Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Projekta ID 22-TA-2256).

25.06.2023.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK 24.pants.

     Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Ja nav efektīvu līdzekļu, ar kuriem izbeigt šādu pārkāpumu un panākt patērētāju tiesisko aizsardzību, tiek mazināta patērētāju uzticēšanās iekšējam tirgum, veicināta negodīga konkurence starp pārkāpumus izdarījušajiem un noteikumus ievērojošiem komersantiem.
     Līdz šim Eiropas Savienības līmenī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (turpmāk – Direktīva 2009/22/EK)  ļāva kvalificētajām institūcijām veikt pasākumus, kuru galvenais mērķis ir izbeigt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr ar minēto direktīvu patērētāju tiesību aktu īstenošanas problēmas netika atrisinātas pietiekamā mērā. Lai uzlabotu atturēšanu no pārkāpumu veikšanas un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir svarīgi stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības procesuālos mehānismus, aptverot gan pārkāpumu novēršanu iestādē, gan kaitējumu atlīdzinājumu. Ņemot vērā minēto, 2018.gada 11.aprīlī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu un 2020.gada 25.novembrī tika pieņemta Direktīva 2020/1828, ar kuru atcelta Direktīva 2009/22/EK, un kurā paredzēti vairāki patērētāju tiesību aizsardzības mehānismi. 
     Direktīvas 2020/1828 mērķis ir sekmēt ES iekšējā tirgus darbību un panākt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Eiropas Savienībā ir mērķis patērētājiem nodrošināt augstu aizsardzības līmeni pret riskiem un draudiem viņu drošībai un ekonomiskajām interesēm. Ar terminu “kaitējums patērētāju kolektīvajām interesēm” un “kaitējums patērētāju grupas interesēm”  ir jāsaprot faktiskais vai potenciālais kaitējums, kas nodarīts vairāku patērētāju interesēm. Ir svarīgi konstatēt un novērst pārkāpumu,  kas ir radījis, rada vai varētu radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, lai tas neradītu kaitējumu vēl lielākam patērētāju lokam. Jau šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic PTAC. PTAC, izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai ir  jau radījis kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, tostarp, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu u.c. Taču tikpat svarīgi kā novērst pārkāpumu ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šī brīža regulējums paredz PTAC tiesības konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, taču neparedz iespēju patērētājiem saņemt kaitējuma atlīdzinājumu - lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem individuāli ir jāceļ prasība tiesā.
     Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka patērētāju aizsardzībai ir pieejama iespēja gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan  tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Tiesā var celt patērētāju kolektīvo  prasību par aizlieguma pasākumu (pārkāpuma konstatēšana un pārtraukšana) un tiesiskās aizsardzības pasākumu nolūkos (patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājums). Vai, gadījumā, ja ir jau spēkā esošs PTAC lēmums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšanu, kolektīvo prasību var celt tikai tiesiskās aizsardzības nolūkos (patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājums). Tādējādi vienā gadījumā tiesa konstatēs un pārtrauks pārkāpumu un atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu, bet otrā gadījumā, balstoties uz jau konstatētu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu. Prasību tiesā ceļ kvalificētā institūcija patērētāju labā. Vienlaikus, veicinot patērētāju interešu aizsardzību, Likumprojekts paredz arī to, ka kvalificētās institūcijas, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, var veikt iepriekš minētos pasākumus patērētāju grupas labā, lai pārvarētu šķēršļus, ar kuriem patērētāji saskaras, ceļot individuālas prasības, piemēram, tos, kas saistīti ar neskaidrību par viņu tiesībām un par to, kādi procesuālie mehānismi ir pieejami, kādi dokumenti un citi pierādījumi nepieciešami, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās. Kvalificētā institūcija patērētāju kolektīvajās prasībās pārstāv patērētājus, pašiem patērētājiem lietā nav lietas dalībnieka statuss.

     Kvalificētās institūcijas statusa piešķiršana un atņemšana
     Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo prasību tiesā var iesniegt tikai kvalificētā institūcija, kas ir apstiprināta noteiktā kārtībā. Ar Likumprojektu noteikts, ka kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL) 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk – PTAC) iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai (ad hoc), apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem.
     Atbilstība noteiktajiem kritērijiem apliecina, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses.
     Ar Likumprojektu paredzēts, ka PTAC pieņem lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu un atņemšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat jānorāda, ka, iegūstot kvalificētās institūcijas statusu konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai (ad hoc), kvalificētā institūcija varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tikai tiesā Latvijā. Savukārt iegūstot pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, kvalificētā institūcija būs tiesīga patērētāju kolektīvo prasību celt jebkurā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā un tiesai ir jāatzīst šādas kvalificētās institūcijas statuss un tiesības celt šādu prasību.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka PTAC vismaz reizi piecos gados novērtē Latvijas kvalificēto institūciju atbilstību noteiktajiem kritērijiem, kā arī izskata komersantu iebildumus un Eiropas Komisijas bažas, ja tādas ir, par kvalificētās institūcijas atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Ja PTAC konstatē un PTAC noteiktajā termiņā kvalificētā institūcija nav novērsusi konstatētās neatbilstības, PTAC pieņem lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa atņemšanu. Iebildumus par kvalificētās institūcijas atbilstību likumā paredzētajiem kritērijiem varēs iesniegt tikai PTAC, kurš ir atbildīgs par kvalificētās institūcijas izvērtēšanu pirms statusa piešķiršanas. Tiesa paļaujas uz PTAC lēmumu par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu un tiesas procesa laikā nevērtē tās atbilstību kritērijiem, ja šādi iebildumi procesa laikā tiek sniegti. Vienlaikus, ja kvalificētās institūcijas statuss tiek noraidīts konkrētajā patērētāju kolektīvajā prasībā, šis noraidījums neietekmē to patērētāju tiesības, uz kuriem attiecas minētā prasība. Tomēr, tā kā šādā gadījumā kvalificētajai institūcijai vairs nav prasības tiesību, tiesvedība tiek izbeigta un patērētāji savas tiesības var realizēt individuāli vai vērsties citā kvalificētajā institūcijā. 
     Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots. Savukārt tās Latvijas kvalificētās institūcijas, kas būs ieguvušas pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, tiks publicētas arī Eiropas Komisijas apkopotajā kvalificēto institūciju sarakstā, kurā būs norādītas visas kvalificētās institūcijas, kurām ir tiesības celt patērētāju kolektīvo prasību arī citā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā. Attiecīgi kvalificētās institūcijas, kas būs ieguvušas pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, tiks paziņotas Eiropas Komisijai. Papildus jāpiemin, ka PTAL 1.panta 19.punktā iekļautais termina "patērētāju kolektīvās intereses" skaidrojums ietver divas dimensijas – patērētāju vispārējās intereses un konkrētas patērētāju grupas intereses. Līdz ar to celt pārstāvības prasību tiesā patērētāju kolektīvo interešu aizstāvībai var tikai kvalificētā institūcija. Tomēr jebkurai patērētāju tiesību aizsardzības biedrībai arī ir tiesības līdzdarboties un pārstāvēt patērētāju vispārējās vai kādas konkrētas grupas savādākos formātos, piemēram, pārstāvēt konkrētas patērētāju grupas intereses vēršoties pie komersanta vai aizstāvēt patērētāju vispārējas intereses sniedzot valsts pārvaldes iestādēs priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai.

     Kvalificēto institūciju tiesības un pienākumi
     Kvalificēto institūciju galvenais mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk apvienotu tos patērētājus, kas cietuši komersanta pārkāpuma rezultātā un saņemtu kaitējumu atlīdzinājumu. Jānorāda, ka ar kaitējumu atlīdzinājumu kaitējums ir izprotams tā plašākajā nozīmē. Arī Civillikuma 1635.pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Arī Direktīvas 2020/1828 3.panta 10.punkts nosaka, ka šāds kaitējuma atlīdzinājums ir jāskata saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvā prasība skatāma kā civiltiesisks strīds, kas risināms Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, kaitējums ir izprotams Civillikuma izpratnē, attiecīgi, tā plašākajā nozīmē. Un šāda pieeja nerada pretrunas ar PTAL esošo regulējumu. Likumprojekts paredz, ka kvalificētās institūcijas darbojas patērētāju grupas labā, tāpēc tiek novērsti tādi šķēršļi kā patērētāju neskaidrība par viņu tiesībām un par to, kādi procesuālie mehānismi ir pieejami, kā arī paredzamās izmaksas, kuras varētu pārsniegt ieguvumus no celtās prasības.
     Attiecīgi kvalificētajai institūcijai ir tiesības vērsties gan uzraudzības un kontroles iestādē, lūdzot novērst pārkāpumu, gan vērsties tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību. Uzraudzības un kontroles iestādes, kuras var pieņemt lēmumu patērētāju kolektīvo interešu lietā ir ne tikai PTAC, bet arī citas iestādes, kuru kompetencē ir uzraudzība un kontrole attiecīgajā jomā, tā, piemēram, Veselības inspekcija, Datu valsts inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija u.c. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka tikai ar prasību par pārkāpuma konstatēšanu kvalificētā institūcija tiesā vērsties nevarēs, jo šai funkcijai jau ir noteikta kompetenta un atbilstoša iestāde, kas veic uzraudzību konkrētajā jomā. Tomēr, ja lēmums patērētāju kolektīvo interešu lietā nav pieņemts un kvalificētā institūcija uzskata, ka ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tad kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, lūdzot aizlieguma pasākumu jeb konstatēt un pārtraukt patērētāju tiesību pārkāpumu vienlaicīgi ar atlīdzinājuma prasījumu jeb kaitējuma atlīdzinājumu. 
     Tomēr Likumprojekts paredz arī virkni citu tiesību, kas saistītas ar patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, kā, piemēram, izskatīt patērētāju sūdzības un priekšlikumus, kā arī noslēgt ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju izlīgumu patērētāju labā. Tāpat kvalificētajai institūcijai ir paredzētas tiesības lūgt tiesai izprasīt pierādījumus no atbildētāja vai trešās personas, kas ir to rīcībā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kvalificētā institūcija ir sniegusi reāli pieejamus pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu patērētāju kolektīvo prasību, un ir norādījusi, ka papildu pierādījumi ir atbildētāja vai trešās personas rīcībā, tai ir tiesības lūgt tiesai saņemt no atbildētāja  patērētāju kolektīvās prasības tiesvedībai nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā, līgumus, to grozījumus, saraksti ar patērētāju un citu informāciju.
     Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka kvalificētajai institūcijai ir pienākums informēt patērētājus par veiktajām darbībām, tajā skaitā, par vēršanos uzraudzības un kontroles institūcijā, arī par patērētāju kolektīvās prasības virzību un piedāvātajiem izlīgumiem. Likumprojekts paredz, ka informācija patērētājiem ir jāsniedz ar piemērotiem līdzekļiem.
     Likumprojekts arī paredz, ka kvalificētajām institūcijām ir tiesības saņemt finansējumu no trešajām personām, kā arī noteiktajos kritērijos kvalificētās institūcijas statusa iegūšanai ir paredzēts, ka kvalificētajai institūcijai ir pienākums atklāt informāciju par tās finansējuma avotiem kopumā. Galvenais mērķis šādam nosacījumam ir neradīt interešu konfliktu starp finansētāju un kvalificētās institūcijas darbu patērētāju kolektīvajā prasībā un tās iznākumā. Tāpēc Likumprojekts paredz prasības arī patērētāju kolektīvo prasību finansēšanai, kas paredz, ka kvalificētajai institūcijai ir jāatklāj tiesai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram finanšu pārskats, kurā uzskaitīti patērētāju kolektīvās prasības atbalstam izmantoto līdzekļu avoti, ja tiesai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram par to rodas pamatotas šaubas. Informācijai, ko kvalificētā institūcija sniedz šādā gadījumā, vajadzētu ļaut tiesai vai PTAC izvērtēt, vai trešā persona varētu nepamatoti ietekmēt kvalificētās institūcijas procesuālos lēmumus saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, tādā veidā, kas kaitētu attiecīgo patērētāju kolektīvajām interesēm, un izvērtēt, vai trešā persona sniedz finansējumu patērētāju kolektīvajai prasībai pret to atbildētāju procesā, kas ir minētās finansējumu sniedzošās trešās personas konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējumu sniedzošā trešā persona ir atkarīga.
Gadījumā, ja kvalificētā institūcija, kas cēlusi kolektīvo prasību, tiesvedības laikā vai laikā līdz sprieduma izpildes brīdim zaudē savu statusu, tās tiesību pārņēmēja var būt cita kvalificētā institūcija. Šāda kvalificētās institūcijas tiesību pārņemšana tiek paredzēta, lai nerastos situācijas, ka tādēļ, ka kvalificētā institūcija ir zaudējusi statusu, nav iespējams pabeigt uzsākto tiesvedību vai nav iespējams izpildīt spriedumu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Civilprocesa likuma 225.pantā noteikto - atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

     Pārkāpumu novēršana iestādē
     Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic PTAC, atsevišķās jomās to veic arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. PTAL noteikts, ka PTAC patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību veic atbilstoši noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot esoša vai iespējama pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm. PTAC uzraudzību veic atbilstoši PTAL 26.¹³ panta otrajai daļai un iesniegt priekšlikumu veikt uzraudzības darbības var arī patērētāju tiesību aizsardzības biedrības.
     PTAC, izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai ir jau radījis kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, tostarp, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu vai publicēt lēmumu, tostarp, par pagaidu noregulējumu. Kaitējums patērētāju kolektīvajām interesēm paredz to, ka komersanta pārkāpums var radīt kaitējumu vairākiem patērētājiem. 
     Lai arī Direktīva 2020/1828 paredz patērētāju aizsardzībai nodrošināt pārkāpumu novēršanu uzraudzības un kontroles iestādē, ar Likumprojektu netiek ieviests jauns patērētāju tiesību aizsardzības mehānisms, jo PTAL šādu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību jau šobrīd paredz, kā arī pārējām kompetentajām uzraudzības un kontroles institūcijām jau ir noteikts regulējums, kā tiek pieņemti lēmumi šādos gadījumos. Vienlaikus ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka kvalificēto institūciju, kas darbosies patērētāju grupas labā, iesniegumi kontroles un uzraudzības institūcijai būs jāizskata prioritārā kārtībā un ne vēlāk kā 90 dienu laikā jāinformē kvalificēto institūciju par to, vai plāno veikt pārkāpuma novēršanas darbības. PTAC tas būs jāveic saskaņā ar PTAL 26.¹⁵ pantu, sniedzot attiecīgā lēmuma pamatojumu. Savukārt vēršoties citā uzraudzības vai kontroles institūcijā, kuras kompetencē ir uzraudzība un kontrole attiecīgajā jomā, lūdzot veikt pārkāpuma novēršanas darbības, t.sk. izskatīt kvalificētās institūcijas iesniegumu un sniegt atbildi, vai tā plāno veikt pārkāpuma novēršanas darbības, atbilstoši jau šobrīd esošiem attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem. Jānorāda, ka kvalificētajai institūcijai nav jāsaņem patērētāju piekrišana viņu pārstāvēšanai saistībā ar vēršanos uzraudzības vai kontroles iestādē par pārkāpuma novēršanu. Tā mērķis ir aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses neatkarīgi no tā, vai individuāliem patērētājiem ir nodarīti jebkādi faktiski zaudējumi vai kaitējums. Tas nozīmē, ka kvalificētajai institūcijai, vēršoties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpuma konstatēšanu un novēršanu, nav nepieciešams pievienot informāciju par to, vai patērētājiem jau ir radušies kādi zaudējumi vai tādi tikai vēl var rasties, jo svarīgākais ir panākt, ka gadījumā, ja šāds pārkāpums tiek konstatēts, tas tiek novērsts iespējami ātri. Ar zaudējumiem ir saprotami gan tādi, kuri jau ir cēlušies, gan tādi, kas varētu rasties. Tāpat komersantam ir jāņem vērā, ka par izdarītu pārkāpumu, piemēram, PTAC ir tiesīgs veikt vairākus pasākumus, tajā skaitā, uzlikt naudas sodu. Arī citas uzraudzības vai kontroles iestādes var pieņemt lēmumu par konkrētu preču atsaukšanu, izteikt rājienu u.c.
PTAL 26.13 panta otrās daļas 3.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nemainot tā būtību, lai salāgotu terminoloģiju ar Direktīvā 2020/1828 lietoto.

     Patērētāju kolektīvās prasības
     Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo prasību tiesā varēs iesniegt tikai kvalificētā institūcija, kas ieguvusi šādu statusu ar PTAC lēmumu vai arī tā ir apstiprināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ņemot vērā, ka sarakstu ar kvalificētajām institūcijām, kas apstiprinātas Latvijā, uztur PTAC, savukārt kvalificēto institūciju sarakstu, kas ir apstiprināts katrā Eiropas Savienības dalībvalstī un paziņotas Eiropas Komisijai,  uztur un rada publiski pieejamu Eiropas Komisija. Šāda pieeja aicina nodrošināt institūciju savstarpēju atzīšanu. Iekļaušana Eiropas Komisijas sarakstā būtu jākalpo par kvalificētās institūcijas, kas ceļ patērētāju kolektīvo prasību, locus standi pierādījumu. Tomēr tam nevajadzētu skart tiesas vai PTAC tiesības pārbaudīt to, vai kvalificētās institūcijas statūtos noteiktais mērķis attaisno to, ka tā ceļ prasību konkrētajā lietā.
     Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo prasību pret komersantu tiesā varēs iesniegt par kaitējuma atlīdzinājumu, tajā skaitā, kompensāciju, remontu, apmaiņu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās naudas summas atmaksu. Vienlaikus Likumprojekts paredz arī to, ka gadījumā, ja uzraudzības un kontroles iestāde nav pieņēmusi lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, tad līdztekus uzraudzības un kontroles iestādei pārkāpumu var konstatēt arī tiesa, ja kvalificētā institūcija to lūdz, tādā gadījumā kvalificētā institūcija cels patērētāju kolektīvo prasību par pārkāpuma konstatēšanu un pārtraukšanu kopā ar prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka kvalificētā institūcija varēs lūgt tiesu piemērot aizlieguma pasākumu jeb konstatēt un pārtraukt patērētāju tiesību pārkāpumu tikai vienlaicīgi ar atlīdzinājuma prasījumu jeb kaitējuma atlīdzinājumu.
     Likumprojekts paredz, ka patērētāu tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai jau ir radījis  kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, līdztekus PTAC vai citai attiecīgajai uzraudzības un kontroles iestādei var konstatēt arī tiesa, ja kvalificētā institūcija to lūdz, ceļot patērētāju kolektīvo prasību par pārkāpuma konstatēšanu un pārtraukšanu vienlaikus ar prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Līdzīgi kā PTAC, arī tiesa varēs noteikt vienu vai vairākus pienākumus ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kā, piemēram, nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu, kā arī informēt citus no attiecīgā pārkāpuma cietušos patērētājus par konstatēto pārkāpumu un patērētāju tiesībām prasīt kaitējuma atlīdzināšanu, tajā skaitā, ja nepieciešams, publicējot informāciju atbilstošā saziņas līdzeklī. Tiesa šādu pienākumu uzliek pēc kvalificētās institūcijas lūguma. Uzliktajam pienākumam ir jābūt konkrētam, lai tas būtu izpildāms. Arī PTAC, pieņemot šādus lēmumus, nosaka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu publicēt atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā atsauc informāciju, preci vai pakalpojumu, par kuru ir konstatēts pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses. Attiecīgi līdzīga pieeja piemērojama arī tiesas spriedumam, ka informācija būtu izplatāma noteiktā termiņā un veidā. Vienlaikus veidam, kā izplatīt informāciju, būtu jābūt tādam, lai tas reāli varētu sasniegt patērētāju - attiecīgi informācijai jābūt publiskai, t.i., piemēram, ievietotai komersanta mājaslapā vai pievienotai ikmēneša rēķinā. Ja šāds pienākums no komersanta puses netiktu pildīts, sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā pēc izpildu raksta izsniegšanas tiesu izpildītājam šāda pienākuma izpildes panākšana būtu arī pārbaudāma.

     Patērētāju pieteikšanās dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā
     Ja kvalificētā institūcija konstatē, ka uzraudzības un kontroles iestāde ir pieņēmusi lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā vai arī uzskata, ka patērētāju kolektīvās intereses varētu skart pārkāpums, kvalificētā institūcija izvērtē pārkāpuma būtību un nodarītā kaitējuma ietekmi uz patērētājiem un izlemj, vai ir nepieciešams uzsākt darbības patērētāju kolektīvās prasības celšanai.
     Ja kvalificētā institūcija izlemj, ka patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai patērētāju kolektīvā prasība varētu būt pamatota, nepieciešama un lietderīga, Likumprojekts paredz, ka kvalificētā institūcija attiecīgi publicē informāciju, aicinot patērētājus pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Likumprojekts arī paredz, ka patērētāju pieteikšanās notiek divos posmos. Sākotnēji kvalificētā institūcija informē patērētājus, paziņojot par sagatavošanos patērētāju kolektīvās prasības celšanai, un aicina pieteikties. Šāds kvalificētās institūcijas paziņojums tiek veikts pirms prasības celšanas bez tiesas iesaistes. Savukārt tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, šāda iespēja tiks paredzēta gadījumā, ja kvalificētā institūcija pirms prasības celšanas tiesā nevarēs vienoties ar komersantu par patērētājiem izdevīgāko risinājumu, un vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, saņemot tiesas lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu. Šajā gadījumā Likumprojektā paredzēts, ka tiesas noteiktajā termiņā patērētājiem būs tiesības pieteikties dalībai patērētāju kolektīvās prasības lietā, iesniedzot pieteikumu kvalificētajai institūcijai. Attiecīgi paredzēta otra iespēja patērētājiem pieteikties minētajā prasībā. Skaidrības labad jāpiemin, ka arī izlīguma gadījumā patērētāju pieteikšanās arī notiek divos posmos. PTAL 26.24 panta otrā daļa nosaka, ka pēc patērētāju sākotnējo pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vēršas pie ražotāja un, ja izdodas panākt izlīgumu, patērētājiem tiek noteikts termiņš, kādā pēc informācijas publicēšanas būs iespējams pievienoties izlīgumam un saņemt kaitējuma atlīdzinājumu atbilstoši izlīguma noteikumiem.
     Kvalificētā institūcija pati izvēlās paziņošanas kanālus, kā aptvert pēc iespējas vairāk patērētājus, kurus varētu būt skāris komersanta pārkāpums. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka par šādu aicinājumu ir jāpaziņo arī PTAC, kas publicē to savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos. Šāda prasība ietverta, lai aptvertu pēc iespējas plašāku patērētāju loku, kurus varētu būt skāris konkrētais pārkāpums un izmantotu pēc iespējas vairāk kanālu, caur kuriem uzrunāt un informēt patērētājus.
     Kvalificētās institūcijas aicinājuma mērķis ir informēt patērētājus par kvalificētas institūcijas sagatavošanos kolektīvās prasības celšanai, informēt patērētājus par nepieciešamību saglabāt pierādījumus un aicināt pieteikties individuālos patērētājus. Šādā aicinājumā jābūt norādītai arī informācijai tādā apjomā, lai patērētājs varētu sevi identificēt kā patērētāju, kuru aicina kvalificētā institūcija pieteikties.
     Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka šādā aicinājumā norāda vismaz informāciju par 1) konstatētā pārkāpuma būtību, 2) patērētāju grupu, kurus varētu skart attiecīgais pārkāpums, 3) kārtību, kādā patērētāji var pieteikties, 4) reģistrācijas maksu, ja tāda tiks paredzēta, un 5) norādi uz kvalificētās institūcijas tīmekļvietnes sadaļu, kurā sniegta informācija par šādu prasību procesu un sekām patērētāja dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Savukārt aicinājuma, ko kvalificētā institūcija paziņo, saņemot tiesneša lēmumu par atkārtotas patērētāju pieteikšanās izsludināšanu, mērķis ir ietvert informāciju par uzsākto tiesas procesu saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību un iespēju tam pievienoties noteiktā termiņā.
     Reģistrācijas maksas noteikšana un tās apmērs ar Likumprojektu atstāts kvalificētās institūcijas izvērtēšanai. Ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvajās prasībās kaitējuma atlīdzinājums varētu būt atšķirīgs lietā no lietas, kvalificētajai institūcijai ar Likumprojektu paredzēts izvērtēt, vai dalībai konkrētā patērētāju kolektīvajā prasībā ir nepieciešams noteikt reģistrācijas maksu. Vienlaikus jānorāda, ka gadījumā, ja šāda reģistrācijas maksa tiek paredzēta, tai jābūt nelielai un simboliski jāpierāda patērētāja vēlme dalībai šādā patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka ir svarīgi patērētājiem jau sākotnēji norādīt kvalificētās institūcijas tīmekļvietnes sadaļu, kurā sniegta informācija par šādu prasību procesu un sekām patērētāja dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Tas nepieciešams, lai patērētājs var izvērtēt nepieciešamību un ieguvumus, piesakoties patērētāju kolektīvajā, un tiktu informēts par to, kādas tiesības būs viņam šajā prasībā un kādas darbības veiks kvalificētā institūcija.
     Tāpat ar Likumprojektu paredzēts, ka patērētājam, kurš pieteicies patērētāju kolektīvajā prasībā un kvalificētā institūcija ar šo pieteikumu ir apstiprinājusi tā dalību prasībā, nav tiesību izstāties no tās. Likumprojekts vien paredz, ka gadījumā, ja patērētājs nepiekrīt kvalificētās institūcijas un ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātajam izlīgumam, patērētājs ir tiesīgs izstāties no patērētāju kolektīvās prasības, iesniedzot parakstītu iesniegumu kvalificētajai institūcijai, un netiek iekļauts izlīgumā. Tāpēc patērētājam, pirms tas iesniedz pieteikumu kvalificētajai institūcijai, ir svarīgi izvērtēt nepieciešamību un ieguvumus, ko šāda patērētāju kolektīvā prasība tam var sniegt. Tas ir pamatojams ar to, ka gan kvalificētā institūcija iegulda resursus izvērtējot pieteikumus un pierādījumus, gan tiesa, izvērtējot katra patērētāja prasījumu un tā pamatotību. Attiecīgi arī patērētājam ir jāizturas atbildīgi un jāizvērtē, vai tas ir gatavs pieteikt dalību šādā prasībā un ļaut sevi pārstāvēt kvalificētajai institūcijai, kura darbojas patērētāju labākajās interesēs, vai arī iesniegt individuālu prasību un rīkoties pēc saviem ieskatiem.

     Pieteikums dalībai patērētāju kolektīvajā lietā un tā izvērtēšana
     Likumprojekts paredz, ka kvalificētā institūcija var pārstāvēt tikai tos patērētājus, kas pēc paziņošanas ir iesnieguši pieteikumu kvalificētajai institūcijai un ar šādu pieteikumu tiek dots pilnvarojums kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju. Kvalificētajai institūcijai nav iespēju pārstāvēt patērētājus bez to piekrišanas, kā tas ir iespējams vēršoties uzraudzības un kontroles iestādē ar lūgumu konstatēt pārkāpumu, jo Latvijas tiesību sistēmai nav zināms institūts, kurā nenoteiktam patērētāju skaitam tiktu paredzēts konkrēts kaitējuma atlīdzinājums, neizvērtējot katra patērētāja individuālo gadījumu.
     Likumprojekts paredz, ka parakstītu pieteikumu par dalību patērētāju kolektīvajā prasībā patērētājs iesniedz kvalificētajai institūcijai un tajā ietver vismaz šādu informāciju: 1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju un norēķinu konta numuru, 2) pamatojumu savām tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu un savu prasījumu, 3) apliecinājumu, ka par strīdu par pieteikumā minēto jautājumu patērētājs nav vērsies pie citas kvalificētās institūcijas vai minētais strīds netiek un nav ticis izskatīts tiesā, 4) piekrišanu kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju. Papildus patērētājam jāpievieno dokumenti, kas pamato prasījumu.
     Likumprojekts paredz, ka šāds pieteikums apliecina kvalificētās institūcijas pilnvarojumu veikt visas PTAL un Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) paredzētas darbības saistībā ar attiecīgu patērētāju kolektīvo prasību. Attiecīgi patērētājam nav jāiesniedz notariāli apliecināta pilnvara, lai pilnvarotu kvalificēto institūciju rīkoties patērētāja labā.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka patērētājam nav tiesību saņemt kaitējuma atlīdzinājumu vairāk kā vienu reizi par vienu un to pašu prasības pamatu, tāpēc pieteikumā patērētājam jāapliecina, ka šāds strīds par pieteikumā minēto jautājumu nav ticis izskatīts pie citas kvalificētās institūcijas vai tiesā. Jānorāda, ka svarīgi novērtēt, vai patērētājs guvis labumu, ņemot vērā, ka iespējamas situācijas, ka arī kvalificētā institūcija patērētājam varētu būt atteikusi dalību patērētāju kolektīvajā prasībā. Vienlaikus jānorāda, ka kaitējuma atlīdzināšana neskar citus patērētāja prasījumus, ko neaptver konkrētā patērētāju kolektīvā prasība.
     Kvalificētā institūcija izvērtē saņemtos patērētāju pieteikumus samērīgā termiņā. Gadījumā, kad patērētāji piesakās pēc sagatavošanas sēdes tiesneša lēmuma, kvalificētā institūcija patērētāju pieteikumus izvērtē ievērojot tiesneša noteikto termiņu. Ar grozījumiem CPL tiek paredzēts, ka tiesnesis nosaka prasītājam termiņu, ne īsāku kā 60 dienas, lai tas izsludinātu atkārtotu patērētāju pieteikšanos kolektīvajai prasībai un attiecīgi precizētu prasības pieteikumu, papildinot to ar jauniem patērētāju prasījumiem. Jānorāda, ka patērētāju pieteikumi, kuri iesniegti pēc noteiktā termiņa beigām, netiek iekļauti patērētāju kolektīvajā prasībā.
     Ja kvalificētā institūcija konstatē, ka patērētāja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām vai tam nav pievienoti nepieciešami dokumenti, patērētāju informē par trūkumiem un nosaka termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, patērētāju informē par to, ka dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiek atteikta. Tāpat ar Likumprojektu paredzēts, ka gadījumos, ja paredzēta reģistrācijas maksa dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā, tie patērētāji, kuriem dalība apstiprināta un reģistrācijas maksa noteiktā termiņā nav veikta, dalība tiek atteikta un patērētāji par to tiek informēti.

     Brīdināšana par vēršanos tiesā, kvalificētās institūcijas tiesības vērsties tiesā un izlīgums
     Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vēršas pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ar prasību par pārkāpuma pārtraukšanu un patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, gadījumā ja nav  spēkā esošs uzraudzības un kontroles iestādes lēmums vai tiesas spriedums par pārkāpuma konstatēšanu, vai ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu gadījumā, ja ir spēkā esošs uzraudzības un kontroles iestādes lēmums vai tiesas spriedums par pārkāpuma konstatēšanu un brīdina par vēršanos tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, ja prasības netiks izpildītas. Likumprojekts paredz, ka komersantam ir jādod vismaz 14 dienu termiņš, kurā tas var izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos.
     Šāds pienākums veicina izlīgumu noslēgšanu pirms prasība tiek iesniegta tiesā, jo ietaupa abu pušu izdevumus, veicina dialogu, mazāk ietekmē komersanta reputācijas jautājumu publiski, atvieglo tiesu darbu, jo šādas prasības netiktu iesniegtas bieži, kā arī novērš risku, ka šāda prasība varētu tikt iesniegta arī ar citu patērētāju apvienošanos patērētāju kolektīvajā lietā.
     Likumprojekts paredz, ka kvalificētajai institūcijai ir pienākums informēt patērētājus par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu, noraidīšanu un citiem procesa virzības aspektiem, kā arī piedāvātajiem izlīgumiem un to noslēgšanas kārtību. Likumprojekts neparedz konkrētu kārtību, kādā patērētāji ir jāinformē, tomēr paredz, ka tas jādara ar piemērotākajiem līdzekļiem konkrētajā lietā.
     Ja komersants piedāvā kvalificētajai institūcijai noslēgt izlīgumu, kvalificētās institūcijas pienākums ir informēt patērētājus, kas ir apvienojušies patērētāju kolektīvās prasības celšanai par izlīguma saturu. Kvalificētajai institūcijai ir pienākums panākt tādu izlīgumu, kas apmierinātu pēc iespējas vairāk patērētāju intereses, ņemot vērā komersantam iesniegtās prasības. Ja izlīgums ir pieņemams abām pusēm, Likumprojekts paredz informācijas minimumu, kas jāiekļauj šādā izlīgumā, kā arī tas ir saistošs izlīgumu noslēgušajām pusēm, t.sk. patērētājiem, kuru pieteikumi apstiprināti patērētāju kolektīvajā prasībā, jo izlīgums ir līgums, lai arī noslēgts ārpus tiesvedības procesa.
     Ja komersants ārpus tiesvedības noslēgto izlīgumu nepilda, nav noslēgta cita veida vienošanās, kā arī kvalificētās institūcijas prasības nav izpildītas pilnā apmērā, kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību CPL noteiktajā kārtībā.
     Lai vērstos tiesā, kvalificētajai institūcijai ar Likumprojektu paredzēti priekšnoteikumi, kas ne tikai pamato, ka konkrētā prasība atbilst patērētāju kolektīvās prasības būtībai, bet arī novērš ļaunprātīgas tiesāšanās riskus. Vērtējot prasības pieņemamību, jāvērtē prasības pieteikuma atbilstība Civilprocesa likuma 250.⁹¹ pantā noteiktajām prasībām (papildus Civilprocesa likuma 128.pantam) kopsakarā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.²⁵ pantu. Kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, ja 1) patērētāju kolektīvajā prasībā ir apstiprināti vismaz pieci patērētāji, 2) patērētāju prasījumi ir pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem, 3) patērētāju prasījumu pamatā ir vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
     Minimālais patērētāju skaits kolektīvajā prasībā pamato, ka pastāv pamats patērētāju kolektīvās prasības uzsākšanai. Savukārt prasījumi ir pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem un vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi šo prasību nerada smagnēju, kurā būtu katram patērētājam jāizvērtē tā atšķirīgais prasījums un jāizvērtē katra atbildētāja rīcība konkrētā situācijā. Tādējādi netiek veicinātas individuālas lietas, kas varētu noslogot tiesu sistēmu, kā arī neveidojas atšķirīgas prakses.
     Tāpat Likumprojekts paredz, ka patērētāji nav lietas dalībnieki un tiem nav nekādu procesuālo tiesību, jo ar pieteikumu pilnvarota kvalificētā institūcija, kas darbojas patērētāju grupas labā. Atbilstoši likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji patērētāju kolektīvajās prasībās . Tas nozīmē, ka kvalificētā institūcija, iesniedzot patērētāju kolektīvo prasību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Šāds noteikums paredzēts, jo kvalificētās institūcijas mērķis ir darboties patērētāju labā un kolektīvā prasība nevar tikt celta kvalificētās institūcijas peļņas gūšanas nolūkā. Tādējādi, šāda darbība tiek veikta tikai sabiedrības labā, t.i., patērētāju tiesību aizsardzībai, ņemot vērā arī to, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atziņām patērētājs ir atzīts par vājāko līgumslēdzēju pusi salīdzinājumā ar komersantu, ņemot vērā viņa zināšanas un ietekmi līgumu noslēgšanas procesā. Turklāt kvalificētās institūcijas darbībai, atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, ir bezpeļņas raksturs. Attiecīgi atbilstoši Direktīvas 2020/1828 mērķim, Likumprojekts paredz, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām tiesas izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības patērētāju grupas labā.

     Prasības pieteikuma izskatīšana tiesā
     Lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām, izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot CPL 30.⁹ nodaļā paredzētos izņēmumus.
     Noteikumi prasības pieteikuma saturam, tiesneša darbībām lietas sagatavošanā, prasības pieteikuma izskatīšanai un sprieduma pieņemšanai paredzēti ar grozījumiem CPL.
    Ņemot vērā, ka direktīvas 13.panta 5.punkts nosaka, ka uzvarējusī puse var atgūt izmaksas, kas saistītas ar informācijas sniegšanu patērētājiem saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību, Likumprojekts paredz, ka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, gadījumā, ja tiek pieņemts kvalificētajai institūcijai pozitīvs spriedums vai, ja tiesvedības gaitā tiek noslēgts izlīgums, ir pienākums kvalificētajai institūcijai atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies saistībā un patērētāju informēšanu konkrētās kolektīvās prasības celšanas un vešanas procesā, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta. Tāds pats pienākums ir noteikts kvalificētajai institūcijai, ja tā lietā ir zaudējusī puse. Izdevumiem, kas saistīti ar patērētāju informēšanu ir jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Pēc Likumprojekta spēkā stāšanās tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru. Par samērīgiem uzskatāmi ar patērētāju kolektīvo prasību saistītie izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam apmēram. Pusei, kam tiesvedības gaitā ir radušies izdevumi par patērētāju informēšanu, ir tiesības iesniegt tiesā izdevumus pamatojošos dokumentus un lūgt tiesai uzlikt pienākumu atmaksāt šos izdevumus pretējai pusei, ja tiek pieņemts tai negatīvs spriedums. Šāds lūgums tiesā jāiesniedz līdz galīgā nolēmuma pieņemšanas brīdim. Tiesa, izvērtējot informēšanas izdevumu samērīgumu, pamatotību, uzliek par pienākumu zaudējušajai pusei atlīdzināt otrai šos izdevumus, ja tādi ir pieprasīti.


     Piedzīto summu izmaksa
     Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts, ka patērētāji, kā labā ir celta patērētāju kolektīvā prasība, nav prasītāji procesā, spriedumu un izpildu rakstu saņems kvalificētā institūcija. Attiecīgi kvalificētā institūcija izmaksās patērētājiem patērētāju kolektīvajā prasībā piedzītās naudas summas. Savukārt, ja no piedzītās summas nepietiks, lai apmierinātu visus patērētāju prasījumus, šī summa tiks izmaksāta starp patērētājiem proporcionāli. Tas pamatojams ar to, ka komersants varētu veikt maksājumu par patērētājiem nodarīto kaitējumu daļēji vai arī ar spriedumu tas varētu tikt sadalīts termiņos, tāpēc ar Likumprojektu paredzēts, ka kvalificētā institūcija rīkojas taisnīgi pret katru no patērētājiem un piedzītās summas izmaksā proporcionāli. 
 

Nē

Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietekmēs patērētājus, jo ar grozījumiem paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.

Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietekmēs komersantus, jo ar grozījumiem paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Tāpat Likumprojekts ietekmēs Patērētāju tiesību aizsardzības biedrības, kuras vēlēsies kļūt par kvalificētajām institūcijām, un patērētājus, kas vēlēsies pieteikt dalību patērētāju kolektīvajā prasībā.  
Likumprojekts ietekmēs arī tiesu darbu. Lai arī ar Likumprojektu un grozījumiem CPL tiek saglabāta esošā kārtība, kā tiek iesniegti prasības pieteikumi tiesā, atsevišķi procesuāli jautājumi tomēr atšķirsies no ierastās prasības lietas izskatīšanas. 

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-