Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošais regulējums MK noteikumos Nr. 693 nav pietiekams, lai Dienests izmantotu Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā noteiktos e-lietas  platformas koplietošanas risinājumus, tādējādi piedāvājot jaunas iespējas probācijas klientiem un Dienesta funkciju izpildē iesaistītajām trešajām personām, piemēram, darba devējiem un brīvprātīgajiem. Papildus nepieciešams veikt arī citus grozījumus, kas saistīti ar citos normatīvajos aktos noteikto regulējumu.

2022. gada 1. janvārī spēkā stājies 2020. gada 17. decembra likums "Grozījumi Krimināllikumā", kas paredz kriminālsoda – piespiedu darbs – nosaukuma maiņu uz – sabiedriskais darbs. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz attiecīgus grozījumus MK noteikumu Nr. 693 5.6. un 7.25.5. apakšpunktā, paredzot aizstāt kriminālsoda nosaukumu "piespiedu darbs" ar nosaukumu "sabiedriskais darbs".

Pašreiz MK noteikumos Nr. 693 nav noteikts, ka sistēmā PLUS, pirms probācijas klienta lietas iekārtošanas, var apstrādāt personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, datus, ja Dienestā ir saņemts procesa virzītāja pieprasījums, tiesneša ierosinājums, rakstisks iesniegums no cietušā vai likumiskā pārstāvja izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, un persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, rakstiski vēl nav piekritusi iesaistīties izlīguma procesā. Grozījumi MK noteikumos Nr.693 sniegs iespēju vienkopus iekļaut visu informāciju par izlīguma procesa organizēšanas norisi un rezultātiem vēl pirms probācijas klienta lietas iekārtošanas. 
MK noteikumus Nr. 693 ir nepieciešams papildināt ar 5.¹ punktu, kas noteiks, ka, neizveidojot probācijas klienta lietu sistēmā PLUS, Dienests ievadīs datus par personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un cietušo, likumisko pārstāvi, ja Dienestā ir saņemts procesa virzītāja pieprasījums, tiesneša ierosinājums, rakstisks iesniegums no cietušā vai tā likumiskā pārstāvja izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, un persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, rakstiski vēl nav piekritusi iesaistīties izlīguma procesā.
Izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu Dienestā regulē Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 347 "Izlīguma procesa noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 347). Procesa virzītājs pieprasījumā izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai norāda informāciju saskaņā ar MK noteikumu Nr. 347 18. punktu, tiesnesis ierosinājumā izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai norāda MK noteikumu Nr. 347 19. punktā noteikto informāciju, bet iesaistītā puse vai likumiskais pārstāvis iesniegumā izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai norāda minēto noteikumu 20. punktā minēto informāciju. Tādējādi, Dienests saņem datus un apstrādā tos atbilstoši MK noteikumos Nr. 347 noteiktajam.
Pašlaik, saņemot procesa virzītāja pieprasījumu, tiesneša ierosinājumu vai cietušā iesniegumu, MK noteikumu Nr. 347 18., 19. vai 20. punktā minēto informāciju, Dienests ievada sistēmā PLUS tikai pēc personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu rakstiskas piekrišanas piedalīties izlīguma procesā. Līdz brīdim, kamēr nav  saņemta rakstveida piekrišana no personas, kura ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izlīguma procesa starpnieks organizēšanas procesā veiktās darbības fiksē, izmantojot pieejamos risinājumus, piemēram, Microsoft Office programmu, kas nav saistīta ar sistēmas PLUS izmantošanu. Šāds risinājums palielina fizisko personu datu iespējamus noplūdes riskus, tādējādi grozījumi MK noteikumos Nr. 693 nodrošinās iespēju vienkopus iekļaut visu informāciju, kas nepieciešama izlīguma procesa organizēšanas norisē. Dati tiks apstrādi, lai izpildītu Valsts probācijas dienesta likuma (turpmāk - VPD likums) 6. panta 6. punktā noteikto funkciju organizēt un vadīt izlīguma procesu kriminālprocesā un lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, ievērojot likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" (turpmāk - Policijas direktīvas likums) 5. pantā noteikto atbilstoši minētā likumā 2. pantā noteiktajam nolūkam, lai veiktu citas ar kriminālprocesu saistītas darbības.

Organizējot Dienesta funkciju izpildi, probācijas klienti, cietušie, cietušā likumiskie vai pilnvarotie pārstāvji,  likumiskie pārstāvji,  vairākumā gadījumu ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā, bet atsevišķos gadījumos tie var nebūt reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Primāri tiesiskajās attiecībās starp privātpersonu un valsti personu identificēšanai tiek izmantoti valsts informācijas sistēmā esošie dati, kas ļauj personu nepārprotami identificēt, bet iespēja norādīt citas ziņas, kas palīdz identificēt personu, ir īstenojama tikai gadījumā, ja personai Latvijas Republikā nav piešķirts personas kods. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un konkrētu personu identificēšanu, noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 693 7.21.3. un 7.22.4. apakšpunktā noteikt, ka par minētajām personām norāda personas kodu vai citas valsts identifikācijas kodu, bet gadījumā, ja personai nebūs piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, tad tiks norādīts dzimšanas gads. Papildus norādāms, ka MK noteikumu Nr. 693 7.1.1. un 7.26.1. apakšpunkts paredzēs arī personu, proti, probācijas klientu un notiesāto vēsturisko datu (iepriekšējā personas koda vai personas identifikācijas koda) apstrādi, ja tas būs mainīts. Vienlaikus tiks ievērots Policijas direktīvas likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais un personas dati tiks apstrādāti atbilstoši minētā likuma 2. pantā noteiktajam personas datu apstrādes mērķim un būs samērīgi, ņemot vērā apstrādes nolūku (datu minimizēšanas princips). Dienests sistēmā PLUS par personām apstrādās konkrētus datus, kas nepieciešami Dienesta funkciju īstenošanai un būs tieši noteikti MK noteikumos Nr. 693.

Īstenojot funkcijas, Dienests konstatējis, ka MK noteikumu regulējums nav pietiekams, jo funkciju izpildē nepieciešams papildu saziņas kanāls uz korespondences adresi gadījumā, ja attiecīgā persona nav sasniedzama citos saziņas veidos. Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr. 693 7.14.5., 7.20.6. un 7.22.5 apakšpunkti papildināti ar kontaktinformācijas veidu - korespondences adresi.
   
Pašreiz MK noteikumos Nr. 693 nav norādes uz to, ka informācijas sistēmā var apstrādāt probācijas klienta likumiskā pārstāvja, brīvprātīgā darba veicēja, kurš noslēdzis līgumu ar Dienestu par noteikto uzdevumu izpildi (turpmāk arī - brīvprātīgais) un darba devēja, kas noslēdzis līgumu par notiesāto nodarbināšanu kriminālsoda - sabiedriskais darbs un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs (turpmāk abi - sabiedriskais darbs), personas kodu, līdz ar to, tas ierobežo šo personu elektronisko pakalpojumu izmantošanu, jo vienīgais personas identifikators ir personas kods. Likumiskajām pārstāvim elektronisko pakalpojumu izmantošana dos iespēju iesniegt un saņemt dokumentus Dienestā elektroniskā veidā, tādējādi ietaupot savu un iestādes laiku un līdzekļus. Tas ievērojami uzlabos un vienkāršos administratīvo procedūru kārtošanu. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par notiesāto nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, elektronisko pakalpojumu izmantošana ļaus saskaņot probācijas klienta darba grafiku, saskaņā ar kuru jāveic sabiedriskā darba izpilde, saskaņojot to vienreiz un jebkurā laikā. Šobrīd šo dokumentu saskaņošana var būt tikai papīra formā (jāsaskaņo trīs eksemplāri) un noteiktajā tikšanas laikā un vietā. Papildus, darba devējam, kas noslēdzis līgumu par notiesāto nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, elektronisko pakalpojumu izmantošana ļaus, vienotā sistēmā atzīmēt informāciju par sabiedriskā darba izpildi, sekot līdzi personas sabiedriskā darba stundu uzskaitei, kā arī atzīmēt citu informāciju par soda izpildes gaitu (piemēram, pārkāpumus soda izpildē, informāciju par priekšzīmīgu soda izpildi). 

Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr. 693 7. punkts tiks papildināts ar 7.14.2.¹ apakšpunktu, kas paredz probācijas klienta likumiskā pārstāvja personas koda vai citas valsts identifikācijas koda apstrādi sistēmā PLUS, jo saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Ja probācijas klienta likumiskajam pārstāvim nebūs piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, tad tiks norādīts dzimšanas datums. Vienlaikus, arī Ministra kabineta noteikumi, kas nosaka Dienesta funkciju izpildes kārtību, paredz likumiskā pārstāvja iesaisti un dokumentu obligāto paziņošanu par Dienesta organizēto funkciju izpildes gaitu. Minētie dati tiks apstrādāti, lai izpildītu Valsts probācijas dienesta likuma (turpmāk - VPD likums) 6. panta 4. punktā noteikto funkciju atbilstoši Policijas direktīvas likuma 2. pantā noteiktajam nolūkam, lai izpildītu kriminālsodus vai veiktu citas darbības, kas saistītas ar kriminālprocesu.

 Lai nodrošinātu darba devēja, kas noslēdzis līgumu par nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, iespēju izmantot tehniskos risinājumus ātrākai un ērtākai saziņai, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 693 ar 7.27. apakšpunktu, kas paredz darba devēja un darba vietas atbildīgās personas datu apstrādi sistēmā PLUS. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, elektroniskie risinājumi atvieglos un paātrinās Dienesta informēšanas procesu par sabiedriskā darba izpildi, kā arī neierobežos informācijas ievadīšanas laiku, proti, viņš to varēs veikt viņam izdevīgajā laikā. Minētā personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai darbības, kuras iepriekš tika veiktas pa tālruni vai klātienē, piemēram, sabiedriskā darba grafika darbību saskaņošana, varētu tikt veiktas arī izmantojot tehniskos risinājumus (e–lietas platformas koplietošanas risinājumus).
Minēto elektronisko pakalpojumu izmantošana ir saderīga ar VPD likuma 16.panta otrajā daļa noteikto informācijas sistēmas mērķi, nodrošināt kvalitatīvu Dienesta funkciju izpildi. Sabiedriskā darba izpilde ir viena no Valsts probācijas dienesta 6. pantā minētajām funkcijām, kuru organizē Dienests, un šīs funkcijas izpildē tiek iesaistīti darba devēji.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai darba devējiem tiktu nodrošināti augstāk minētie elektroniskie pakalpojumi, sistēmā PLUS ir nepieciešams apstrādāt informāciju par darba devēju un darba vietas pārstāvi 7.27. apakšpunktā minētājā apjomā. Funkcijas izpilde nav iespējama bez minēto personas datu apstrādes, kā arī nav iespējams samazināt apstrādājamo datu apjomu, jo, piemēram, e-lietas platformas koplietošanas risinājumu nav iespējams izmantot bez personas koda. Minēto personu dati tiks apstrādāti, lai izpildītu VPD likuma 6. pantā noteiktās funkcijas sabiedriskā darba īstenošanā un atbilstoši Policijas direktīvas likuma 2. pantā noteiktajam nolūkam, lai izpildītu kriminālsodus vai veiktu citas darbības, kas saistītas ar kriminālprocesu.
Darba devēja dati šo noteikumu izpratnē ir dati par personu, kas noslēgs līgumu par notiesāto nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, proti, pārstāvošās personas vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija. Personas datus ir paredzēts apstrādāt tikai tādā apjomā, lai nodrošinātu funkcijas izpildi, piemēram, vārda, uzvārda, personas koda apstrāde nodrošinās konkrētās personas identificēšanu, bet kontaktinformācijas apstrāde nodrošinās ātru un ērtu saziņu. Savukārt, darba devēja darba vietas atbildīgās personas dati, ir dati par konkrētu darba vietu, kurā notiks sabiedriskā darba izpilde, un tās atbildīgo kontaktpersonu.
Ņemot vērā to, ka MK noteikumi Nr. 693 tiks papildināti ar 7.27. apakšpunktu, ir nepieciešams papildināt arī 11. punktu ar 11.13. apakšpunktu, nosakot, ka informāciju par darba devēju, kas noslēdzis līgumu par nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, un darba devēja darba atbildīgo personu, Dienests saņem no paša darba devēja. Informāciju Dienesta saņems līgumā norādītajā saziņas veidā. 

MK noteikumi Nr. 693 tiks papildināti ar 7.28. apakšpunktu, kas paredz brīvprātīgā darba veicēja, kurš noslēdzis līgumu ar Dienestu (saskaņā ar VPD likuma 23. panta otrās daļas 5. punktu) par noteikto uzdevumu izpildi, datu apstrādi sistēmā PLUS. Datu apstrāde ir atbilstoša VPD likuma 16. panta otrajā daļa noteiktajam informācijas sistēmas mērķim, nodrošināt kvalitatīvu Dienesta funkciju izpildi, lai īstenotu VPD likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju, tai skaitā, lai brīvprātīgo iesaistītu uzdevumu izpildē atbilstoši VPD likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktajam un tas varētu izmantot e-lietas platformas koplietošanas risinājumus (e-portālu). Lai brīvprātīgais varētu izmantot e-lietas platformas koplietošanas risinājumus sistēmā PLUS tiks apstrādāti brīvprātīgā dati, proti, vārds, uzvārds un personas kods. Vienlaikus sistēmā PLUS tiks apstrādāti arī citi brīvprātīgā dati, proti, kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, korespondences adrese), kā arī  norādītās dzīvesvietas un faktiskās dzīvesvietas adrese, ja brīvprātīgais nebūs sasniedzams atbilstoši norādītajai kontaktinformācijai. Praksē ir situācijas, kad brīvprātīgā rīcībā ir informācija (dokumenti), kas nepieciešama Dienesta funkciju izpildei, bet atsevišķos saziņas kanālos tas nav sasniedzams. Brīvprātīgā personas datu apstrāde, piemēram, vārds, uzvārds un personas kods nodrošinās konkrētās personas identificēšanu, bet kontaktinformācijas un dzīvesvietas datu apstrāde nodrošinās ātrāku un ērtāku, kā nepieciešamo saziņu ar brīvprātīgo. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumu Nr. 306 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests kompensē brīvprātīgā darba veicējiem izdevumus par līgumā noteikto uzdevumu izpildi" 8. punktu, lai saņemtu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti brīvprātīgā darba uzdevumu izpildi, brīvprātīgais iesniegumā norāda savus personas datus, tai skaitā faktiskās dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju, bankas kontu u.c. Personu dati tiks apstrādāti atbilstoši Policijas direktīvas likuma 2. pantā noteiktajam nolūkam, lai veiktu citas darbības, kas saistītas ar kriminālprocesu. Personas datus ir paredzēts apstrādāt tikai tādā apjomā, lai nodrošinātu funkcijas izpildi. Funkcijas izpilde nav iespējama bez minēto personas datu apstrādes, kā arī nav iespējams samazināt apstrādājamo datu apjomu, jo, piemēram, e-lietas platformas koplietošanas risinājumus nav iespējams izmantot bez personas koda. E-lietas platformas koplietošanas risinājumu izmantošana samazinās administratīvo slogu, vienkāršos un atvieglos veicamo pienākumu izpildi. Ar šo normu tiks nostiprināta brīvprātīgā darba veicēja personas datu apstrāde. 

MK noteikumi Nr. 693 tiks papildināti ar 7.29. un 7.30. apakšpunktu, kas paredzēs personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tās likumiskā pārstāvja, ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ir nepilngadīga persona vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība un 7.31., 7.32. un 7.33. apakšpunktu, kas noteiks cietušā vai tā likumiskā pārstāvja, ja cietušais ir nepilngadīga persona, vai persona, pār kuru nodibināta aizgādnība, vai cietušais ir juridiska persona, datu apstrādi sistēmā PLUS pirms probācijas klienta lietas iekārtošanas, ja ir saņemts iesniegums no cietušā vai tā likumiskā pārstāvja. Datu apstrāde ir atbilstoša VPD likuma 16. panta otrajā daļā noteiktajam informācijas sistēmas mērķim, nodrošināt kvalitatīvu Dienesta funkciju izpildi, lai īstenotu VPD likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju. Turklāt, sistemātiska un atbilstīga statistikas datu vākšana ir atzīta par būtisku efektīvas politikas veidošanas elementu to tiesību jomā, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES ( 2012. gada 25. oktobris ), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus (turpmāk – Cietušo direktīva). Ņemot vērā to, ka, izlīguma process Cietušo direktīvas izpratnē ir atjaunojošās justīcijas pakalpojums, līdz ar to datos par pakalpojumiem, kad vien iespējams, var būt ietverti dati par to, kā cietušie izmanto pakalpojumus, ko sniedz valsts dienesti un publiskās un privātās atbalsta organizācijas, piemēram, dati par to gadījumu skaitu, kad policijas dienesti ir nosūtījuši uz cietušo atbalsta dienestiem, par cietušo skaitu, kuri lūdz atbalstu, saņem vai nesaņem atbalstu. Personas datus ir paredzēts apstrādāt sistēmiski, atbilstīgi un tikai tādā apjomā, lai nodrošinātu funkcijas izpildi un funkcijas īstenošanas statistisku un kvalitatīvu analīzi. Sistēmā PLUS par personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (7.29. apakšpunkts) tiks apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods vai citas valsts identifikācijas kods, kā arī dzimšanas datums un dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, korespondences adrese). Par personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu likumisko pārstāvi (7.30. apakšpunkts) sistēmā PLUS tiks apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas numurs (gadījumā, ja personai nebūs piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, tad tiks norādīts dzimšanas gads), kā arī norādītā dzīvesvietas adrese un kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, korespondences adrese). Par cietušo (7.31. apakšpunkts) sistēmā PLUS tiks apstrādāti personas dati, proti, vārds, uzvārds, personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, dzimšanas datums, kā arī deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adrese, kā arī kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, korespondences adrese). Par MK noteikumu Nr. 693 7.31. apakšpunktā minēto cietušā likumisko pārstāvi (7.32. apakšpunkts) sistēmā PLUS tiks apstrādāts vārds, uzvārds, personas kods vai citas valsts identifikācijas numurs (gadījumā, ja personai nebūs piešķirts personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, tiks norādīts dzimšanas gads), kā arī dzīvesvietas adrese un kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, korespondences adrese). Par cietušā pilnvaroto pārstāvi, ja cietušais ir juridiska persona (7.33. apakšpunkts) sistēmā PLUS tiks apstrādāts pārstāvošās personas vārds, uzvārds, personas kods un kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, korespondences adrese). Minēto personas datu apstrāde, tai skaitā noteiktajā apjomā, tiks veikta, īstenojot VPD likuma 6. panta 6. punkta funkcijas izpildei, ņemot vērā arī Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 347 "Izlīguma procesa noteikumi" 11. punktā imperatīvi noteikto, ka izlīguma procesā ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā citām personām (piemēram, likumiskais pārstāvis, bāriņtiesas pārstāvis u.c.) , saziņa notiek prioritārā secībā pa tālruni, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, uz norādīto korespondences saņemšanas adresi, citiem pieejamiem saziņas līdzekļiem. Minēto personu dati, piemēram, vārda, uzvārda un personas koda apstrāde nodrošinās konkrētās personas identificēšanu, bet kontaktinformācijas apstrāde nodrošinās ātru un ērtu saziņu. Šobrīd minētie dati tiek apstrādāti ārpus sistēmas PLUS pirms piekrišanas saņemšanas, bet ar grozījumiem tos varēs apstrādāt sistēmā, pirms personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, piekrišanas dalībai izlīguma procesā saņemšanas, tādējādi nodrošinot datu drošību, integritāti un pēctecību visa izlīguma procesa, kā atjaunojošās justīcijas pakalpojuma sniegšanas ietvaros. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai vienkopus iekļautu visu informāciju, kas nepieciešama pirms izlīguma procesa organizēšanas norisē, ja tiks saņemta personu piekrišana, kā arī jau sākotnēji novērsīs iespējamus personas datu noplūdes riskus, kas aprakstīti pie skaidrojuma grozījumiem 5.¹ punktam.

Papildus MK noteikumi Nr. 693 tiks papildināti ar 7.34. apakšpunktu, kas paredzēs datu un to apjomu iekļaušanu sistēmā PLUS par izlīguma sēdes dalībniekiem. Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2018)8 dalībvalstīm par atjaunojošo justīciju krimināllietās (turpmāk – rekomendācija), paredz, ka atjaunojošās justīcijas pakalpojums bieži vien tiek nodrošināts (tiešā vai netiešā veidā) veicinot dialogu starp cietušo un noziedzīga nodarījuma izdarītāju, un attiecīgā gadījumā tajā var tikt iesaistītas arī citas personas, kuras tieši vai netieši skāris noziegums. Tie var būt cietušo un noziedzīga nodarījuma izdarītāju atbalstītāji, attiecīgie profesionāļi un skarto kopienu locekļi vai pārstāvji. Šā ieteikuma izpratnē turpmāk atjaunojošās justīcijas dalībnieki tiek saukti par “pusēm”. Ņemot vērā rekomendācijā noteikto, Ministru kabineta noteikumi Nr. 347 paredz iespēju piedalīties izlīguma procesā ne tikai iesaistīto pušu likumiskajiem pārstāvjiem, bāriņtiesas pārstāvjiem un citiem speciālistiem, kas var sniegt profesionālu palīdzību atbilstoši kompetencei, bet arī trešo personu dalību izlīguma procesā, pamatojoties uz iesaistītas puses lūguma. Ņemot vērā to, ka visas iepriekšminētās puses ir izlīguma procesa dalībnieki, līdz ar ko uzņemas noteiktus pienākumus un iegūst noteiktas tiesības, proti, saņemt informāciju, atteikties no dalības, iesaistīties izlīguma nosacījumu izpildē, tādējādi arī iepriekšminēto izlīguma procesa dalībnieku datu apstrāde ir nepieciešama, lai īstenotu VPD likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju. Minēto personu dati (piemēram, vārds, uzvārds, amats un pārstāvētā iestāde) tiks apstrādāti, lai identificētu konkrēto dalībnieku, atbilstoši Policijas direktīvas likuma 2. pantā noteiktajam nolūkam, lai veiktu citas darbības, kas saistītas ar kriminālprocesu, jo bez minēto personas datu apstrādes nav iespējams izpildīt VPD likuma 6. panta 6. punktā noteikto Dienesta funkciju.

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 693 ar 7.28., 7.29., 7.30., 7.31., 7.32., 7.33. un 7.34. apakšpunktiem, nepieciešams papildināt 11. punktu ar 11.14. apakšpunktu, kas noteiks, ka 7.28. apakšpunktā minēto informāciju Dienests saņem no brīvprātīgā darba veicēja; ar 11.15. apakšpunktu, kas noteiks, ka 7.29., 7.30., 7.31., 7.32. un 7.33. apakšpunktā minēto informāciju Dienests saņem no procesa virzītāja ar 11.16. apakšpunktu, kas noteiks, ka  7.29. un 7.30. apakšpunktā minēto informāciju Dienests saņem no personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai tās likumiskā pārstāvja; ar 11.17. apakšpunktu, kas noteiks, ka 7.31., 7.32. un 7.33 apakšpunktā minēto informāciju Dienests saņem no cietušā, tā likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja un 11.18. apakšpunktu, kas noteiks, ka 7.34. apakšpunktā minēto informāciju Dienests saņems no izlīguma sēdes dalībniekiem.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 693 ar 20.¹ punktu, kas noteiks, ka sistēmā PLUS iekļautās ziņas, pamatojoties uz šo noteikumu 5.¹ punktu - pirms probācijas klienta lietas iekārtošanas, dzēš piecpadsmit darbdienu laikā no dienas, kad persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ir atteikusies no dalības izlīguma procesā vai šī persona ir mirusi. Šāds termiņš ir samērīgs, lai pabeigtu nepieciešamās darbības ar informāciju, kas iekļauta sistēmā PLUS, neiekārtojot probācijas klienta lietu. Ja izlīguma procesa organizēšanu veica Dienesta brīvprātīgā darba veicējs, kurš ir starpnieks, viņam ir jānodod Dienestam saņemtie dokumenti un jāveic citas darbības, kas saistītas ar izlīguma procesa organizēšanas norisi. Papildus ir nepieciešams informēt procesa pieprasītāju un otru izlīguma procesā iesaistīto pusi par izlīguma procesa organizēšanas izbeigšanu. MK noteikumu Nr. 693 tvērumā par probācijas klienta lietas iekārtošanu ir uzskatāma personas datu, izmantojot Dienesta sistēmu PLUS, datu apstrāde, ja par personu Dienestā saņemts tiesas nolēmums, prokurora priekšraksts par sodu, tiesas pieprasījums sniegt izvērtēšanas ziņojumu vai cits dokuments, ar kura izdošanu persona iegūst probācijas klienta statusu, bet noteikumu projekta 5.¹ punkts nav attiecināms uz probācijas klienta lietas izveidi. Būtiski ņemt vērā apstākli, ka dalība izlīguma procesā ir brīvprātīga, proti, pirms saņemta likumpārkāpēja kā izlīguma procesā iesaistītās puses rakstiska piekrišana piedalīties izlīguma procesā – šī persona nav uzskatāma par probācijas klientu, tādējādi, piemērot vienādus datu glabāšanas termiņus dažādām personu kategorijām būtu nesamērīgi. Papildus norādāms, ka, piedaloties izlīguma procesā, uz probācijas klientu attiecināms izņēmums arī attiecībā uz probācijas klienta statusa zaudēšanu, proti, ja probācijas klienta statuss iegūts saņemot rakstisku piekrišanu dalībai izlīguma procesā -  atsaucot šo piekrišanu, probācija klienta statuss tiek zaudēts.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 693 ar 20.² punktu, kas noteiks, ka informāciju par darba devēju, kas noslēdzis līgumu par notiesāto nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, dzēš piecu darbdienu laikā pēc tam, kad beidzies termiņš līgumam par notiesātā nodarbināšanu sabiedriskajā darbā. Šāds termiņš ir samērīgs un nepieciešams, lai pabeigtu nepieciešamās darbības probācijas klienta lietā. Noteikumu 7.27.1., 7.27.2., 7.27.3.,, 7.27.4., 7.27.5., 7.27.8. un 7.27.14. apakšpunktā minētā informācija netiks dzēsta. Atbilstoši grozījumiem MK noteikumu Nr. 693 7.27. apakšpunktā tiks detalizēti uzskaitīts tās informācijas apjoms, kāds tiks norādīts sistēmā PLUS par darba devēju, kas noslēdzis līgumu par notiesāto nodarbināšanu sabiedriskajā darbā un darba vietas atbildīgo personu. Dienests  vismaz reizi gadā pārskata un pārskatīs līguma datus un sadarbību ar darba devējiem, minētā sadarbība tiek analizēta arī gada pārskatos un šādi publiski pieejamie dati nodrošina sabiedrības informēšanu par Dienesta sadarbību ar darba devēju, līdz ar to, lai varētu identificēt nodarbināto probācijas klientu skaitu pie attiecīgā darba devēja noteiktajā darba vietā ir nepieciešams pastāvīgi uzglabāt noteiktus datus sistēmā PLUS. Tādi dati kā darba devēja pārstāvošās personas un darba vietas atbildīgās personas vārds, uzvārds un personas kods vai citas valsts personas identifikācijas kods, ir nepieciešami tikai sadarbojoties aktīvā līguma ietvaros, bet izbeidzoties sadarbībai šādu datu uzglabāšana nav vajadzīga, tāpēc 20.² punktā tiks noteikts, ka piecu darbdienu laikā pēc līguma termiņa beigām tie tiks dzēsti no sistēmas PLUS. Dati, kas tiks noteikti MK noteikumu Nr. 693 7.27.1., 7.27.2., 7.27.3., 7.27.4., 7.27.5., 7.27.8. un 7.27.14. apakšpunktā tiks uzglabāti Dienestā pastāvīgi, ņemot vērā, ka nākotnē tos paredzēts izmantot tālākai analīzei sabiedrības interesēs (pētījumos). Vienlaikus norādāms, ka norādītie personas dati tiks apstrādāti tikai ar personas piekrišanu un pastāvīga personas datu apstrāde nepieciešama, lai sistēmā būtu informācija par sadarbību ar konkrēto darba devēju, neatkarīgi no tā vai tas ir aktīvs uzņēmuma reģistrā. Šāda nepieciešamība saistīta ne tikai ar sabiedrisko interesei (pētījumiem), bet personas dati ir tieši saistīti ar probācijas klienta lietu un apliecina soda izpildes gaitu.  

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 693 ar 20.³ punktu, kas noteiks, ka informāciju par brīvprātīgā darba veicēju, kurš noslēdzis līgumu ar dienestu par noteikto uzdevumu izpildi, dzēš piecpadsmit darbdienu laikā pēc tam, kad beidzies termiņš līgumam ar brīvprātīgā darba veicēju. Šāds termiņš ir nepieciešams, lai noskaidrotu brīvprātīgā darba veicēja viedokli par turpmākās līdzdarbības iespēju, kā arī saņemt no brīvprātīgā darba veicēja dokumentus, ja tādi tika izsniegti noteiktā uzdevuma izpildei un pārtrauktu brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanas līgumu. Tādējādi piecpadsmit darbdienas informācijas dzēšanai ir samērīgs termiņš jo līdzdarbības pārtraukšanas process paredz vairākas iepriekš minētās darbības, kuru veikšanai nepieciešama piekļuve brīvprātīgā darba veicēja personas datiem.

Šobrīd MK noteikumu Nr. 693 22. punktā ir norāde par to, ka informāciju par personas nāvi saņem no Iedzīvotāju reģistra. Ņemot vērā to, ka Iedzīvotāju reģistram, no 2021. gada 28. jūnija ir nosaukums - Fizisko personu reģistrs, kā arī ņemot vērā to, ka praksē ziņas par personas nāvi var saņemt no personas radiniekiem (iesniedzot dokumentus), kā arī, lai turpmāk izvairītos no MK noteikumu Nr. 693 grozījumiem, ja personu reģistram tiks mainīts nosaukums, MK noteikumu Nr. 693 22. punktā tiek veikti redakcionāli grozījumi.