23-TA-2376: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai izpildītu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 14.punktā doto deleģējumu. Šāda jauna sociālā pakalpojuma izveides nepieciešamība izriet no ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) 12.panta, kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus uzliekot valstīm pienākumu sniegt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma (turpmāk - APLP pakalpojums) piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību, kā arī pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalsta intensitātes līmeņus un apjomu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
2023.gada 1.novembris, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma Pārejas noteikumu 59.punktam (ko nosaka 2023.gada 28.septembra grozījumi Sociālo pakalpojumu sociālās palīdzības likumā (kas izsludināti 2023. gada 17.oktobrī un stāsies spēkā 2023. gada 31.oktobrī)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā ANO Konvencija ir spēkā kopš 2010.gada 31.marta. ANO Konvencija kā starptautisks cilvēktiesību dokuments nosaka valstīm pienākumu nodrošināt, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības locekļiem var izmantot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības ikvienā dzīves jomā – veselība, izglītība, nodarbinātība, tiesas pieejamība, neatkarīga dzīve sabiedrībā, informācijas piekļūstamība u.c.
Personu ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas ar GRT) tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12.pants, kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. APLP pakalpojuma saņemšana vecina personu ar GRT tiesības un spējas izmantot jebkuras citas ANO Konvencijā garantētās cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju.
Lai īstenotu ANO Konvencijas 12.pantu un izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumu, 2012.gadā Latvijā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, kas noslēdzās ar LR Saeimas pieņemtiem grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Ar šiem grozījumiem tika mainīta kārtība, kādā personai var ierobežot rīcībspēju. Ja iepriekš (līdz 2012.gada 1.janvārim) personai, kurai trūka lielākās daļas vai visu garīgo spēju, rīcībspēju varēja ierobežot pilnībā, tad no 2013.gada 1.janvāra tiesa personai var daļēji ierobežot rīcībspēju tikai mantiskajās tiesībās, t.i., par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt mantu. Turklāt rīcībspēju personai var ierobežot tikai tad, ja tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā to aizsargāt. Rīcībspējas ierobežošana ir galējais līdzeklis personas interešu un tiesību aizsardzībai. Realizējot minēto reformu, Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests ne vien ierobežotas rīcībspējas institūts, bet arī tika ieviesti jauni tiesību institūti (pagaidu aizgādnība un nākotnes pilnvarojums).
Nākamais solis ANO Konvencijas 12.panta pilnvērtīgā izpildē ir nodrošināt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā. APLP pakalpojums tika izstrādāts darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” projekta Nr.9.2.2.2/16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros, kā arī Eiropas Savienības stratēģijā „Eiropa 2020”, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un „Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai. APLP pakalpojuma izstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu veica biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” (turpmāk - RC ZELDA). Projekta ietvaros tika izveidots APLP pakalpojuma modelis, kuru iespējams izmantot kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai. APLP pakalpojums arī ir aprobēts atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros. Izmēģinājumprojekta ietvaros APLP pakalpojumu saņēma 332 personas ar GRT. Izmēģinājumprojekts pierādīja šā pakalpojuma nozīmīgumu personu ar GRT dzīves kvalitātes uzlabošanā, piemēram, personas atrada darbu, uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi u.c.
Izmēģinājumprojekta rezultātā tika secināts, ka "atbalsta persona lēmumu pieņemšanā ir unikāls pakalpojums, jo tā mērķis ir palīdzēt personai īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju. Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes, bet ne speciālistu vērtējums. Līdz ar to tas atšķiras no jebkura cita sabiedrībā balstīta pakalpojuma. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar garīga rakstura traucējumiem vietā (atšķirībā, piemēram, no aizgādņa), bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Līdz ar to atbalsta personas pakalpojuma būtība pilnībā atbilst ANO Konvencijas 12. panta trešajā daļā noteiktajam. Atbalstam jābūt tādam, lai pati persona varētu īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju, nevis kāda cita persona" [Atsauce: I.Leimane-Veldmeijere, A.Pavlovska, S.Zankovska-Odiņa, S.Pūce, S.Vanaga, Izmēģinājumprojekta kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apkopojums un novērtējums. 2020. gada maijs, 173. lpp. Pieejams:http://lm.gov.lv/upload/aktualitates2/Izmeg_projekta_kvalitat_unkvantitat_rezult_radit_apkop_un_izvert_6.nodevums.pdf
APLP pakalpojuma izveides nepieciešamību par valsts budžeta līdzekļiem paredz Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra sēdē apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma izveidi” (Nr. 1 23. §.), kā arī attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Personu ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas ar GRT) tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12.pants, kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. APLP pakalpojuma saņemšana vecina personu ar GRT tiesības un spējas izmantot jebkuras citas ANO Konvencijā garantētās cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju.
Lai īstenotu ANO Konvencijas 12.pantu un izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumu, 2012.gadā Latvijā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, kas noslēdzās ar LR Saeimas pieņemtiem grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Ar šiem grozījumiem tika mainīta kārtība, kādā personai var ierobežot rīcībspēju. Ja iepriekš (līdz 2012.gada 1.janvārim) personai, kurai trūka lielākās daļas vai visu garīgo spēju, rīcībspēju varēja ierobežot pilnībā, tad no 2013.gada 1.janvāra tiesa personai var daļēji ierobežot rīcībspēju tikai mantiskajās tiesībās, t.i., par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt mantu. Turklāt rīcībspēju personai var ierobežot tikai tad, ja tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā to aizsargāt. Rīcībspējas ierobežošana ir galējais līdzeklis personas interešu un tiesību aizsardzībai. Realizējot minēto reformu, Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests ne vien ierobežotas rīcībspējas institūts, bet arī tika ieviesti jauni tiesību institūti (pagaidu aizgādnība un nākotnes pilnvarojums).
Nākamais solis ANO Konvencijas 12.panta pilnvērtīgā izpildē ir nodrošināt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā. APLP pakalpojums tika izstrādāts darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” projekta Nr.9.2.2.2/16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros, kā arī Eiropas Savienības stratēģijā „Eiropa 2020”, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un „Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai. APLP pakalpojuma izstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu veica biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” (turpmāk - RC ZELDA). Projekta ietvaros tika izveidots APLP pakalpojuma modelis, kuru iespējams izmantot kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai. APLP pakalpojums arī ir aprobēts atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros. Izmēģinājumprojekta ietvaros APLP pakalpojumu saņēma 332 personas ar GRT. Izmēģinājumprojekts pierādīja šā pakalpojuma nozīmīgumu personu ar GRT dzīves kvalitātes uzlabošanā, piemēram, personas atrada darbu, uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi u.c.
Izmēģinājumprojekta rezultātā tika secināts, ka "atbalsta persona lēmumu pieņemšanā ir unikāls pakalpojums, jo tā mērķis ir palīdzēt personai īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju. Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes, bet ne speciālistu vērtējums. Līdz ar to tas atšķiras no jebkura cita sabiedrībā balstīta pakalpojuma. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar garīga rakstura traucējumiem vietā (atšķirībā, piemēram, no aizgādņa), bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Līdz ar to atbalsta personas pakalpojuma būtība pilnībā atbilst ANO Konvencijas 12. panta trešajā daļā noteiktajam. Atbalstam jābūt tādam, lai pati persona varētu īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju, nevis kāda cita persona" [Atsauce: I.Leimane-Veldmeijere, A.Pavlovska, S.Zankovska-Odiņa, S.Pūce, S.Vanaga, Izmēģinājumprojekta kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apkopojums un novērtējums. 2020. gada maijs, 173. lpp. Pieejams:http://lm.gov.lv/upload/aktualitates2/Izmeg_projekta_kvalitat_unkvantitat_rezult_radit_apkop_un_izvert_6.nodevums.pdf
APLP pakalpojuma izveides nepieciešamību par valsts budžeta līdzekļiem paredz Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra sēdē apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma izveidi” (Nr. 1 23. §.), kā arī attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan Latvija 2012.gadā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, lai virzītos uz ANO Konvencijas 12.panta izpildi, tomēr ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Komiteja) 2017.gada 31.augustā pēc Latvijas pirmā nacionālā ziņojuma par ANO Konvencijas īstenošanu publicēja Noslēguma piezīmes, kurās secināja, ka 2012.gadā veiktie Civillikuma grozījumi attiecībā uz rīcībspēju saglabā diskriminējošus nosacījumus, tostarp pagaidu aizgādnību un daļēju rīcībspēju, aicinot Latviju “atcelt Civillikumā ietvertās tiesību normas par aizvietoto lēmumu pieņemšanu un atjaunot rīcībspēju pilnā apjomā visām personām ar invaliditāti, izmantojot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas respektē personas autonomiju, gribu un izvēli.[Atsauce: UN Committee on the Rights of Persons with Disabilities. Concluding Observations in relation to the initial report of Latvia. No. CRPD/C/LVA/CO/1. 31 August 2017, para. 20-21. Pieejams: http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fLVA%2fCO%2f1&Lang=en
Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, ir nepieciešams ieviest APLP pakalpojumu, kas nodrošina atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu un nepieciešamos pasākumus, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu tāda atbalsta pieejamību, kas tām nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi pakalpojums nepieciešams, lai sekmētu personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus respektējot personas tiesības, gribu un izvēles.
Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, ir nepieciešams ieviest APLP pakalpojumu, kas nodrošina atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu un nepieciešamos pasākumus, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu tāda atbalsta pieejamību, kas tām nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi pakalpojums nepieciešams, lai sekmētu personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus respektējot personas tiesības, gribu un izvēles.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.punkts, atbilstoši deleģējumam, nosaka APLP pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalsta intensitātes līmeņus un apjomu, kā arī pakalpojuma piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
Noteikumu projekta 2.-4.punkts paredz tiesisko regulējumu par valsts budžeta piešķiršanas kārtību pakalpojuma nodrošināšanai un līdzekļu izlietojumu biedrībai „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””, kā arī nosaka valsts pārvaldes deleģējuma līguma nosacījumus. Noteikumu projekta 5.punkts paredz nosacījumus par Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas izmantošanu pakalpojuma sniegšanā, kā arī biedrības pienākumus sniegt sabiedrībai informāciju par tās nodrošināto pakalpojumu. Noteikumu projekta 5.1.apakšpunkts paredz, ka biedrība ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā normatīvajos aktos par Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu noteiktajā kārtībā un apjomā izveido un uztur datubāzi par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu. Datubāze par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu, tiek izveidota kā apakšsistēma atbilstoši Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas normatīvajam regulējumam, un lai normatīvais regulējums atbilstu datu apstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Ministru kabineta noteikumi Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” tiks papildināti, norādot, ka šajā sistēmā ietilpst šāda datu bāze par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu (kā viena no Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas sadaļām), kā arī tiks norādīts šajā datu bāzē apstrādājamo datu apjoms, proti, konkrēti datu veidi, lai datu apstrādi uzskatītu par atbilstošu Datu regulai.
Noteikumu projekta 5.2.apakšpunktu biedrība sagatavo un, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, iesniedz ministrijai pārskatus par sniegto pakalpojumu. No Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta trešās daļas izriet, ka Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo datu apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus nosaka Ministru kabinets (2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi"). Savukārt minētā likuma 5. punktā noteikts, ka viens no Labklājības ministrijas uzdevumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir “šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā noteikto uzdevumu veikšanai veidot un uzturēt Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, kas ir valsts informācijas sistēma.” Attiecīgi Labklājības ministrijas pienākums veikt personas datu apstrādi datubāzē par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu, ir noteikts pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 2.punktu, kas cita starpā nosaka, ka Labklājības ministrijas uzdevums ir organizēt šā likuma 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu (proti, finansējuma administrēšana biedrībai tiek balstīta, pamatojoties uz biedrības veikto uzskaiti par personām, kurām sniegts pakalpojums un arī biedrības atskaišu organizēšana tiek veikta sistēmā). Vienlaikus noteikumu projekta izstrādes gaitā Datu valsts inspekcija konstatēja, ka tiesiskais pamatojums personas datu apstrādei konkrētā pakalpojuma nodrošināšanai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā nav atbilstošs Datu regulai, jo minētais likums izstrādāts krietni pirms Datu regulas pieņemšanas un neatbilst spēkā esošajiem personas datu apstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu atbilstību Datu regulai, būtu izstrādājami grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot tiesisko pamatojumu datu apstrādei sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Noteikumu projekta II nodaļa (7.-11.punkts) nosaka pakalpojuma saņemšanas jomas, apjomu un atbalsta intensitātes līmeņus. Saskaņā ar noteikumu projekta 7.punktu APLP pakalpojuma tvērumā ietilpst konkrētas pakalpojuma sniegšanas jomas, kas tika aprobētas un precizētas APLP pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros: tiesību un interešu aizstāvības joma; finanšu joma; ikdienas dzīves joma; veselības aprūpes joma; sociālās aprūpes joma; atbalsta loka veidošana. Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes ikvienā no atbalsta sniegšanas jomām, bet ne atbalsta personas vai citu speciālistu griba un vēlmes. Līdz ar to APLP pakalpojums atšķiras no citiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar GRT vietā, bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Tāpat APLP pakalpojums sekmē personas iekļaušanos darbā, izglītībā un veicina tās patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.
Saskaņā ar ANO Komitejas Vispārējo komentāru Nr. 1 (2014) "Vienlīdzīgas tiesībspējas atzīšana" (Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/12_pants_vienlidziga_tiesibspejas_atzisana_1560509783.pdf), atbalstītā lēmumu pieņemšana raksturo tādu lēmumu pieņemšanas veidu, kur atbalstāmajai personai tiek sniegta nepieciešamā palīdzība un informācija lēmumu pieņemšanā, bet gala lēmuma pieņēmējs vienmēr ir pati atbalstāmā persona. Līdz ar to atbalstāmajai personai ir lielāka kontrole pār savu dzīvi, pati atbalstāmā persona ir izvēlējusies sev labākos risinājumus, kā rezultātā sniegtā palīdzība un atbalsts ir efektīvāks. Šie principi jāīsteno visos APLP pakalpojuma elementos, kas ietver uz personu vērstus un uz sadarbību balstītus izvērtējumus un plānus, attiecības ar atbalsta personu kā partneri lēmumu pieņemšanā, APLP pakalpojuma neatkarību no citām atbalsta sistēmām, stingrus noteikumus attiecībā uz sadarbību ar trešajām personām.
Noteikumu projekta 8.punkts regulē atbalsta intensitātes līmeni un atbilstoši tam noteikto pakalpojuma stundu apjomu, kas izriet no personas vajadzību izvērtējuma, kas tiek veikts saskaņā ar noteikumu projekta pielikumu. Saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu persona pakalpojumu var saņemt 12 mēnešus. Izmēģinājumprojekts liecināja, ka tas ir optimāls laiks, lai sociāli jūtīgai personu grupai - cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ļautu iegūt labākas lēmumu pieņemšanas prasmes, iemācītos un nostabilizētu konkrētus rīcības modeļus un izprastu savas rīcības sekas, nostabilizētu savu atbalsta loku, sakārtotu dažāda rakstura jautājumus. Tāpat saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu, izbeidzoties lēmumā norādītajam pakalpojuma piešķiršanas termiņam, pakalpojumu var piešķirt atkārtoti, veicot personas vajadzību izvērtējumu (aizpildot pielikumā ietverto personas vajadzību izvērtējumu). Tādējādi standarta situācijā persona pakalpojumu saņem vienu gadu (tas nav kalendārais gads, bet viens gads no lēmuma pieņemšanas dienas individuālas personas lietā). Rindas kārtībā pakalpojumu var saņemt arī atkārtoti, bet pie atkārtotas piešķiršanas nepieciešams veikt jaunu pielikumā esošo vajadzību izvērtējumu, tāpat biedrība šādā situācijā pieņems jaunu administratīvo aktu - lēmumu, kā arī tiks noslēgts jauns līgums starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu. Noteikumu projekta 10.punkts paredz, ka, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar 7.punktā minētās jomas, pakalpojumu var sniegt tikai ar aizgādņa rakstisku piekrišanu. Par jomām, kas skar personiskās nemantiskās tiesības Civillikuma 356.1 panta izpratnē, aizgādņa piekrišana nav nepieciešama. Tādējādi tiek nodalīta aizgādņa un APLP pakalpojuma sniedzēja atbildība un kompetences jomas. Noteikumu projekta 11.punkts paredz, ka, ja persona saņem citus sociālos pakalpojumus, biedrība izvērtē esošo pakalpojumu saturu un sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā tikai tajos jautājumos, kuros persona nesaņem atbalstu jau piešķirto pakalpojumu ietvaros. Šāds regulējums paredzēts, lai maksimāli efektīvi izmantotu publiskos resursus, kā arī lai pašai personai būtu skaidrība, kurās jomās kādu profesionālo atbalstu tā saņem.
Noteikumu projekta III nodaļa (12.-22.punkts) nosaka APLP pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta invaliditāte, un personai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā un persona ir vērsta uz sadarbību, ko apliecina personas vajadzību izvērtējums (pielikumā). Attiecīgi jāizpildās visiem minētajiem nosacījumiem - a) persona ir pilngadīga, b) tai ir noteikta invaliditāte, c) tai konstatēti garīga rakstura traucējumi, d) persona ir vērsta uz sadarbību un tai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko konstatē pielikumā esošajā izvērtējumā.
Noteikumu 12.punkts nosaka, ka, lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas biedrībā un iesniedz iesniegumu. Iesniegumu var noformēt brīvā formā (taču tam jāsatur obligātās nepieciešamās noteikumu projekta 12.punktā norādītās ziņas) vai arī saskaņā ar noteikumu projekta 13.punktu pakalpojuma pieprasītājs varēs izmantot biedrības mājas lapā ievietoto iesnieguma paraugu. Ja pakalpojuma pieprasītājs nav iesniedzis visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus vai tajos norādītā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, biedrība administratīvā procesa ietvaros pieprasa iesniegt trūkstošos dokumentus vai lūdz papildināt iesniegto informāciju un nosaka termiņu to sniegšanai.
Saskaņā ar noteikumu projekta 14.punktu pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība:
I) Fizisko personu reģistrā iegūst šādas ziņas (t.i., ziņu saņemšanai no Fizisko personu reģistra tiks izmantota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētā Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas lietotāju saskarne “Personu datu pārlūks”, kā arī starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un biedrību “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” tiks noslēgts līgums par datu saņemšanu no Fizisko personu reģistra) par
- par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas datumu,
- personas valstisko piederību un tās veidu,
- deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi,
- Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu,
- personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu,
- par personas miršanas datumu,
- ziņas par aizgādni.
Ziņas par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu nepieciešamas personas identificēšanai. Dzimšanas datums nepieciešams, jo, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, persona ir tiesīga vienu reizi, personīgi iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums, līdz ar to no jaunā veida personas kodiem nav iespējams izrēķināt personas vecumu, bet vecumu ir nepieciešams zināt, jo pakalpojumu var sniegt tikai pilngadīgām personām. Tāpat biedrībai nepieciešams iegūt ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu, kā arī par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu, jo atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantā noteiktajam tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem ir Latvijas Republikā dzīvojošām personām: Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā; Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības; vai minēto personu ģimenes locekļiem (termins 'ģimenes locekļi' jāskata ciešā kopsakarībā ar Invaliditātes likuma 7.pantu (ņemot vērā, ka APLP pakalpojumu varēs saņemt tikai personas ar Latvijas Republikā noteiktu invaliditātes statusu) - un invaliditātes ekspertīzi minēto personu ģimenes loceklim var veikt tikai tad, ja pašam ģimenes loceklim ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā).
Ziņas par adresēm nepieciešamas, jo Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 12.punktā noteikts, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par personas deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi. "Reģistrētā dzīvesvietas adrese" ir uzskatāma par personas pamata adresi, kuru kādu apstākļu dēļ pati persona nav deklarējusi, bet to ir bijis pamats reģistrēt attiecīgajai pašvaldībai, kura, piemēram. sniedz pakalpojumu, kur obligāts kritērijs ir personas piederība pašvaldībai (parasti tie ir sociālo pakalpojumu saņēmēji, kuriem, piem., veselības dēļ to pašiem nav iespējams deklarēt). Ja personai ir reģistrēta dzīvesvietas adrese pēc iestādes( pašvaldības) iniciatīvas, tad uzskatāms, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums tiek izpildīts. Tāpat jāņem vērā, ka personai var būt viena deklarētā adrese un viena norādītā papildu adrese. Izņēmumu gadījumā ja persona ir ieslodzījumu vietā vai ārstniecības iestādē, tad personai var nebūt deklarētā dzīvesvietas adrese, bet būs tikai norādītā papildu adrese. Tāpat jāņem vērā, ka, pamatojoties uz Paziņošanas likuma 9.panta vienpadsmito daļu dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Informāciju par izveidotajām oficiālajām elektroniskajām adresēm iekļauj Oficiālo elektronisko adrešu katalogā, kas ir oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas sastāvdaļa. Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kā arī ziņas par aizgādni nepieciešamas, lai varētu izpildīt prasības, kas noteiktas šā Noteikumu projekta 10.punktā - proti, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar APLP pakalpojuma jomas, šo pakalpojumu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Tādējādi biedrībai nepieciešams iegūt ziņas gan par rīcībspējas ierobežojumu un tā apjomu, gan arī ziņas par aizgādni.
II) Invaliditātes informatīvajā sistēmā biedrība pārliecinās par a)personas atbilstību invaliditātes statusam un b)pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību.
Saskaņā ar noteikumu projekta 15.punktā noteikto, ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav redzama pazīme par garīga traucējumu esamību un biedrības rīcībā nav datu par personas funkcionēšanas ierobežojuma veidu, persona pēc biedrības pieprasījuma iesniedz psihiatra izziņu, kas apliecina, ka personai ir garīga rakstura traucējumi. Šāds risinājums piemērojams tikai izņēmuma gadījumā, tomēr šāds noregulējums tiesību aktā ir vajadzīgs, jo saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) sniegto informāciju un izmēģinājumprojekta laikā biedrības secināto, ir sastopami gadījumi, kad Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīme par personas funkcionālā traucējuma (t.i. garīga rakstura traucējumiem) veidu nav ievadīta. Piemēram, ja invaliditāte personai noteikta līdz 2012.gadam (kad nedarbojās Invaliditātes informatīvā sistēma) un personai invaliditāte bija noteikta "uz mūžu", līdz ar to persona atkārtoti VDEĀVK nav vērsusies un šāda pazīme par funkcionālā ierobežojuma veidu sistēmā nav ievadīta. Noteikumu projekta 16.punkts paredz, ka biedrība izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda personas atbilstību pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, veic personas vajadzību izvērtējumu (pielikumā) un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: a) par pakalpojuma piešķiršanu vai b) par personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai, ja beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums (turpmākā darbības gadījumos, kad rinda ir pienākusi, atrunātas noteikumu projekta 17.punktā), c) par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.
Noteikumu projekta 17.punkts nosaka, kādas darbības veicamas, kad pienākusi pakalpojuma saņemšanas rinda - proti, biedrība, pienākot pakalpojuma saņemšanas rindai, pārbauda, vai personai ir tiesības saņemt pakalpojumu; uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūta informāciju par pakalpojuma saņemšanas rindas pienākšanu (biedrība informāciju, atbilstoši Paziņošanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, personai paziņo uz tās deklarēto adresi, vienlaikus, ņemot vērā mērķa grupas specifiku un to, ka biedrības rīcībā ir personas iesniegums, kurā persona iepriekš ir norādījusi savu kontaktinformāciju un arī faktisko adresi, biedrība personai nodod informāciju iespējamos veidos); izslēdz personu no pakalpojuma saņēmēju rindas, ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai atsakās saņemt pakalpojumu, vai arī mēneša laikā no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas persona nesazinās ar biedrību.
Saskaņā ar noteikumu projekta 18.punktu pēc noteikumu projekta 16.punktā minētā lēmuma pieņemšanas biedrība slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un atbalsta personu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – atbalsta persona). Līgums nosaka tiesiskās attiecības starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu un tas vienlaikus ir dokuments, kas tiek uzrādīts arī trešajām personām (piemēram, bankā, apmeklējot valsts vai pašvaldību iestādes, ārstniecības iestādes u.c.), jo attiecīgā pakalpojuma sniedzējam tas ļauj pārliecināties, ka kopā ar atbalstāmo personu atnākusī persona ir biedrības darbinieks, kas atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniedz pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā (kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 43.punkts).
Noteikumu projekta 19.punkts un 20.punkts paredz gadījumus, kad APLP pakalpojums var uz laiku tikt pārtraukts (19.punkts) vai pilnībā izbeigts (20.punkts). Noteikumu projekta 19.punktā minētajos gadījumos pakalpojumu pārtraukt nav pienākums, taču biedrībai ir šādas tiesības, ja, piemēram, persona ir ievietota kādā no punktā minētajām institūcijām (piemēram, slēgta tika ārstniecības iestādē brīdī, kad personai ir slimības saasinājums un faktiski brīva saruna ar personu konkrētajā situācijā nav iespējama, kā arī personai nav tādu aktivitāšu, kur konkrētajā brīdī būtu nepieciešams atbalsts), vai cita iemesla dēļ, kad pakalpojumu faktiski nodrošināt nav iespējams (piemēram, izmēģinājumprojekta laikā bija situācijas, kad persona periodiski mainīja tālruņa numuru un dzīvesvietu, un vairākas nedēļas biedrībai ar to nebija iespējams sazināties, taču, situācijai normalizējoties, persona pati ar biedrību atkal sazinājās un vēlējās turpināt saņemt pakalpojumu. Ņemot vērā pakalpojuma saņēmēju specifisko mērķa grupu, šādā situācijā uzreiz izbeigt pakalpojumu nebūtu samērīgi. Savukārt noteikumu projekta 20.punkts nosaka gadījumus, kad biedrībai ir pienākums pieņem administratīvo aktu par pakalpojuma izbeigšanu pilnībā. Noteikumu projekta 21.punkts paredz, ka personas iesniegumu, personas vajadzību izvērtējumu un biedrības lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu biedrība glabā piecus gadus no pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas dienas, kas nepieciešams sniegtā pakalpojuma atbilstības kontroles un pēcpārbaudes nodrošināšanai (ņemot vērā to, ka pakalpojuma nodrošināšanai deleģējuma ietvaros, atbilstoši Noteikumu projekta 2.punktam, paredzētos valsts budžeta līdzekļus biedrībai piešķir Labklājības ministrija, kā arī saskaņā ar Noteikumu projekta 3., 4. un 5.punktu ministrija kontrolē finanšu līdzekļu izlietojumu, un Valsts kontrole veic uzraudzību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, tad uzglabāšana nepieciešama minēto apsvērumu dēļ, lai vajadzības gadījumā uzraugošās iestādes var izprasīt nepieciešamo informāciju.
Noteikumu projekta 22.punkts paredz, ka biedrības amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt biedrības direktoram. Biedrības direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi tiek nodrošināta biedrības lēmumu tiesiskuma kontrole. Šāds apstrīdēšanas un pārsūdzības modelis (kas ir izņēmums no no Administratīvā procesa likuma 76.panta otrajā daļā noteiktās standarta procedūras, saskaņā ar kuru administratīvo aktu apstrīd padotības kārtībā augstākā iestādē (kas šajā gadījumā būtu Labklājības ministrija). Savukārt Noteikumu projekta 22.punkts paredz, ka apstrīdēšanas kārtībā lietu izskata biedrības direktors. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka APLP pakalpojuma saņēmēja mērķgrupa ir specifiska un jūtīga - proti, tās ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuru dēļ personai ir noteikta ļoti smaga (I grupa) vai smaga (II grupa) invaliditāte. Pakalpojuma būtība saistīta ar sensitīvu datu apstrādi (t.i., sniedzot personai pakalpojumu, tiek iegūta sensitīva informācija, kas nereti saistīta ne tikai ar ģimenes situāciju, personas individuāli risināmajiem jautājumiem (piemēram, finanses, veselība un ģimenes situācija), bet arī ar tās psihiskās veselības stāvokli. Lai apstrīdēšanas kārtībā pēc būtības izvērtētu lietu, visi šie personas dati būtu nododami citai iestādei - Labklājības ministrijai, kas kā tiešās pārvaldes iestāde pamatā strādā ar sociālās politikas izstrādi, taču ministrijas darbinieki salīdzinājumā ar biedrības darbiniekiem nav apmācīti darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir sarežģīta un specifiska funkcionālo traucējumu grupa. Visu sensitīvo datu nodošana ministrijai radītu riskus datu pārmērīgai apstrādei. Tāpat jāņem vērā, ka biedrība kā pakalpojuma sniedzējs atrodas “tuvāk” pakalpojuma saņēmējam, un salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes iestādi, spēs apstrīdēšanas kārtībā un piemērotā veidā sarunāties ar personu par tās iebildumiem un jautājumiem, kādēļ biedrības lēmums tās ieskatā ir pieņemts nekorekti. Tāpat jāņem vērā, ka persona var apstrīdēt ne tikai lēmumu, bet arī faktisko rīcību, ko izdarīt turpat biedrībā būs tai daudz ērtāk, ja gadījumā personai rastos iebildumi vai sūdzība par kāda darbinieka faktisko rīcību. Pretējā gadījumā formāla procedūra un rakstiska dokumentu aprite personai ar Labklājības ministriju varētu tai radīt papildu spriedzi un neizpratni. Līdz ar to konkrētā sociālā pakalpojuma gadījumā piemērotāks un efektīvāks risinājums ir apstrīdēšanas kārtībā lietu izskatīt pie biedrības direktora.
Noteikumu projekta noslēguma jautājumu 23.punkts nosaka, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem un III invaliditātes grupu pakalpojumu var saņemt no 2026. gada 1. janvāra. Šāds regulējums atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 59.punktam. Tāpat minētais likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim pašvaldība atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu minētajām personu grupām var nodrošināt par saviem līdzekļiem. Noteikumu projekta 24.punkts nosaka, ka līdz attiecīgu grozījumu Invaliditātes likuma 3.1 pantā, kas ļauj biedrībai apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļautos datus par invaliditāti, spēkā stāšanās dienai biedrībai ir tiesības izprasīt no VDEĀVK informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam un garīga rakstura traucējumu esamību. Tādējādi VDEĀVK un biedrība sazinās savstarpēji, bet neapgrūtina pašu personu ar vēršanos VDEĀVK pēc invaliditātes lēmuma noraksta.
Noteikumu projekta 25.punkts nosaka, ka šo noteikumu 5. punktā minētos uzdevumus biedrība veic pēc Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas attiecīgās sadaļas darbības uzsākšanas. Līdz tam biedrība attiecīgo informāciju sniedz šo noteikumu 3. punktā minētajā līgumā noteiktajā kārtībā. Par valsts budžeta līdzekļiem 2024.gadā plānots izveidot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā moduli APLP pakalpojumam, un pēc moduļa izveides biedrība atskaites Labklājības ministrijai sniegs ar sistēmas starpniecību.
Pielikumā esošais izvērtēšanas instruments "Personas vajadzību izvērtējums" ir izveidots, lai sarunas laikā ar atbalstāmo personu (pēc iesnieguma saņemšanas un formālo kritēriju pārbaudes, t.i., invaliditātes statuss un garīga rakstura traucējumu esamība) palīdzētu biedrības darbiniekam noteikt atbalsta nepieciešamību lēmumu pieņemšanā un saprastu iespējamo atbalsta līmeni personai. Pielikumā esošais personas vajadzību izvērtējums ir dokuments, uz kura pamata biedrības amatpersona gatavo lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.
Noteikumu projekta 2.-4.punkts paredz tiesisko regulējumu par valsts budžeta piešķiršanas kārtību pakalpojuma nodrošināšanai un līdzekļu izlietojumu biedrībai „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””, kā arī nosaka valsts pārvaldes deleģējuma līguma nosacījumus. Noteikumu projekta 5.punkts paredz nosacījumus par Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas izmantošanu pakalpojuma sniegšanā, kā arī biedrības pienākumus sniegt sabiedrībai informāciju par tās nodrošināto pakalpojumu. Noteikumu projekta 5.1.apakšpunkts paredz, ka biedrība ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā normatīvajos aktos par Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu noteiktajā kārtībā un apjomā izveido un uztur datubāzi par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu. Datubāze par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu, tiek izveidota kā apakšsistēma atbilstoši Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas normatīvajam regulējumam, un lai normatīvais regulējums atbilstu datu apstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Ministru kabineta noteikumi Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” tiks papildināti, norādot, ka šajā sistēmā ietilpst šāda datu bāze par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu (kā viena no Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas sadaļām), kā arī tiks norādīts šajā datu bāzē apstrādājamo datu apjoms, proti, konkrēti datu veidi, lai datu apstrādi uzskatītu par atbilstošu Datu regulai.
Noteikumu projekta 5.2.apakšpunktu biedrība sagatavo un, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, iesniedz ministrijai pārskatus par sniegto pakalpojumu. No Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta trešās daļas izriet, ka Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo datu apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus nosaka Ministru kabinets (2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi"). Savukārt minētā likuma 5. punktā noteikts, ka viens no Labklājības ministrijas uzdevumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir “šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā noteikto uzdevumu veikšanai veidot un uzturēt Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, kas ir valsts informācijas sistēma.” Attiecīgi Labklājības ministrijas pienākums veikt personas datu apstrādi datubāzē par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu, ir noteikts pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 2.punktu, kas cita starpā nosaka, ka Labklājības ministrijas uzdevums ir organizēt šā likuma 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu (proti, finansējuma administrēšana biedrībai tiek balstīta, pamatojoties uz biedrības veikto uzskaiti par personām, kurām sniegts pakalpojums un arī biedrības atskaišu organizēšana tiek veikta sistēmā). Vienlaikus noteikumu projekta izstrādes gaitā Datu valsts inspekcija konstatēja, ka tiesiskais pamatojums personas datu apstrādei konkrētā pakalpojuma nodrošināšanai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā nav atbilstošs Datu regulai, jo minētais likums izstrādāts krietni pirms Datu regulas pieņemšanas un neatbilst spēkā esošajiem personas datu apstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu atbilstību Datu regulai, būtu izstrādājami grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot tiesisko pamatojumu datu apstrādei sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Noteikumu projekta II nodaļa (7.-11.punkts) nosaka pakalpojuma saņemšanas jomas, apjomu un atbalsta intensitātes līmeņus. Saskaņā ar noteikumu projekta 7.punktu APLP pakalpojuma tvērumā ietilpst konkrētas pakalpojuma sniegšanas jomas, kas tika aprobētas un precizētas APLP pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros: tiesību un interešu aizstāvības joma; finanšu joma; ikdienas dzīves joma; veselības aprūpes joma; sociālās aprūpes joma; atbalsta loka veidošana. Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes ikvienā no atbalsta sniegšanas jomām, bet ne atbalsta personas vai citu speciālistu griba un vēlmes. Līdz ar to APLP pakalpojums atšķiras no citiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar GRT vietā, bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Tāpat APLP pakalpojums sekmē personas iekļaušanos darbā, izglītībā un veicina tās patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.
Saskaņā ar ANO Komitejas Vispārējo komentāru Nr. 1 (2014) "Vienlīdzīgas tiesībspējas atzīšana" (Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/12_pants_vienlidziga_tiesibspejas_atzisana_1560509783.pdf), atbalstītā lēmumu pieņemšana raksturo tādu lēmumu pieņemšanas veidu, kur atbalstāmajai personai tiek sniegta nepieciešamā palīdzība un informācija lēmumu pieņemšanā, bet gala lēmuma pieņēmējs vienmēr ir pati atbalstāmā persona. Līdz ar to atbalstāmajai personai ir lielāka kontrole pār savu dzīvi, pati atbalstāmā persona ir izvēlējusies sev labākos risinājumus, kā rezultātā sniegtā palīdzība un atbalsts ir efektīvāks. Šie principi jāīsteno visos APLP pakalpojuma elementos, kas ietver uz personu vērstus un uz sadarbību balstītus izvērtējumus un plānus, attiecības ar atbalsta personu kā partneri lēmumu pieņemšanā, APLP pakalpojuma neatkarību no citām atbalsta sistēmām, stingrus noteikumus attiecībā uz sadarbību ar trešajām personām.
Noteikumu projekta 8.punkts regulē atbalsta intensitātes līmeni un atbilstoši tam noteikto pakalpojuma stundu apjomu, kas izriet no personas vajadzību izvērtējuma, kas tiek veikts saskaņā ar noteikumu projekta pielikumu. Saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu persona pakalpojumu var saņemt 12 mēnešus. Izmēģinājumprojekts liecināja, ka tas ir optimāls laiks, lai sociāli jūtīgai personu grupai - cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ļautu iegūt labākas lēmumu pieņemšanas prasmes, iemācītos un nostabilizētu konkrētus rīcības modeļus un izprastu savas rīcības sekas, nostabilizētu savu atbalsta loku, sakārtotu dažāda rakstura jautājumus. Tāpat saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu, izbeidzoties lēmumā norādītajam pakalpojuma piešķiršanas termiņam, pakalpojumu var piešķirt atkārtoti, veicot personas vajadzību izvērtējumu (aizpildot pielikumā ietverto personas vajadzību izvērtējumu). Tādējādi standarta situācijā persona pakalpojumu saņem vienu gadu (tas nav kalendārais gads, bet viens gads no lēmuma pieņemšanas dienas individuālas personas lietā). Rindas kārtībā pakalpojumu var saņemt arī atkārtoti, bet pie atkārtotas piešķiršanas nepieciešams veikt jaunu pielikumā esošo vajadzību izvērtējumu, tāpat biedrība šādā situācijā pieņems jaunu administratīvo aktu - lēmumu, kā arī tiks noslēgts jauns līgums starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu. Noteikumu projekta 10.punkts paredz, ka, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar 7.punktā minētās jomas, pakalpojumu var sniegt tikai ar aizgādņa rakstisku piekrišanu. Par jomām, kas skar personiskās nemantiskās tiesības Civillikuma 356.1 panta izpratnē, aizgādņa piekrišana nav nepieciešama. Tādējādi tiek nodalīta aizgādņa un APLP pakalpojuma sniedzēja atbildība un kompetences jomas. Noteikumu projekta 11.punkts paredz, ka, ja persona saņem citus sociālos pakalpojumus, biedrība izvērtē esošo pakalpojumu saturu un sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā tikai tajos jautājumos, kuros persona nesaņem atbalstu jau piešķirto pakalpojumu ietvaros. Šāds regulējums paredzēts, lai maksimāli efektīvi izmantotu publiskos resursus, kā arī lai pašai personai būtu skaidrība, kurās jomās kādu profesionālo atbalstu tā saņem.
Noteikumu projekta III nodaļa (12.-22.punkts) nosaka APLP pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta invaliditāte, un personai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā un persona ir vērsta uz sadarbību, ko apliecina personas vajadzību izvērtējums (pielikumā). Attiecīgi jāizpildās visiem minētajiem nosacījumiem - a) persona ir pilngadīga, b) tai ir noteikta invaliditāte, c) tai konstatēti garīga rakstura traucējumi, d) persona ir vērsta uz sadarbību un tai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko konstatē pielikumā esošajā izvērtējumā.
Noteikumu 12.punkts nosaka, ka, lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas biedrībā un iesniedz iesniegumu. Iesniegumu var noformēt brīvā formā (taču tam jāsatur obligātās nepieciešamās noteikumu projekta 12.punktā norādītās ziņas) vai arī saskaņā ar noteikumu projekta 13.punktu pakalpojuma pieprasītājs varēs izmantot biedrības mājas lapā ievietoto iesnieguma paraugu. Ja pakalpojuma pieprasītājs nav iesniedzis visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus vai tajos norādītā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, biedrība administratīvā procesa ietvaros pieprasa iesniegt trūkstošos dokumentus vai lūdz papildināt iesniegto informāciju un nosaka termiņu to sniegšanai.
Saskaņā ar noteikumu projekta 14.punktu pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība:
I) Fizisko personu reģistrā iegūst šādas ziņas (t.i., ziņu saņemšanai no Fizisko personu reģistra tiks izmantota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētā Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas lietotāju saskarne “Personu datu pārlūks”, kā arī starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un biedrību “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” tiks noslēgts līgums par datu saņemšanu no Fizisko personu reģistra) par
- par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas datumu,
- personas valstisko piederību un tās veidu,
- deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi,
- Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu,
- personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu,
- par personas miršanas datumu,
- ziņas par aizgādni.
Ziņas par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu nepieciešamas personas identificēšanai. Dzimšanas datums nepieciešams, jo, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, persona ir tiesīga vienu reizi, personīgi iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums, līdz ar to no jaunā veida personas kodiem nav iespējams izrēķināt personas vecumu, bet vecumu ir nepieciešams zināt, jo pakalpojumu var sniegt tikai pilngadīgām personām. Tāpat biedrībai nepieciešams iegūt ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu, kā arī par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu, jo atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantā noteiktajam tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem ir Latvijas Republikā dzīvojošām personām: Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā; Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības; vai minēto personu ģimenes locekļiem (termins 'ģimenes locekļi' jāskata ciešā kopsakarībā ar Invaliditātes likuma 7.pantu (ņemot vērā, ka APLP pakalpojumu varēs saņemt tikai personas ar Latvijas Republikā noteiktu invaliditātes statusu) - un invaliditātes ekspertīzi minēto personu ģimenes loceklim var veikt tikai tad, ja pašam ģimenes loceklim ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā).
Ziņas par adresēm nepieciešamas, jo Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 12.punktā noteikts, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par personas deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi. "Reģistrētā dzīvesvietas adrese" ir uzskatāma par personas pamata adresi, kuru kādu apstākļu dēļ pati persona nav deklarējusi, bet to ir bijis pamats reģistrēt attiecīgajai pašvaldībai, kura, piemēram. sniedz pakalpojumu, kur obligāts kritērijs ir personas piederība pašvaldībai (parasti tie ir sociālo pakalpojumu saņēmēji, kuriem, piem., veselības dēļ to pašiem nav iespējams deklarēt). Ja personai ir reģistrēta dzīvesvietas adrese pēc iestādes( pašvaldības) iniciatīvas, tad uzskatāms, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums tiek izpildīts. Tāpat jāņem vērā, ka personai var būt viena deklarētā adrese un viena norādītā papildu adrese. Izņēmumu gadījumā ja persona ir ieslodzījumu vietā vai ārstniecības iestādē, tad personai var nebūt deklarētā dzīvesvietas adrese, bet būs tikai norādītā papildu adrese. Tāpat jāņem vērā, ka, pamatojoties uz Paziņošanas likuma 9.panta vienpadsmito daļu dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Informāciju par izveidotajām oficiālajām elektroniskajām adresēm iekļauj Oficiālo elektronisko adrešu katalogā, kas ir oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas sastāvdaļa. Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kā arī ziņas par aizgādni nepieciešamas, lai varētu izpildīt prasības, kas noteiktas šā Noteikumu projekta 10.punktā - proti, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar APLP pakalpojuma jomas, šo pakalpojumu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Tādējādi biedrībai nepieciešams iegūt ziņas gan par rīcībspējas ierobežojumu un tā apjomu, gan arī ziņas par aizgādni.
II) Invaliditātes informatīvajā sistēmā biedrība pārliecinās par a)personas atbilstību invaliditātes statusam un b)pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību.
Saskaņā ar noteikumu projekta 15.punktā noteikto, ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav redzama pazīme par garīga traucējumu esamību un biedrības rīcībā nav datu par personas funkcionēšanas ierobežojuma veidu, persona pēc biedrības pieprasījuma iesniedz psihiatra izziņu, kas apliecina, ka personai ir garīga rakstura traucējumi. Šāds risinājums piemērojams tikai izņēmuma gadījumā, tomēr šāds noregulējums tiesību aktā ir vajadzīgs, jo saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) sniegto informāciju un izmēģinājumprojekta laikā biedrības secināto, ir sastopami gadījumi, kad Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīme par personas funkcionālā traucējuma (t.i. garīga rakstura traucējumiem) veidu nav ievadīta. Piemēram, ja invaliditāte personai noteikta līdz 2012.gadam (kad nedarbojās Invaliditātes informatīvā sistēma) un personai invaliditāte bija noteikta "uz mūžu", līdz ar to persona atkārtoti VDEĀVK nav vērsusies un šāda pazīme par funkcionālā ierobežojuma veidu sistēmā nav ievadīta. Noteikumu projekta 16.punkts paredz, ka biedrība izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda personas atbilstību pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, veic personas vajadzību izvērtējumu (pielikumā) un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: a) par pakalpojuma piešķiršanu vai b) par personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai, ja beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums (turpmākā darbības gadījumos, kad rinda ir pienākusi, atrunātas noteikumu projekta 17.punktā), c) par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.
Noteikumu projekta 17.punkts nosaka, kādas darbības veicamas, kad pienākusi pakalpojuma saņemšanas rinda - proti, biedrība, pienākot pakalpojuma saņemšanas rindai, pārbauda, vai personai ir tiesības saņemt pakalpojumu; uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūta informāciju par pakalpojuma saņemšanas rindas pienākšanu (biedrība informāciju, atbilstoši Paziņošanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, personai paziņo uz tās deklarēto adresi, vienlaikus, ņemot vērā mērķa grupas specifiku un to, ka biedrības rīcībā ir personas iesniegums, kurā persona iepriekš ir norādījusi savu kontaktinformāciju un arī faktisko adresi, biedrība personai nodod informāciju iespējamos veidos); izslēdz personu no pakalpojuma saņēmēju rindas, ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai atsakās saņemt pakalpojumu, vai arī mēneša laikā no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas persona nesazinās ar biedrību.
Saskaņā ar noteikumu projekta 18.punktu pēc noteikumu projekta 16.punktā minētā lēmuma pieņemšanas biedrība slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un atbalsta personu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – atbalsta persona). Līgums nosaka tiesiskās attiecības starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu un tas vienlaikus ir dokuments, kas tiek uzrādīts arī trešajām personām (piemēram, bankā, apmeklējot valsts vai pašvaldību iestādes, ārstniecības iestādes u.c.), jo attiecīgā pakalpojuma sniedzējam tas ļauj pārliecināties, ka kopā ar atbalstāmo personu atnākusī persona ir biedrības darbinieks, kas atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniedz pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā (kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 43.punkts).
Noteikumu projekta 19.punkts un 20.punkts paredz gadījumus, kad APLP pakalpojums var uz laiku tikt pārtraukts (19.punkts) vai pilnībā izbeigts (20.punkts). Noteikumu projekta 19.punktā minētajos gadījumos pakalpojumu pārtraukt nav pienākums, taču biedrībai ir šādas tiesības, ja, piemēram, persona ir ievietota kādā no punktā minētajām institūcijām (piemēram, slēgta tika ārstniecības iestādē brīdī, kad personai ir slimības saasinājums un faktiski brīva saruna ar personu konkrētajā situācijā nav iespējama, kā arī personai nav tādu aktivitāšu, kur konkrētajā brīdī būtu nepieciešams atbalsts), vai cita iemesla dēļ, kad pakalpojumu faktiski nodrošināt nav iespējams (piemēram, izmēģinājumprojekta laikā bija situācijas, kad persona periodiski mainīja tālruņa numuru un dzīvesvietu, un vairākas nedēļas biedrībai ar to nebija iespējams sazināties, taču, situācijai normalizējoties, persona pati ar biedrību atkal sazinājās un vēlējās turpināt saņemt pakalpojumu. Ņemot vērā pakalpojuma saņēmēju specifisko mērķa grupu, šādā situācijā uzreiz izbeigt pakalpojumu nebūtu samērīgi. Savukārt noteikumu projekta 20.punkts nosaka gadījumus, kad biedrībai ir pienākums pieņem administratīvo aktu par pakalpojuma izbeigšanu pilnībā. Noteikumu projekta 21.punkts paredz, ka personas iesniegumu, personas vajadzību izvērtējumu un biedrības lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu biedrība glabā piecus gadus no pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas dienas, kas nepieciešams sniegtā pakalpojuma atbilstības kontroles un pēcpārbaudes nodrošināšanai (ņemot vērā to, ka pakalpojuma nodrošināšanai deleģējuma ietvaros, atbilstoši Noteikumu projekta 2.punktam, paredzētos valsts budžeta līdzekļus biedrībai piešķir Labklājības ministrija, kā arī saskaņā ar Noteikumu projekta 3., 4. un 5.punktu ministrija kontrolē finanšu līdzekļu izlietojumu, un Valsts kontrole veic uzraudzību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, tad uzglabāšana nepieciešama minēto apsvērumu dēļ, lai vajadzības gadījumā uzraugošās iestādes var izprasīt nepieciešamo informāciju.
Noteikumu projekta 22.punkts paredz, ka biedrības amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt biedrības direktoram. Biedrības direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi tiek nodrošināta biedrības lēmumu tiesiskuma kontrole. Šāds apstrīdēšanas un pārsūdzības modelis (kas ir izņēmums no no Administratīvā procesa likuma 76.panta otrajā daļā noteiktās standarta procedūras, saskaņā ar kuru administratīvo aktu apstrīd padotības kārtībā augstākā iestādē (kas šajā gadījumā būtu Labklājības ministrija). Savukārt Noteikumu projekta 22.punkts paredz, ka apstrīdēšanas kārtībā lietu izskata biedrības direktors. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka APLP pakalpojuma saņēmēja mērķgrupa ir specifiska un jūtīga - proti, tās ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuru dēļ personai ir noteikta ļoti smaga (I grupa) vai smaga (II grupa) invaliditāte. Pakalpojuma būtība saistīta ar sensitīvu datu apstrādi (t.i., sniedzot personai pakalpojumu, tiek iegūta sensitīva informācija, kas nereti saistīta ne tikai ar ģimenes situāciju, personas individuāli risināmajiem jautājumiem (piemēram, finanses, veselība un ģimenes situācija), bet arī ar tās psihiskās veselības stāvokli. Lai apstrīdēšanas kārtībā pēc būtības izvērtētu lietu, visi šie personas dati būtu nododami citai iestādei - Labklājības ministrijai, kas kā tiešās pārvaldes iestāde pamatā strādā ar sociālās politikas izstrādi, taču ministrijas darbinieki salīdzinājumā ar biedrības darbiniekiem nav apmācīti darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir sarežģīta un specifiska funkcionālo traucējumu grupa. Visu sensitīvo datu nodošana ministrijai radītu riskus datu pārmērīgai apstrādei. Tāpat jāņem vērā, ka biedrība kā pakalpojuma sniedzējs atrodas “tuvāk” pakalpojuma saņēmējam, un salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes iestādi, spēs apstrīdēšanas kārtībā un piemērotā veidā sarunāties ar personu par tās iebildumiem un jautājumiem, kādēļ biedrības lēmums tās ieskatā ir pieņemts nekorekti. Tāpat jāņem vērā, ka persona var apstrīdēt ne tikai lēmumu, bet arī faktisko rīcību, ko izdarīt turpat biedrībā būs tai daudz ērtāk, ja gadījumā personai rastos iebildumi vai sūdzība par kāda darbinieka faktisko rīcību. Pretējā gadījumā formāla procedūra un rakstiska dokumentu aprite personai ar Labklājības ministriju varētu tai radīt papildu spriedzi un neizpratni. Līdz ar to konkrētā sociālā pakalpojuma gadījumā piemērotāks un efektīvāks risinājums ir apstrīdēšanas kārtībā lietu izskatīt pie biedrības direktora.
Noteikumu projekta noslēguma jautājumu 23.punkts nosaka, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem un III invaliditātes grupu pakalpojumu var saņemt no 2026. gada 1. janvāra. Šāds regulējums atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 59.punktam. Tāpat minētais likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim pašvaldība atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu minētajām personu grupām var nodrošināt par saviem līdzekļiem. Noteikumu projekta 24.punkts nosaka, ka līdz attiecīgu grozījumu Invaliditātes likuma 3.1 pantā, kas ļauj biedrībai apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļautos datus par invaliditāti, spēkā stāšanās dienai biedrībai ir tiesības izprasīt no VDEĀVK informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam un garīga rakstura traucējumu esamību. Tādējādi VDEĀVK un biedrība sazinās savstarpēji, bet neapgrūtina pašu personu ar vēršanos VDEĀVK pēc invaliditātes lēmuma noraksta.
Noteikumu projekta 25.punkts nosaka, ka šo noteikumu 5. punktā minētos uzdevumus biedrība veic pēc Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas attiecīgās sadaļas darbības uzsākšanas. Līdz tam biedrība attiecīgo informāciju sniedz šo noteikumu 3. punktā minētajā līgumā noteiktajā kārtībā. Par valsts budžeta līdzekļiem 2024.gadā plānots izveidot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā moduli APLP pakalpojumam, un pēc moduļa izveides biedrība atskaites Labklājības ministrijai sniegs ar sistēmas starpniecību.
Pielikumā esošais izvērtēšanas instruments "Personas vajadzību izvērtējums" ir izveidots, lai sarunas laikā ar atbalstāmo personu (pēc iesnieguma saņemšanas un formālo kritēriju pārbaudes, t.i., invaliditātes statuss un garīga rakstura traucējumu esamība) palīdzētu biedrības darbiniekam noteikt atbalsta nepieciešamību lēmumu pieņemšanā un saprastu iespējamo atbalsta līmeni personai. Pielikumā esošais personas vajadzību izvērtējums ir dokuments, uz kura pamata biedrības amatpersona gatavo lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.
Sarunas mērķis ir izpētīt iespējas palīdzēt personai pieņemt apzinātus ikdienas lēmumus ar to atbalsta līmeni, kas nepieciešams, un neveikt nevajadzīgus ierobežojumus. Vēlams, ka personu intervē vienatnē, tomēr tas ne vienmēr ir iespējams. Gadījumos, kad tas ir iespējams, asistentam/ radiniekam vai citai personai, kas ierodas vizītē, jālūdz atstāt biedrības darbinieku divatā ar personu. Ja tas nav iespējams (piemēram, personai ir problēmas ar komunikāciju un viņas pavadošā persona/ radinieks varētu labāk sniegt vajadzīgo personas gribas un izvēles interpretāciju, vai šī pavadošā persona/ radinieks ir personas likumīgais pārstāvis, vai persona pati lūdz, lai saruna notiktu šīs personas klātbūtnē), tas tiek piefiksēts veidlapas augšējā daļā. Komentāru sadaļā var izdarīt piezīmes, ja personas viedoklis par noteiktām pozīcijām atšķiras no pavadošās personas/ radinieka skatupunkta.
Gadījumos, kad personai ir ierobežota rīcībspēja, ir svarīgi pārbaudīt, kādās jomās un apmērā rīcībspēja ir ierobežota (Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā https://latvija.gov.lv).
Pēc izvērtēšanas biedrības darbinieks atzīmē ieteikumus pakalpojuma piešķiršanai (kas tālāk ir pamats biedrības amatpersonas šo noteikumu 17.punktā minētā lēmuma pieņemšanai.
Izvērtējumā iekļautās jomas ir tās dzīves jomas, kurās izvērtējuma rezultātā tiks sniegts atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums.
Iekļautie jautājumi attiecas uz tipiskajiem lēmumiem, kas, balstoties uz atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātiem, personām ar GRT ir jāpieņem regulāri.
Jautājumi tiek pārrunāti sarunas laikā ar personu, kur biedrības darbinieks vada sarunu, un persona pati novērtē sev nepieciešamā atbalsta līmeni (ja nepieciešams, ar biedrības darbinieka vai pavadošās personas/ radinieka palīdzību).
Personai nav obligāti jāatbild uz visiem jautājumiem (ja konkrētie jautājumi neattiecas uz personas dzīvi). Šajos gadījumos darbinieks komentāru sadaļā ievieto piezīmi “neattiecas”.
Ja jautājumi personai šķiet pārāk sarežģīti, tie jāmēģina pārformulēt vieglā valodā un, nepieciešamības gadījumā, jāsniedz kādi piemēri.
Komentāros būtu jāiekļauj papildus informācija, piemēram, kāds tieši atbalsts personai ir vajadzīgs šajā jautājumā.
Daži no jautājumiem varētu izcelt problemātiskas tēmas, piemēram, ja cilvēks domā, ka var, grib un ir gatavs pats pieņemt lēmumus, bet viņa atbalsta loks nav ļāvis viņam pieņemt šos lēmumus, vai domā, ka tas varētu nebūt droši (arī tam vajadzētu būt atzīmētam komentāru sadaļā).
Pēc sarunas ar atbalstāmo personu biedrības darbinieks veidlapas noslēgumā izdara secinājumus un sniedz ieteikumus pakalpojuma piešķiršanai par atbalsta jomām, intensitātes līmeni un apjomu, kas tālāk jau ir pamats biedrības amatpersonas lēmumam (administartīvajam aktam) par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu.
Gadījumos, kad personai ir ierobežota rīcībspēja, ir svarīgi pārbaudīt, kādās jomās un apmērā rīcībspēja ir ierobežota (Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā https://latvija.gov.lv).
Pēc izvērtēšanas biedrības darbinieks atzīmē ieteikumus pakalpojuma piešķiršanai (kas tālāk ir pamats biedrības amatpersonas šo noteikumu 17.punktā minētā lēmuma pieņemšanai.
Izvērtējumā iekļautās jomas ir tās dzīves jomas, kurās izvērtējuma rezultātā tiks sniegts atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums.
Iekļautie jautājumi attiecas uz tipiskajiem lēmumiem, kas, balstoties uz atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātiem, personām ar GRT ir jāpieņem regulāri.
Jautājumi tiek pārrunāti sarunas laikā ar personu, kur biedrības darbinieks vada sarunu, un persona pati novērtē sev nepieciešamā atbalsta līmeni (ja nepieciešams, ar biedrības darbinieka vai pavadošās personas/ radinieka palīdzību).
Personai nav obligāti jāatbild uz visiem jautājumiem (ja konkrētie jautājumi neattiecas uz personas dzīvi). Šajos gadījumos darbinieks komentāru sadaļā ievieto piezīmi “neattiecas”.
Ja jautājumi personai šķiet pārāk sarežģīti, tie jāmēģina pārformulēt vieglā valodā un, nepieciešamības gadījumā, jāsniedz kādi piemēri.
Komentāros būtu jāiekļauj papildus informācija, piemēram, kāds tieši atbalsts personai ir vajadzīgs šajā jautājumā.
Daži no jautājumiem varētu izcelt problemātiskas tēmas, piemēram, ja cilvēks domā, ka var, grib un ir gatavs pats pieņemt lēmumus, bet viņa atbalsta loks nav ļāvis viņam pieņemt šos lēmumus, vai domā, ka tas varētu nebūt droši (arī tam vajadzētu būt atzīmētam komentāru sadaļā).
Pēc sarunas ar atbalstāmo personu biedrības darbinieks veidlapas noslēgumā izdara secinājumus un sniedz ieteikumus pakalpojuma piešķiršanai par atbalsta jomām, intensitātes līmeni un apjomu, kas tālāk jau ir pamats biedrības amatpersonas lēmumam (administartīvajam aktam) par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izmēģinājumprojekta ietvaros tika izskatīta iespēja atbalstītās lemtspējas institūtu integrēt kāda jau esoša tiesību aizsardzības mehānisma (aizgādnis) vai sociālā pakalpojuma ietvaros (piemēram, sociālais mentors, asistents pašvaldībā) u.c., tomēr tika secināts kā šāds neatkarīgs sociālais pakalpojums ir vispiemērotākais un efektīvākais ANO Konvencijas 12.panta mērķu sasniegšanā
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personu ar garīga rakstura traucējumiem
Ietekmes apraksts
APLP pakalpojums nodrošinās atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu un nepieciešamos pasākumus, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu tāda atbalsta pieejamību, kas tām nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi pakalpojums sekmēs personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus respektējot personas tiesības, gribu un izvēles.
Juridiskās personas
- Biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda""
Ietekmes apraksts
Biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"" nodrošinās APLP pakalpojumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Personu ar garīga rakstura traucējumiem
neietekmē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
38 556,96
Biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda""
palielinās
Vērtības nozīme:
9,62
9.62 euro/ h, t.sk. darba devēja VSAOI 23,59%
167,00
vidēji 167 h mēnesī
2
2 speciālisti
12
12 mēneši
38 556,96
Pakalpojuma grāmatvedības uzskaite un izdevumu plānošana, lietvedības organizēšana u.c. administratīvās darbības, kas kopā novērtētas kā 2 pilnas slodzes
Kopā
38 556,96
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
84 841
0
629 415
0
629 321
629 321
2.1. valsts pamatbudžets
0
84 841
0
629 415
0
629 321
629 321
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-84 841
0
-629 415
0
-629 321
-629 321
3.1. valsts pamatbudžets
0
-84 841
0
-629 415
0
-629 321
-629 321
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
84 841
0
629 415
0
629 321
629 321
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Noteikumu projekts tiks finansēts no Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pamatbudžeta apakšprogrammā 05.01.00. "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" (turpmāk – apakšprogramma 05.01.00.) plānotā finansējuma saskaņā ar 2023. gada 9. martā Saeimā pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” un Informatīvo ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam”, t.sk.:
apakšprogrammā 05.01.00 plānotais finansējums izdevumiem subsīdijām un dotācijām 2023. gadā 84 841 euro1, 2024. gadā 510 835 euro2, 2025. gadā un turpmāk ik gadu 629 321 euro3;
apakšprogrammai 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" plānotais finansējums izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 2024. gadā 118 580 euro4.
Piezīmes (finanšu avots):
12023. gadā finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts no sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem (pakalpojums institūcijā) plānotā finansējuma prognozējamās neizpildes 2023. gadā. Minētajam pakalpojumam (finanšu avotam) 2023.gadā nav izdevies piesaistīt pakalpojuma sniedzēju kā rezultātā 2023. gadā veidojas plānotā finansējuma prognozējamais atlikums, kas 2023.gadā tiks novirzīts Noteikumu projekta citu labklājības nozarei neatliekamu pasākumu un pakalpojumu finansēšanai;
2 2024. gadā finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts pārdalot finansējumu 230 313 euro apmērā no LM 2023.–2025. gada prioritārajam pasākumam "Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai (rindu mazināšanai)" (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 38.2. apakšpunkts) un 280 522 euro no 2022.-2024. gada prioritārajam pasākumam "Tehniskā palīglīdzekļa – skābekļa koncentratora pieejamības nodrošināšana” (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 39.1. apakšpunkts) piešķirtajiem līdzekļiem;
3 2025. gadā un turpmāk ik gadu finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts pārdalot finansējumu 230 219 euro apmērā no LM 2023.–2025. gada prioritārajam pasākumam "Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai (rindu mazināšanai)" (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 38.2. apakšpunkts) un 399 102 euro no 2022. – 2024. gada prioritārajam pasākumam "Tehniskā palīglīdzekļa – skābekļa koncentratora pieejamības nodrošināšana” (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 39.1. apakšpunkts) piešķirtajiem līdzekļiem;
42024. gadā finansējums pakalpojuma īstenošanai tiks nodrošināts pārdalot finansējumu 118 580 euro apmērā no LM 2022.–2024. gada prioritārajam pasākumam "Tehniskā palīglīdzekļa – skābekļa koncentratora pieejamības nodrošināšana” (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 39.4. apakšpunkts) piešķirtajiem līdzekļiem.
*2023. gadā finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts no sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem (pakalpojums institūcijā) plānotā finansējuma prognozējamās neizpildes 2023. gadā. Minētajam pakalpojumam (finanšu avotam) 2023.gadā nav izdevies piesaistīt pakalpojuma sniedzēju kā rezultātā 2023. gadā veidojas plānotā finansējuma prognozējamais atlikums, kas 2023.gadā tiks novirzīts citu labklājības nozarei neatliekamu pasākumu un pakalpojumu finansēšanai.
Detalizēti aprēķini pielikumā "Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanai nepieciešamais finansējums un rezultatīvie rādītāji 2023., 2024. gadā, 2025. gadā un turpmāk ik gadu".
apakšprogrammā 05.01.00 plānotais finansējums izdevumiem subsīdijām un dotācijām 2023. gadā 84 841 euro1, 2024. gadā 510 835 euro2, 2025. gadā un turpmāk ik gadu 629 321 euro3;
apakšprogrammai 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" plānotais finansējums izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 2024. gadā 118 580 euro4.
Piezīmes (finanšu avots):
12023. gadā finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts no sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem (pakalpojums institūcijā) plānotā finansējuma prognozējamās neizpildes 2023. gadā. Minētajam pakalpojumam (finanšu avotam) 2023.gadā nav izdevies piesaistīt pakalpojuma sniedzēju kā rezultātā 2023. gadā veidojas plānotā finansējuma prognozējamais atlikums, kas 2023.gadā tiks novirzīts Noteikumu projekta citu labklājības nozarei neatliekamu pasākumu un pakalpojumu finansēšanai;
2 2024. gadā finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts pārdalot finansējumu 230 313 euro apmērā no LM 2023.–2025. gada prioritārajam pasākumam "Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai (rindu mazināšanai)" (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 38.2. apakšpunkts) un 280 522 euro no 2022.-2024. gada prioritārajam pasākumam "Tehniskā palīglīdzekļa – skābekļa koncentratora pieejamības nodrošināšana” (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 39.1. apakšpunkts) piešķirtajiem līdzekļiem;
3 2025. gadā un turpmāk ik gadu finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts pārdalot finansējumu 230 219 euro apmērā no LM 2023.–2025. gada prioritārajam pasākumam "Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai (rindu mazināšanai)" (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 38.2. apakšpunkts) un 399 102 euro no 2022. – 2024. gada prioritārajam pasākumam "Tehniskā palīglīdzekļa – skābekļa koncentratora pieejamības nodrošināšana” (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 39.1. apakšpunkts) piešķirtajiem līdzekļiem;
42024. gadā finansējums pakalpojuma īstenošanai tiks nodrošināts pārdalot finansējumu 118 580 euro apmērā no LM 2022.–2024. gada prioritārajam pasākumam "Tehniskā palīglīdzekļa – skābekļa koncentratora pieejamības nodrošināšana” (MK 15.08.2023. Protokola Nr. Nr.40/43.§ 39.4. apakšpunkts) piešķirtajiem līdzekļiem.
Nr. p. k. | Apakšprogramma | rādītājs | 2023.gads* | 2024.gads | 2025.gads |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
2 | 05.01.00 | Saņēmēju skaits gadā kopā (unikālās personas) | 51 | 308 | 386 |
3 | 05.01.00 | APLP pakalpojuma apjoms kopā gadā (h) | 4 554 | 27 420 | 33 780 |
4 | 05.01.00 | APLP pakalpojuma cena par 1 h, euro | 18,63 | 18,63 | 18,63 |
5 | 05.01.00 | APLP pakalpojuma kopējās izmaksas gadā (noapaļots ar 0 (nulle) zīmēm aiz komata), euro |
84 841 | 510 835 | 629 321 |
6 | 97.02.00 | SPOLIS pilnveidošana, euro | 0 | 118 580 | 0 |
7 | x | Izdevumi kopā, euro | 84 841 | 629 415 | 629 321 |
*2023. gadā finansējums pakalpojumam tiks nodrošināts no sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem (pakalpojums institūcijā) plānotā finansējuma prognozējamās neizpildes 2023. gadā. Minētajam pakalpojumam (finanšu avotam) 2023.gadā nav izdevies piesaistīt pakalpojuma sniedzēju kā rezultātā 2023. gadā veidojas plānotā finansējuma prognozējamais atlikums, kas 2023.gadā tiks novirzīts citu labklājības nozarei neatliekamu pasākumu un pakalpojumu finansēšanai.
Detalizēti aprēķini pielikumā "Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanai nepieciešamais finansējums un rezultatīvie rādītāji 2023., 2024. gadā, 2025. gadā un turpmāk ik gadu".
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 14.punktā doto deleģējumu Ministru kabinetam (likumprojekts Nr: 222/Lp14. Grozījumi likumā izsludināti 2023.gada 17.oktobrī un stāsies spēkā 2023.gada 31.oktobrī).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Apraksts
Noteikumu projekts sekmē ANO Konvencijas 12.panta saistību izpildi
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda""Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Labklājības ministrija un biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"" 13. un 20.septembrī organizēja diskusiju un apspriedi par Noteikumu projektu.
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/3b135c68-3cb2-4504-bd50-c0bf4c84fa93
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā oficiāli atzinumi netika saņemti, taču APLP pakalpojuma saturs un modelis ir apspriests gan Invaliditātes lietu nacionālās padomes sastāvā 2022.gada 4.ceturksnī, gan arī par pakalpojuma izveidi, iesaistot valsts iestādes, Tiesībsarga un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, diskutēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, veidojot deleģējuma normu likumprojektā Grozījumi Sociālo un pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Nr: 222/Lp14), tāpat pakalpojuma izveidei atbalstu paudis Latvijas Republikas tiesībsargs https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2023/06/par-likumprojekta-virzibu-saeima-2.pdf
Vienlaikus jāatzīmē, ka APLP pakalpojuma modeļa izstrāde (kas inkorporēta Noteikumu projektā) notika izmēģinājumprojekta laikā, kuru laikā mērķa grupa - personas ar garīga rakstura traucējumiem noslēgumā aizpildīja dzīves kvalitātes anketas, kas liecināja, ka pakalpojums ir nepieciešams un būtiski uzlabojis personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitāti un mērķa grupa atbalsta šāda pakalpojuma modeļa izveidi -piemēram, personas atrada darbu,uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi, iemācījās rīkoties ar naudu un spēja plānot budžetu, maksāt rēķinus, tika sakārtoti dažādi juridiski jautājumi u.c.
Vienlaikus jāatzīmē, ka APLP pakalpojuma modeļa izstrāde (kas inkorporēta Noteikumu projektā) notika izmēģinājumprojekta laikā, kuru laikā mērķa grupa - personas ar garīga rakstura traucējumiem noslēgumā aizpildīja dzīves kvalitātes anketas, kas liecināja, ka pakalpojums ir nepieciešams un būtiski uzlabojis personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitāti un mērķa grupa atbalsta šāda pakalpojuma modeļa izveidi -piemēram, personas atrada darbu,uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi, iemācījās rīkoties ar naudu un spēja plānot budžetu, maksāt rēķinus, tika sakārtoti dažādi juridiski jautājumi u.c.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
neietekmē
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
neietekmē
Labklājības ministrija
neietekmē
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Nē
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
Nē
Labklājības ministrija
Nē
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Institūciju rīcībā esošos datus izmantos biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"", taču institūcijām netiks radīts papildu administratīvais slogs. Fizisko personu reģistra datus biedrība iegūs, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās sistēmas Fizisko personu reģistrs informācijas sistēmas lietotāju saskarni “Personu datu pārlūks”. Savukārt par invaliditātes statusu biedrība pārliecināsies Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas uzturētajā informācijas sistēmā Invaliditātes informatīvā sistēma. Labklājības ministrija veiks SPSPL deleģētās funkcijas izpildes uzraudzību un nodrošinās norēķinus par pakalpojumu (t.sk., pakalpojuma finanšu un statistikas atskaišu apstrāde, naudas plūsmas nodrošināšana). LM šos uzdevumus veiks bez papildu finansējuma ar LM esošiem personāla resursiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmē sociālo pakalpojumu attīstību, jo APLP pakalpojums kā jauns sociālā pakalpojuma veids papildina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto iedzīvotājiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Vienlaikus APLP pakalpojums sekmē ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti ieviešanu, jo sekmē personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi sabiedrībā un mazina institucionalizācijas riskus.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektam ir ietekme uz informācijas sistēmu izmantošanu. Biedrība, lai pārliecinātos par pakalpojuma pieprasītāja atbilstību obligātajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, izmantos Fizisko personu reģistrā ievietotos datus (ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu, deklarētās dzīvesvietas adresi, Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu, par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kā arī ziņas par aizgādni) un Invaliditātes informācijas sistēmā ievietos datus (invaliditātes grupa un garīga rakstura traucējumu esamība), kā arī APLP pakalpojumam tiks izveidots atsevišķs modulis (biedrības atskaišu sagatavošanai Labklājības ministrijai un pakalpojuma saņēmēju uzskaitei) Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts sekmē personu ar garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību īstenošanu un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izmēģinājumprojekta rezultāti liecināja, ka personu, kas saņēma APLP pakalpojumu, psihiskā veselība uzlabojās un kļuva stabilāka, piemēram, mazinājās trauksme un retāk bija nepieciešama stacionēšana.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmē personu ar garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību ievērošanu
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Biedrība apstrādās šādus personu datus, lai pārbaudītu personas atbilstību obligātajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem:
(I) Iesniegumā pakalpojuma saņemšanai persona norāda šādus savus datus (noteikumu projekta 12.punkts):
1) vārds, uzvārds, personas kods - pēc šīs informācijas biedrība pārliecināsies Fizisko personu reģistrā par personas identitāti;
2) faktiskās dzīvesvietas adrese - saskaņā ar pakalpojuma uzbūvi, personai atbalsts lēmumu pieņemšanā tiek sniegts tajā vietā, kur persona pēc šāda atbalsta izsaka vajadzību (tas var būt gan biedrības birojā, personas mājās vai citur). Lai persona ar garīga rakstura traucējumiem justu drošību un spētu sadarboties ar pakalpojuma sniedzēju, personas nereti izsaka vēlmi pakalpojumu saņemt savā dzīvesvietā, sev pazīstamos un pierastos apstākļos (to apliecina izmēģinājumprojekts), tādēļ faktiskās dzīvesvietas adrese nepieciešama, lai atbalsta persona ir informēta, kādā adresē tā var apmeklēt atbalstāmo personu;
3) kontaktinformācija - persona pati norāda, kādā veidā tā vēlas, lai biedrība ar to sazinās. Saziņas veids, kas var būt, piemēram, elektroniskais pasts, telefona numurs, nepieciešams, lai vienotos par tikšanās laikiem;
4) invaliditātes pazīme - persona iesniegumā norāda, vai tai ir noteikta invaliditāte, kas ir viens no obligātajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Par informācijas autentiskumu biedrība pārliecināsies un to pārbaudīs VDEĀVK Invaliditātes informatīvajā sistēmā (t.i., vai invaliditātes statuss ir spēkā un kāda ir personai noteiktā invaliditātes grupa).
Tiesiskais pamats datu subjektu (pilngadīgās personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta invaliditāte) personas datu un veselības datu apstrādei atbilstības pārbaudei obligātajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 14. punkts, 14. panta trešā daļa, un noteikumu projekta 7. punkts un 16.1. apakšpunkts.
(II) Pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība (noteikumu projekta 14.punkts):
(II.1.) Fizisko personu reģistrā iegūst ziņas (noteikumu projekta 14.1.apakšpunkts) par:
5) personas valstisko piederību un tās veidu, kā arī Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu - biedrībai nepieciešams iegūt ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu, kā arī par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu, jo atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantā noteiktajam tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem ir noteiktām personu grupām;
6) deklarētās dzīvesvietas adresi - ziņas par deklarētās dzīvesvietas adresi nepieciešamas, lai negatīva administratīvā akta (atteikuma) pieņemšanas gadījumā personai biedrība pieņemto lēmumu paziņotu uz personas deklarēto adresi, vai pakalpojuma rindas pienākšanas gadījumā personai to paziņotu;
7) par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kā arī ziņas par aizgādni - informāciju par to, kādās jomās un kādā apmērā personai rīcībspēja ir ierobežota, kā arī informāciju par aizgādni nepieciešams noskaidrot, jo saskaņā ar Noteikumu projekta 10.punktu, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tad tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar APLP pakalpojuma sniegšanas jomas (t.i., tiesību un interešu aizstāvība; finanses; ikdienas dzīve; veselības aprūpe; sociālā aprūpe; atbalsta loka veidošana), pakalpojumu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu.
(II.2) Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās par personai noteikto invaliditātes grupu un pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību (noteikumu projekta 14.2.apakšpunkts):
8) invaliditātes grupa - dati nepieciešami, jo saskaņā ar Saeimā 2023.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu sociālās palīdzības likumā (likumprojekts izsludināts 2023.gada 17.oktobrī) no 2023.gada 1.novembra APLP pakalpojumu var saņemt tikai personas ar I vai II invaliditātes grupu (savukārt ar III invaliditātes grupu pakalpojumu varēs saņemt no 2026.gada 1.janvāra);
9) garīga rakstura traucējumi - tas ir viens no funkcionālā traucējuma veidiem, ko vienlaikus ar invaliditātes noteikšanu Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīmē VDEĀVK (pie citiem funkcionālā traucējuma veidiem pieder redzes, dzirdes vai kustību traucējumi). Attiecīgi pakalpojumu var piešķirt tikai tad, ja personai ir konstatēti garīga rakstura traucējumi. APLP pakalpojuma metodika, atbilstoši ANO Konvencijas 12.pantam, paredzēta tieši personām ar garīga rakstura traucējumiem to tiesībspējas un rīcībspējas nodrošināšanai. Šādu datu nepieciešamības pamatojums izriet no pakalpojuma būtības.
III Dati, kas minēti noteikumu projekta pielikumā:
10) personas rīcībspējas ierobežojums - dati nepieciešami, jo saskaņā ar noteikumu projekta 10.punktu, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar APLP pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalstu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Piemēram, ja tiesa rīcībspēju personai ierobežojusi finanšu jomā (maksājumu veikšana, darījumu slēgšana) un šajā jomā personai nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, tad svarīgi, lai APLP pakalpojuma sniedzējs un pati atbalstāmā persona par to ir vienojušies ar personas aizgādni.
11) Aizgādņa vārds, uzvārds - noteikumu projekta 10.punktā minētās aizgādņa piekrišanas saņemšanai biedrībai nepieciešams zināt konkrēto personu, kuras aizgādnībā atbalstāmā persona atrodas.
Tiesiskais pamats biedrībai apstrādāt noteikumu projektā minēto datu subjektu personas datus ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 14.punktā, 2.4 daļā un šo noteikumu projekta 14.1. un 14.2.apakšpunktā un 16. punktā.
Personas iesniegumu, personas vajadzību izvērtējumu un biedrības lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu biedrība ievieto personas lietā un glabā piecus gadus no pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas dienas.
(I) Iesniegumā pakalpojuma saņemšanai persona norāda šādus savus datus (noteikumu projekta 12.punkts):
1) vārds, uzvārds, personas kods - pēc šīs informācijas biedrība pārliecināsies Fizisko personu reģistrā par personas identitāti;
2) faktiskās dzīvesvietas adrese - saskaņā ar pakalpojuma uzbūvi, personai atbalsts lēmumu pieņemšanā tiek sniegts tajā vietā, kur persona pēc šāda atbalsta izsaka vajadzību (tas var būt gan biedrības birojā, personas mājās vai citur). Lai persona ar garīga rakstura traucējumiem justu drošību un spētu sadarboties ar pakalpojuma sniedzēju, personas nereti izsaka vēlmi pakalpojumu saņemt savā dzīvesvietā, sev pazīstamos un pierastos apstākļos (to apliecina izmēģinājumprojekts), tādēļ faktiskās dzīvesvietas adrese nepieciešama, lai atbalsta persona ir informēta, kādā adresē tā var apmeklēt atbalstāmo personu;
3) kontaktinformācija - persona pati norāda, kādā veidā tā vēlas, lai biedrība ar to sazinās. Saziņas veids, kas var būt, piemēram, elektroniskais pasts, telefona numurs, nepieciešams, lai vienotos par tikšanās laikiem;
4) invaliditātes pazīme - persona iesniegumā norāda, vai tai ir noteikta invaliditāte, kas ir viens no obligātajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. Par informācijas autentiskumu biedrība pārliecināsies un to pārbaudīs VDEĀVK Invaliditātes informatīvajā sistēmā (t.i., vai invaliditātes statuss ir spēkā un kāda ir personai noteiktā invaliditātes grupa).
Tiesiskais pamats datu subjektu (pilngadīgās personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta invaliditāte) personas datu un veselības datu apstrādei atbilstības pārbaudei obligātajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 14. punkts, 14. panta trešā daļa, un noteikumu projekta 7. punkts un 16.1. apakšpunkts.
(II) Pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība (noteikumu projekta 14.punkts):
(II.1.) Fizisko personu reģistrā iegūst ziņas (noteikumu projekta 14.1.apakšpunkts) par:
5) personas valstisko piederību un tās veidu, kā arī Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu - biedrībai nepieciešams iegūt ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu, kā arī par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu, jo atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantā noteiktajam tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem ir noteiktām personu grupām;
6) deklarētās dzīvesvietas adresi - ziņas par deklarētās dzīvesvietas adresi nepieciešamas, lai negatīva administratīvā akta (atteikuma) pieņemšanas gadījumā personai biedrība pieņemto lēmumu paziņotu uz personas deklarēto adresi, vai pakalpojuma rindas pienākšanas gadījumā personai to paziņotu;
7) par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kā arī ziņas par aizgādni - informāciju par to, kādās jomās un kādā apmērā personai rīcībspēja ir ierobežota, kā arī informāciju par aizgādni nepieciešams noskaidrot, jo saskaņā ar Noteikumu projekta 10.punktu, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tad tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar APLP pakalpojuma sniegšanas jomas (t.i., tiesību un interešu aizstāvība; finanses; ikdienas dzīve; veselības aprūpe; sociālā aprūpe; atbalsta loka veidošana), pakalpojumu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu.
(II.2) Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās par personai noteikto invaliditātes grupu un pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību (noteikumu projekta 14.2.apakšpunkts):
8) invaliditātes grupa - dati nepieciešami, jo saskaņā ar Saeimā 2023.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu sociālās palīdzības likumā (likumprojekts izsludināts 2023.gada 17.oktobrī) no 2023.gada 1.novembra APLP pakalpojumu var saņemt tikai personas ar I vai II invaliditātes grupu (savukārt ar III invaliditātes grupu pakalpojumu varēs saņemt no 2026.gada 1.janvāra);
9) garīga rakstura traucējumi - tas ir viens no funkcionālā traucējuma veidiem, ko vienlaikus ar invaliditātes noteikšanu Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīmē VDEĀVK (pie citiem funkcionālā traucējuma veidiem pieder redzes, dzirdes vai kustību traucējumi). Attiecīgi pakalpojumu var piešķirt tikai tad, ja personai ir konstatēti garīga rakstura traucējumi. APLP pakalpojuma metodika, atbilstoši ANO Konvencijas 12.pantam, paredzēta tieši personām ar garīga rakstura traucējumiem to tiesībspējas un rīcībspējas nodrošināšanai. Šādu datu nepieciešamības pamatojums izriet no pakalpojuma būtības.
III Dati, kas minēti noteikumu projekta pielikumā:
10) personas rīcībspējas ierobežojums - dati nepieciešami, jo saskaņā ar noteikumu projekta 10.punktu, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar APLP pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalstu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Piemēram, ja tiesa rīcībspēju personai ierobežojusi finanšu jomā (maksājumu veikšana, darījumu slēgšana) un šajā jomā personai nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, tad svarīgi, lai APLP pakalpojuma sniedzējs un pati atbalstāmā persona par to ir vienojušies ar personas aizgādni.
11) Aizgādņa vārds, uzvārds - noteikumu projekta 10.punktā minētās aizgādņa piekrišanas saņemšanai biedrībai nepieciešams zināt konkrēto personu, kuras aizgādnībā atbalstāmā persona atrodas.
Tiesiskais pamats biedrībai apstrādāt noteikumu projektā minēto datu subjektu personas datus ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 14.punktā, 2.4 daļā un šo noteikumu projekta 14.1. un 14.2.apakšpunktā un 16. punktā.
Personas iesniegumu, personas vajadzību izvērtējumu un biedrības lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu biedrība ievieto personas lietā un glabā piecus gadus no pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas dienas.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanai nepieciešamais finansējums un rezultatīvie rādītāji 2023., 2024. gadā, 2025. gadā un turpmāk ik gadu