Anotācija (ex-ante)

Alkohola koncentrāciju izelpas gaisā personai, transportlīdzekļa vadītājam, ieslodzītajam, kā arī probācijas klientam nosaka vienādi, līdz ar to pārbaudes veikšanu nav nepieciešams aprakstīt vairākos Ministru kabineta noteikumos. Vienas un tās pašas pārbaudes veikšanas nosacījumi dažādos normatīvos aktos nereti noved pie dažādām normatīvo aktu interpretācijām, situācijas neizpratnes un apgrūtina darbu normu piemērotājiem. 

Personas pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veic, izmantojot mēraparātu. Mēraparātam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību, kā arī prasībām mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā.
Mēraparātu, kurus izmanto alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpotajā gaisā, prasības nosaka Ministru kabineta 2021.gada 18.maijā Nr.310 "Prasības mēraparātam, ar kuru pārbauda alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā". Atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 1. pielikuma 2.punktam, alkometrs nosaka alkohola masas koncentrāciju personas izelpas gaisā un veic pārrēķinu, nosakot alkohola saturu (koncentrāciju) asinīs promilēs, tā sastāvā esošais mikroprocesora komplekts nodrošina minēto pārrēķināšanu un rezultāta pielīdzināšanu alkohola koncentrācijai asinīs.  Vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumiem Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" visiem alkometriem ir veicama perioadiska verificēšana - ne retāk kā divas reizes gadā. Ņemot vērā minēto, Projekts papildināts ar 2., 2.1., 2.2., 2.3., punktu.

Projekta 5. punkts uzliek par pienākumu amatpersonai pirms pārbaudes personu informēt par pārbaudes mērķi un iespējamajām sekām. Sekas par atteikšanos no alkohola pārbaudes izelpas gaisā atkarīgas no personas statusa un piemērojamā regulējuma – tās var būt gan administratīvi, gan krimināli sodi, disciplinārie pasākumi, tiesību ierobežošana vai darba zaudēšana u.c. Piemēram, atbilstoši spēkā esošajam Ceļu satiksmes likuma 62.panta astotās daļas regulējumam, kā arī Krimināllikuma 262.¹panta pirmās un otrās daļas regulējumam transportlīdzekļa vadītājam par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes atkarībā no transportlīdzekļa, kuru viņš izmanto dalībai ceļu satiksmē, veida var iestāties vai nu administratīvā atbildība vai kriminālatbildība. 
Vienlaikus transportlīdzekļa vadītājs no medicīniskās pārbaudes var atteikties arī vietā (uz ceļa), kurā amatpersonas, īstenojot attiecīgus ceļu satiksmes uzraudzības pasākumus, konkrēto transportlīdzekli ir apturējušas. Tādējādi Projekta 12. punktā noteikts, kādā veidā šāds atteikums būtu fiksējams.
Administratīvās atbildības likums (71.panta ceturtā daļa) nosaka aizturētas personas tiesības, tai skaitā tiesības uz informāciju. Ievērojot to, ka pārbaude nevar tikt veikta pret personas gribu, Projekts paredz, ka pārbaudi iespējams veikt tikai pēc pārbaudāmās personas mutiski sniegtas piekrišanas. Vienlaikus Projekta 12. punktā ietverta norāde par amatpersonas rīcību situācijās, kad persona atsakās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā.

Pēc pārbaudes veikšanas, nepieciešamības gadījumā, amatpersona sastāda personas pārbaudes protokolu (Projekta 2.pielikums), kurā iekļauj informāciju par pārbaudes laiku, vietu, pārbaudāmo personu, amatpersonu, kas veica pārbaudi, izmantoto mēraparātu un mēraparāta mērījumiem. Ņemot vērā plašo personu loku, kuras varētu tikt pārbaudītas, un atšķirīgo pieļaujamo promiļu apmēru, Projektā noteiktajā kārtībā sastādāms pārbaudes protokols (Projekta - 2.pielikums), ja personai abos mērījumos izelpas gaisā konstatēta jebkāda alkohola koncentrācija, kas ir lielāka par 0,0 promilēm. Lai mazinātu administratīvo slogu, Projekta 8. punktā noteikts izņēmums attiecībā uz transportlīdzekļu vadītājiem, paredzot - ja pirmajā mērījumā ir konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likumā minētajam (43.⁵ panta pirmā daļa), Valsts policijas amatpersonas vai robežsargi (uz valsts robežas) situācijās, kad ir aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt, transportlīdzekļa vadītāju nogādā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Tā pat transportlīdzekļa vadītājs ārstniecības iestādē nogādājams, lai konstatētu narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmi (Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta otrā daļa). Attiecīgi Projekta 10. punktā precizētas šīs situācijas, nosakot amatpersonu rīcību gadījumos, kad minēto pārbaudi kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt, kā arī gadījumos, kad mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija ir salīdzinoši neliela (nepārsniedz 1,5 promiles), taču faktiskie apstākļi (piemēram, transportlīdzekļa vadītāja uzvedība) rada pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē, proti, paredzot, ka šādos gadījumos tiek sastādīts Projekta 3.pielikumā ietvertais nosūtījums medicīniskās pārbaudes veikšanai. Norādāms, ka konkrētā mēraparāta uzrādītās alkohola koncentrācijas robežšķirtne (1,5 promiles) ir izvēlēta atbilstoši Krimināllikuma 262.panta 1.¹ daļas regulējumam.

Pārbaudes ieslodzītajiem:
Ieslodzījuma vietas amatpersonu tiesības pārbaudīt alkohola koncentrāciju nosaka Latvijas Sodu izpildes kodeksa 20.2 pants, proti, personām, kas ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai apmeklētu notiesātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.
Līdzīgs regulējums tiek noteikts arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 5.1 pantā, kas noteic, ka personām, kas ierodas izmeklēšanas cietumā, lai apmeklētu apcietinātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē. Līdz ar to noteikumu projekts paredz ieslodzījuma vietu amatpersonām tiesības veikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi.
Ja ir konstatēts, ka ieslodzītais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, vai arī ieslodzītais atsakās no apsekošanas, apsekošanas protokolu pievieno lēmumam par ieslodzītā disciplināro sodīšanu.
Tiešo vadītāju informēšanai par darbinieka atrašanos alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, apmeklējot ieslodzījuma vietu, ir būtiska nozīme, lai atturētu personas no pārkāpuma izdarīšanas. Ieslodzījuma vietas ir specifiska vide, kurā no ieslodzītā tiek pieprasīta noteikta veida uzvedība, tajā skaitā arī atturēšanās no attiecīgo vielu lietošanas un soda piemērošana par šī noteikuma pārkāpšanu. Šādas prasības attiecas arī uz ieslodzītajiem, kuriem ir medicīniski konstatēta vielu lietošanas atkarība. Tāpēc arī personām, kuras ierodas ieslodzījumā vietā, ir izvirzīti identiski nosacījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksa 20.2 pantā.
Vēl jo vairāk minētā prasība ir būtiska attiecībā uz amatpersonām vai iestāžu pārstāvjiem, kuri ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai, kuri vienlaikus saviem tiešajiem pienākumiem reprezentē valsts varu. Praksē, diemžēl, ir gadījumi, kad ieslodzījuma vietās ierodas personas, par kurām rodas aizdomas, ka tās ir lietojušas alkohola, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, tajā skaitā – dažādu institūciju pārstāvji, attiecībā uz kuriem ir spēkā profesijai vai amatam noteiktās prasības darba laikā neatrasties reibumā vai vielu ietekmē. Ir arī apšaubāmi, ka šādi pārstāvji spēj kvalitatīvi pildīt amata pienākumus, no kuriem nereti ir atkarīgs kriminālprocesa vai citu būtisku procesu iznākums.
Ja apsekošanas rezultātā tiek konstatēts, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vai komersanta pārstāvis, prokurors vai advokāts ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, vai atsakās no apsekošanas, ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties informē par to personas tiešo vadītāju vai virsprokuroru vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, nosūtot arī apsekošanas protokola kopiju.
Katrā no minētajiem gadījumiem tiešais vadītājs lems par turpmāko rīcību atkarībā no darbības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, atbilstoši Prokuratūras likuma 45.panta pirmajai daļai virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, virsprokurors var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu. Tātad, ja ar normatīvo regulējumu netiktu noteikta tiešā vadītāja informēšana par darbinieka atrašanos alkohola vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ierodoties ieslodzījuma vietā, tiešais vadītājs varētu arī neuzzināt, ka tieši pakļautais darbinieks ir pieļāvis disciplīnas pārkāpumu, veicot savus amata pienākumus.

Medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanai šobrīd tiek īstenotas atbilstoši Noteikumiem Nr. 719 un Noteikumiem Nr. 394. Kaut gan pārbaudēm ir vienāda medicīniskā tehnoloģija un mērķis, ārstniecības iestāžu personālam, lai nodrošinātu pārbaudes veikšanu procesuāli precīzi, vienas un tās pašas procedūras īstenošanai jāievēro divi dažādi normatīvie akti.
Šāda pieeja palielina administratīvo slogu ārstniecības personālam, jo jāorientējas divos atšķirīgos regulējumos, kas var radīt neskaidrības un palielināt kļūdu risku. Tā pat atšķirības normatīvajos aktos var radīt juridiskas neskaidrības un interpretācijas atšķirības, kas var ietekmēt izmeklējumu rezultātu ticamību un to izmantošanu tiesvedībā. 

Lai nodrošinātu regulējuma caurspīdīgumu un mazinātu slogu ārstniecības personālam Projekta 4. nodaļā tiek noteikta kārtībā kādā tiek veiktas medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanai, t.sk., paredzot izņēmumu gadījumiem, kad tiek sniegta medicīniskā palīdzību traumas gadījumā vai pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu ārstniecības iestādes nodrošina ārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestāde nav administratīvā pārkāpuma veicējs. Līdz ar to medicīnisko pārbaudi veic pamatojoties uz medicīniskās pārbaudes nosūtījumu (Projekta 3.pielikums) vai personas iesniegumu (Projekta 7.pielikums). Papildus, atšķirībā no noteikumiem Nr.394 un noteikumiem Nr.719, Projekts vairs neparedz noteikt konkrētu personu pilnvarojumu nosūtīt uz medicīnisko pārbaudi, kas pēc savas būtības ir nosakāma iestāžu iekšējos normatīvajos aktos vai speciālajos tiesību aktos. Nosūtīt personu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei var arī pamatojoties uz darba un cita veida nodarbinātības tiesisko attiecību jomu, proti, nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai var arī darba devējs. 
Persona, ar iesniegumu (Projekta 7.pielikums), medicīniskās pārbaudes veikšanai var vērsties ārstniecības iestādē pēc savas iniciatīvas – piemēram, nepiekrītot izelpas gaisā veiktās alkohola pārbaudes rezultātiem.

Projekta 3.pielikumā un 7.pielikumā lūgts norādīt vielu grupu, uz kuru nepieciešams personu izmeklēt. Atzīme ietverta, lai uzlabotu medicīniskās pārbaudes efektivitāti, jo, ievērojot bioloģiskos procesus, laiks ir būtisks faktors alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta konstatēšanai. Tā pat atšķiras dažādu izmeklējumu cenas. Lai mazinātu pārpratuma iespējas, amatpersonai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, jau sākotnēji lūgts norādīt nepieciešamo pakalpojumu. Savukārt atzīme "Pārbaudes iemesls" tiek izmantota, lai ārstniecības personu informētu par iepriekš noskaidrotajiem faktiem, kas varētu būt noderīgi atzinuma sagatavošanā.

Papildus, ievērojot Ieslodzījuma vietu ārstniecības iestāžu mandātu, Ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes medicīnisko pārbaudi nodrošina tikai ieslodzītajiem. Ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju par atšķirīgu Ieslodzījuma vietu ārstniecības iestāžu darba laiku un iespējām nodrošināt medicīnisko pārbaudi, kā arī ievērojot, to, ka ne visas Ieslodzījumu vietu ārstniecību iestādes nodrošina medicīnisko pārbaudi, ieslodzītajiem pārbaude var tikt nodrošināta arī citās Projekta 1.pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs. Tādējādi arī šai personu grupai pakalpojums tiek nodrošināts pēc iespējas ātrāk un pieejams visu diennakti.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 8.punktā noteiktajam, ārstniecības iestāde izmanto medicīniskās tehnoloģijas, kas apstiprinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību. Attiecīgi minētās medicīniskās pārbaudes veikšanai izmantojama “Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes” medicīniskā tehnoloģija (turpmāk – Medicīniskā tehnoloģija).

Bioloģisko materiālu laboratoriskai izmeklēšanai tiek izmantotas metodes, kas apstiprinātas Tiesu ekspertīžu metožu reģistrā (pieejams: https://www.tiesas.lv/Contents/Item/Display/9972). Projektā minētā pārbaude alkohola koncentrācijas noteikšanai bioloģiskās vidēs, atbilstoši pieejamajiem resursiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem var tikt īstenota kādā no 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, savukārt Projektā minētā bioloģiskajās vides pārbaude, lai noteiktu narkotiskās, psihotropas vai citas apreibinošās vielas tiek īstenota tikai VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" (medicīniskās pārbaudes sadaļa, ko nodrošina Projektā minētais sertificētais tiesu eksperts), atbilstoši  Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru" minētajam. Projektā ietvertā norma "Lai bioloģiskajā vidē noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, sertificēti tiesu eksperti, kas apguvuši ķīmiski toksikoloģisko izpēti narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spirta un tā homologu un aizvietotāju noteikšanai, veic ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes. [..]" apraksta tiesu ekspertam nepieciešamo izglītību (sertifikātu), kas nepieciešams konkrētā izmeklējuma veikšanai. Attiecīgi tiesu ekspertiem, kuri veic ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, nepieciešams tiesu eksperta sertifikāts specialitātē "Ķīmiski toksikoloģiska izpēte narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spirta un tā homologu un aizvietotāju noteikšanai" (Tiesu ekspertu reģistrā Specialitātes kods:16.01) - saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumu Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru" 2.pielikumu.

Projekta ietvaros "specializētā ārstniecības iestāde" apzīmē VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" - saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 5.4. nodaļā minēto, VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" atbilst specializētajai ārstniecības iestādei, vienlaikus saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumiem Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss psihiatrijā, kas ietver arī narkoloģiju. Tā pat saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru" VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" (iepriekš "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs") ietverta tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstā.

Projektā ietvertās personas tiesības pieprasīt veikt atkārtotu bioloģiskās vides parauga laboratorisku izmeklēšanu tiek īstenotas veicot atkārtotu bioloģiskās vides izmeklēšanu specializētajā ārstniecības iestādē -  VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs". Ja tiek lūgts atkārtoti izmeklēt paraugu, kas jau sākotnēji izmeklēts VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" - tiek nodrošināts, ka pārbaudi veic cits eksperts. 
Atkārtota bioloģiskās vides izmeklēšana saskaņā ar Projektā minēto nevar tikt pieprasīta, ja medicīniskā pārbaude veikta kāda ierosināta procesa ietvaros - attiecīgi tiem noteikta pārsūdzēšanas kārtība Administratīvās atbildības likumā un Krimināllikumā. Tomēr iespēja veikt atkārtotu bioloģiskā materiāla izmeklēšanu var būt nepieciešama, piemēram, ja persona pati vēršas ārstniecības iestādē, lai veiktu izmeklējumu. Tādējādi tiek saglabāta iespēja personai aizstāvēt savas tiesības.
 
Ņemot vērā, ka noteikumos Nr.394 un noteikumos Nr.719 šobrīd ir noteikti atšķirīgi kritēriji ārstniecības personām, kuras ir tiesīgas veikt medicīnisko pārbaudi, Projektā šīs prasības precizētas. Ņemot vērā Veselības ministrijas galvenās speciālistes narkoloģijā viedokli, lai nemazinātu pakalpojuma un līdz ar to arī iegūtā pierādījuma kvalitāti, arī turpmāk ir nepieciešams apmācīt sertificētos dežūrārstus, nodrošinot korektu medicīniskās pārbaudes veikšanu ārstniecības iestādēs (parādās jaunas psihoaktīvās vielas, mainās likumdošana utt.).
Atbilstoši nosūtījumam, ārsts veic medicīnisko pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai un /vai pārbaudi narkotisko, psihotropo vielu ietekmes noteikšanai.
Lai iegūtu viennozīmīgus pierādījumus par konkrētās personas alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošanas faktu, pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas ārsts fiksē personas identitāti. Vienlaikus Projektā aprakstīta dokumentu aizpildīšanas un aprites kārtība, lai mazinātu pārpratumus un precizētu situācijas apstākļus. Papildus izvērtēta norādāmo personas datu nepieciešamība, Projektā iekļaujot tikai tos personas datus, kas nepieciešami personas identitātes noskaidrošanai un saziņai. Arī Pacienta tiesību likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka, ka persona pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

Projekts paredz vairāku iestāžu un to darbinieku vai amatpersonu veicamo darbību kopumu, kurā ietilpst arī personas vai pacienta īpašas kategorijas datu apstrāde. Šīs iestādes vai to darbinieki/amatpersonas būs uzskatāmi par pārziņiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) tvērumā, tas nozīmē, ka iestādei kā datu pārzinim būs jāveido datu apstrādes sistēma, tostarp jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.

Ņemot vērā, nozares speciālistu pausto un, lai uzlabotu medicīniskās pārbaudēs iegūto rezultātu kvalitāti, Projektā precizēta materiāla paraugu ņemšanas un uzglabāšanas kārtība. Projekts arī paredz ārstniecības personas rīcību, ja persona atsakās no medicīniskās pārbaudes veikšanas.
Ievērojot to, ka medicīniskās pārbaudes protokolam jābūt pietiekoši detalizētam, lai maksimāli raksturotu patieso situāciju un personas stāvokli, kā arī neradītu neskaidrības nevienai no iesaistītām pusēm, papildināts medicīniskās pārbaudes protokols, atbilstoši nozares speciālistu sagatavotajai informācijai. Papildus, saglabājot noteikumos Nr.394 ietverto prasību, kā arī ievērojot konsekvenci ar  Personas pārbaudes protokolam (Projekta 2.pielikums) pievienoto informāciju, Projekts paredz Medicīniskās pārbaudes protokolam (Projekta 6.pielikums) pievienot Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus (Projekta 12.pielikums), kas apliecina minētā protokola atzinumā norādīto informāciju.
Medicīniskās pārbaudes protokolā lietoto terminu – "ietekme" un "reibums" nozīmes atšķirība noteikta Medicīniskajā tehnoloģijā. Medicīniskajā tehnoloģijā ir aprakstīts, kādos gadījumos sniedz atzinumu ietekme un kādos reibums:
Ir konstatēta alkohola ietekme: 
Kritēriji: atzinums „Ir konstatēta alkohola ietekme" tiek sniegts, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē. Atzinumu sniedz, ja alkohola koncentrācija asinīs vai citā atbilstošā bioloģiskā vidē ir no 0,5-1,0 promilēm. Jāizvērtē klīniskā pozitīvā simptomātika: nelieli kustību koordināciju traucējumi, alkohola smaka no mutes, sklēru hiperēmija, sejas ādas hiperēmija, elpošanas un sirdsdarbības paātrināšanās.
Ir konstatēts alkohola reibums:
Kritēriji: atzinumu „Ir konstatēts alkohola reibums" sniedz, ja asinīs alkohola koncentrācija pārsniedz 1 promili. Atbilstoši reibuma pakāpei klīniski konstatē izteiktus kustību koordināciju traucējumus, nestabilu gaitu līdz streipuļošanai, garastāvokļa nelīdzsvarotību, pavājinātu mīmiku, laterālo nistagmu, acu zīlīšu paplašināšanos ar palēninātu reakciju uz gaismu, paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu elpošanu un sirds darbību.
Jāievēro, ka katram cilvēkam ir individuāla alkohola tolerance, līdz ar to klīniskā simptomātika katram ir nedaudz atšķirīga pie vienādas konstatētās alkohola koncentrācijas.
Atšķirībā no iepriekš spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, turpmāk medicīniskās pārbaudes protokolā (Projekta 6.pielikums) norādāma jebkāda alkohola koncentrācija, kas pārsniedz 0.00 promiles. Medicīniskās pārbaudes protokols (Projekta 6.pielikums) tiek sagatavots un atzinums sniegts par pārbaudāmās personas stāvokli medicīniskās pārbaudes brīdī, savukārt par personas stāvokļa atbilstību konkrētajai situācijai, kas noteikta ārējos normatīvos aktos, lemj nosūtītājs.

Dažādos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi kritēriji un atbildības aspekti attiecībā uz alkohola lietošanu. Piemēram, probācijas klientiem tiek vērtēts alkohola lietošanas fakts kā tāds. Savukārt Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punkts kā vainu pastiprinošu apstākli definē situācijas, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Vienlaikus Ceļu satiksmes likuma 62. pants nosaka sodu diferencēšanu tieši pēc konstatētās alkohola koncentrācijas asinīs promilēs. Līdz ar to, atzinumi veidojami diferencēti, atbilstoši pārbaudes veidam un mērķim, nepieciešamības gadījumā atsevišķi izdalot transportlīdzekļu vadītājiem paredzētos atzinumus. Tā pat būtiski diferencēt, vai atzinums balstīts uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem vai tikai klīnisko pazīmju izvērtējumu.

Papildus uzsverams, ka katra atzinuma piemērošanas nosacījumi un tiem atbilstošās pazīmes aprakstītas atbilstošajā medicīniskajā tehnoloģijā, kā arī tiek apgūtas ārstniecības personu apmācību ietvaros, saņemot metodes sertifikātu.
Ņemot vērā minēto, Projekta 37. punktā un tā apakšpuntos ietverti atzinumi:

37.1. apakšpunkts – “nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā (transportlīdzekļa vadītājiem)”
Piemēro tad, ja laboratoriski, veicot alkohola koncentrācijas pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam, nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā.

37.2. apakšpunkts – “nav konstatēta alkohola ietekme”
Piemēro tad, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs nepārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju izelpas gaisā.

37.3. apakšpunkts – “nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekme”
Piemēro tad, ja klīniski nekonstatē simptomātiku un laboratoriski bioloģiskajās vidēs neatrod narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas.

37.4. apakšpunkts – “ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā (norādot promiles) (transportlīdzekļa vadītājiem)”
Piemēro tad, ja laboratoriski konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā transportlīdzekļa vadītājam.

37.5. apakšpunkts – “ir konstatēta alkohola ietekme vai reibums klīniski”
Piemēro tad, ja atzinums balstīts tikai uz klīniskās izmeklēšanas rezultātiem, piemēram: kustību koordinācijas traucējumi, alkohola smaka no mutes, sklēru hiperēmija, sejas ādas hiperēmija, elpošanas un sirdsdarbības paātrināšanās, garastāvokļa nelīdzsvarotība, pavājināta mīmika, laterālais nistagms, acu zīlīšu paplašināšanās ar palēninātu reakciju uz gaismu u.tml.

37.6. apakšpunkts – “ir konstatēta alkohola ietekme vai reibums”
Piemēro tad, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē.

37.7. apakšpunkts – “ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekme vai reibums”
Piemēro tad, ja klīniski konstatē narkotisko vai psihotropo vielu ietekmes pazīmes un laboratoriski viela pierādīta bioloģiskā vidē.

37.8. apakšpunkts – “ir konstatēta narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekme vai reibums klīniski”
Piemēro tad, ja atzinums balstīts tikai uz klīniskās izmeklēšanas rezultātiem.

37.9. apakšpunkts – “nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā, alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekme, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana vai atrašanās paaugstinātas bīstamības apstākļos”
Piemēro tad, ja laboratoriski bioloģiskā vidē nekonstatē alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas, bet klīniski konstatē neiroloģisku simptomātiku (nistagms, kustību koordinācijas traucējumi) un/vai pulmokardiālu simptomātiku (paātrināta elpošana, paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība), kas radusies somatisku patoloģiju gadījumā.

37.10. apakšpunkts – “ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā (norādot promiles), gan narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekme un reibums (transportlīdzekļa vadītājiem)”
Piemēro tad, ja klīniski konstatēta atbilstoša simptomātika un laboratoriski apstiprināts alkohols, narkotiskās un/vai psihotropās vielas.

37.11. apakšpunkts – “ir konstatēta alkohola un narkotisko vai psihotropo vielu ietekme un reibums”
Piemēro tad, ja klīniski konstatē reibuma simptomātiku un laboratoriski apstiprināts alkohols, narkotiskās un/vai psihotropās vielas.

37.12. apakšpunkts – “ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekme”
Piemēro tad, ja klīniski nekonstatē simptomātiku, bet laboratoriski bioloģiskā vidē (piemēram, urīnā) atrasta konkrēta viela.

Šobrīd medicīniskās pārbaudes protokola nodošanas veids nosūtītājam var atšķirties starp ārstniecības iestādēm, kurās tiek veikta medicīniskā pārbaude, kā arī atkarībā no pārbaudes veda. Piemēram, ja ārstniecības iestāde paraugus nosūta laboratorisko izmeklējumu veikšanai uz VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs”, rezultātu saņemšana var prasīt ilgāku laiku. Ārstniecības iestāde medicīniskās pārbaudes protokolu pilnā apmērā var sastādīt tikai pēc nepieciešamo pārbaužu veikšanas un laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas. 

Projekta 38. punkts paredz, ka pārbaudes rezultāti (protokols) tiek paziņoti pārbaudes pieprasītājam – iestādei, kas vēršas ārstniecības iestādē ar nosūtījumu, vai personai, kas pati iesniedz pieprasījumu ārstniecības iestādē. Vienlaikus līdzšinējais normatīvais regulējums (noteikumu Nr. 719 28. punkts un noteikumu Nr. 394 32. punkts) paredz, ka ārstniecības iestāde var izsniegt izziņu par personai veiktu medicīnisko pārbaudi. Izziņā ārstniecības iestāde ietver informāciju par pārbaudes veikšanas laiku, pārbaudīto personu un konstatēto rezultātu.
Vienlaikus jāņem vērā arī process, kura ietvaros tiek veikta medicīniskā pārbaude. Piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā personai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un saņemt dokumentu kopijas, tomēr lēmumu par materiālu pieejamību pieņem amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu. Līdz ar to pilna medicīniskās pārbaudes protokola saņemšanai personai ir jāvēršas pie pārbaudes pieprasītāja, nevis pie ārstniecības iestādes.
Ņemot vērā to, ka šobrīd netiek paredzēta ārsta rīcība situācijās, kad persona pieprasa izziņu, bet pārbaudes rezultāti vēl nav pieejami, Projekta 9. pielikumā noteikts, ka izziņu par medicīniskās pārbaudes rezultātiem var saņemt tikai pēc laboratorisko izmeklējumu veikšanas un rezultātu saņemšanas. 

Lai paplašinātu nosūtītāja iespējas saņemt medicīniskās pārbaudes rezultātus, Projektā noteikts, ka ārstniecības iestāde paziņo medicīniskās pārbaudes protokola rezultātus, ietverot visu veidu saziņas iespējas - gan rezultātu saņemšanu klātienē, gan elektroniski, gan pa pastu.

Šobrīd spēkā esošie noteikumi Nr.394 un noteikumi Nr.719 nosaka, ka vienu medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru, nosūtījumu uz pārbaudi vai personas iesniegumu, laboratorisko izmeklējumu rezultātu, kā arī reģistrācijas žurnālu ārstniecības iestāde uzglabā piecus gadus. Izstrādājot Projektu, tika izvērtēts, vai arī šobrīd būtu saglabājams piecu gadu glabāšanas termiņš minētajai dokumentācijai ārstniecības iestādē. Iepriekš minētajos normatīvajos aktos medicīnisko pārbaudes protokolu iedala divos veidos: narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai; alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai. Pēc būtības medicīniskajā pārbaudes protokolā tiek atspoguļotas veiktās darbības, lai konstatētu vai persona ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Tomēr medicīniskie ieraksti nepieciešami ne tikai ārstniecības procesa organizēšanai, bet arī administratīvo/juridisko saistību īstenošanai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti noteikto, medicīniskie ieraksti būtu uzglabājami tik ilgi, cik tas nepieciešams ārstniecības nodrošināšanai, pētījumu īstenošanai un administratīvo/juridisko saistību īstenošanai.  Pamatojoties uz veikto medicīnisko pārbaudi un tajā konstatētajiem apstākļiem, kas tiek norādīti medicīniskās pārbaudes protokolā, iespējams pieņemt procesuālus lēmumus, proti, piemērot administratīvo atbildību vai kriminālatbildību. Aplūkojot pašreizējo judikatūru secināms, ka transportlīdzekļa vadītāji mēdz apstrīdēt Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgo dokumentu glabāšanas laikam būtu nepieciešams būt pietiekamam, lai personai būtu iespējams īstenot savas tiesības administratīvajā procesā, administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā. Vienlaikus līdzvērtīgi medicīniskie dokumenti (Asins pagatavojumu un transfūzijas uzskaites žurnāls) atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 35.4 apakšpunktā noteiktajām medicīnisko dokumentu lietvedības prasībām, tiek glabāti piecus gadus. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka izstrādātajā Projektā būtu saglabājams jau esošais dokumentu glabāšanas termiņš.
Ņemot vērā nozares speciālistu pausto par bioloģisko materiālu uzglabāšanas laiku, ievērojot bioloģiskos procesus, Projekts nosaka bioloģisko materiālu glabāšanas kārtību un laiku, kā arī termiņu atkārtotu bioloģiskās vides laboratorisku izmeklējumu veikšanai, paredzot arī izņēmuma situācijas, kad bioloģiskie materiāli tiek glabāti ilgāk, līdz ar to atkārtotu materiāla pārbaudi iespējams veikt ilgāk. Vienlaikus  projektā iekļautais dokumentu glabāšanas termiņš nav tiešā veidā saistīts ar administratīvā pārkāpuma procesa norisi (tam nevar noteikt konkrētu ilgumu) vai ar dokumentu glabāšanas ilgumu administratīvā pārkāpuma procesā. Projektā noteikts minimālais dokumentu un bioloģisko materiālu glabāšanas laiks, attiecīgi administratīvajā procesā iesaistītie var pieprasīt ilgāku materiālu vai dokumentu glabāšanu, ja process nav noslēdzies, tiek pārsūdzēts. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, gadījumā, ja personai veikta medicīniskās pārbaude procesuālo darbību ietvaros, arī tās rezultāti apstrīdami tās pašas procesuālās darbības ietvaros.

Projekta sadaļā "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana, sniedzot medicīnisko palīdzību traumas gadījumā vai pēc ceļu satiksmes negadījuma" iekļautas normas, kas nosaka ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu rīcību gadījumos, kad noticis ceļu satiksmes negadījums vai nelaimes gadījums darba vietā.

Transportlīdzekļu vadītāju, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, vai fizisku personu, kura ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā, nelaimes gadījumā darba vietā vai guvusi citu traumu, un kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, izvērtējot situāciju, nogādā tuvākajā ārstniecības iestādē (jebkurā ārstniecības iestādē, atbilstoši personas veselības stāvoklim). Uz šīm personām nav attiecināms Projekta II. nodaļā ietvertais regulējums un medicīniskā pārbaude tiek veikta atbilstoši ārsta, kurš viņam sniedz medicīnisko palīdzību, lēmumam. Projektā paredzēta ārsta rīcība un veicamās darbības gadījumos, kad ir aizdomas par transportlīdzekļa vadītāja vai personas iespējamu atrašanos alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī noteikti ārstniecības iestādes pienākumi. Ņemot vērā, ka  sniedzot medicīnisko palīdzību cietušajai personai ceļu satiksmes negadījumā (ieskaitot transportlīdzekļa vadītāju), var būt nepieciešams lietot medikamentus, kas ietekmē alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanu, būtiski, ka pārbaude tiek veikta vairākās bioloģiskās vidēs, kas ļauj spriest par personas stāvokli konkrētā brīdī.

Lai sniegtu pakalpojumu – veiktu alkohola koncentrācijas pārbaudi un noteiktu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi uz personu, ārstniecības iestādei jānodrošina kvalificēts personāls, nepieciešamais tehniskais aprīkojums un citi resursi. Tādēļ, saskaņā ar likumos noteikto, projekts ietver informāciju par medicīnisko pārbaužu izmaksu veidošanās principiem, kā arī par to, kas sedz šo pārbaužu izmaksas.

Administratīvās atbildības likuma 75. panta otrajā daļā ir iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, un kārtību, kādā par minētajiem izdevumiem informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu. Vienlaikus Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmā un otrā daļa paredz Ministru kabinetam noteikt izdevumu apmēru par alkohola koncentrācijas pārbaudes veikšanu izelpotajā gaisā; kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas un narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaužu veikšanu, kā arī to personu loku, kuras sedz minētos izdevumus.

Attiecībā uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmā daļā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt izdevumu apmēru par alkohola koncentrācijas pārbaudes veikšanai izelpotajā gaisā, norādāms, ka maksa par alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā, ko ar portatīvo ierīci veic Valsts policijas vai Valsts robežsardzes darbinieks vairs netiek noteikta. Savukārt izdevumu apmērs par medicīniskās pārbaudes ietvaros veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājiem kā atsevišķa pozīcija Projektā nav izdalīta. Attiecīgi Protokollēmumā iekļauts uzdevums izvērtēt, vai Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ pantā esošais regulējums atbilst administratīvās atbildības sistēmai un pilnvarojumi Ministru kabinetam pašreizējā apjomā ir nepieciešami vai pieļaujami.

Medicīniskā pārbaude alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanai ir uzskatāma par tiesībaizsargājošo iestāžu funkciju īstenotu pierādījumu vākšanu.
Funkcija nodrošināt objektīvu pierādījumu vākšanu izmeklēšanas procesā ir tiesībaizsardzības iestāžu uzdevums, ārstniecības iestādes tiek piesaistītas kā kompetentās iestādes ar nepieciešamajām zināšanām un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Šo funkciju īstenošana ārstniecības iestādēm nav saistīta ar pamatdarbību - tas ir papildu uzdevums, kas ir ārpus to tradicionālajām funkcijām un tiek veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet finansēts atbilstoši apstiprinātajam cenrādim, lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar šīs valsts deleģētās funkcijas īstenošanu. Šāda kārtība saglabājama, jo izmeklēšanas sākumposmā nereti nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma pārbaude būs nepieciešama kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Vienlaikus uz pārbaudi var nosūtīt arī darba devējs vai persona var vērsties pati. Attiecīgi, lai mazinātu iespēju ārstniecības iestādei nesaņemt finansējumu par sniegto pakalpojumu, ievērojot to, ka var būt dažādi maksātāji - saglabājama noteikumos Nr.719 un noteikumos Nr.394. noteiktā apmaksas kārtība ārstniecības iestādēm - persona (vai tās pārstāvētā iestāde), kura pieprasa pārbaudi veic arī samaksu, un pie atbilstošas situācijas - noteiktā kārtībā atgūst līdzekļus par medicīnisko pārbaudi līdz ar citiem procesuālajiem izdevumiem.

Minētās medicīniskās pārbaudes pēc būtības ir veselības aprūpes pakalpojumi, kurus sniedz ārstniecības persona ārstniecības iestādē. Saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” Projektā minētā medicīniskā pārbaude neietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā. Līdz ar to ārstniecības iestādei, kura nodrošina šādu pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības saņemt atlīdzību par izmantotajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, atbilstoši apstiprinātajam cenrādim.
Ārstniecības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenas tiek veidotas, balstoties uz vairākiem būtiskiem faktoriem, piemēram:
Pakalpojuma pašizmaksas aprēķins – personāla atalgojums, medicīnisko materiālu izmaksas, aparatūras uzturēšanas un nolietojuma izmaksas, un citas tiešās un netiešās izmaksas;
Ģeogrāfiskā atrašanās vieta – transporta un loģistikas izdevumi, piemēram, laboratorisko izmeklējumu veikšanai citās ārstniecības iestādēs.
Tehniskā nodrošinājuma un speciālistu pieejamība – ārstniecības iestādes, kas izmanto modernākas iekārtas vai kurās strādā augsti kvalificēti speciālisti, var piemērot augstākas cenas, atspoguļojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamos resursus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd nav plānots noteikt vienu cenrādi projektā ietvertajai medicīniskajai pārbaudei vai atsevišķām tās sadaļām.

Projekts nosaka, ka izdevumu apmēru par veikto medicīnisko pārbaudi nosaka ārsts, kas to veicis, saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi un atbilstoši faktiski veiktajām pārbaudēm, kas norādītas medicīniskās pārbaudes protokolā. Administratīvās atbildības likumā jau ir noteikts, ka summas, kas saistītas ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm ir uzskatāmas par procesuālajiem izdevumiem, savukārt procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums gulstas uz sodīto personu. Tādējādi jau Administratīvās atbildības likumā ir noteikts procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums, kas Projektā atšķirībā netiek dublēts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.2 apakšpunktu, izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm kriminālprocesā ir procesuālie izdevumi. Arī šajā situācijā sākotnēji izdevumus ārstniecības iestādei sedz no iestādes, kuras amatpersonu nosūta personu izmeklējuma veikšana, budžeta. Gala nolēmuma pieņemšanas brīdī procesa virzītājam lemj par procesuālo izdevumu piedziņu no notiesātās personas, piedzenamos līdzekļus ieskaitot valsts kontā. 

Tā kā ārstniecības personas bieži strādā vairākās ārstniecības iestādēs, pastāv risks, ka atšķirīgi apstiprināti pārbaudes protokoli, nosūtījumi un cita ar pārbaudi saistītā dokumentācija var radīt neskaidrības un kļūdas. Lai to novērstu, ir svarīgi izveidot vienotu dokumentācijas sistēmu, kas nodrošinātu vienotu un skaidru pieeju pārbaudes dokumentēšanā visās iestādēs.

1.pielikums –"Ārstniecības iestādes, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai". Valsts policija ir aktualizējusi jautājumu par Projekta 1. pielikuma aktualizēšanu, ņemot vērā, ka iepriekš sarakstā norādītās ārstniecības iestādes nenodrošināja medicīnisko pārbaužu veikšanu diennakts režīmu, līdz ar to nereti radās situācijas, kad Valsts policijas amatpersonām bija nepieciešams vest personu medicīniskās pārbaudes veikšanai uz Rīgu (Nacionālo psihiskās veselības centru) no reģioniem, jo tā bija tuvākā iestāde, kas nodrošina diennakts pārbaužu veikšanu, nelietderīgi izmantojot Valsts Policijas resursus. Saskaņā ar ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" Projekta 1. pielikumā norādītajām ārstniecības iestādēm ir pienākums nodrošināt ārstu visu diennakti (24 stunda diennaktī režīmā, tai skaitā svētku dienās un brīvdienās), līdz ar to jānodrošina arī minēto medicīnisko pārbaužu veikšana. Ņemot vērā, ka medicīniskās pārbaudes drīkst veikt tikai sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kurš ir ieguvis Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes sertifikātu, VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” nepieciešamības gadījumā nodrošina apmācības ārstiem, lai ārstniecības iestādē būtu iespējams veikt minētās pārbaudes.

2.pielikums “Personas pārbaudes protokols” aizpilda amatpersonas, kurām ar normatīvajiem aktiem ir dotas konkrētas pilnvaras, piemēram, Valsts policijas, pašvaldības policijas, ostas policijas, Valsts robežsardzes amatpersona, valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" inspektors, Krasta apsardzes amatpersona vai Valsts probācijas dienesta amatpersona.
Pārbaudes protokola sadaļā “Piezīmes” var iekļaut papildus informāciju, piemēram, persona atsakās no pārbaudes vai citu informāciju, kas var būt noderīga turpmākajā procesā. 
3.pielikums “Nosūtījums medicīniskās pārbaudes veikšanai” aizpilda amatpersona, kurai ārējos normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības izmeklēt personas (specifiskus subjektus) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas fakta konstatēšanai, piemēram, amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu vai virza kriminālprocesu (tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes darbinieki), vienlaikus šāda pārbaude varētu būt nepieciešama arī darba devējam.  Pielikumā lūgts norādīt vielu grupu uz kuru nepieciešams personu izmeklēt - lai uzlabotu medicīniskās pārbaudes efektivitāti (ievērojot bioloģisko procesus laiks ir būtisks faktors alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta konstatēšanai). Savukārt atzīme "Pārbaudes iemesls" tiek izmantota, lai ārstniecības personu informētu par iepriekš noskaidrotajiem faktiem.
Lai gan administratīvā pārkāpuma procesā nav ietverts "nosūtījums", konkrētajā situācijā nosūtījumam ir būtiska loma gan aprēķinot kopējos izdevumus par pakalpojumu, gan izsniedzot rēķinu iestādei, kuras amatpersona nosūtījusi personu uz pārbaudi. Konkrētais risinājums mazina pārpratumu iespēju.
4. pielikums “Pārbaudes protokols narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai”  aizpilda ieslodzījuma vietas amatpersona, kura veic medicīnisko pārbaudi, izmantojot testus narkotisko vai psihotropo vielu ātrai noteikšanai.
5.pielikums "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanas reģistrācijas žurnāls ieslodzījuma vietā" - aizpilda amatpersonas ieslodzījuma vietās;
6.pielikums - “Medicīniskās pārbaudes protokols alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai vai narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai” aizpilda ārstniecības personas, kuras ir tiesīgas veikt konkrēto pārbaudi. 
7.pielikums “Iesniegums medicīniskās pārbaudes veikšanai” aizpilda persona pēc savas iniciatīvas. Iesniegumā iespējams norādīt vēlamo saziņas veidu un kontaktinformācija uz kuru persona vēlas saņemt pārbaudes rezultātus.
8.pielikums “Personu reģistrācijas žurnāls, kurām noteikta alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekme” aizpilda ārstniecības personas, kuras ir tiesīgas veikt konkrēto pārbaudi. Katrai personai piešķir savu numuru.
9.pielikumu “Materiālu paraugu ņemšana laboratoriskiem izmeklējumiem, to glabāšana un transportēšana” pielikumā norādītā informācija aktualizēta atbilstoši nozares speciālistu sniegtajam viedoklim.
10.pielikums “Nosūtījums alkohola koncentrācijas noteikšanai bioloģiskajā vidē” aizpilda ārstniecības persona, kura veic medicīnisko pārbaudi.
11.pielikums “Nosūtījums ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai” aizpilda ārstniecības persona, kura veic medicīnisko pārbaudi.
12.pielikums  “Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti" aizpilda ārstniecības iestāde, kura veic ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu un/vai alkohola noteikšanu bioloģiskajā vidē. Pievienojams kā pielikums Medicīniskās pārbaudes protokolam alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai/ narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai.