24-TA-2962: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 421) 6.2. apakšnodaļa par īpašiem līdzekļu pieprasīšanas nosacījumiem pašvaldībām.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
2024. gada 27. augustā apstiprinātais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pašvaldībām nepieciešami finanšu līdzekļi 839 913 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un pašvaldību izdevumu kompensēšanai par iedzīvotājiem izmaksāto atbalstu mājokļu atjaunošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Naktī uz 2024. gada 28. jūliju reģionā virs Vācijas un Polijas robežas sāka veidoties ciklons, kas ļoti strauji pieņēmās spēkā un virzījās uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Poliju un Lietuvu, un 29. jūlijā no rīta ciklona centrs atradās virs Latvijas dienvidaustrumu rajoniem (Sēlijas un Latgales). Latvijā šis ciklons atnesa ļoti stipras ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas, kā arī ekstremāli stipras lietavas. Visintensīvākās lietusgāzes 28. un 29. jūlijā novērotas Latvijas centrālajos rajonos. Kalnciema novērojumu stacijā šajās divās dienās kopumā nokrišņu daudzums sasniedza 199,6 mm, kas ir vislielākā novērotā divu diennakšu nokrišņu summa novērojumu vēsturē un pārsniedz stacijas jūlija normu par vairāk nekā divām reizēm. Ekstremālas lietusgāzes, kuru kopējais divu dienu nokrišņu daudzums pārsniedza stacijas jūlija normu, novērotas arī citviet Latvijas vidienē – Rīgā, Jelgavā un Dobelē, kur šīs bija divas mitrākās dienas staciju novērojumu vēsturē. Atsevišķās stacijās Kurzemē un Vidzemē (Mērsragā, Saldū, Rūjienā un Skultē) divu diennakšu nokrišņu daudzums arī pārsniedza stacijas jūlija normu, taču tās nebija mitrākās divas dienas staciju novērojumu vēsturē.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdē pieņemts VARAM pirmais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piecām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 2 559 228 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
2024. gada 20. novembrī otrajam VARAM sagatavotajam Ministru kabineta rīkojuma projektam “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz četrām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 1 063 315 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai – 923 953 euro,
2. Ogres novada pašvaldībai – 38 820 euro,
3. Olaines novada pašvaldībai – 42 888 euro,
4. Tukuma novada pašvaldībai – 57 654 euro,
2024. gada 22. novembrī iesniegts Valsts kancelejā (izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta sēdē).
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.[2]
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.
Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.
Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdē pieņemts VARAM pirmais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piecām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 2 559 228 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.
2024. gada 20. novembrī otrajam VARAM sagatavotajam Ministru kabineta rīkojuma projektam “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz četrām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 1 063 315 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai – 923 953 euro,
2. Ogres novada pašvaldībai – 38 820 euro,
3. Olaines novada pašvaldībai – 42 888 euro,
4. Tukuma novada pašvaldībai – 57 654 euro,
2024. gada 22. novembrī iesniegts Valsts kancelejā (izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta sēdē).
[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala
[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023
[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Laika periodā no 2024. gada 1. novembra līdz 15. novembrim VARAM saņēma pieprasījumus no divām pašvaldībām:
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 15. novembrī),
2. Saldus novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 1. novembrī).
Līdz 2024. gada 19. novembrim no VARAM puses tika izskatīti minēto pašvaldību pieprasījumi (tai skaitā papildus iesniegtie precizējumi un papildinājumi) un pieņemts lēmums sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām virzīt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (2. pieprasījums)
Pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairākas dzīvojamās mājas un no iedzīvotājiem saņemti iesniegumi ar lūgumu kompensēt (sniegt atbalstu) 2024. gada 28. - 29. jūlijā dabas stihijas laikā (vētras un spēcīgu lietavu) mājokļiem radītos zaudējumus.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības dome 2024. gada 22. augustā pieņēma lēmumu Nr. 9/19 “Atbalsta sniegšana 2024. gada 28. – 29. jūlija dabas stihijas laikā cietušo dzīvojamo māju atjaunošanai”, kas noteic:
1. Sniegt atbalstu vienreizēja finansējuma veidā par mājokļiem (individuālās dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuri cietuši 2024. gada 28.-29.jūlija dabas stihijas laikā.
2. Individuālām dzīvojamām mājām piešķirt vienreizēju atbalstu līdz 3000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības.
3. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piešķirt vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
4. Noteikt, ka atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums dzīvojamās mājas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli.
5. 2024. gada 28.-29.jūlija dabas stihijas laikā cietušo mājokļu apsekošanu veikt ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu speciāli šim mērķim izveidotai komisijai.
6. Lēmumu par vienreizējā atbalsta piešķiršanu mājokļa remontam pieņemt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisijai.
7. Pēc šī lēmuma 6.punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” Finanšu departamentam izmaksāt vienreizējo finansiālo atbalstu.
8. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” Finanšu departamentam veikt grozījumus Jelgavas valstspilsētas pašvaldības budžetā, nodrošinot finansējumu atbalsta sniegšanai.
9. Noteikt, ka iesniegums par atbalsta piešķiršanu iesniedzams līdz 2024.gada 15.septembrim.
10. Pēc šī lēmuma 1.punktā minētā atbalsta sniegšanas pieprasīt VARAM atbalsta sniegšanai izlietotos līdzekļus.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība VARAM iesniedza 344 Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisijas lēmumus (kas satur informāciju par iesnieguma iesniedzēju, cietušo mājokli, tam nodarītajiem bojājumiem un to apmēru (kvadrātmetros), īpašumtiesībām, pašvaldības atbalsta apmēru un atbalsta izmaksas kārtību) un veikto maksājumu apliecinājuma dokumentus (kontu pārskatus) par iedzīvotājiem izmaksāto atbalstu mājokļu atjaunošanai.
Izvērtējot Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus par izmaksāto atbalstu mājokļu/individuālo māju atjaunošanai (jumtiem, skursteņiem, logiem, ārsienām, iekštelpu sienām, griestiem, grīdām, u. tml.), tika pārbaudīts pašvaldības piešķirtā finansējuma apmērs, proti, vai piešķirtā finansējuma apmērs nepārsniedz 3000 euro, ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai kompensētu pašvaldības izdevumus par izmaksāto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu/individuālo māju atjaunošanai pēc 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītajiem postījumiem, Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 892 257 euro apmērā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu, tai skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50 procentu apmērā. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10 procentu apmērā.
Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"” protokollēmuma 3. punkts noteic, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 10 procentu apmērā par 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu rezultātā sniegto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanai un izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā.
Tādējādi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums par izmaksāto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu/individuālo māju atjaunošanai pēc 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītajiem postījumiem ir 89 226 euro apmērā.
Līdz ar to Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nepieciešami finanšu līdzekļi 803 031 euro apmērā.
Papildus Jelgavas novada pašvaldība norādīja, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašuma domājamo daļu atjaunošanai pēc 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītajiem postījumiem, informācija joprojām tiek apkopota un izmaksas tiks veiktas līdz 2024. gada beigām, par ko VARAM tiks sniegta informācija.
2. Saldus novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Saldus novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta transporta infrastruktūra (Saldus novada pašvaldības ceļš Ozoliņi-Lemzere-Laucēni, Brocēnos, Cieceres pagastā, ceļš Ezere – Grieze, Ezeres pagastā, Liepu liela, Nīgrandes pagastā upes Loses krasta stiprinājums Kalnu ciematā un Bērzu iela, Remtē).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Saldus novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušo objektu apsekošanas aktiem ir pievienotas apsekošanas laikā uzņemtas fotogrāfijas un apsekošanā piedalījās attiecīgās jomas speciālists. 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti ir Saldus novada pašvaldības bilancē (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes). Saldus novada pašvaldība iesniedza sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes (vienam objektam darbu pieņemšanas – nodošanas aktu, līgumu un rēķinus).
Par apdrošināšanu
Saldus novada pašvaldība pieteikuma 5. pielikumā norādīja, ka grants autoceļi netiek apdrošināti, līdz ar to pašvaldībai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Saldus novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Saldus novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 52 688 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai, proti infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti ne mazāk kā 30 procentu apmērā. Tādējādi Saldus novada pašvaldības līdzfinansējums ir 15 806 euro apmērā.
Līdz ar to Saldus novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nepieciešami finanšu līdzekļi 36 882 euro apmērā.
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 15. novembrī),
2. Saldus novada pašvaldības (pieprasījums saņemts 2024. gada 1. novembrī).
Līdz 2024. gada 19. novembrim no VARAM puses tika izskatīti minēto pašvaldību pieprasījumi (tai skaitā papildus iesniegtie precizējumi un papildinājumi) un pieņemts lēmums sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām virzīt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pieprasījums (2. pieprasījums)
Pamatojoties uz Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta vairākas dzīvojamās mājas un no iedzīvotājiem saņemti iesniegumi ar lūgumu kompensēt (sniegt atbalstu) 2024. gada 28. - 29. jūlijā dabas stihijas laikā (vētras un spēcīgu lietavu) mājokļiem radītos zaudējumus.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības dome 2024. gada 22. augustā pieņēma lēmumu Nr. 9/19 “Atbalsta sniegšana 2024. gada 28. – 29. jūlija dabas stihijas laikā cietušo dzīvojamo māju atjaunošanai”, kas noteic:
1. Sniegt atbalstu vienreizēja finansējuma veidā par mājokļiem (individuālās dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuri cietuši 2024. gada 28.-29.jūlija dabas stihijas laikā.
2. Individuālām dzīvojamām mājām piešķirt vienreizēju atbalstu līdz 3000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības.
3. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piešķirt vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
4. Noteikt, ka atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums dzīvojamās mājas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli.
5. 2024. gada 28.-29.jūlija dabas stihijas laikā cietušo mājokļu apsekošanu veikt ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu speciāli šim mērķim izveidotai komisijai.
6. Lēmumu par vienreizējā atbalsta piešķiršanu mājokļa remontam pieņemt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisijai.
7. Pēc šī lēmuma 6.punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” Finanšu departamentam izmaksāt vienreizējo finansiālo atbalstu.
8. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” Finanšu departamentam veikt grozījumus Jelgavas valstspilsētas pašvaldības budžetā, nodrošinot finansējumu atbalsta sniegšanai.
9. Noteikt, ka iesniegums par atbalsta piešķiršanu iesniedzams līdz 2024.gada 15.septembrim.
10. Pēc šī lēmuma 1.punktā minētā atbalsta sniegšanas pieprasīt VARAM atbalsta sniegšanai izlietotos līdzekļus.
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība VARAM iesniedza 344 Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisijas lēmumus (kas satur informāciju par iesnieguma iesniedzēju, cietušo mājokli, tam nodarītajiem bojājumiem un to apmēru (kvadrātmetros), īpašumtiesībām, pašvaldības atbalsta apmēru un atbalsta izmaksas kārtību) un veikto maksājumu apliecinājuma dokumentus (kontu pārskatus) par iedzīvotājiem izmaksāto atbalstu mājokļu atjaunošanai.
Izvērtējot Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus par izmaksāto atbalstu mājokļu/individuālo māju atjaunošanai (jumtiem, skursteņiem, logiem, ārsienām, iekštelpu sienām, griestiem, grīdām, u. tml.), tika pārbaudīts pašvaldības piešķirtā finansējuma apmērs, proti, vai piešķirtā finansējuma apmērs nepārsniedz 3000 euro, ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai kompensētu pašvaldības izdevumus par izmaksāto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu/individuālo māju atjaunošanai pēc 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītajiem postījumiem, Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 892 257 euro apmērā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47.1 punktu, pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu, tai skaitā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikto pabalstu krīzes situācijā, kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem), dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem dzīvojamās mājas renovācijai, lai likvidētu terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50 procentu apmērā. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru – ne mazāk kā 10 procentu apmērā.
Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"” protokollēmuma 3. punkts noteic, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 10 procentu apmērā par 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu rezultātā sniegto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanai un izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā.
Tādējādi Jelgavas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums par izmaksāto atbalstu iedzīvotājiem mājokļu/individuālo māju atjaunošanai pēc 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītajiem postījumiem ir 89 226 euro apmērā.
Līdz ar to Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nepieciešami finanšu līdzekļi 803 031 euro apmērā.
Papildus Jelgavas novada pašvaldība norādīja, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašuma domājamo daļu atjaunošanai pēc 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītajiem postījumiem, informācija joprojām tiek apkopota un izmaksas tiks veiktas līdz 2024. gada beigām, par ko VARAM tiks sniegta informācija.
2. Saldus novada pašvaldības pieprasījums
Pamatojoties uz Saldus novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cieta transporta infrastruktūra (Saldus novada pašvaldības ceļš Ozoliņi-Lemzere-Laucēni, Brocēnos, Cieceres pagastā, ceļš Ezere – Grieze, Ezeres pagastā, Liepu liela, Nīgrandes pagastā upes Loses krasta stiprinājums Kalnu ciematā un Bērzu iela, Remtē).
Par finansiālā pamatojuma dokumentiem
Izvērtējot Saldus novada pašvaldības iesniegtos finansiālā pamatojuma dokumentus, tika konstatēts, ka cietušo objektu apsekošanas aktiem ir pievienotas apsekošanas laikā uzņemtas fotogrāfijas un apsekošanā piedalījās attiecīgās jomas speciālists. 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un lietavu laikā cietušie infrastruktūras objekti ir Saldus novada pašvaldības bilancē (iesniegtas pamatlīdzekļu uzskaites kartītes). Saldus novada pašvaldība iesniedza sertificētu speciālistu sagatavotas tāmes (vienam objektam darbu pieņemšanas – nodošanas aktu, līgumu un rēķinus).
Par apdrošināšanu
Saldus novada pašvaldība pieteikuma 5. pielikumā norādīja, ka grants autoceļi netiek apdrošināti, līdz ar to pašvaldībai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Par nepieciešamā finansējuma apmēru
Saskaņā ar Saldus novada pašvaldības iesniegtajiem finansiālā pamatojuma dokumentiem, lai segtu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgo lietavu laikā radītos postījumus, Saldus novada pašvaldībai kopā nepieciešami finanšu līdzekļi 52 688 euro apmērā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 47. punktu, pašvaldība pieprasījumā minētajiem objektiem nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai, proti infrastruktūras objektiem, kas nebija apdrošināti ne mazāk kā 30 procentu apmērā. Tādējādi Saldus novada pašvaldības līdzfinansējums ir 15 806 euro apmērā.
Līdz ar to Saldus novada pašvaldībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nepieciešami finanšu līdzekļi 36 882 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā pašvaldību līdz 2024. gada 15. novembrim iesniegtos pieprasījumus finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tai skaitā finansiālā pamatojuma dokumentus, VARAM sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk - Rīkojuma projekts), kas paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt VARAM finansējumu 839 913 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksāto atbalstu mājokļu atjaunošanai, tai skaitā:
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai - 803 031 euro,
2. Saldus novada pašvaldībai - 36 882 euro.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 3. punkts noteic, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldības trešaias pieptasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai un zaudējumu segšanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā pēc Jelgavas valstspilsētas pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas VARAM.
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai - 803 031 euro,
2. Saldus novada pašvaldībai - 36 882 euro.
Rīkojuma projekta protokollēmuma 3. punkts noteic, ka Jelgavas valstspilsētas pašvaldības trešaias pieptasījums finanšu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanai un zaudējumu segšanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā pēc Jelgavas valstspilsētas pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas VARAM.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašvaldību iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Dabas stihijas laikā tika bojāti vairāki pašvaldību infrastruktūras objekti un privātās dzīvojamās mājas, kas ietekmē pašvaldību iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot pamatvajadzības.
Juridiskās personas
- Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Saldus novada pašvaldība.
Ietekmes apraksts
Saldus novada pašvaldībai jāatjauno dabas stihijas laikā cietušos infrastruktūras objektus, bet Jelgavas valstspilsētas pašvaldība nodrošina atbalstu iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
839 913
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
839 913
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-839 913
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-839 913
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
839 913
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ekonomiskās klasifikācijas kods 7460 “Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām”, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums pieejams papildu dokumentos.
Pašvaldību iesniegtie finansiālā pamatojuma dokumenti iesniegti Finanšu ministrijai.
Pašvaldību pieprasītā finansējuma apkopojums pieejams papildu dokumentos.
Pašvaldību iesniegtie finansiālā pamatojuma dokumenti iesniegti Finanšu ministrijai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekts paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.421 51.punktu, ministrija, pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs nodrošina, lai mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, tiktu sasniegts līdz n gada beigām (šajā gadījumā līdz 2024. gada beigām) un atbilstoši 53. punktam, ja pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs, kas nav valsts budžeta iestāde, līdzekļus nav izlietojis, tos līdz n gada beigām pārskaita atpakaļ ministrijai, no kuras līdzekļi saņemti.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.421 51.punktu, ministrija, pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs nodrošina, lai mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, tiktu sasniegts līdz n gada beigām (šajā gadījumā līdz 2024. gada beigām) un atbilstoši 53. punktam, ja pašvaldība vai cits līdzekļu izlietotājs, kas nav valsts budžeta iestāde, līdzekļus nav izlietojis, tos līdz n gada beigām pārskaita atpakaļ ministrijai, no kuras līdzekļi saņemti.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Vienlaikus norādāms, ka minētais Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc to iekļaušanas attiecīgās Ministru kabineta sēdē izskatāmo jautājumu sarakstā būs publiski pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļās Ministru kabineta sēdes un Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekta papildu dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss. Pamats – Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. pants. Minētajam Rīkojuma projekta papildu dokumentam ierobežotas pieejamības statuss saglabājams arī pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- 'Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Saldus novada pašvaldība.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radītie postījumi tiks novērsti, tai skaitā atjaunota bojātā transporta infrastruktūra, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos pašvaldību teritorijā kā gājējiem, tā arī transportlīdzekļiem.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 22. augusta lēmumu Nr. 9/19 “Atbalsta sniegšana 2024. gada 28. – 29. jūlija dabas stihijas laikā cietušo dzīvojamo māju atjaunošanai” pašvaldības iedzīvotāji saņēma atbalstu 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušo mājokļu atjaunošanai līdz 3000 euro apmērā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi