26-TA-713: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Amālijas ielā 5, Rīgā, nodošanu privatizācijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk –Privatizācijas likums) 7. panta otrā daļa, 74. panta trešā daļa, pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunkts, Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumi Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Valsts nekustamā īpašuma privatizācija
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Civillikuma 930. panta piezīmei nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij. Ar Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 3. aprīļa spriedumu civillietā Nr.C771223124 (turpmāk – Spriedums), kas stājies likumīgā spēkā 2025. gada 24. aprīlī, ir konstatēts juridisks fakts, ka nekustamais īpašums Amālijas ielā 5, Rīgā, ar kadastra numuru 01000580079 (turpmāk – Nekustamais īpašums), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000580079, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 01000580079001, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079002, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079003, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079004, nojumes ar kadastra apzīmējumu 01000580079005, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079006 un šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079007, ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt valstij.
Ar 2022. gada 6. aprīļa Rīgas domes Īpašuma departamenta vēstuli Nr. DI-22-575-nd Rīgas valstspilsētas pašvaldība informēja, ka neplāno pārņemt Nekustamo īpašumu savā īpašumā.
2025. gada 10. maijā Valsts ieņēmumu dienests ir ņēmis Nekustamo īpašumu valsts uzskaitē ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 4617R/25.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.6. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests ar 2025. gada 10. maija aktu nodeva un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) pārņēma Nekustamo īpašumu savā valdījumā.
Pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta izziņu par būves neesību Nr. BIS-BV-23.1-2025-1344 (D-25-861-iz), konstatēts, ka būves ar kadastra apzīmējumiem 01000580079004, 01000580079005, 01000580079006, 01000580079007, kas ietilpst Nekustamā īpašuma sastāvā, dabā neeksistē.
Ievērojot minēto, Nekustamais īpašums, kas sastāv no dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 01000580079001, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079002, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079003 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000580079, 0.0431 ha platībā, 2026. gada 17. februārī ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000953157 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
Pamatojoties uz Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datiem dzīvojamās mājas uzbūvēšanas gads 1936. gads, dzīvojamās mājas galvenais lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu mājas (1122), būves tips – daudzdzīvokļu 1-2 stāvu mājas (11220102). Dzīvojamās mājas sastāvā ir 5 dzīvokļi.
Saskaņā ar administratīvo tiesu paustajām atziņām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 4. marta spriedumu lietā Nr. A421006909 13. punktu, kā arī Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 15. maija spriedumu tajā pašā lietā Nr. A421006909), projekta dokumentācijas nepilnība vai kādu dokumentu iztrūkums, tostarp par būvju nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā, nav pamats pārvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips.
1971. gada 25. novembra namīpašuma kartītē nav atzīmes par dzīvojamās mājas patvaļīgu būvniecību.
Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktā noteikts, ka pēc 2006. gada 1. septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2025. gada 27. jūnija vēstulē Nr. 1-2e/23063 informēja, ka 2001. gada 19. jūlijā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr. 2 Amālijas ielā 5, Rīgā, savukārt, dzīvokļi Nr. 1, Nr. 3, Nr. 4 un Nr. 5 Amālijas ielā 5, Rīgā, ir neizīrēti.
Līdz ar to konstatējams, ka Dzīvojamā mājā esošajā dzīvoklī Nr. 2 dzīvojošās personas minētās dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ieguvušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ievērojot minēto, Nekustamais īpašums atbilstoši Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktam ir nododams privatizācijai Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta pirmo daļu lēmumu par Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā minēto valsts īpašumā esošo objektu nodošanu privatizācijai pieņem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
Ar 2022. gada 6. aprīļa Rīgas domes Īpašuma departamenta vēstuli Nr. DI-22-575-nd Rīgas valstspilsētas pašvaldība informēja, ka neplāno pārņemt Nekustamo īpašumu savā īpašumā.
2025. gada 10. maijā Valsts ieņēmumu dienests ir ņēmis Nekustamo īpašumu valsts uzskaitē ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 4617R/25.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.6. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests ar 2025. gada 10. maija aktu nodeva un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) pārņēma Nekustamo īpašumu savā valdījumā.
Pamatojoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta izziņu par būves neesību Nr. BIS-BV-23.1-2025-1344 (D-25-861-iz), konstatēts, ka būves ar kadastra apzīmējumiem 01000580079004, 01000580079005, 01000580079006, 01000580079007, kas ietilpst Nekustamā īpašuma sastāvā, dabā neeksistē.
Ievērojot minēto, Nekustamais īpašums, kas sastāv no dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 01000580079001, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079002, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 01000580079003 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000580079, 0.0431 ha platībā, 2026. gada 17. februārī ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000953157 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
Pamatojoties uz Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas datiem dzīvojamās mājas uzbūvēšanas gads 1936. gads, dzīvojamās mājas galvenais lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu mājas (1122), būves tips – daudzdzīvokļu 1-2 stāvu mājas (11220102). Dzīvojamās mājas sastāvā ir 5 dzīvokļi.
Saskaņā ar administratīvo tiesu paustajām atziņām (sk. Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 4. marta spriedumu lietā Nr. A421006909 13. punktu, kā arī Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 15. maija spriedumu tajā pašā lietā Nr. A421006909), projekta dokumentācijas nepilnība vai kādu dokumentu iztrūkums, tostarp par būvju nodošanu - pieņemšanu ekspluatācijā, nav pamats pārvērtēt būvniecības procesa tiesiskumu, jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips.
1971. gada 25. novembra namīpašuma kartītē nav atzīmes par dzīvojamās mājas patvaļīgu būvniecību.
Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktā noteikts, ka pēc 2006. gada 1. septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2025. gada 27. jūnija vēstulē Nr. 1-2e/23063 informēja, ka 2001. gada 19. jūlijā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr. 2 Amālijas ielā 5, Rīgā, savukārt, dzīvokļi Nr. 1, Nr. 3, Nr. 4 un Nr. 5 Amālijas ielā 5, Rīgā, ir neizīrēti.
Līdz ar to konstatējams, ka Dzīvojamā mājā esošajā dzīvoklī Nr. 2 dzīvojošās personas minētās dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ieguvušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ievērojot minēto, Nekustamais īpašums atbilstoši Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punkta 3. apakšpunktam ir nododams privatizācijai Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta pirmo daļu lēmumu par Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā minēto valsts īpašumā esošo objektu nodošanu privatizācijai pieņem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Privatizācijas likuma 74. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai.
Possessor, pamatojoties uz Privatizācijas likumu un Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”, ir valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija.
Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra noteikumu Nr. 20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12. un 13. punkts paredz, ka valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai.
Privatizācijas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, privatizācijas tiesības ir tikai tām personām, kas īrē dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 7. panta pirmo daļu, valsts īpašumā esošie dzīvokļi, par kuru lietošanu nav noslēgti dzīvojamās telpas īres līgumi, tiks atsavināti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Possessor, pamatojoties uz Privatizācijas likumu un Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”, ir valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija.
Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra noteikumu Nr. 20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12. un 13. punkts paredz, ka valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai.
Privatizācijas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to, privatizācijas tiesības ir tikai tām personām, kas īrē dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 7. panta pirmo daļu, valsts īpašumā esošie dzīvokļi, par kuru lietošanu nav noslēgti dzīvojamās telpas īres līgumi, tiks atsavināti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām personām, kuras ir tiesiski iemitinātas dzīvojamās telpās.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Var ietekmēt Privatizācijas likuma 13. panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar Latvijas valsts nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā risinātais jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Possessor veiks savas funkcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Papildu dokumenti satur fizisku personu datus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi