24-TA-2012: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts „Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu” ir izstrādāts, izpildot Augstskolu likuma pārejas noteikumu 111. punktu, pamatojoties uz Augstskolu likuma 57. panta devīto daļu un 63.4 panta otro daļu, Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Profesionālās izglītības likuma 23. panta otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt vienotu valsts augstākās izglītības standartu un profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.08.2025.
Pamatojums
Tiesību akta projekts tika izstrādāts, lai valstī būtu vienots valsts augstākās izglītības standarts, kas atbilstu mūsdienu aktuālajam tendencēm un normatīvajam regulējumam, kā arī starptautiskajiem standartiem. Tiesību akts stāsies spēkā 2025. gada 1.augustā, šāds spēkā stāšanās termiņš ir paredzēts, lai veiktu nepieciešamos sagatavošanas darbus Valsts izglītības informācijas sistēmas uzstādījumos, kā arī tiesību aktā ir paredzēts pārejas periods - 2028. gada 31. jūlijs, lai augstskolām un koledžām tiktu nodrošināts laiks studiju programmu pielāgošanai atbilstoši jaunajam regulējumam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd valstī ir trīs augstākās izglītības standarti, pēc kuriem tiek veidotas augstākās izglītības programmas Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumi Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu", Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 " Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu" un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās”.
2021. - 2022.gadā tika veikti apjomīgi un saturiski nozīmīgi grozījumi Augstskolu likumā, kas iniciē izmaiņas augstākās izglītības sistēmā, piemēram, Augstskolu likuma 56.panta 1.1 daļa paredz darba vidē balstītu mācību pieejas ieviešanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmās, kā arī 57.panta pirmā daļa nosaka, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim:
1) pirmais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
2) otrais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
3) trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.
Šobrīd ne Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumi Nr. 240 " Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu", ne Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 "Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu", ne Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” nenosaka augstākās izglītības standartu zinātnes doktora grāda ieguvei.
Izglītības likuma 32.panta pirmajā daļā un Profesionālās izglītības likuma 23. panta pirmajā daļā noteikts, ka atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam un mērķgrupai valsts izglītības standartā nosakāmi:
1) izglītības programmu stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi;
2) obligātais izglītības saturs;
3) izglītojamā iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība.
Izglītības likuma 32.panta otrā daļa nosaka, ka valsts izglītības standarta ievērošana ir obligāta katrai juridiskajai un fiziskajai personai, kas izstrādā un īsteno attiecīgo izglītības programmu.
Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā noteikts, ka augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, daļu no studiju programmas drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra, promocijas, doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde. To valsts valodā īstenotas studiju programmas daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, atbilstoši attiecīgajam augstākās izglītības ciklam nosaka valsts augstākās izglītības standarts.
Augstskolu likuma 57.panta septītā daļa nosaka, ka pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu.
Augstskolu likuma 57. panta devītajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts augstākās izglītības standartu.
Līdz ar to nepieciešams normatīvais akts, kas noteiktu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, ietverot visus augstākās izglītības ciklus, akadēmisko un profesionālo izglītību.
2021. - 2022.gadā tika veikti apjomīgi un saturiski nozīmīgi grozījumi Augstskolu likumā, kas iniciē izmaiņas augstākās izglītības sistēmā, piemēram, Augstskolu likuma 56.panta 1.1 daļa paredz darba vidē balstītu mācību pieejas ieviešanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmās, kā arī 57.panta pirmā daļa nosaka, ka augstskolās īstenojamās augstākās izglītības pakāpi veido trīs cikli, kas atbilst noteiktam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim:
1) pirmais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
2) otrais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;
3) trešais cikls, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.
Šobrīd ne Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumi Nr. 240 " Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu", ne Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 "Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu", ne Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” nenosaka augstākās izglītības standartu zinātnes doktora grāda ieguvei.
Izglītības likuma 32.panta pirmajā daļā un Profesionālās izglītības likuma 23. panta pirmajā daļā noteikts, ka atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam un mērķgrupai valsts izglītības standartā nosakāmi:
1) izglītības programmu stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi;
2) obligātais izglītības saturs;
3) izglītojamā iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība.
Izglītības likuma 32.panta otrā daļa nosaka, ka valsts izglītības standarta ievērošana ir obligāta katrai juridiskajai un fiziskajai personai, kas izstrādā un īsteno attiecīgo izglītības programmu.
Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā noteikts, ka augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, daļu no studiju programmas drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra, promocijas, doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde. To valsts valodā īstenotas studiju programmas daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, atbilstoši attiecīgajam augstākās izglītības ciklam nosaka valsts augstākās izglītības standarts.
Augstskolu likuma 57.panta septītā daļa nosaka, ka pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts augstākās izglītības standartu.
Augstskolu likuma 57. panta devītajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts augstākās izglītības standartu.
Līdz ar to nepieciešams normatīvais akts, kas noteiktu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, ietverot visus augstākās izglītības ciklus, akadēmisko un profesionālo izglītību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd valstī ir trīs augstākās izglītības standarti, pēc kuriem tiek veidotas augstākās izglītības programmas – Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumi Nr. 240" Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu", Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 " Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu" un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās”. Neviens no minētajiem normatīvajiem aktiem nenosaka augstākās izglītības standartu zinātnes doktora grāda ieguvei, kā arī, to valsts valodā īstenotas studiju programmas daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, atbilstoši attiecīgajam augstākās izglītības ciklam.
Tāpēc ir nepieciešams normatīvais akts, kas noteiktu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, ietverot visus augstākās izglītības ciklus, akadēmisko un profesionālo izglītību.
Tāpēc ir nepieciešams normatīvais akts, kas noteiktu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, ietverot visus augstākās izglītības ciklus, akadēmisko un profesionālo izglītību.
Risinājuma apraksts
Augstākās izglītības standarts ir veidots atbilstoši Augstskolu likumā lietotajai terminoloģijai. Ar vārdiem studiju programma tiek domāta jebkura studiju programma, bakalaura, maģistra vai doktora studiju programma. Savukārt jēdziens augstākās izglītības programma tiek lietots kopsakarā ar cikliem, piemēram, Īsā cikla profesionālā augstākās izglītības programma. Studiju programma ir jāveido atbilstoši Valsts augstākās izglītības standartam. Apakšprogramma ir studiju programmas sastāvdaļa. Studiju programma jāveido arī saskaņā ar Augstskolu likuma 55. panta pirmajai daļā noteiktajām prasībām studiju satura un īstenošanas aprakstam.
Tiesību akta projektā paredzēts noteikt ne tikai īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, bet arī pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas stratēģiskos mērķus un uzdevumus, obligāto saturu un vērtēšanas principus. Tiesību akta projektā tiks noteikta arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtība. Profesionālā doktora grāda mākslās un zinātnes doktora grāda piešķiršanas kārtību noteiks jaunais regulējums, kurš šobrīd ir izstrādes procesā. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Tiesību akta projekta 71. punktā norādīts, ka Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra noteikumus Nr. 617. “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” zaudēs spēku. Nav lietderīgi šajā normatīvajā aktā atstāt sadaļu tikai par kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās.Nepieciešams novērst regulējuma sadrumstalotību attiecībā uz profesionālā doktora grāda mākslās. Saskaņā ar Augstskolu likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu. Savukārt, Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas 2.punkta “c” apakšpunkts nosaka, ka studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā, atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka, cita starpā, studiju programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām. Tiesību akta projektā paredzēts noteikt studiju programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus.
Tiesību akta projektā paredzēts, ka īsā cikla profesionālo studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 20 procentu apmērā no studiju programmas apjoma, ievērojot to, ka tajā nevar ietilpt valsts pārbaudījums, kā arī kvalifikācijas darba izstrāde. Pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 30 procentu apmērā no studiju programmas apjoma, ievērojot, ka tajā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījums, kā arī bakalaura darba izstrāde. Otrā cikla augstākās izglītības studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 40 procentu apmēra no studiju programmas kopējā apjoma, ievērojot, ka tajā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījums, kā arī maģistra darba izstrāde. Savukārt, trešā cikla augstākās izglītības studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 50 procentu apmēra no studiju programmas apjoma, kas paredzēts studiju kursu vai moduļu apguvei, ievērojot , ka tajā nevar ietilpt valsts pārbaudījums, kā arī promocijas vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde.
Lai neuzliktu papildus slogu augstskolām un koledžām un lai tās varētu sagatavot studiju programmas atbilstoši standarta noteiktajam prasībām, tiesību akta projektā ir paredzēts pārejas periods, kas nosaka ka ja īstenojamās studiju programmas ir iekļautas akreditētajos studiju virzienos, kas ir akreditēti līdz 2025.gada 31.jūlijam, tad augstskolas un koledžas turpina tās īstenot līdz lēmumā par studiju virzienu akreditāciju noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31.jūlijam. Pārejas periods palīdzēs augstākās izglītības iestādēm pielāgot studiju programmas jaunajam regulējumam saprātīgā termiņā, neradot lieku administratīvo slogu.
Tiesību akta projekts ietekmēs visas augstākās izglītības iestādes. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamo informāciju – anotācijas izstrādes brīdī Latvijā ir akreditētas 48 augstākas izglītības iestādes, no tām 24 augstskolas un 22 koledžas, kā arī 2 Ārvalstu augstskolas filiāles. Tiesību akta stāšanās spēkā un pārejas perioda termiņš ir nepieciešams, lai atvieglotu pāreju uz tiesību akta projektā iekļautām tiesību normām un neradītu papildus slogu augstskolām, koledžām, Akadēmiskas informācijas centram un Valsts izglītības informācijas sistēmai.
Izstrādājot tiesība akta projektu tika izvērtēts samērīgums attiecībā uz nepieciešamajam izmaiņām, tika izvērtēts esošā tiesiskā regulējuma atbilstība ne tikai mūsdienu prasībām, bet arī starptautiskajiem standartiem t.sk. Boloņas procesiem, tika veiktas diskusijas ar augstākās izglītības iestāžu, studentu un darba devēju nozares organizāciju pārstāvjiem un noskaidrotas viņu intereses, lai nodrošinātu, ka tiesību akta projekta iniciētās izmaiņas ir pamatotas un atbilst iesaistīto pušu vajadzībām.
Izstrādājot augstākās izglītības studiju programmas ir jānodrošina to atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā valsts augstākās izglītības standartam, tāpēc tiesību akta projekta prasības attiecībā uz studiju programmu licencēšanu piemēro ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu.
Tiesību akta projekts nodrošinās procesa nepārtrauktību, augstskolām un koledžām izstrādājot un īstenojot attiecīgo studiju programmu. Minētais nepieciešams Studiju kvalitātes komisijai, pieņemot lēmumus par studiju virzienu un tam atbilstošo studiju programmu akreditāciju. Saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra sniegto informāciju, 2024. - 2025. gadu mijā 11 augstākās izglītības iestādēs studiju virzieni ir novērtēšanas vai akreditācijas procesā. Tiesību akta spēkā stāšanās laiks izvēlēts tāds, lai iesāktās studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas procedūras varētu noslēgt, ņemot vērā to valsts augstākās izglītības standartu regulējumu, kāds bija spēkā uzsākot šīs procedūras.
Tiesību akta projektā paredzēts noteikt ne tikai īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, bet arī pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas stratēģiskos mērķus un uzdevumus, obligāto saturu un vērtēšanas principus. Tiesību akta projektā tiks noteikta arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtība. Profesionālā doktora grāda mākslās un zinātnes doktora grāda piešķiršanas kārtību noteiks jaunais regulējums, kurš šobrīd ir izstrādes procesā. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Tiesību akta projekta 71. punktā norādīts, ka Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra noteikumus Nr. 617. “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” zaudēs spēku. Nav lietderīgi šajā normatīvajā aktā atstāt sadaļu tikai par kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās.Nepieciešams novērst regulējuma sadrumstalotību attiecībā uz profesionālā doktora grāda mākslās. Saskaņā ar Augstskolu likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu. Savukārt, Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas 2.punkta “c” apakšpunkts nosaka, ka studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā, atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka, cita starpā, studiju programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām. Tiesību akta projektā paredzēts noteikt studiju programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus.
Tiesību akta projektā paredzēts, ka īsā cikla profesionālo studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 20 procentu apmērā no studiju programmas apjoma, ievērojot to, ka tajā nevar ietilpt valsts pārbaudījums, kā arī kvalifikācijas darba izstrāde. Pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 30 procentu apmērā no studiju programmas apjoma, ievērojot, ka tajā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījums, kā arī bakalaura darba izstrāde. Otrā cikla augstākās izglītības studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 40 procentu apmēra no studiju programmas kopējā apjoma, ievērojot, ka tajā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījums, kā arī maģistra darba izstrāde. Savukārt, trešā cikla augstākās izglītības studiju programmu, kas tiks īstenota valsts valodā, drīkstēs īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, ne vairāk kā 50 procentu apmēra no studiju programmas apjoma, kas paredzēts studiju kursu vai moduļu apguvei, ievērojot , ka tajā nevar ietilpt valsts pārbaudījums, kā arī promocijas vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde.
Lai neuzliktu papildus slogu augstskolām un koledžām un lai tās varētu sagatavot studiju programmas atbilstoši standarta noteiktajam prasībām, tiesību akta projektā ir paredzēts pārejas periods, kas nosaka ka ja īstenojamās studiju programmas ir iekļautas akreditētajos studiju virzienos, kas ir akreditēti līdz 2025.gada 31.jūlijam, tad augstskolas un koledžas turpina tās īstenot līdz lēmumā par studiju virzienu akreditāciju noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31.jūlijam. Pārejas periods palīdzēs augstākās izglītības iestādēm pielāgot studiju programmas jaunajam regulējumam saprātīgā termiņā, neradot lieku administratīvo slogu.
Tiesību akta projekts ietekmēs visas augstākās izglītības iestādes. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamo informāciju – anotācijas izstrādes brīdī Latvijā ir akreditētas 48 augstākas izglītības iestādes, no tām 24 augstskolas un 22 koledžas, kā arī 2 Ārvalstu augstskolas filiāles. Tiesību akta stāšanās spēkā un pārejas perioda termiņš ir nepieciešams, lai atvieglotu pāreju uz tiesību akta projektā iekļautām tiesību normām un neradītu papildus slogu augstskolām, koledžām, Akadēmiskas informācijas centram un Valsts izglītības informācijas sistēmai.
Izstrādājot tiesība akta projektu tika izvērtēts samērīgums attiecībā uz nepieciešamajam izmaiņām, tika izvērtēts esošā tiesiskā regulējuma atbilstība ne tikai mūsdienu prasībām, bet arī starptautiskajiem standartiem t.sk. Boloņas procesiem, tika veiktas diskusijas ar augstākās izglītības iestāžu, studentu un darba devēju nozares organizāciju pārstāvjiem un noskaidrotas viņu intereses, lai nodrošinātu, ka tiesību akta projekta iniciētās izmaiņas ir pamatotas un atbilst iesaistīto pušu vajadzībām.
Izstrādājot augstākās izglītības studiju programmas ir jānodrošina to atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā valsts augstākās izglītības standartam, tāpēc tiesību akta projekta prasības attiecībā uz studiju programmu licencēšanu piemēro ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu.
Tiesību akta projekts nodrošinās procesa nepārtrauktību, augstskolām un koledžām izstrādājot un īstenojot attiecīgo studiju programmu. Minētais nepieciešams Studiju kvalitātes komisijai, pieņemot lēmumus par studiju virzienu un tam atbilstošo studiju programmu akreditāciju. Saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra sniegto informāciju, 2024. - 2025. gadu mijā 11 augstākās izglītības iestādēs studiju virzieni ir novērtēšanas vai akreditācijas procesā. Tiesību akta spēkā stāšanās laiks izvēlēts tāds, lai iesāktās studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas procedūras varētu noslēgt, ņemot vērā to valsts augstākās izglītības standartu regulējumu, kāds bija spēkā uzsākot šīs procedūras.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kā alternatīvais risinājums ir neveidot jaunu tiesību aktu par valsts augstākās izglītības standartu, kā rezultātā netiku izpildīts Augstskolu likuma pārejas noteikumu 111. punkts un augstākās izglītības programmas tiktu veidotas saskaņā ar trim augstākās izglītības standartiem.
Tiesību akta projekts ir veidots, lai nodrošinātu normatīvo aktu skaita samazināšanu, to sadrumstalotības mazināšanu un atvieglotu to uztveramību. Izstrādātais tiesību akta projekts apvieno visus trīs augstākas izglītības standartus vienā normatīvajā aktā un jaunajā tiesību aktā ir iekļautas tiesību normas, kas atbilst aktuālajam normatīvajam regulējumam, tai skaitā Augstskolu likuma grozījumu rezultātā precizētajai terminoloģijai, kā arī Eiropas Komisijas vadlīnijām augstākajā izglītībā.
Izvērtējot samērīgumu un konsultējoties ar visām iesaistījām pusēm, tiesību akta projekta normas ir samērīgas un nepieciešamas, lai nodrošinātu vienotu un modernu augstākās izglītības standartu, vienlaikus saglabājot augstskolu autonomiju un piedāvājot studiju programmu elastību.
Tiesību akta projekts ir veidots, lai nodrošinātu normatīvo aktu skaita samazināšanu, to sadrumstalotības mazināšanu un atvieglotu to uztveramību. Izstrādātais tiesību akta projekts apvieno visus trīs augstākas izglītības standartus vienā normatīvajā aktā un jaunajā tiesību aktā ir iekļautas tiesību normas, kas atbilst aktuālajam normatīvajam regulējumam, tai skaitā Augstskolu likuma grozījumu rezultātā precizētajai terminoloģijai, kā arī Eiropas Komisijas vadlīnijām augstākajā izglītībā.
Izvērtējot samērīgumu un konsultējoties ar visām iesaistījām pusēm, tiesību akta projekta normas ir samērīgas un nepieciešamas, lai nodrošinātu vienotu un modernu augstākās izglītības standartu, vienlaikus saglabājot augstskolu autonomiju un piedāvājot studiju programmu elastību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt vienotu valsts augstākās izglītības standartu un profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtību. Tiesību aktā projekta ietvertas tiesību normas ir piemērotas leģitīma mērķa sasniegšanai, tiesību normas nosaka ne tikai studiju programmu obligāto saturu, bet arī stratēģiskos mērķus un uzdevumus, vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtību. Tiesību aktā ietvertās tiesību normas paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.
Veicot tiesību akta projekta noteikto ierobežojumu samērīguma analīzi, tika secināts, ka tiesību akta projekta ierobežojumi ir samērīgi un sniedz augstākā izglītības iestādēm lielākas autonomijas un akadēmiskās brīvības iespējas nekā spēkā esošie normatīvie akti. Augstskolām un koledžām būs lielāka elastība studiju programmas veidošanā un īstenošanā, jo vairs netiks noteikti, kādi studiju kursi obligāti ir jāietver studiju programmā, tiesību akta projektā ir paredzēta mainīgā daļa, kas ļaus augstskolām un koledžām piedāvāt studentiem sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu. Nosakot svešvalodas apjoma lietojumu studiju programmās, kas tiek īstenotas valsts valodā, augstskolām un koledžām, kā arī akadēmiskajam personālam ir paredzēta iespēja īstenot studiju programmu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām lielākā mērā nekā tas bija līdz šim, tādā veidā nodrošinot gan augstskolu un koledžu, gan studējošo starptautisko konkurētspēju. Saskaņā ar Satversmes tiesas 2023. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. 2021-45-01 tiesas secinājumiem [20], tiek uzsvērts, ka būtiski ir līdzsvarot augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu augstākajā izglītībā. Valsts augstākās izglītības standarta regulējumā tiek piedāvāts šāds līdzsvars.
Tiesību akta projektā iekļautas tiesību normas tuvinās augstākās izglītības modernizāciju un veicinās konkurētspēju, kā arī tas nodrošinās normatīvo aktu skaita samazināšanu un sadrumstalotību.
Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Saskaņā ar Satversmes tiesas 2024. gada 12. jūlijā sprieduma lietā Nr. 2023-15-01 18.3. punktu “Valsts pienākums ir nodrošināt izglītības kvalitāti ilgtermiņā atbilstoši valsts ilgtspējas principam”. Jaunais tiesību akta projekts ir vērsts uz kvalitātes nodrošināšanu un katras augstākās izglītības iestādes atbildību par īstenoto studiju programmu kvalitātes nodrošināšanu. Tiks nodrošināta studiju brīvība, kā arī studējošajam tiek sniegtas iespējas apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai iekļautos mainīgajā darba tirgū, kā arī nodrošinātu ekonomisko noturību un sociālo labklājību.
Veicot tiesību akta projekta noteikto ierobežojumu samērīguma analīzi, tika secināts, ka tiesību akta projekta ierobežojumi ir samērīgi un sniedz augstākā izglītības iestādēm lielākas autonomijas un akadēmiskās brīvības iespējas nekā spēkā esošie normatīvie akti. Augstskolām un koledžām būs lielāka elastība studiju programmas veidošanā un īstenošanā, jo vairs netiks noteikti, kādi studiju kursi obligāti ir jāietver studiju programmā, tiesību akta projektā ir paredzēta mainīgā daļa, kas ļaus augstskolām un koledžām piedāvāt studentiem sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu. Nosakot svešvalodas apjoma lietojumu studiju programmās, kas tiek īstenotas valsts valodā, augstskolām un koledžām, kā arī akadēmiskajam personālam ir paredzēta iespēja īstenot studiju programmu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām lielākā mērā nekā tas bija līdz šim, tādā veidā nodrošinot gan augstskolu un koledžu, gan studējošo starptautisko konkurētspēju. Saskaņā ar Satversmes tiesas 2023. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. 2021-45-01 tiesas secinājumiem [20], tiek uzsvērts, ka būtiski ir līdzsvarot augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu augstākajā izglītībā. Valsts augstākās izglītības standarta regulējumā tiek piedāvāts šāds līdzsvars.
Tiesību akta projektā iekļautas tiesību normas tuvinās augstākās izglītības modernizāciju un veicinās konkurētspēju, kā arī tas nodrošinās normatīvo aktu skaita samazināšanu un sadrumstalotību.
Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Saskaņā ar Satversmes tiesas 2024. gada 12. jūlijā sprieduma lietā Nr. 2023-15-01 18.3. punktu “Valsts pienākums ir nodrošināt izglītības kvalitāti ilgtermiņā atbilstoši valsts ilgtspējas principam”. Jaunais tiesību akta projekts ir vērsts uz kvalitātes nodrošināšanu un katras augstākās izglītības iestādes atbildību par īstenoto studiju programmu kvalitātes nodrošināšanu. Tiks nodrošināta studiju brīvība, kā arī studējošajam tiek sniegtas iespējas apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai iekļautos mainīgajā darba tirgū, kā arī nodrošinātu ekonomisko noturību un sociālo labklājību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
Ietekmes apraksts
Tiesību aktā paredzētās izmaiņas dos iespēju augstskolām un koledžām veidot elastīgas un starpdisciplināras studiju programmas, kas ļaus studentiem iegūt zināšanas, prasmes un kompetences dažādas jomās un vieglāk pielāgoties aktuālajām darba tirgus prasībām.
Juridiskās personas
- Valsts dibinātas augstskolas Privātpersonu dibinātas augstskolas Valsts dibinātas koledžas Privātpersonu dibinātas koledžas Ārvalstu augstskolas, kas darbojas Latvijā
Ietekmes apraksts
Augstskolām un koledžām būs jāsalīdzina līdz šim spēkā esošo standartu normas ar jaunā valsts augstākās izglītības standarta normām, jāizvērtē akreditēto augstākās izglītības programmu atbilstību valsts augstākās izglītības standarta normām un jāveic nepieciešamās izmaiņas studiju programmās, lai tās atbilstu valsts augstākās izglītības standartam līdz 2028. gada 31.jūlijam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. MK noteikumos Nr. 481 „Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās”
Pamatojums un apraksts
Veikt grozījumus precizējot norādes uz valsts augstākās izglītības standartu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Augstākās izglītības iestādes, Akadēmiskās informācijas centrsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Studentu apvienībaCits
Latvijas Darba devēju konfederācija6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/5baab95a-ecb2-4834-a96c-a5eed31480ce
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Izglītības un zinātnes ministrija 2023.gadā oktobrī sāka izstrādāt kopīgu valsts augstākās izglītības standartu Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā piesaistot izglītības standarta veidotājus un ieinteresētās puses – augstskolu rektori, dekāni, studiju programmu direktori, studiju plānotāji, studenti un darba devēji. Informācija par inovāciju sprintu pieejama - https://www.mk.gov.lv/lv/inovacijas-laboratorija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
Izglītības un zinātnes ministrijas inovāciju sprinta laikā notika piecas darbnīcas, kuru laikā tika izstrādāts mūsdienīgas augstākās izglītības principu kopums, kas sekmēs jauna veida studiju programmu attīstību Latvijas un Eiropas tirgū konkurētspējīgu studentu sagatavošanai. Darbs pie jaunā tiesību akta projekta izstrādes turpinājās 2024. gada pirmajā ceturksnī, tika izveidota nozares ekspertu darba grupa, kurā piedalījās Augstākās izglītības iestāžu, Akadēmiskās informācijas centra, Veselības ministrijas un Latvijas Studentu apvienības, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Darba grupa tikās trīs reizes, lai pārrunātu tiesību akta projektu ar nozares ekspertiem. Tika saņemti priekšlikumi, kas tika izvērtēti un iestrādāti jaunajā tiesību akta projektā.
Sabiedrības līdzdalības rezultāti apkopoti un IZM komentāri sniegti pievienotajā dokumentā sadaļā "Papildu dokumenti". Pēc publiskajā apspriešana saņemtajiem iebildumiem tiesību akta projekts tika precizēts.
Izglītības un zinātnes ministrijas inovāciju sprinta laikā notika piecas darbnīcas, kuru laikā tika izstrādāts mūsdienīgas augstākās izglītības principu kopums, kas sekmēs jauna veida studiju programmu attīstību Latvijas un Eiropas tirgū konkurētspējīgu studentu sagatavošanai. Darbs pie jaunā tiesību akta projekta izstrādes turpinājās 2024. gada pirmajā ceturksnī, tika izveidota nozares ekspertu darba grupa, kurā piedalījās Augstākās izglītības iestāžu, Akadēmiskās informācijas centra, Veselības ministrijas un Latvijas Studentu apvienības, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Darba grupa tikās trīs reizes, lai pārrunātu tiesību akta projektu ar nozares ekspertiem. Tika saņemti priekšlikumi, kas tika izvērtēti un iestrādāti jaunajā tiesību akta projektā.
Sabiedrības līdzdalības rezultāti apkopoti un IZM komentāri sniegti pievienotajā dokumentā sadaļā "Papildu dokumenti". Pēc publiskajā apspriešana saņemtajiem iebildumiem tiesību akta projekts tika precizēts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts dibinātas augstskolas Privātpersonu dibinātas augstskolas Valsts dibinātas koledžas Privātpersonu dibinātas koledžas Akadēmiskās informācijas centrs Ārvalstu augstskolas, kas darbojas Latvijā
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi