25-TA-800: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk - Ēku būvnoteikumi) atvieglotu izvirzītās prasības pirmās un otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku jaunai būvniecībai, atjaunošanai un pārbūvei, otrās grupas divu dzīvokļu ēku atjaunošanai un pārbūvei, kā arī pirmās un otrās grupas palīgēku, otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamo ēku jaunai būvniecībai un pārbūvei. Tā arī samazināt dzīvojamās ēkas kopējo platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, būvdarbos neiesaistot būvkomersantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu pirmās grupas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku jaunai būvniecībai un to atjaunošanai vai pārbūvei, kā arī pirmās grupas palīgēku būvniecībai, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai vai pārbūvei, izpildot informatīvajā ziņojumā "Par prioritārajiem pasākumiem birokrātijas mazināšanai 2025. gadā" ietvertos prioritāros pasākumus būvniecībā. Tāpat arī izpildīt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 3.2.1. pasākumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Tiesību akta spēkā stāšanās datums ir noteikts tāds, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2025.gada 22.aprīļa sēdē (prot.Nr.16 43.§) tika atbalstīts informatīvais ziņojums "Par prioritārajiem pasākumiem birokrātijas mazināšanai 2025. gadā" (25-TA-1004), kurā ietverti šādi prioritāri pasākumi būvniecībā:
- veicināt privātmāju energoefektivitāti, noteikt, ka viendzīvokļa un divdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai nepieciešamai būvniecībai (pārbūve un atjaunošana) piemēro paziņošanas kārtību (pasākums Nr.17);
- lai veicinātu jauna un moderna mājokļa pieejamību, būtiski atvieglot privātmāju būvniecības administratīvo procesu, nosakot, ka viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras iekštelpu platība nepārsniedz 150 m2, būvniecībai piemēro paskaidrojuma raksta procesu (pasākums Nr.19);
- būtiski atvieglot nelielu ēku būvniecību:
1) nosakot, ka mazēku, t.i. ēku, kuru platība nepārsniedz 25 m2 būvniecībai nepiemēro būvniecības administratīvo procesu, tās var nereģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un var neierakstīt zemesgrāmatā. Ja persona vēlas šādu ēku reģistrāciju un ierakstīšanu, būvniecībai piemēro paziņošanas kārtību.
2) dzīvojamo ēku un palīgēku, kuru iekštelpu platība nepārsniedz 60 m2, būvniecībai tiek piemērota paziņošanas kārtība.
Normatīvajā regulējumā noteikt gadījumus, kad vienkāršotā kārtība netiek piemērota (piemēram, pilsētas vēsturiskais centrs, teritorijas ar īpašu statusu, kāpu aizsargjosla un applūstošās teritorijas) (pasākums Nr.20).
Šobrīd Ēku būvnoteikumos pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai jāizstrādā paskaidrojuma raksts, bet palīgēkai vai nojumei, kas atbilst mazēkai - paziņojums par būvniecību. Nepieciešams atvieglot šādu nelielu ēku būvniecības prasības, lai tām varētu piemērot paziņojumu par būvniecību, bet mazēkas atsevišķos gadījumos varētu būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem.
Savukārt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēkas atjaunošanai jāizstrādā paskaidrojums raksts, kas jāskaņo pašvaldības būvvaldē. Lai veicinātu klimata mērķu sasniegšanu arī individuālo dzīvojamo ēku segmentā un arvien vairāk šādām ēkām tiktu veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ir nepieciešams atvieglot dokumentu izstrādāšanu un tā saskaņošanu, lai nodrošinātu raitāku šo darbu veikšanu, un būtu piemērojams paziņojums par būvniecību, kur persona būvniecības informācijas sistēma tikai paziņo plānotos būvdarbus, norādot kādus efektivitātes pasākums veiks.
Lai uzbūvētu jaunu viena dzīvokļa ēku, kuras apbūves laukums ir lielāks par 60 m2, bet tās iekšējā kopējā platība nav lielāka par 150 m2, ko atbilstoši Ēku būvnoteikumu 107. punktam var būvēt pats būvniecības ierosinātājs kā būvētājs (fiziskā persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība — zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs), ir jāizstrādā būvprojekts un jāsaņem būvatļauja. Šāda ēku būvniecībai ir ilgs būvprojekta saskaņošanas laiks, līdz reāli var uzsākt būvdarbus. Tādējādi nepieciešams pārskatīt Ēku būvnoteikumos noteiktās prasības un paredzēt, ka šādu objektu būvniecībai būtu piemērojams paskaidrojuma raksts, kas samazinātu saskanošas laiku un paātrinātu būvdarbu uzsākšanu.
Lai risinātu iepriekš minētajos pasākumos identificētās problēmsituācijas, projekts paredz paskatīt Ēku būvnoteikumos noteiktās prasības un atvieglot šādu ēku būvniecības procesu (detalizētāk skat. zemāk).
Projekts stāsies spēkā 2025.gada 1.septembrī un būs piemērojams gadījumiem, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami (mazēkām) un citiem precizējumiem, kam nav nepieciešami Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošana. Savukārt grozījumi par pirmās grupas vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēkas jaunu būvniecību un to atjaunošanu vai pārbūvi, pirmās grupas palīgēku būvniecību, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvi būtu piemērojami ar 2026. gada 1. janvāri, lai nodrošinātu Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pielāgošanu jaunajām prasībām. Projektā paredzētās izmaiņas nav piemērojamas būvniecības iecerēm, kas iesniegtas būvvaldē vai Būvniecības informācijas sistēmā iesniegtajiem paziņojumiem par būvniecību, līdz šo grozījumu pieņemšanai.
- veicināt privātmāju energoefektivitāti, noteikt, ka viendzīvokļa un divdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai nepieciešamai būvniecībai (pārbūve un atjaunošana) piemēro paziņošanas kārtību (pasākums Nr.17);
- lai veicinātu jauna un moderna mājokļa pieejamību, būtiski atvieglot privātmāju būvniecības administratīvo procesu, nosakot, ka viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras iekštelpu platība nepārsniedz 150 m2, būvniecībai piemēro paskaidrojuma raksta procesu (pasākums Nr.19);
- būtiski atvieglot nelielu ēku būvniecību:
1) nosakot, ka mazēku, t.i. ēku, kuru platība nepārsniedz 25 m2 būvniecībai nepiemēro būvniecības administratīvo procesu, tās var nereģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un var neierakstīt zemesgrāmatā. Ja persona vēlas šādu ēku reģistrāciju un ierakstīšanu, būvniecībai piemēro paziņošanas kārtību.
2) dzīvojamo ēku un palīgēku, kuru iekštelpu platība nepārsniedz 60 m2, būvniecībai tiek piemērota paziņošanas kārtība.
Normatīvajā regulējumā noteikt gadījumus, kad vienkāršotā kārtība netiek piemērota (piemēram, pilsētas vēsturiskais centrs, teritorijas ar īpašu statusu, kāpu aizsargjosla un applūstošās teritorijas) (pasākums Nr.20).
Šobrīd Ēku būvnoteikumos pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai jāizstrādā paskaidrojuma raksts, bet palīgēkai vai nojumei, kas atbilst mazēkai - paziņojums par būvniecību. Nepieciešams atvieglot šādu nelielu ēku būvniecības prasības, lai tām varētu piemērot paziņojumu par būvniecību, bet mazēkas atsevišķos gadījumos varētu būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem.
Savukārt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēkas atjaunošanai jāizstrādā paskaidrojums raksts, kas jāskaņo pašvaldības būvvaldē. Lai veicinātu klimata mērķu sasniegšanu arī individuālo dzīvojamo ēku segmentā un arvien vairāk šādām ēkām tiktu veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ir nepieciešams atvieglot dokumentu izstrādāšanu un tā saskaņošanu, lai nodrošinātu raitāku šo darbu veikšanu, un būtu piemērojams paziņojums par būvniecību, kur persona būvniecības informācijas sistēma tikai paziņo plānotos būvdarbus, norādot kādus efektivitātes pasākums veiks.
Lai uzbūvētu jaunu viena dzīvokļa ēku, kuras apbūves laukums ir lielāks par 60 m2, bet tās iekšējā kopējā platība nav lielāka par 150 m2, ko atbilstoši Ēku būvnoteikumu 107. punktam var būvēt pats būvniecības ierosinātājs kā būvētājs (fiziskā persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība — zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs), ir jāizstrādā būvprojekts un jāsaņem būvatļauja. Šāda ēku būvniecībai ir ilgs būvprojekta saskaņošanas laiks, līdz reāli var uzsākt būvdarbus. Tādējādi nepieciešams pārskatīt Ēku būvnoteikumos noteiktās prasības un paredzēt, ka šādu objektu būvniecībai būtu piemērojams paskaidrojuma raksts, kas samazinātu saskanošas laiku un paātrinātu būvdarbu uzsākšanu.
Lai risinātu iepriekš minētajos pasākumos identificētās problēmsituācijas, projekts paredz paskatīt Ēku būvnoteikumos noteiktās prasības un atvieglot šādu ēku būvniecības procesu (detalizētāk skat. zemāk).
Projekts stāsies spēkā 2025.gada 1.septembrī un būs piemērojams gadījumiem, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami (mazēkām) un citiem precizējumiem, kam nav nepieciešami Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošana. Savukārt grozījumi par pirmās grupas vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēkas jaunu būvniecību un to atjaunošanu vai pārbūvi, pirmās grupas palīgēku būvniecību, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvi būtu piemērojami ar 2026. gada 1. janvāri, lai nodrošinātu Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pielāgošanu jaunajām prasībām. Projektā paredzētās izmaiņas nav piemērojamas būvniecības iecerēm, kas iesniegtas būvvaldē vai Būvniecības informācijas sistēmā iesniegtajiem paziņojumiem par būvniecību, līdz šo grozījumu pieņemšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Tādas mazēkas (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) kā palīgēkas vai nojumes jaunai būvniecībai vai novietošanai saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 7.1 4.apakšpunktu piemērojams paziņojums par būvniecību. Savukārt, ievērojot Ēku būvnoteikumu 7.2 1.apakšpunktu, mazēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai ar citu lietošanas veidu piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process. Vērtējot no samērīguma un sabiedrības drošības aspekta, ne visiem nebūtiskiem (mazsvarīgiem) būvdarbiem kādas nelielas ēkas radīšanai, ir nepieciešama īpaša saskaņošanas kārtība, tādēļ nepieciešams atvieglot mazēku būvniecības prasības, lai atsevišķos gadījumos varētu būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem un būvvaldes saskaņojuma. Tomēr personai pastāv risks, ka, neievērojot normatīvo aktu prasības, piemēram, par ēkas novietojumu, ēka būs jānojauc vai tā būs jāpārvieto, lai nodrošinātu tās atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka mazēkas ārpus pilsētas, kuras atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" (turpmāk - Būvju klasifikācija) klasificē četrzīmju kodā 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (tualetes ēkas, mājsaimniecību saimniecības ēkas, individuālās garāžas, individuālās pirtis personīgās higiēnas vajadzībām, pagrabi, vasaras virtuves, siltumnīcas, apsardzes ēkas, caurlaides ēkas, individuālās lapenes), tai skaitā palīgēkas (pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u. tml. ēkas), un kodā 1241 - transporta pieturu nojumes neatkarīgi no transporta veida, varēs būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem un būvvaldes saskaņojuma. Savukārt pilsētā varēs būvēt mazēkas atbilstoši Būvju klasifikācijas kodam -1274 (citas iepriekš, neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) zemes gabalā, kurā ir atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība. Tomēr personai, veicot šādus būvdarbus, jāapzinās, ka jāievēro normatīvo aktu prasības ne tikai vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tai skaitā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, bet arī Civillikums, Aizsargjoslu likums, būvniecību regulējošie un citi normatīvie akti. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā esošajos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikti pieļaujamie apbūves parametri (apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs un apbūves augstums), kā arī noteiktas prasības ēku un to palīgēku savstarpējam novietojumam. Svarīgi izvēlēties pareizu ēkas novietojumu, kas nav pretrunā normatīvo aktu prasībām. Tā, piemēram, ēkas attālums ir ne tuvāk par 4 m līdz zemes gabala robežai, izņemot, ja saņemts blakus esošās zemes gabala īpašnieka saskaņojums, arī ēkas būvniecība aizsargjoslā ir skaņojama ar objekta īpašnieku, kuram noteikta aizsargjosla. Vienlaikus personai būs pienākums par būvniecības iecerēm, kurām nav nepieciešams būvniecības ieceres dokumenti, bet to būvniecībai atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām saņemtie saskaņojumi būs jāievieto Būvniecības informācijas sistēmā ekspluatācijas lietā tik līdz tas ir iespējams, proti, ir izveidota ekspluatācijas lieta ar šo ēku saistītai būvei.
Tā kā šādas mazēkas varēs būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem, līdz ar to tās nereģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un neierakstīs zemesgrāmatā. Tomēr, ja persona vēlēsies reģistrēt datus par šādām mazēkām valsts informācijas sistēmās, tad personai būs jāizvēlas paziņošanas kārtība, proti, Būvniecības informācijas sistēmā jāaizpilda paziņojums par būvniecību, kuram jāpievieno skaidrojošs apraksts par būvniecības ieceri, ēkas novietojuma plāns ar ēkas izmēriem, kā arī saskaņojumi, ja tādi nepieciešami. Ievērojot Ēku būvnoteikumu 4.2 punktu, pabeidzot mazēkas būvdarbus, tās dati tiks reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Minētā atvieglotā kārtība nav piemērojama gadījumā, kad mazēku paredzēts būvēt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā. Šādos gadījumos piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process. Mazēkas ar citu lietošanas veidu, kas neatbilst Būvju klasifikācijas kodam - 1274 vai 1241 - un neatradīsies valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā, piemērojams paziņojums par būvniecību.
Regulējums nemaina būvvaldes tiesības un pienākumus būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā, konstatējot mazēkas neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tā var pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti.
Tā kā šādas mazēkas varēs būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem, līdz ar to tās nereģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un neierakstīs zemesgrāmatā. Tomēr, ja persona vēlēsies reģistrēt datus par šādām mazēkām valsts informācijas sistēmās, tad personai būs jāizvēlas paziņošanas kārtība, proti, Būvniecības informācijas sistēmā jāaizpilda paziņojums par būvniecību, kuram jāpievieno skaidrojošs apraksts par būvniecības ieceri, ēkas novietojuma plāns ar ēkas izmēriem, kā arī saskaņojumi, ja tādi nepieciešami. Ievērojot Ēku būvnoteikumu 4.2 punktu, pabeidzot mazēkas būvdarbus, tās dati tiks reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Minētā atvieglotā kārtība nav piemērojama gadījumā, kad mazēku paredzēts būvēt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā. Šādos gadījumos piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process. Mazēkas ar citu lietošanas veidu, kas neatbilst Būvju klasifikācijas kodam - 1274 vai 1241 - un neatradīsies valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā, piemērojams paziņojums par būvniecību.
Regulējums nemaina būvvaldes tiesības un pienākumus būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā, konstatējot mazēkas neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tā var pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti.
Problēmas apraksts
[2] Atbilstoši Ēku būvnoteikumu 7.2 1.apakšpunktam pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai jāizstrādā paskaidrojuma raksts, bet, ievērojot Ēku būvnoteikumu 7.1 4.apakšpunktu, pirmās grupas palīgēkai vai nojumei, kas atbilst mazēkai (vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) - paziņojums par būvniecību.
Lai atvieglotu šādu nelielu ēku būvniecību, nepieciešams pārvērtēt Ēku būvnoteikumos noteiktās prasības.
Tā kā paziņošanas kārtībā tiek būvētas ne tikai jaunas pirmās grupas ēkas, bet arī tiek veikti otrās vai trešās grupas iekšējo ēku plānojuma izmaiņas (vienkāršota atjaunošana), kuras var veikt ne tikai būvētājs, bet arī būvkomersanti, nepieciešams precizēt norādāmo informāciju paziņojumā par būvniecību, kā arī būvdarbu veikšanas kartību, lai mazinātu strīdus situācijas starp būvniecības dalībniekiem un būvvaldi.
Lai atvieglotu šādu nelielu ēku būvniecību, nepieciešams pārvērtēt Ēku būvnoteikumos noteiktās prasības.
Tā kā paziņošanas kārtībā tiek būvētas ne tikai jaunas pirmās grupas ēkas, bet arī tiek veikti otrās vai trešās grupas iekšējo ēku plānojuma izmaiņas (vienkāršota atjaunošana), kuras var veikt ne tikai būvētājs, bet arī būvkomersanti, nepieciešams precizēt norādāmo informāciju paziņojumā par būvniecību, kā arī būvdarbu veikšanas kartību, lai mazinātu strīdus situācijas starp būvniecības dalībniekiem un būvvaldi.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas un mazēkas (izņemot gadījumu, kad nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti) jaunai būvniecībai piemēro paziņojumu par būvniecību. Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt plānotos būvdarbus, kad Būvniecības informācijas sistēmā ir iesniegts paziņojums par būvniecību. Plānots, ka Būvniecības informācijas sistēmā atrādīs automātisku paziņojumu par pienākumu ievērot teritorijas plānojuma prasības, kā arī cita normatīvā regulējuma prasības un brīdinājumu par atbildību par patvaļīgu būvniecību.
Arī par šiem būvdarbiem, kā par citiem Būvniecības informācijas sistēmā saņemtajiem paziņojumiem par būvniecību, būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli. Būvdarbu tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei ir tiesības pārbaudīt, vai uz konkrēto gadījumu ir attiecināma paziņošanas kārtība, kā arī vai veiktie būvdarbi atbilst paziņojumam par būvniecību. Būvvaldes kompetencē ir atcelt paziņojumu par būvniecību un uzsākt lietu par patvaļīgo būvniecību – ja būvdarbi neatbilst paziņošanas kārtībai un ir nepieciešams paskaidrojuma raksts vai būvatļauja.
Būvvalde būvniecības informācijas sistēmā saņem paziņojumus gan par paziņojuma par būvniecību iesniegšanu, lai varētu veikt darbības savas kompetences ietvaros, gan arī par paziņojuma par būvniecību būvdarbu termiņa izpildi vai pagarinājumu, kā arī par paziņojuma par būvniecību atcelšanu. Tādējādi, ja tiesiskuma kontroles ietvaros konstatē, ka attiecīgo būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi neatbilst paziņojumam par būvniecību, būvvaldei ir tiesības lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Būvniecību attiecīgajā teritorijā var ierobežot vai aizliegt ne tikai vietējās pašvaldības teritorijas un izmantošanas un apbūves noteikumi, bet arī citu jomu normatīvie akti, piemēram, Aizsargjoslu likums.
Ņemot vērā, ka ne visas ēkas ir ekspluatējamas bez noteiktiem inženiertīkliem, tad projektā noteikts, ka ēkas ekspluatācijai nepieciešamo inženiertīklu pieslēgumu saskaņojumi, kā arī citas atļaujas vai saskaņojumi iegūstami pirms Būvniecības informācijas sistēmā aizpilda paziņojumu par būvniecību.
Minētā atvieglotā kārtība nav piemērojama gadījumā, kad pirmās grupas dzīvojamo ēku, palīgēku vai lauksaimniecības nedzīvojamo ēku un mazēku paredzēts būvēt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā. Šādos gadījumos piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process. Regulējums nemaina prasības pirmās grupas ēkām ar citu lietošanas veidu, kas neatbilst Būvju klasifikācijas kodam - 1110, 1274 (tikai palīgēkas), 1271, kurām kā līdz šim arī turpmāk piemērojams paskaidrojums raksta būvniecības process.
Lai nošķirtu Ēku būvnoteikumu 107.punktā noteiktos gadījumus, kad būvētājs ir tiesīgs veikt būvdarbus, no gadījumiem, kad attiecīgos būvdarbus paziņošanas kārtībā drīkst veikt tikai būvdarbu veicējs kā būvkomersants, personai, pildot Būvniecības informācijas sistēmā paziņojumu par būvniecību, būs jānorāda būvdarbu veicējs. Jānorāda, ka jau šobrīd Būvniecības informācijas sistēmā ir nodrošināta šādas informācijas sniegšanas iespēja. Ja būvkomersants tiek norādīts kā būvdarbu veicējs , tad Būvniecības informācijas sistēmā ir iespēja pildīt arī būvdarbu žurnālu. Tomēr tā nebūs obligāta prasība paziņošanas kārtībā pildīt būvdarbu žurnālu, kā arī izstrādāt darbu veikšanas projektu. Ja būvdarbiem tiek nolīgts būvkomersants, tad puses var savstarpēji brīvi vienoties par būvdarbu žurnāla pildīšanas nepieciešamību, kā arī sagatavojamās būvdarbu veikšanas dokumentācijas apjomu.
Arī par šiem būvdarbiem, kā par citiem Būvniecības informācijas sistēmā saņemtajiem paziņojumiem par būvniecību, būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli. Būvdarbu tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei ir tiesības pārbaudīt, vai uz konkrēto gadījumu ir attiecināma paziņošanas kārtība, kā arī vai veiktie būvdarbi atbilst paziņojumam par būvniecību. Būvvaldes kompetencē ir atcelt paziņojumu par būvniecību un uzsākt lietu par patvaļīgo būvniecību – ja būvdarbi neatbilst paziņošanas kārtībai un ir nepieciešams paskaidrojuma raksts vai būvatļauja.
Būvvalde būvniecības informācijas sistēmā saņem paziņojumus gan par paziņojuma par būvniecību iesniegšanu, lai varētu veikt darbības savas kompetences ietvaros, gan arī par paziņojuma par būvniecību būvdarbu termiņa izpildi vai pagarinājumu, kā arī par paziņojuma par būvniecību atcelšanu. Tādējādi, ja tiesiskuma kontroles ietvaros konstatē, ka attiecīgo būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi neatbilst paziņojumam par būvniecību, būvvaldei ir tiesības lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Būvniecību attiecīgajā teritorijā var ierobežot vai aizliegt ne tikai vietējās pašvaldības teritorijas un izmantošanas un apbūves noteikumi, bet arī citu jomu normatīvie akti, piemēram, Aizsargjoslu likums.
Ņemot vērā, ka ne visas ēkas ir ekspluatējamas bez noteiktiem inženiertīkliem, tad projektā noteikts, ka ēkas ekspluatācijai nepieciešamo inženiertīklu pieslēgumu saskaņojumi, kā arī citas atļaujas vai saskaņojumi iegūstami pirms Būvniecības informācijas sistēmā aizpilda paziņojumu par būvniecību.
Minētā atvieglotā kārtība nav piemērojama gadījumā, kad pirmās grupas dzīvojamo ēku, palīgēku vai lauksaimniecības nedzīvojamo ēku un mazēku paredzēts būvēt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā. Šādos gadījumos piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process. Regulējums nemaina prasības pirmās grupas ēkām ar citu lietošanas veidu, kas neatbilst Būvju klasifikācijas kodam - 1110, 1274 (tikai palīgēkas), 1271, kurām kā līdz šim arī turpmāk piemērojams paskaidrojums raksta būvniecības process.
Lai nošķirtu Ēku būvnoteikumu 107.punktā noteiktos gadījumus, kad būvētājs ir tiesīgs veikt būvdarbus, no gadījumiem, kad attiecīgos būvdarbus paziņošanas kārtībā drīkst veikt tikai būvdarbu veicējs kā būvkomersants, personai, pildot Būvniecības informācijas sistēmā paziņojumu par būvniecību, būs jānorāda būvdarbu veicējs. Jānorāda, ka jau šobrīd Būvniecības informācijas sistēmā ir nodrošināta šādas informācijas sniegšanas iespēja. Ja būvkomersants tiek norādīts kā būvdarbu veicējs , tad Būvniecības informācijas sistēmā ir iespēja pildīt arī būvdarbu žurnālu. Tomēr tā nebūs obligāta prasība paziņošanas kārtībā pildīt būvdarbu žurnālu, kā arī izstrādāt darbu veikšanas projektu. Ja būvdarbiem tiek nolīgts būvkomersants, tad puses var savstarpēji brīvi vienoties par būvdarbu žurnāla pildīšanas nepieciešamību, kā arī sagatavojamās būvdarbu veikšanas dokumentācijas apjomu.
Problēmas apraksts
[3] Šobrīd otras grupas viena dzīvokļa dzīvojamai ēkai ir piemērojams būvatļaujas būvniecības process, kas no būvprojekta izstrādāšanas un tā saskaņošanas pašvaldības būvvaldē neatšķiras no citām daudz lielākām otrās grupas ēkām, piemēram, daudzdzīvokļu ēkām. Tādējādi šādu ēku būvniecībai ir ilgs būvprojekta skaņošanas laiks, līdz reāli var uzsākt būvdarbus. Līdz ar to, lai veicinātu jauna un moderna mājokļa pieejamību, nepieciešams atvieglot privātmāju būvniecības administratīvo procesu, pārskatot noteiktās prasības un paredzot, ka otras grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, kuras iekštelpu platība nepārsniedz 150 m2, būvniecībai, ko saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 107.punktu drīkst būvēt pats būvniecības ierosinātājs kā būvētājs (fiziskā persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība — zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs), būtu piemērojams paskaidrojuma raksts, kas samazinātu saskanošas laiku un paātrinātu būvdarbu uzsākšanu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, būvniecībai piemēro paskaidrojuma raksta būvniecības procesu. Pildot paskaidrojuma rakstu, saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 1.pielikuma 2.punktu būvniecības ierosinātājs norāda arī informāciju par būvējamo objektu strukturizēto datu veidā, piemēram, stāvu skaits, apbūves laukums, kopējā platība u.c., kā arī ņemot vērā, ka parasti šāda dzīvojamās ēkas tiek būvētas ar kādu ārtelpu - balkonu, lodžiju, terasi, lieveni, nojumi, ekspluatējamu jumtu, atklātu galeriju, tad, projektējot ēku, piemēram, ar iekštelpu platību līdz 150 m2 un ārtelpu līdz 50 m2, ēkas kopējā platība būtu 200 m2. Norādot ēkas kopējo platību, būtu vienkāršāk nošķirt gadījumus, kad piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process no būvatļaujas gadījumiem, kā arī ēkas kopējās platības lielums (200m2) ir saskanīgs ar būvētaja tiesībām pašu spēkiem veikt šādas ēkas būvdarbus.
Paskaidrojuma rakstam pievieno jau šobrīd Ēku būvnoteikumu 23.punktā paredzētos dokumentus, piemēram, skaidrojošu aprakstu, situācijas plānu, kā arī tikai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkām - jumta un stāvu plānus ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju; ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm; raksturīgos griezumus ar augstuma atzīmēm; galveno nesošo būvkonstrukciju (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas) plāni ar izmēriem; ēkai nepieciešamo ārējo inženiertīklu (pievadu) novietojums zemes gabalā; ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā un citi inženierrisinājumi, ja tādi nepieciešami. Jānorāda, ka Ēku būvnoteikumu izpratnē situācijas plāns nav saprotams (nav saistīts) zemes kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotais situācijas plāns. Ēku būvnoteikumu tvērumā situācijas plānu uzskata par vispārīgu teritorijas plānu, kurā attēlojama informācija, kas noteikta konkrētajā punktā. Ievērojot Ēku būvnoteikumu 21.2 2. apakšpunktu (projektēšanas pamatnes), otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunas būvniecības gadījumā, situācijas plāns izstrādājams uz būvju situācijas plāna vai topogrāfisko plāna, kurā attēlo ēkas novietojumu ar tā izmēriem, kā arī ēkai nepieciešamo ārējo inženiertīklu (pievadu) novietojumu.
Regulējumā tiek saglabāts princips, kas jau ir noteikts būvatļaujas būvniecības procesā otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēkām, palīgēkām, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkām un šo ēku ekspluatācijai nepieciešamo citu inženierbūvju būvniecību, proti, tās var projektēt viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā (nepiesaistot citus būvspeciālistus). Šādas ēkas varēs pieņemt ekspluatācijā arī tad, ja nebūs pilnībā pabeigti visi būvprojektā paredzētie būvdarbi, proti, pietiks, ja būs pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un labiekārtota teritorija ielas pusē, kā arī būs iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kurā sanitārās iekārtas pievienotas inženiertīkliem. Būvdarbiem jābūt veiktiem tādā apjomā, lai varētu uzsākt ēkas ekspluatāciju.
Vienlaikus gadījumos, kad būvētājs pats būvē sev dzīvojamo ēku, lai nodrošinātu, tajā esošie elektrotīkli un apkures sistēma būtu drošas ekspluatācijā, līdzīgi kā būvatļaujas būvniecības procesā, papildus būs jāsniedz elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija un apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts, ja nav ierīkota tāda apkures sistēma (nav nepieciešams dūmvads), ko nodrošina atjaunīgā enerģija.
Paskaidrojuma rakstam pievieno jau šobrīd Ēku būvnoteikumu 23.punktā paredzētos dokumentus, piemēram, skaidrojošu aprakstu, situācijas plānu, kā arī tikai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkām - jumta un stāvu plānus ar telpu izmēriem un sadalījumu telpu grupās un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju; ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm; raksturīgos griezumus ar augstuma atzīmēm; galveno nesošo būvkonstrukciju (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas) plāni ar izmēriem; ēkai nepieciešamo ārējo inženiertīklu (pievadu) novietojums zemes gabalā; ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā un citi inženierrisinājumi, ja tādi nepieciešami. Jānorāda, ka Ēku būvnoteikumu izpratnē situācijas plāns nav saprotams (nav saistīts) zemes kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotais situācijas plāns. Ēku būvnoteikumu tvērumā situācijas plānu uzskata par vispārīgu teritorijas plānu, kurā attēlojama informācija, kas noteikta konkrētajā punktā. Ievērojot Ēku būvnoteikumu 21.2 2. apakšpunktu (projektēšanas pamatnes), otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunas būvniecības gadījumā, situācijas plāns izstrādājams uz būvju situācijas plāna vai topogrāfisko plāna, kurā attēlo ēkas novietojumu ar tā izmēriem, kā arī ēkai nepieciešamo ārējo inženiertīklu (pievadu) novietojumu.
Regulējumā tiek saglabāts princips, kas jau ir noteikts būvatļaujas būvniecības procesā otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēkām, palīgēkām, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkām un šo ēku ekspluatācijai nepieciešamo citu inženierbūvju būvniecību, proti, tās var projektēt viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā (nepiesaistot citus būvspeciālistus). Šādas ēkas varēs pieņemt ekspluatācijā arī tad, ja nebūs pilnībā pabeigti visi būvprojektā paredzētie būvdarbi, proti, pietiks, ja būs pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un labiekārtota teritorija ielas pusē, kā arī būs iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kurā sanitārās iekārtas pievienotas inženiertīkliem. Būvdarbiem jābūt veiktiem tādā apjomā, lai varētu uzsākt ēkas ekspluatāciju.
Vienlaikus gadījumos, kad būvētājs pats būvē sev dzīvojamo ēku, lai nodrošinātu, tajā esošie elektrotīkli un apkures sistēma būtu drošas ekspluatācijā, līdzīgi kā būvatļaujas būvniecības procesā, papildus būs jāsniedz elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija un apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts, ja nav ierīkota tāda apkures sistēma (nav nepieciešams dūmvads), ko nodrošina atjaunīgā enerģija.
Problēmas apraksts
[4] Viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēkas atjaunošanai jāizstrādā paskaidrojums raksts, kas jāskaņo pašvaldības būvvaldē. Lai veicinātu klimata mērķu sasniegšanu arī individuālo dzīvojamo ēku segmentā un arvien vairāk šādām ēkām tiktu veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ir nepieciešams atvieglot dokumentu izstrādāšanu un tā skaņošanu, lai nodrošinātu raitāku šo darbu veikšanu. Tādējādi būtu piemērojams paziņojums par būvniecību, kur persona Būvniecības informācijas sistēmā tikai paziņo plānotos būvdarbus, norādot kādus energoefektivitātes pasākumus paredzēs veikt.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu, piemērojams paziņojums par būvniecību. Persona Būvniecības informācijas sistēmā iesniedz paziņojumu par būvniecību, kuram pievieno būvspeciālista izstrādātu konstruktīvo risinājumu un informāciju par plānotiem energoefektivitātes pasākumiem.
Pabeidzot būvdarbus, persona Būvniecības informācijas sistēmā paziņo par būvdarbu pabeigšanu un norāda informāciju par energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, ja atjaunošanas vai pārbūves gadījumā veikti energoefektivitātes pasākumi). Veicot ēkas energoefektivitātes pasākumus, kas paredz esošas ēkas ārsienu vai jumta siltināšanu (piemēram, siltinājumu kārta ar apdari), šādi būvdarbi nav uzskatāmi par ēkas būvapjoma izmaiņām, tādējādi ir pietiekami izstrādāt būvniecības dokumentāciju ēkas atjaunošanai.
Minētā kārtība nav piemērojama kultūras pieminekļiem – ēkām. Minētajām ēkām ar kultūras pieminekļu statusu atjaunošanai piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process.
Pabeidzot būvdarbus, persona Būvniecības informācijas sistēmā paziņo par būvdarbu pabeigšanu un norāda informāciju par energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, ja atjaunošanas vai pārbūves gadījumā veikti energoefektivitātes pasākumi). Veicot ēkas energoefektivitātes pasākumus, kas paredz esošas ēkas ārsienu vai jumta siltināšanu (piemēram, siltinājumu kārta ar apdari), šādi būvdarbi nav uzskatāmi par ēkas būvapjoma izmaiņām, tādējādi ir pietiekami izstrādāt būvniecības dokumentāciju ēkas atjaunošanai.
Minētā kārtība nav piemērojama kultūras pieminekļiem – ēkām. Minētajām ēkām ar kultūras pieminekļu statusu atjaunošanai piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process.
Problēmas apraksts
[5] Ēku būvnoteikumu 7.2 1. apakšpunkts nosaka, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana, kurai, ievērojot Ēku būvnoteikumu 12.punktu, būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus, ja tā parametri (stāvu skaits, apbūves laukums, būvtilpums) nepārsniedz šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētos parametrus (tā nav augstāka par 2 stāviem, apbūves laukums nav lielāks par 400 m2, būvtilpums nav lielāks par 2000 m3), kā arī to var būvēt pats būvniecības ierosinātājs kā būvētājs (fiziskā persona, zemnieku vai zvejnieku saimniecība — zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs).
Tomēr, ja šādai ēkai nepieciešams veikt pārbūvi, kaut vai tikai nelielu, kas nemaina ēkas būvapjomu, vai nepieciešama neliela piebūve pie esošās ēkas, jāpiesaista būvspeciālists, kurš izstrādā būvprojektu un jāsaņem būvatļauja. Nav samērīgi noteikt pienākumu otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei piemērot būvatļaujas būvniecības procesu un piesaistīt būvspeciālistu, ja jau sākotnēji, lai uzbūvētu jaunu šādu ēku, tāds nebija nepieciešams. Nepieciešams samazināt administratīvo slogu otrās grupas palīgēkas un lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei.
Vienlaikus, ievērojot plānotās izmaiņas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēkas pārbūvei, kas nepieciešami energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, nepieciešams pārskatīt piemērojamo procesu, jo līdz šim jebkurai ēkas pārbūvei, kas maina būvapjomu vai kuras gaitā nepieciešams pastiprināt kādu nesošo konstrukciju, ir piemērojams būvatļaujas būvniecības process.
Tomēr, ja šādai ēkai nepieciešams veikt pārbūvi, kaut vai tikai nelielu, kas nemaina ēkas būvapjomu, vai nepieciešama neliela piebūve pie esošās ēkas, jāpiesaista būvspeciālists, kurš izstrādā būvprojektu un jāsaņem būvatļauja. Nav samērīgi noteikt pienākumu otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei piemērot būvatļaujas būvniecības procesu un piesaistīt būvspeciālistu, ja jau sākotnēji, lai uzbūvētu jaunu šādu ēku, tāds nebija nepieciešams. Nepieciešams samazināt administratīvo slogu otrās grupas palīgēkas un lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei.
Vienlaikus, ievērojot plānotās izmaiņas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēkas pārbūvei, kas nepieciešami energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, nepieciešams pārskatīt piemērojamo procesu, jo līdz šim jebkurai ēkas pārbūvei, kas maina būvapjomu vai kuras gaitā nepieciešams pastiprināt kādu nesošo konstrukciju, ir piemērojams būvatļaujas būvniecības process.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka otrās grupas otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei piemēro paskaidrojuma raksta būvniecības procesu. Tāpat tiek saglabāta Ēku būvnoteikumu 12.punktā paredzētā iespēja būvniecības ierosinātājam pašam izstrādāt otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūves projektu, ja tās parametri (stāvu skaits, apbūves laukums, būvtilpums) nepārsniedz šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētos parametrus (tā nav augstāka par 2 stāviem, apbūves laukums nav lielāks par 400 m2, būvtilpums nav lielāks par 2000 m3). Šajos gadījumos būvniecības ierosinātājs var izvēlēties pats izstrādāt būvniecības ieceres dokumentus vai piesaistīt būvspeciālistu attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā. Savukārt lielākām otrās grupas palīgēkām vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkām būs jāpiesaista būvspeciālists būvprojekta izstrādei. Vienlaikus tiek saglabāts Ēku būvnoteikumu 12.1 punktā noteiktais princips, ka otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvokļa dzīvojamās ēkas pārbūves projektu var projektēt viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā, ja nepieciešams piesaistot citus būvspeciālistus.
Papildus precizēts regulējums lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšanā kā projektēšanas pamatni izmantot zemes robežu plānu vai būvju situācijas plānu, līdzīgi kā tas ir noteikts otrās grupas palīgēkas nojaukšanai, vienādojot prasības un nosakot vienādus nosacījumus piemērojamam būvniecības procesam.
Papildus precizēts regulējums lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšanā kā projektēšanas pamatni izmantot zemes robežu plānu vai būvju situācijas plānu, līdzīgi kā tas ir noteikts otrās grupas palīgēkas nojaukšanai, vienādojot prasības un nosakot vienādus nosacījumus piemērojamam būvniecības procesam.
Problēmas apraksts
[6] Ēku būvnoteikumu 4.2 un 4.3 punktā ir noteikti gadījumi, kad paziņojums par būvniecību un paskaidrojuma raksts, pabeidzot būvdarbus, vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd Būvniecības informācijas sistēmā tiek nodrošināta būvniecības lietā pieejamo ēkas datu un dokumentu par veiktajiem būvdarbiem nodošana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai, lai arī turpmāk nodrošinātu personām ērtāku pakalpojuma pieejamību, kas ļaus ietaupīt laiku, nepieciešams papildināt piemērošanas gadījumus, ievērojot veiktos papildinājumus attiecībā uz paskaidrojuma rakstu un paziņojuma par būvniecību piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildu gadījumus, kad paskaidrojuma raksts un paziņojums par būvniecību, pabeidzot būvdarbus, vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Proti, paskaidrojuma raksta gadījumā - otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve, bet paziņojuma par būvniecību gadījumā - otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošana vai pārbūve.
Problēmas apraksts
[7] Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 3.2.1. pasākumu dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā nepieciešams samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2. Vēršam uzmanību, ka regulējums par 400m2 bija radies vēsturiski. No Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 128.punkta pārnesot regulējumu uz Ēku būvnoteikumu 107.1.apakšpunktu. Konsultējoties ar būvvalžu pārstāvjiem, praksē mēs redzam, ka personas raksta, ka veic būvdarbus saviem spēkiem, bet faktiski šos būvdarbus veic dažāda veida "brigādes". Pamatā šīs "brigādes" nav reģistrējušās būvkomersantu reģistrā. Līdz ar to tas mērķis, ko likumdevējs gribēja - lai personai ļautu pašai sev būvēt, faktiski netiek sasniegts. Faktiski ar šādu regulējumu tiek veicināta ēnu ekonomika. Konsultējoties ar sadarbības partneriem, ko fiziska persona reāli pati ir spējīga būvēt savām vajadzībām, nepiesaistot būvkomersantu, kā arī būtu pietiekošs vienas ģimenes vajadzībām kā optimālākais risinājums - dzīvojamā ēka ar kopējo platību līdz 200 m2, kas būtu saskanīga arī ar informatīvajā ziņojumā “Par prioritārajiem pasākumiem birokrātijas mazināšanai 2025. gadā” ietverto prioritāro pasākumu - būtiski atvieglot privātmāju būvniecības administratīvo procesu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt 107.1. apakšpunktu, nosakot, ka būvētājs savām vajadzībām var būvēt viena dzīvokļa dzīvojamo ēku ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2. Plānotās regulējuma izmaiņas nemaina šobrīd esošās būvniecības ierosinātāja kā fiziskās personas, zemnieku vai zvejnieku saimniecības (sk. Būvniecības likuma 1.panta 19.punktu) tiesības arī turpmāk būvēt savām vajadzībām palīgēkas, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3. Vienlaikus pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka būvniecības ierosinātājiem, kuriem ir atļauts to darīt šobrīd saviem spēkiem, nekas nemainīsies. Iesāktos būvniecības procesus, kas ir uzsākti līdz šī regulējuma spēkā stāšanas brīdim, varēs pabeigt pēc vecā regulējuma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Būvniecības ierosinātāji, būvdarbu veicēji
Ietekmes apraksts
[1] Tiek mainīts piemērojamais būvniecības process mazēku būvdarbiem no paziņojuma par būvniecību uz būvdarbiem, kuru veikšanai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Potenciālo ietaupījumu veido Būvniecības informācijas sistēmā pavadītās laiks (aptuveni 1 stunda (h)) un dokumentācijas sagatavošanas laiks (aptuveni 2 h). Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 470 lietām gadā. Paredzamais ietaupījums varētu būt vismaz 1410 h.
[2] Mainot piemērojamo būvniecības procesu privātmāju (viena dzīvokļa dzīvojamā ēkas), palīgēku vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kuru iekštelpu platība nepārsniedz 60m 2, jaunai būvniecībai un novietošanai no paskaidrojuma raksta uz paziņojumu par būvniecību, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 20 darbdienām. Šādu ietaupījumu veido paskaidrojuma raksta akcepta un paskaidrojuma raksta II daļas izskatīšanas termiņš būvvaldē. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam un būvvaldēm. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 240 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
[3] Mainot piemērojamo būvniecības procesu noteiktu privātmāju (viena dzīvokļa dzīvojamā māja) jaunai būvniecībai un novietošanai no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 32 darbdienām. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 180 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
[4] Mainot piemērojamo būvniecības procesu būvdarbiem privātmāju (viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas) energoefektivitātes uzlabošanai (atjaunošanai) no paskaidrojuma raksta uz paziņojumu par būvniecību, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 20 darbdienām. Šādu ietaupījumu veido paskaidrojuma raksta akcepta un paskaidrojuma raksta II daļas izskatīšanas termiņš būvvaldē.
Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 65 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
[5] Mainot piemērojamo būvniecības procesu otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 32 darbdienām. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas nav nosakāms, bet atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 1036 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
[2] Mainot piemērojamo būvniecības procesu privātmāju (viena dzīvokļa dzīvojamā ēkas), palīgēku vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kuru iekštelpu platība nepārsniedz 60m 2, jaunai būvniecībai un novietošanai no paskaidrojuma raksta uz paziņojumu par būvniecību, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 20 darbdienām. Šādu ietaupījumu veido paskaidrojuma raksta akcepta un paskaidrojuma raksta II daļas izskatīšanas termiņš būvvaldē. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam un būvvaldēm. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 240 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
[3] Mainot piemērojamo būvniecības procesu noteiktu privātmāju (viena dzīvokļa dzīvojamā māja) jaunai būvniecībai un novietošanai no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 32 darbdienām. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 180 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
[4] Mainot piemērojamo būvniecības procesu būvdarbiem privātmāju (viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas) energoefektivitātes uzlabošanai (atjaunošanai) no paskaidrojuma raksta uz paziņojumu par būvniecību, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 20 darbdienām. Šādu ietaupījumu veido paskaidrojuma raksta akcepta un paskaidrojuma raksta II daļas izskatīšanas termiņš būvvaldē.
Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 65 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
[5] Mainot piemērojamo būvniecības procesu otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 32 darbdienām. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Fizisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas nav nosakāms, bet atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 1036 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
Juridiskās personas
- Būvniecības ierosinātāji, būvdarbu veicēji
Ietekmes apraksts
Tiek mainīts piemērojamais būvniecības process mazēku būvdarbiem no paziņojuma par būvniecību uz būvdarbiem, kuru veikšanai nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Potenciālo ietaupījumu veido Būvniecības informācijas sistēmā pavadītais laiks (aptuveni 1 h) un dokumentācijas sagatavošanas laiks (aptuveni 2 h). Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Juridisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 470 lietām gadā. Paredzamais ietaupījums varētu būt vismaz 1410 h.
Mainot piemērojamo būvniecības procesu otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 32 darbdienām. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Juridisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 36 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc savas būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
Mainot piemērojamo būvniecības procesu otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu, tiks samazināts kopējais būvniecības procesa garums par 32 darbdienām. Šādas izmaiņas samazinās slogu būvniecības ierosinātājam. Juridisko personu skaits, kuras ietekmēs plānotās izmaiņas, nav nosakāms. Atbilstoši šobrīd pieejamajai informācijai Būvniecības informācijas sistēmā par 2023. un 2024.gadu, tas var attiekties uz aptuveni 36 lietām gadā. Papildus jānorāda, ka attiecīgās izmaiņas pēc savas būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju, jo būvprojekta pietiekama detalizācija, lai varētu kvalitatīvi saplānot un veikt būvdarbus, neatkarīgi no regulējuma izmaiņām, būs tāda pati.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
14 652
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
14 652
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-14 652
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-14 652
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
14 652
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Būvniecības informācijas sistēmas izstrādātājs ir novērtējis, ka izmaiņu apjoms atbilst 27,52 cilvēkdienām.
27,52 cilvēkdienas x 440 eiro par cilvēkdienu x 1,21 = 14 651,65 eiro (ieskaitot PVN)
27,52 cilvēkdienas x 440 eiro par cilvēkdienu x 1,21 = 14 651,65 eiro (ieskaitot PVN)
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai nepieciešamais finansējums 14 651,65 euro apmērā tiks nodrošināts Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" 2025. gadā sistēmas uzturēšanai piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/119b26de-1381-40e6-bc53-7ec90aacb7b9
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts privātpersonu un arhitekta projektēšanas biroja viedoklis par noteikumu projektu. Viedokļu pārskats ir pievienots TAP lietai.
6.4. Cita informācija
Publiskās apspriešanas rezultāti tiks apkopoti vienlaikus kopā ar institūciju saņemtajiem atzinumiem
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Regulējuma izmaiņas attiecībā uz būvniecības administratīvo procesu radīs nepieciešamību institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, pārskatīt sava darba organizāciju.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi