23-TA-2925: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par projektu ideju priekšatlasi un to iesniedzējiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.2. pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par projektu ideju priekšatlasi un to iesniedzējiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākuma “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros” (turpmāk – MK rīkojuma projekts) ir izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas, ievērojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam (turpmāk – Programma) specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākuma “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” nosacījumus un Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānus 2022. – 2027. gadam (turpmāk – Plūdu riska pārvaldības plāni), kas, pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likuma 19. panta pirmo daļu, apstiprināti ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/13.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt Programmas specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākuma “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros atbalstāmās projektu idejas un to iesniedzējus, katrai projekta idejai un tās iesniedzējam pieejamo maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma apjomu un katrai projekta idejai un tās iesniedzējam minimāli sasniedzamos rādītājus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Programmas nosacījumiem, investīcijas Programmā ietvertajā specifiskā atbalsta mērķa 2.1.3. “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākumā “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” (turpmāk – Pasākums) ir veicamas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, t.i., Plūdu riska pārvaldības plāniem.
Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta ceturtās daļas 14. punktam, ar kuru pārņemtas prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (turpmāk - Plūdu direktīva), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katram no četriem (Gaujas, Daugavas, Lielupes, un Ventas) upju baseinu apgabaliem izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu. Plūdu riska pārvaldības plānā nosaka plūdu riska pārvaldības mērķus un iekļauj pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Plānā aptver visus plūdu riska pārvaldības aspektus, iekļaujot preventīvos un gatavības pasākumus, kuri ir vērsti uz plūdu riska novēršanu vai samazināšanu, to skaitā plūdu prognozes un agrās brīdināšanas sistēmas, kā arī aizsardzības pasākumus. Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmā iekļautajiem pasākumiem tiek noteiktas aptuvenās izmaksas, izpildes laiks, par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas un prioritātes. Prioritātes ir noteiktas, izvērtējot pasākumu atbilstību Plūdu direktīvā, Ūdens Struktūrdirektīvā[1], Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā[2], Vides politikas pamatnostādnēs[3] un citos nacionālajos tiesību aktos izvirzītajiem mērķiem, kā arī ņemot vērā, vai ir plānoti zaļās infrastruktūras elementi. Vienlaicīgi Plūdu riska pārvaldības plānos pasākumi ir norādīti gana vispārīgi, iezīmējot problēmu, kas jārisina, bet ne vienmēr norādot veicamās darbības un tehniskos risinājumus. Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmā tiek iekļauti visi identificētie preventīvie, gatavības un aizsardzības pasākumi gan nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, gan ārpus tām, lai sasniegtu izvirzītos plūdu riska pārvaldības mērķus, taču ne visi pasākumi atbilst Programmas nosacījumiem un dod ieguldījumu tajā noteikto rādītāju sasniegšanā.
Saskaņā ar Programmas nosacījumiem, Pasākuma ietvaros atbalstītās projektu idejas jāīsteno nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās atbilstoši Plūdu riska pārvaldības plāniem.
Ievērojot iepriekš minēto, Pasākums tiek īstenots kā ierobežota projektu iesniegumu atlase. VARAM kā nozares ministrija atbilstoši VARAM nolikuma 5.1.2. apakšpunktam rīkoja projektu ideju priekšatlasi, lai sagatavotu prioritāri īstenojamo projektu ideju un to iesniedzēju sarakstu, kā arī noteiktu katrai projekta idejai un tās iesniedzējam pieejamo maksimālo ERAF finansējuma apjomu un katrai projekta idejai un tās iesniedzējam minimāli sasniedzamos rādītājus.
Pasākumam pieejamais kopējais ERAF finansējums ir 49,23 milj. euro.
Pasākums tiek īstenots divās projektu iesniegumu atlases kārtās, jo atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākuma “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) Pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta tika īstenota prioritāri ar mērķi atjaunot un izbūvēt Jēkabpils valstspilsētā infrastruktūru, kas novērš plūdu risku un mazina applūšanu, tam paredzot investīcijas 14 391 596 euro apmērā no ERAF. Tādējādi Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais ERAF finansējums ir 34 838 404 euro.
Attiecīgi, ņemot vērā Programmā noteiktos un MK noteikumos Nr. 353 iekļautos Pasākuma pirmās atlases kārtas sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus, Pasākuma otrajai atlases kārtai, izstrādājot investīciju regulējošos Ministru kabineta noteikumus, plānots noteikt šādus sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus, un to vērtības:
- jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem (RCO 25)– 8,6 km;
- zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām (RCO 26) – 83,12 ha;
- iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem (RCR 35) – 16 272;
- iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota “zaļā” infrastruktūra (2 km rādiusā) (RCR 35) – 16 006.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;
[2] Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, apstiprināts ar Ministru Kabineta 2019. gada 17.jūlija rīkojumu Nr. 380;
[3] Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, apstiprinātas ar Ministru Kabineta 2022. gada 31.augusta rīkojumu Nr. 583
Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta ceturtās daļas 14. punktam, ar kuru pārņemtas prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (turpmāk - Plūdu direktīva), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katram no četriem (Gaujas, Daugavas, Lielupes, un Ventas) upju baseinu apgabaliem izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu. Plūdu riska pārvaldības plānā nosaka plūdu riska pārvaldības mērķus un iekļauj pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Plānā aptver visus plūdu riska pārvaldības aspektus, iekļaujot preventīvos un gatavības pasākumus, kuri ir vērsti uz plūdu riska novēršanu vai samazināšanu, to skaitā plūdu prognozes un agrās brīdināšanas sistēmas, kā arī aizsardzības pasākumus. Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmā iekļautajiem pasākumiem tiek noteiktas aptuvenās izmaksas, izpildes laiks, par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas un prioritātes. Prioritātes ir noteiktas, izvērtējot pasākumu atbilstību Plūdu direktīvā, Ūdens Struktūrdirektīvā[1], Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā[2], Vides politikas pamatnostādnēs[3] un citos nacionālajos tiesību aktos izvirzītajiem mērķiem, kā arī ņemot vērā, vai ir plānoti zaļās infrastruktūras elementi. Vienlaicīgi Plūdu riska pārvaldības plānos pasākumi ir norādīti gana vispārīgi, iezīmējot problēmu, kas jārisina, bet ne vienmēr norādot veicamās darbības un tehniskos risinājumus. Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmā tiek iekļauti visi identificētie preventīvie, gatavības un aizsardzības pasākumi gan nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, gan ārpus tām, lai sasniegtu izvirzītos plūdu riska pārvaldības mērķus, taču ne visi pasākumi atbilst Programmas nosacījumiem un dod ieguldījumu tajā noteikto rādītāju sasniegšanā.
Saskaņā ar Programmas nosacījumiem, Pasākuma ietvaros atbalstītās projektu idejas jāīsteno nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās atbilstoši Plūdu riska pārvaldības plāniem.
Ievērojot iepriekš minēto, Pasākums tiek īstenots kā ierobežota projektu iesniegumu atlase. VARAM kā nozares ministrija atbilstoši VARAM nolikuma 5.1.2. apakšpunktam rīkoja projektu ideju priekšatlasi, lai sagatavotu prioritāri īstenojamo projektu ideju un to iesniedzēju sarakstu, kā arī noteiktu katrai projekta idejai un tās iesniedzējam pieejamo maksimālo ERAF finansējuma apjomu un katrai projekta idejai un tās iesniedzējam minimāli sasniedzamos rādītājus.
Pasākumam pieejamais kopējais ERAF finansējums ir 49,23 milj. euro.
Pasākums tiek īstenots divās projektu iesniegumu atlases kārtās, jo atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākuma “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) Pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta tika īstenota prioritāri ar mērķi atjaunot un izbūvēt Jēkabpils valstspilsētā infrastruktūru, kas novērš plūdu risku un mazina applūšanu, tam paredzot investīcijas 14 391 596 euro apmērā no ERAF. Tādējādi Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais ERAF finansējums ir 34 838 404 euro.
Attiecīgi, ņemot vērā Programmā noteiktos un MK noteikumos Nr. 353 iekļautos Pasākuma pirmās atlases kārtas sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus, Pasākuma otrajai atlases kārtai, izstrādājot investīciju regulējošos Ministru kabineta noteikumus, plānots noteikt šādus sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus, un to vērtības:
- jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem (RCO 25)– 8,6 km;
- zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām (RCO 26) – 83,12 ha;
- iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem (RCR 35) – 16 272;
- iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota “zaļā” infrastruktūra (2 km rādiusā) (RCR 35) – 16 006.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;
[2] Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, apstiprināts ar Ministru Kabineta 2019. gada 17.jūlija rīkojumu Nr. 380;
[3] Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, apstiprinātas ar Ministru Kabineta 2022. gada 31.augusta rīkojumu Nr. 583
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai varētu izstrādāt Pasākuma īstenošanu regulējošos Ministru kabineta noteikumus un lai varētu veikt mērķētas un Plūdu riska pārvaldības plāniem un Programmai atbilstošas investīcijas, Pasākuma otrās kārtas ierobežotas projektu atlases īstenošanai nepieciešams Ministru kabinetā apstiprināt sagatavoto prioritāri atbalstāmo projektu ideju sarakstu, katram no šo projektu ideju iesniedzējiem maksimāli pieejamo EARF finansējumu un sasniedzamos minimālos iznākuma un rezultāta rādītājus.
Risinājuma apraksts
MK rīkojuma projekts nosaka Pasākuma otrās projektu atlases kārtas ietvaros atbalstāmās projektu idejas, to iesniedzējus, maksimālo ERAF finansējumu un sasniedzamos minimālos rādītājus katram projektam.
Lai sagatavotu prioritāri atbalstāmo projektu ideju un to iesniedzēju sarakstu, VARAM kā nozares ministrija organizēja priekšatlases procedūru, kuras ietvaros VARAM izstrādāja nosacījumus (kritērijus), saskaņā ar kuriem tika izvērtēta apkopotā informācija no pašvaldībām par Pasākumā potenciāli īstenojamo projektu idejām nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, kuras ir iekļautas Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmās.
VARAM 2023. gada 31. martā nosūtīja vēstuli tām pašvaldībām, kas atrodas nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās un kuru plūdu riska mazināšanas pasākumi ir iekļauti Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmās, ar aicinājumu līdz 2023. gada 17. maijam VARAM iesniegt projektu ideju pieteikumus. Visas 14 uzrunātās pašvaldības (Aizkraukles novada pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība) kopumā iesniedza 25 projektu ideju pieteikumus.
Lai izvērtētu visu iesniegto projektu ideju atbilstību Pasākuma nosacījumiem un sasniedzamajiem rādītājiem, ievērojot Pasākumam pieejamo ERAF finansējumu un Pasākumā sasniedzamajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, VARAM organizēja saņemto projektu ideju pieteikumu izvērtēšanu atbilstoši metodikai “Atbalsts nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumu priekšatlasei”, kuru VARAM organizētā iepirkuma Nr.IL/19/2023 ietvaros izstrādāja SIA “Ismade”.
Atbilstoši izstrādātajai metodikai, pašvaldību iesniegtās projektu idejas tika vērtētas, ņemot vērā atbilstību Plūdu riska pārvaldības plāniem, kā arī to, vai plānotās darbības paredzētas nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. Tika vērtēts projektu ideju pieteikumos norādīto sasniedzamo vērtību ieguldījums Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanā atbilstoši Programmas nosacījumiem, kā arī izvērtēta projektu ideju efektivitāte, t.i. izmaksu ieguldījums salīdzinājumā ar sasniedzamajiem rādītājiem.
Priekšatlases procesā pašvaldības tika aicinātas precizēt iesniegto informāciju vai arī iesniegt papildu informāciju. Šī procesa rezultātā tika nolemts priekšatlasi izturējušo projektu ideju sarakstā iekļaut 12 projektu idejas 11 pašvaldībās (Ādažu novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība).
MK rīkojuma projektā iekļauto 12 projektu ideju īstenošanai tiks izmantots viss Pasākuma otrajai atlases kārtai pieejamais ERAF finansējums 34 838 404 euro apmērā, un paredzēto investīciju īstenošanas rezultātā plānots sasniegt šādus iznākuma un rezultāta rādītājus:
- jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem – 29,39 km;
- zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām – 118,69 ha;
- iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem – 55 012;
- iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota “zaļā” infrastruktūra (2 km rādiusā) – 90 928.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Programmas nosacījumiem Pasākuma ietvarā prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi, projektu idejām, kur zaļās vai zilās infrastruktūras platība plānota lielāka par 20 ha, proti, projektiem, kas dod būtisku ieguldījumu Programmā noteikto Pasākuma rādītāju sasniegšanai, ERAF atbalsta likme Pasākumu īstenošanu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos plānota 95% apmērā. Šādi projekti ir:
“Plūdu risku novēršana Jēkabpilī 2.kārta” – Jēkabpils novada pašvaldība;
“Lielupes kreisā krasta nostiprinājuma izbūve Lielupes grīvas teritorijā (ieteka jūrā)” – Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība;
“Svētes upes gultnes pārtīrīšana, krastu erozijas novēršana un caurplūdes atjaunošana Jelgavas valstspilsētas teritorijā un kompleksi pretplūdu pasākumi Tērvetes ielas rajonā” – Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.
Savukārt pārējiem projektiem ERAF atbalsta likme noteikta 85% apmērā.
Pasākuma ietvaros plānots īstenot sekojošas idejas:
Pēc MK rīkojuma projekta apstiprināšanas, VARAM izstrādās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, ko iesniegs izskatīšanai Eiropas Savienības fondu tematiskajā apakškomitejā, pirms to virzības apstiprināšanai Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejā, un Pasākuma īstenošanu regulējošos Ministru kabineta noteikumus, kur tiks noteikti nosacījumi Pasākuma otrās kārtas īstenošanai. Pēc iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) izstrādās un apstiprinās projektu atlases nolikumu un uzaicinās MK rīkojumā un attiecīgi arī Pasākumu īstenošanu regulējošos MK noteikumos noteiktos projektu iesniedzējus sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros Pasākuma otrajā kārtā.
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiks noteikts, ka konkrētā projekta iesniedzēja projekta iesniegumam ir jāatbilst visiem MK rīkojuma pielikumā noteiktajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, proti, tie nevar būt mazāki, kā arī projekta iesniegumā pieprasītais ERAF finansējums nedrīkst būt lielāks nekā noteikts MK rīkojumā konkrētai projekta idejai. Ja projekta iesniegumā tiek iekļauti lielāki iznākuma un rezultāta rādītāji nekā noteikts konkrētajai projekta idejai, to ņem vērā, vienlaikus konkrētajai projekta idejai pieejamais ERAF finansējums šādā gadījumā netiek palielināts.
Lai sagatavotu prioritāri atbalstāmo projektu ideju un to iesniedzēju sarakstu, VARAM kā nozares ministrija organizēja priekšatlases procedūru, kuras ietvaros VARAM izstrādāja nosacījumus (kritērijus), saskaņā ar kuriem tika izvērtēta apkopotā informācija no pašvaldībām par Pasākumā potenciāli īstenojamo projektu idejām nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, kuras ir iekļautas Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmās.
VARAM 2023. gada 31. martā nosūtīja vēstuli tām pašvaldībām, kas atrodas nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās un kuru plūdu riska mazināšanas pasākumi ir iekļauti Plūdu riska pārvaldības plānu pasākumu programmās, ar aicinājumu līdz 2023. gada 17. maijam VARAM iesniegt projektu ideju pieteikumus. Visas 14 uzrunātās pašvaldības (Aizkraukles novada pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība) kopumā iesniedza 25 projektu ideju pieteikumus.
Lai izvērtētu visu iesniegto projektu ideju atbilstību Pasākuma nosacījumiem un sasniedzamajiem rādītājiem, ievērojot Pasākumam pieejamo ERAF finansējumu un Pasākumā sasniedzamajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, VARAM organizēja saņemto projektu ideju pieteikumu izvērtēšanu atbilstoši metodikai “Atbalsts nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumu priekšatlasei”, kuru VARAM organizētā iepirkuma Nr.IL/19/2023 ietvaros izstrādāja SIA “Ismade”.
Atbilstoši izstrādātajai metodikai, pašvaldību iesniegtās projektu idejas tika vērtētas, ņemot vērā atbilstību Plūdu riska pārvaldības plāniem, kā arī to, vai plānotās darbības paredzētas nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. Tika vērtēts projektu ideju pieteikumos norādīto sasniedzamo vērtību ieguldījums Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanā atbilstoši Programmas nosacījumiem, kā arī izvērtēta projektu ideju efektivitāte, t.i. izmaksu ieguldījums salīdzinājumā ar sasniedzamajiem rādītājiem.
Priekšatlases procesā pašvaldības tika aicinātas precizēt iesniegto informāciju vai arī iesniegt papildu informāciju. Šī procesa rezultātā tika nolemts priekšatlasi izturējušo projektu ideju sarakstā iekļaut 12 projektu idejas 11 pašvaldībās (Ādažu novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība).
MK rīkojuma projektā iekļauto 12 projektu ideju īstenošanai tiks izmantots viss Pasākuma otrajai atlases kārtai pieejamais ERAF finansējums 34 838 404 euro apmērā, un paredzēto investīciju īstenošanas rezultātā plānots sasniegt šādus iznākuma un rezultāta rādītājus:
- jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem – 29,39 km;
- zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām – 118,69 ha;
- iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem – 55 012;
- iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota “zaļā” infrastruktūra (2 km rādiusā) – 90 928.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Programmas nosacījumiem Pasākuma ietvarā prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi, projektu idejām, kur zaļās vai zilās infrastruktūras platība plānota lielāka par 20 ha, proti, projektiem, kas dod būtisku ieguldījumu Programmā noteikto Pasākuma rādītāju sasniegšanai, ERAF atbalsta likme Pasākumu īstenošanu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos plānota 95% apmērā. Šādi projekti ir:
“Plūdu risku novēršana Jēkabpilī 2.kārta” – Jēkabpils novada pašvaldība;
“Lielupes kreisā krasta nostiprinājuma izbūve Lielupes grīvas teritorijā (ieteka jūrā)” – Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība;
“Svētes upes gultnes pārtīrīšana, krastu erozijas novēršana un caurplūdes atjaunošana Jelgavas valstspilsētas teritorijā un kompleksi pretplūdu pasākumi Tērvetes ielas rajonā” – Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.
Savukārt pārējiem projektiem ERAF atbalsta likme noteikta 85% apmērā.
Pasākuma ietvaros plānots īstenot sekojošas idejas:
Projekta ideja | Īss projekta apraksts |
Laucesas upes krasta erozijas novēršana un plūdu risku mazināšana Daugavpils valstspilsētā | Projekta ietvaros tiks veikta Laucesas upes erozijas novēršana un plūdu riska mazināšana Daugavpils valstspilsētā: 1) Laucesas upes lejtecei piegulošās pilsētas grāvju un meliorācijas sistēmu attīrīšana no aizsērējumiem, krūmiem, nezālēm, to pamatfunkciju atjaunošana; 2) Laucesas upes gultnes tīrīšanas/padziļināšanas pasākumi; 3) Laucesas upes krasta (t.sk. arī aizsargdambja) erozijas novēršanas darbības, izmantojot gabionus, zālāju u.c.; 4) Aiviekstes ielas aizsargdambja pastiprināšana Grīvas apkaimes teritorijā (t.sk. arī lietus ūdens kanalizācijas novadsistēmas iztekas organizēšana). Vienlaicīgi projekta ietvaros jārod risinājums, kas nodrošinās Plūdu riska pārvaldības plānos plānotās sūkņu stacijas funkciju un mērķi pieteiktā ERAF finansējuma ietvaros. |
Plūdu risku novēršana Jēkabpilī 2.kārta | Projekta ietvaros tiks veikti plūdu riska novēršanas pasākumi Jēkabpils valstspilsētā: 1) aizsargdambja kreisā krasta pagarināšana 2,3 km garumā; 2) aizsargdambja labā krasta pārbūve 0,55 km garumā; 3) lietus kanalizācijas izlaides pārbūve un pretplūdu draudu sistēmas izbūve; 4) zaļās infrastruktūras izveide un atjaunošana (dīķu kaskādes izveide, pretplūdu sistēmas izveide, nodrošinot ūdens atdevi pēcplūdu periodā Ābeļu pagastā). |
Lielupes kreisā krasta nostiprinājuma izbūve Lielupes grīvas teritorijā (ieteka jūrā) | Projekta ietvaros tiks veikti krasta erozijas riska mazināšanas pasākumi Lielupes grīvā Jūrmalā, īstenojot vairāku risinājumu kompleksu: 1) būnu izvietošana 1,5 līdz 3 m dziļumā Jūrmalas austrumu daļā un Lielupes grīvas teritorijā; 2) smilšu ķērāju ierīkošana no 36. līnijas līdz Lielupes grīvai; 3) kuģošanas ceļu padziļināšanas darbi. |
Svētes upes gultnes pārtīrīšana, krastu erozijas novēršana un caurplūdes atjaunošana Jelgavas valstspilsētas teritorijā un kompleksi pretplūdu pasākumi Tērvetes ielas rajonā | Projekta ietvaros tiks veikti pretplūdu pasākumi Jelgavas valstspilsētas teritorijā, Tērvetes ielas rajonā un Svētes upei piegulošajā teritorijā: mitrāju izveidošana, esošo palieņu atjaunošana, Svētes upes caurplūdes atjaunošana, nogāžu stiprināšana, izmantojot gabionus un velēnu krastu stiprinājumus, novadgrāvju atjaunošana, dabīgo filtru izveidošana grāvju ietekās upē. |
Plūdu riska pasākumi Valmieras valstspilsētas Gaujas labajā krastā | Projekta ietvaros tiks veikta Gaujas labā krasta stiprināšana Valmieras pilsētas teritorijā no Šaursliežu dzelzceļa līdz Ziedu gravai 700 m garumā, nostiprinot nogāzes ar zālienu un teritorijai raksturīgiem apstādījumiem. Tiks izveidots gājēju un veloceļš 2,11 km garumā, paaugstinot ceļa klātni, tiks izveidota mitraine ar ievalku lietus ūdeņu savākšanai. |
Pasākumi krasta erozijas mazināšanai Rīgas HES lejtecē Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā Dārziņu apkaimē I, II, III un IV apdraudējuma posmam | Projekta ietvaros tiks nostiprināts Daugavas upes krasts Rīgā, Dārziņu apkaimes teritorijā (I, II, III un IV apdraudējuma posms) 570 m garumā, izmantojot zaļos krasta stiprinājumu risinājumus (ar kokaugiem vai krūmiem, gabionu terasēm un akmeņu krāvumiem), ieviešot pasākumus krasta erozijas risku mazināšanai Daugavmalas ielas un tās Daugavas pusē esošās apbūves nobrukuma apdraudējuma novēršanai un Rumbas ielas un tās rajonā esošās apbūves nobrukuma apdraudējuma novēršanai. |
Savienības ielas kolektora sateces baseina pretplūdu pasākumu realizācija Jelgavas valstspilsētā |
Projekta ietvaros tiks veikta lietus kanalizācijas kolektora pārbūve, kolektora atjaunošana, vaļējas meliorācijas sistēmas izbūve, ietverot zaļos risinājumus, un sūkņu stacijas jaudas palielināšanu Jelgavas valstspilsētā. |
Klimata pārmaiņu radīto seku mazināšana Pāvilostas jūras krastā | Projekta ietvaros tiks aizsargāta Pāvilostas piekrastes daļas kāpa, veidojot laukakmens krāvumus ar ģeotekstila pastiprinājumu aptuveni 325 m garā piekrastes posmā, saistot ar jau izveidoto laukakmeņu krāvumu un gabionu nostiprinājumiem. |
Jauna aizsargdambja un sūkņu stacijas izbūve, Gaujas upes kreisā krasta nostiprinājums Ādažu novadā | Projekta ietvaros tiks veikta jauna aizsargdambja būvniecība 3,5 km garumā Ādažu pagasta teritorijā, sūkņu stacijas būvniecība un Gaujas kreisā krasta nostiprināšana 350 m garumā, ceļa klātnes paaugstināšana. |
Pretplūdu pasākumu īstenošana Amatas ielā, Liepājā | Projekta ietvaros tiks īstenoti pretplūdu pasākumi Amatas ielā, Liepājas valstspilsētā. Tiks izbūvēta kombinēta infrastruktūra ar inženierkomunikācijām, sūkņu stacijām, izveidota meliorācijas sistēma, gājēju/veloceļš, kas īstenotu aizsargdambja funkciju. |
Plūdu riska samazināšanas pasākumi Ventspils valstspilsētā | Projekta ietvaros paredzēta virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras rekonstrukcija Ventspils valstspilsētā, atjaunojot lietus kanalizācijas kolektorus Inženieru ielā posmā no Katoļu ielas līdz Kuldīgas ielai un Jūras ielā posmā no Brīvības ielas līdz Ganību ielai. |
Dzirnavu dambja pārbūve gar Ogres upi Ogres pilsētas teritorijā | Projekta ietvaros tiks pārbūvēts Dzirnavu aizsargdambis gar Ogres upi līdzās Jāņa Čakstes ielai, Ogres pilsētā, paredzot nogāžu nostiprināšanu, veidojot zaļās nogāzes un akmens krāvumus, izbūvējot drenāžas sistēmu un dambja ietekmes uz gruntsūdens režīmu novērojumu sistēmu. |
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiks noteikts, ka konkrētā projekta iesniedzēja projekta iesniegumam ir jāatbilst visiem MK rīkojuma pielikumā noteiktajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, proti, tie nevar būt mazāki, kā arī projekta iesniegumā pieprasītais ERAF finansējums nedrīkst būt lielāks nekā noteikts MK rīkojumā konkrētai projekta idejai. Ja projekta iesniegumā tiek iekļauti lielāki iznākuma un rezultāta rādītāji nekā noteikts konkrētajai projekta idejai, to ņem vērā, vienlaikus konkrētajai projekta idejai pieejamais ERAF finansējums šādā gadījumā netiek palielināts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Priekšatlases laikā tika vērtēta iesniegto projektu ideju ERAF finansējuma ieguldījuma efektivitāte iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanā. Ņemot vērā iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam pieredzi, tika noteikts indikatīvais ERAF ieguldījuma uz vienu iedzīvotāju slieksnis – 10 000 euro. Izmaksu un ieguvumu samērīgums detalizēti tiks izvērtēts vispārīgā ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumā, iesniedzot projektu CFLA.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Īstenojot pretplūdu projektus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, tiks mazināta potenciālā plūdu negatīvā ietekme uz iedzīvotāju veselību, dzīvību un īpašumiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Īstenojot pretplūdu projektus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, tiks veicināta drošāka vide tautsaimniecības attīstībai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Īstenojot pretplūdu projektus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, tiks veicināta drošāka vide tautsaimniecības attīstībai.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Īstenojot pretplūdu projektus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, tiks veicināta drošāka vide tautsaimniecības attīstībai.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Īstenojot pretplūdu projektus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, tiks veicināta drošāka vide mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
MK rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu, jo tas apstiprina vien projektu idejas. Ietekmi radīs Ministru kabineta noteikumi par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanas nosacījumiem, kas ir pamats ERAF finansējuma piešķiršanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Pasākuma atbalstāmo projektu ideju saraksta sagatavošanai tika organizēt priekšatlase, kuras ietvaros darba grupā tika izvērtētas visas iesniegtās projektu idejas. Pasākuma projektu ideju iesniedzēji ir pašvaldības, savukārt sabiedrību noteikumu projekts skar tikai pastarpināti, tāpēc MK rīkojuma projekts netika nodots sabiedriskajai apspriešanai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Pasākuma otrās atlases kārtas projektu iesniedzēji (Ādažu novada pašvaldība, Daugavpils novada pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Jelgavas valstpilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība, Liepājas valstpilsētas pašvaldība, Oogres novada pašvaldība, Rīgas valstpilsētas pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība, Ventspils valstpilsētas pašvaldība).
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi