. gada ilgtermiņa programma tiks īstenota Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” šim mērķim paredzētā finansējuma ietvaros.
2024., 2025. un 2026. gadam nepieciešamo finansējumu ilgtermiņa programmas īstenošanai plānots novirzīt no valsts pētījumu programmas "Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma" (24-TA-399). Pēc 2026. gada ilgtermiņa programma tiks īstenota Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas” šim mērķim paredzētā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas vai augstskolasNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultāti tiks iekļauti pēc publiskās apspriešanas noslēguma un saņemto viedokļu apkopošanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Zinātnes padome
- Ekonomikas ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi