Anotācija

Lai veicinātu efektīvāku valsts institūciju, plānošanas reģionu, piekrastes pašvaldību un sabiedrības pārstāvju regulāru iesaisti un līdzdalību jūras plānojuma izstrādes procesā, 2022. gada 25. novembrī VARAM izdeva rīkojumu Nr. 1-2/171 par jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas (turpmāk - koordinācijas grupas) izveidi, apvienojot Jūras plānojuma darba grupu un Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupu, savukārt 2024. gada 24. jūlijā VARAM izdeva rīkojumu Nr. 1-2/98, kurā tika atjaunots šīs koordinācijas grupas sastāvs, norādot tās aktuālos dalībniekus. Šīs koordinācijas grupas nozīmīgums Jūras plānojuma ieviešanas novērtēšanā un aktualizācijā ir uzsvērts starpposma novērtējumā.

Ņemot vērā, ka koordinācijas grupa darbojas kā konsultatīva un atvērta struktūra, atbalstot lēmumu pieņemšanu par Jūras plānojuma ieviešanā, nepieciešams noteikumu 20. un 23. punktā aizvietot vārdu savienojumu “darba grupa” ar “koordinācijas grupa”, lai precīzāk izklāstītu šīs grupas darbības veidu.
Savukārt noteikumu Nr. 740 22. punkta redakcijā nepieciešams aktualizēt koordinācijas grupā iesaistītās institūcijas, papildinot ar valsts tiešo pārvaldes, zinātnisko un nevalstisko institūciju pārstāvjiem, papildus iekļaujot Klimata un enerģētikas ministriju, AS “Augstspriekuma tīkls”, Valsts zemes dienestu, Nacionālās kultūras matojuma pārvaldi, Vidzemes plānošanas reģionu, Veselības inspekciju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Rīgas Tehnisko universitāti, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", Valsts vides dienestu, Daugavpils Universitātes aģentūras "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", Dabas aizsardzības pārvaldi, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", piekrastes pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, biedrību "Latvijas Zvejnieku Federācija", biedrību “Baltijas Vides forums”.

Pēc Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumā Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 3. punktā izklāstītā, nepieciešams izteikt noteikumu Nr. 740 5. un 19. punktu jaunā redakcijā, jo ir mainījies atbildīgās institūcijas nosaukums institūciju reoorganizācijas dēļ (precizējot, kuras ministrijas pienākumos ir īstenot punktos uzskaitītās aktivitātes).

Izteikt noteikumu Nr. 740 5. un 19. punktu jaunā redakcijā, precizējot, ka atbildīgā ir nevis “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”, bet gan ministrija, kas ir atbildīga par reģionālās attīstības politiku (šobrīd dēvētā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija).

Noteikumu Nr. 740 4. punkta apakšpunktos tiek uzskaitīti faktori, kas jāņem vērā, nosakot jūras atļauto izmantošanu. Šī punkta 9. apakšpunkts paredz, ka ir jāņem vērā Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru, teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Pēc Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” 2.4. punktā iekļautās informācijas, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā, ir mainījies novadu sadalījums pa plānošanas reģioniem.

Lai noteikumu Nr. 740 4.9. punktā tiktu iekļauta korekta informācija, kas ir mainījusies pēc 2021. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas, ir nepieciešams šī punkta redakciju papildināt ar Vidzemes plānošanas reģionu, jo tajā iekļautie Saulkrastu un Limbažu novadi robežojas ar jūru.

Starpposma novērtējumā tika uzsvērta daudzfunkcionālas jūras telpas izmantošanas aktualitāte, pamatojot šī koncepta iespēju nodrošināt dažādu nozaru līdzpastāvēšanu vienā telpā, veicinot racionālu telpas izmantošanu un inovatīvu risinājumu attīstību. Koncepts potenciāli sekmētu dažādu atjaunīgo enerģijas resursu ieguvi vienuviet, attīstot arī tādas nozares kā akvakultūru. Daudzfunkcionālitātes konceptu jūras telpā un saistītās izmaiņas normatīvajā regulējumā vēl ir nepieciešams apspriest ar licencēšanas procesā iesaistītajām pusēm. Pēdējo gadu laikā Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar dažādu jūras telpā īstenoto darbību līdzpastāvēšanu vienuviet un vienas telpas daudzfunkcionalitātes iespējas. Atsaucoties uz aktuālajiem pētījumiem un apkopojot informāciju, Eiropas Komisija ir izveidojusi matricu par to, kā var kombinēt dažādas jūras telpā veicamās aktivitātes, lai īstenotu daudzfunkcionālas jūras telpas izmantošanas principus (https://maritime-spatial-planning.ec.europa.eu/msp-resources/co-existence-and-multi-use-activities), un apkopojusi veiksmīgus citu valstu piemērus ar šī koncepta īstenošanu (https://maritime-spatial-planning.ec.europa.eu/co-existance-activities-and-multi-use/multi-use-compendium).

Lai izvērtētu daudzfunkcionālas jūras telpas izmantošanas iespējas Jūras plānojuma grozījumu izstrādes procesā, noteikumos Nr. 740 4. punktam pievienot jaunu apakšpunktu 4.19., kā redakcija paredzētu, ka, nosakot jūras atļauto izmantošanu, ņem vērā “daudzfunkcionālas jūras telpas izmantošanas principus un ārvalstu praksi”.

Jūras plānojums ir starpdisciplinārs telpiskās plānošanas dokuments, ko ietekmē valsts institūcijas, iestādes, kapitālsabiedrības, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Tas iekļauj paskaidrojuma, stratēģisko, jūras telpas izmantošanas un grafisko daļu. Šo daļu saturisko informāciju ietekmē nozares un saistīto interešu grupu likumdošana, jaunākie pētījumi, starptautisko politikas dokumentu uzstādījumi u.c. Lai gan noteikumos Nr. 740 pa punktiem ir izklāstīta Jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtība, nav aprakstīts, kādas darbības jāveic, lai izstrādātu grozījumus, kas ir loģiska noteikumu Nr. 740 izstrādes sastāvdaļa.

1. Lai nodrošinātu skaidru kārtību Jūras plānojuma grozījumu izstrādei, svītrot noteikumu Nr. 740 28. punktu un izveidot jaunu IV¹.nodaļu par grozījumu izstrādes kārtību, kas izklāsta, kādas darbības secīgi jāīsteno, lai izstrādātu Jūras plānojuma grozījumus.
2. Nepieciešams pievienot 31.¹ punktu, kas paredzētu, ka atbildīgā ministrija, pieņemot lēmumu par jūras plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu, atbilstoši šo noteikumu 30. punktā noteiktā informatīvā ziņojuma priekšlikumiem, sagatavo darba uzdevumu Jūras plānojuma grozījumu izstrādei, saskaņojot to ar 20. punktā noteikto koordinācijas grupu.
3. Jāpievieno 31.² punkts par darba uzdevuma saturu, nosakot Jūras plānojuma grozījumu saturu, secīgi detalizējot, par paskaidrojumu daļas aktualizēšanu, stratēģisko mērķu izvērtēšanu, jūras telpas izmantošanas daļas aktualizēšanu un grafiskās daļas aktualizēšanu.
4. Jāpapildina IV¹.nodaļu ar 31.³ punktu, precizējot, ka atbildīgā ministrija izstrādā Jūras plānojuma grozījumus balstoties uz aktuālākajiem nozaru datiem un informāciju, ārvalstu pieredzi un 20. punktā noteikto koordinācijas grupas pārstāvju sniegtajiem viedokļiem.
5. Jāpapildina IV¹.nodaļu ar 31.⁴ punktu, kā redakcija paredz, ka atbildīgā ministrija iesniedz Jūras plānojuma grozījumu projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
6. Ņemot vērā izmaiņas, kas veiktas IV¹.nodaļā, nepieciešams arī precizēt noteikumu Nr. 740 5. punktu, paredzot, ka atbildīgā ministrija informē par jūras plānojuma izstrādes uzsākšanu un publiskās apspriešanas pasākumiem, ne tikai izstrādājot, bet arī veicot grozījumus jūras plānojumā.