Anotācija (ex-ante)

Lai gan Latvija 2012.gadā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, lai virzītos uz ANO Konvencijas 12.panta izpildi, tomēr ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Komiteja) 2017.gada 31.augustā pēc Latvijas pirmā nacionālā ziņojuma par ANO Konvencijas īstenošanu publicēja Noslēguma piezīmes, kurās secināja, ka 2012.gadā veiktie Civillikuma grozījumi attiecībā uz rīcībspēju saglabā diskriminējošus nosacījumus, tostarp pagaidu aizgādnību un daļēju rīcībspēju, aicinot Latviju “atcelt Civillikumā ietvertās tiesību normas par aizvietoto lēmumu pieņemšanu un atjaunot rīcībspēju pilnā apjomā visām personām ar invaliditāti, izmantojot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas respektē personas autonomiju, gribu un izvēli.[Atsauce: UN Committee on the Rights of Persons with Disabilities. Concluding Observations in relation to the initial report of Latvia. No. CRPD/C/LVA/CO/1. 31 August 2017, para. 20-21. Pieejams: http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fLVA%2fCO%2f1&Lang=en

Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, ir nepieciešams ieviest APLP pakalpojumu, kas nodrošina atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu un nepieciešamos pasākumus, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu tāda atbalsta pieejamību, kas tām nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi pakalpojums nepieciešams, lai sekmētu personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus respektējot  personas tiesības, gribu un izvēles.

Noteikumu projekta 1.punkts, atbilstoši deleģējumam, nosaka APLP pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalsta intensitātes līmeņus un apjomu, kā arī pakalpojuma piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.

Noteikumu projekta 2.-4.punkts paredz tiesisko regulējumu par valsts budžeta piešķiršanas kārtību pakalpojuma nodrošināšanai un līdzekļu izlietojumu biedrībai „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””, kā arī nosaka valsts pārvaldes deleģējuma līguma nosacījumus. Noteikumu projekta 5.punkts paredz nosacījumus par Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas izmantošanu pakalpojuma sniegšanā, kā arī biedrības pienākumus sniegt sabiedrībai informāciju par tās nodrošināto pakalpojumu. Noteikumu projekta 5.1.apakšpunkts paredz, ka biedrība  ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā normatīvajos aktos par Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu noteiktajā kārtībā un apjomā izveido un uztur datubāzi par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu. Datubāze par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumu, kā arī par tām sniegto pakalpojumu, tiek izveidota kā apakšsistēma atbilstoši Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas normatīvajam regulējumam, un lai normatīvais regulējums atbilstu datu apstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem,  Ministru kabineta noteikumi Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” tiks papildināti, norādot, ka šajā sistēmā ietilpst šāda datu bāze par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu (kā viena no Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas sadaļām), kā arī tiks norādīts šajā datu bāzē apstrādājamo datu apjoms, proti, konkrēti datu veidi, lai datu apstrādi uzskatītu par atbilstošu Datu regulai.
Noteikumu projekta 5.2.apakšpunktu biedrība sagatavo un, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, iesniedz ministrijai pārskatus par sniegto pakalpojumu. No Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta trešās daļas izriet, ka Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo datu apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus nosaka Ministru kabinets (2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi"). Savukārt minētā likuma 5. punktā noteikts, ka viens no Labklājības ministrijas uzdevumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir “šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā noteikto uzdevumu veikšanai veidot un uzturēt Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, kas ir valsts informācijas sistēma.” Attiecīgi Labklājības ministrijas pienākums veikt personas datu apstrādi datubāzē par personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu, ir noteikts pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 2.punktu, kas cita starpā nosaka, ka Labklājības ministrijas uzdevums ir organizēt šā likuma 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu (proti, finansējuma administrēšana biedrībai tiek balstīta, pamatojoties uz biedrības veikto  uzskaiti par personām, kurām sniegts pakalpojums un arī biedrības atskaišu organizēšana tiek veikta sistēmā). Vienlaikus noteikumu projekta izstrādes gaitā Datu valsts inspekcija konstatēja, ka tiesiskais pamatojums personas datu apstrādei konkrētā pakalpojuma nodrošināšanai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. panta pirmajā daļā nav atbilstošs Datu regulai, jo minētais likums izstrādāts krietni pirms Datu regulas pieņemšanas un neatbilst spēkā esošajiem personas datu apstrādi regulējošajiem normatīvajiem aktiem.  Līdz ar to, lai nodrošinātu atbilstību Datu regulai, būtu izstrādājami grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot tiesisko pamatojumu datu apstrādei sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. 

Noteikumu projekta II nodaļa (7.-11.punkts) nosaka pakalpojuma saņemšanas jomas, apjomu un atbalsta intensitātes līmeņus. Saskaņā ar noteikumu projekta 7.punktu APLP pakalpojuma tvērumā ietilpst konkrētas pakalpojuma sniegšanas jomas, kas tika aprobētas un precizētas APLP pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros: tiesību un interešu aizstāvības joma; finanšu joma; ikdienas dzīves joma; veselības aprūpes joma; sociālās aprūpes joma; atbalsta loka veidošana. Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes ikvienā no atbalsta sniegšanas jomām, bet ne atbalsta personas vai citu speciālistu griba un vēlmes. Līdz ar to APLP pakalpojums atšķiras no citiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar GRT vietā, bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Tāpat APLP pakalpojums sekmē personas iekļaušanos darbā, izglītībā un veicina tās patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.
Saskaņā ar ANO Komitejas Vispārējo komentāru Nr. 1 (2014) "Vienlīdzīgas tiesībspējas atzīšana" (Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/12_pants_vienlidziga_tiesibspejas_atzisana_1560509783.pdf), atbalstītā lēmumu pieņemšana raksturo tādu lēmumu pieņemšanas veidu, kur atbalstāmajai personai tiek sniegta nepieciešamā palīdzība un informācija lēmumu pieņemšanā, bet gala lēmuma pieņēmējs vienmēr ir pati atbalstāmā persona. Līdz ar to atbalstāmajai personai ir lielāka kontrole pār savu dzīvi, pati atbalstāmā persona ir izvēlējusies sev labākos risinājumus, kā rezultātā sniegtā palīdzība un atbalsts ir efektīvāks. Šie principi jāīsteno visos APLP pakalpojuma elementos, kas ietver uz personu vērstus un uz sadarbību balstītus izvērtējumus un plānus, attiecības ar atbalsta personu kā partneri lēmumu pieņemšanā, APLP pakalpojuma neatkarību no citām atbalsta sistēmām, stingrus noteikumus attiecībā uz sadarbību ar trešajām personām.
Noteikumu projekta 8.punkts regulē atbalsta intensitātes līmeni un atbilstoši tam noteikto pakalpojuma stundu apjomu, kas izriet no personas vajadzību izvērtējuma, kas tiek veikts saskaņā ar noteikumu projekta pielikumu. Saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu persona pakalpojumu var saņemt 12 mēnešus. Izmēģinājumprojekts liecināja, ka tas ir optimāls laiks, lai sociāli jūtīgai personu grupai - cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ļautu iegūt labākas lēmumu pieņemšanas prasmes, iemācītos un nostabilizētu konkrētus rīcības modeļus un izprastu savas rīcības sekas, nostabilizētu savu atbalsta loku, sakārtotu dažāda rakstura jautājumus. Tāpat saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu, izbeidzoties lēmumā norādītajam pakalpojuma piešķiršanas termiņam, pakalpojumu var piešķirt atkārtoti, veicot personas vajadzību izvērtējumu (aizpildot pielikumā ietverto personas vajadzību izvērtējumu). Tādējādi standarta situācijā persona pakalpojumu saņem vienu gadu (tas nav kalendārais gads, bet viens gads no lēmuma pieņemšanas dienas individuālas personas lietā). Rindas kārtībā pakalpojumu var saņemt arī atkārtoti, bet pie atkārtotas piešķiršanas nepieciešams veikt jaunu pielikumā esošo vajadzību izvērtējumu, tāpat biedrība šādā situācijā pieņems jaunu administratīvo aktu - lēmumu, kā arī tiks noslēgts jauns līgums starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu. Noteikumu projekta 10.punkts paredz, ka, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar 7.punktā minētās jomas, pakalpojumu var sniegt tikai ar aizgādņa rakstisku piekrišanu. Par jomām, kas skar personiskās nemantiskās tiesības Civillikuma 356.¹ panta izpratnē, aizgādņa piekrišana nav nepieciešama. Tādējādi tiek nodalīta aizgādņa un APLP pakalpojuma sniedzēja atbildība un kompetences jomas. Noteikumu projekta 11.punkts paredz, ka, ja persona saņem citus sociālos pakalpojumus, biedrība izvērtē esošo pakalpojumu saturu un sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā tikai tajos jautājumos, kuros persona nesaņem atbalstu jau piešķirto pakalpojumu ietvaros. Šāds regulējums paredzēts, lai maksimāli efektīvi izmantotu publiskos resursus, kā arī lai pašai personai būtu skaidrība, kurās jomās kādu profesionālo atbalstu tā saņem.

Noteikumu projekta III nodaļa (12.-22.punkts) nosaka APLP pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Pakalpojumu var saņemt  pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta invaliditāte, un personai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā un persona ir vērsta uz sadarbību, ko apliecina personas vajadzību izvērtējums (​pielikumā). Attiecīgi jāizpildās visiem minētajiem nosacījumiem - a) persona ir pilngadīga, b) tai ir noteikta invaliditāte, c) tai konstatēti garīga rakstura traucējumi, d) persona ir vērsta uz sadarbību un tai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko konstatē pielikumā esošajā izvērtējumā. 
Noteikumu 12.punkts nosaka, ka, lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas biedrībā un iesniedz iesniegumu. Iesniegumu var noformēt brīvā formā (taču tam jāsatur obligātās nepieciešamās noteikumu projekta 12.punktā norādītās ziņas) vai arī saskaņā ar noteikumu projekta 13.punktu pakalpojuma pieprasītājs varēs izmantot biedrības mājas lapā ievietoto iesnieguma paraugu. Ja pakalpojuma pieprasītājs nav iesniedzis visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus vai tajos norādītā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, biedrība administratīvā procesa ietvaros pieprasa iesniegt trūkstošos dokumentus vai lūdz papildināt iesniegto informāciju un nosaka termiņu to sniegšanai.
Saskaņā ar noteikumu projekta 14.punktu pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība:
I) Fizisko personu reģistrā iegūst šādas ziņas (t.i., ziņu saņemšanai no Fizisko personu reģistra tiks izmantota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētā Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas lietotāju saskarne “Personu datu pārlūks”, kā arī starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un biedrību “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” tiks noslēgts līgums par datu saņemšanu no Fizisko personu reģistra) par
- par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas datumu,
- personas valstisko piederību un tās veidu,
- deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi,
- Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu,
- personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu,
- par personas miršanas datumu,
- ziņas par aizgādni.
Ziņas par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu nepieciešamas personas identificēšanai. Dzimšanas datums nepieciešams, jo, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, persona ir tiesīga vienu reizi, personīgi iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums, līdz ar to no jaunā veida personas kodiem nav iespējams izrēķināt personas vecumu, bet vecumu ir nepieciešams zināt, jo pakalpojumu var sniegt tikai pilngadīgām personām. Tāpat biedrībai nepieciešams iegūt ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu, kā arī par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu, jo atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantā noteiktajam tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem ir Latvijas Republikā dzīvojošām personām: Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā; Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības; vai minēto personu ģimenes locekļiem (termins 'ģimenes locekļi' jāskata ciešā kopsakarībā ar Invaliditātes likuma 7.pantu (ņemot vērā, ka APLP pakalpojumu varēs saņemt tikai personas ar Latvijas Republikā noteiktu invaliditātes statusu) - un invaliditātes ekspertīzi minēto personu ģimenes loceklim var veikt tikai tad, ja pašam ģimenes loceklim ir izsniegta  pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā).
Ziņas par adresēm nepieciešamas, jo Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmās daļas 12.punktā noteikts, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par personas deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi. "Reģistrētā dzīvesvietas adrese"  ir uzskatāma par personas pamata adresi, kuru kādu apstākļu dēļ pati persona nav deklarējusi, bet to ir bijis pamats reģistrēt attiecīgajai pašvaldībai, kura, piemēram. sniedz pakalpojumu, kur obligāts kritērijs ir personas piederība pašvaldībai (parasti tie ir sociālo pakalpojumu saņēmēji, kuriem, piem., veselības dēļ to pašiem nav iespējams deklarēt). Ja personai ir reģistrēta dzīvesvietas adrese pēc iestādes( pašvaldības) iniciatīvas, tad uzskatāms, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums tiek izpildīts. Tāpat jāņem vērā, ka personai var būt viena deklarētā adrese un viena norādītā papildu adrese. Izņēmumu gadījumā ja persona ir ieslodzījumu vietā vai ārstniecības iestādē, tad personai var nebūt deklarētā dzīvesvietas adrese, bet būs tikai norādītā papildu adrese. Tāpat jāņem vērā, ka, pamatojoties uz Paziņošanas likuma 9.panta vienpadsmito daļu dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Informāciju par izveidotajām oficiālajām elektroniskajām adresēm iekļauj Oficiālo elektronisko adrešu katalogā, kas ir oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas sastāvdaļa. Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 
Ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kā arī ziņas par aizgādni nepieciešamas, lai varētu izpildīt prasības, kas noteiktas šā Noteikumu projekta 10.punktā - proti, ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar APLP pakalpojuma jomas, šo pakalpojumu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Tādējādi biedrībai nepieciešams iegūt ziņas gan par rīcībspējas ierobežojumu un tā apjomu, gan arī ziņas par aizgādni.
II) Invaliditātes informatīvajā sistēmā biedrība pārliecinās par a)personas atbilstību invaliditātes statusam un b)pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību. 
Saskaņā ar noteikumu projekta 15.punktā noteikto, ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav redzama pazīme par garīga traucējumu esamību un biedrības rīcībā nav datu par personas funkcionēšanas ierobežojuma veidu, persona pēc biedrības pieprasījuma iesniedz psihiatra izziņu, kas apliecina, ka personai ir garīga rakstura traucējumi. Šāds risinājums piemērojams tikai izņēmuma gadījumā, tomēr šāds noregulējums tiesību aktā ir vajadzīgs, jo saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) sniegto informāciju un izmēģinājumprojekta laikā biedrības secināto, ir sastopami gadījumi, kad Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīme par personas funkcionālā traucējuma (t.i. garīga rakstura traucējumiem) veidu nav ievadīta. Piemēram, ja invaliditāte personai noteikta līdz 2012.gadam (kad nedarbojās Invaliditātes informatīvā sistēma) un personai invaliditāte bija noteikta "uz mūžu", līdz ar to persona atkārtoti VDEĀVK nav vērsusies un šāda pazīme par funkcionālā ierobežojuma veidu sistēmā nav ievadīta. Noteikumu projekta 16.punkts paredz, ka biedrība izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda personas atbilstību pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, veic personas vajadzību izvērtējumu (​pielikumā) un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: a) par pakalpojuma piešķiršanu vai b) par personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai, ja beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums (turpmākā darbības gadījumos, kad rinda ir pienākusi, atrunātas noteikumu projekta 17.punktā), c) par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem. 
Noteikumu projekta 17.punkts nosaka, kādas darbības veicamas, kad pienākusi pakalpojuma saņemšanas rinda - proti, biedrība, pienākot pakalpojuma saņemšanas rindai, pārbauda, vai personai ir tiesības saņemt pakalpojumu; uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūta informāciju par pakalpojuma saņemšanas rindas pienākšanu (biedrība informāciju, atbilstoši Paziņošanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, personai paziņo uz tās deklarēto adresi, vienlaikus, ņemot vērā mērķa grupas specifiku un to, ka biedrības rīcībā ir personas iesniegums, kurā persona iepriekš ir norādījusi savu kontaktinformāciju un arī faktisko adresi, biedrība personai nodod informāciju iespējamos veidos); izslēdz personu no pakalpojuma saņēmēju rindas, ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai atsakās saņemt pakalpojumu, vai arī mēneša laikā no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas persona nesazinās ar biedrību.


Saskaņā ar noteikumu projekta 18.punktu pēc noteikumu projekta 16.punktā minētā lēmuma pieņemšanas biedrība slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un atbalsta personu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – atbalsta persona). Līgums nosaka tiesiskās attiecības starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu un tas vienlaikus ir dokuments, kas tiek uzrādīts arī trešajām personām (piemēram, bankā, apmeklējot valsts vai pašvaldību iestādes, ārstniecības iestādes u.c.), jo attiecīgā pakalpojuma sniedzējam tas ļauj pārliecināties, ka kopā ar atbalstāmo personu atnākusī persona ir biedrības darbinieks, kas atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniedz pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā (kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 43.punkts).

Noteikumu projekta 19.punkts un 20.punkts paredz gadījumus, kad APLP pakalpojums var uz laiku tikt pārtraukts (19.punkts) vai pilnībā izbeigts (20.punkts). Noteikumu projekta 19.punktā minētajos gadījumos pakalpojumu pārtraukt nav pienākums, taču biedrībai ir šādas tiesības, ja, piemēram, persona ir ievietota kādā no punktā minētajām institūcijām (piemēram, slēgta tika ārstniecības iestādē brīdī, kad personai ir slimības saasinājums un faktiski brīva saruna ar personu konkrētajā situācijā nav iespējama, kā arī personai nav tādu aktivitāšu, kur konkrētajā brīdī būtu nepieciešams atbalsts), vai cita iemesla dēļ, kad pakalpojumu faktiski nodrošināt nav iespējams (piemēram, izmēģinājumprojekta laikā bija situācijas, kad persona periodiski mainīja tālruņa numuru un dzīvesvietu, un vairākas nedēļas biedrībai ar to nebija iespējams sazināties, taču, situācijai normalizējoties, persona pati ar biedrību atkal sazinājās un vēlējās turpināt saņemt pakalpojumu. Ņemot vērā pakalpojuma saņēmēju specifisko mērķa grupu, šādā situācijā uzreiz izbeigt pakalpojumu nebūtu samērīgi. Savukārt noteikumu projekta 20.punkts nosaka gadījumus, kad biedrībai ir pienākums pieņem administratīvo aktu par pakalpojuma izbeigšanu pilnībā. Noteikumu projekta 21.punkts paredz, ka personas iesniegumu, personas vajadzību izvērtējumu un biedrības lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu biedrība glabā piecus gadus no pakalpojuma sniegšanas izbeigšanas dienas, kas nepieciešams sniegtā pakalpojuma atbilstības kontroles un pēcpārbaudes nodrošināšanai (ņemot vērā to, ka pakalpojuma nodrošināšanai deleģējuma ietvaros, atbilstoši Noteikumu projekta 2.punktam, paredzētos valsts budžeta līdzekļus biedrībai piešķir Labklājības ministrija, kā arī saskaņā ar Noteikumu projekta 3., 4. un 5.punktu ministrija kontrolē finanšu līdzekļu izlietojumu, un Valsts kontrole veic uzraudzību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, tad uzglabāšana nepieciešama minēto apsvērumu dēļ, lai vajadzības gadījumā uzraugošās iestādes var izprasīt nepieciešamo informāciju.
Noteikumu projekta 22.punkts paredz, ka biedrības amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt biedrības direktoram. Biedrības direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi tiek nodrošināta biedrības lēmumu tiesiskuma kontrole. Šāds apstrīdēšanas un pārsūdzības modelis (kas ir izņēmums no no Administratīvā procesa likuma 76.panta otrajā daļā noteiktās standarta procedūras, saskaņā ar kuru administratīvo aktu apstrīd padotības kārtībā augstākā iestādē (kas šajā gadījumā būtu Labklājības ministrija). Savukārt Noteikumu projekta 22.punkts paredz, ka apstrīdēšanas kārtībā lietu izskata biedrības direktors. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka APLP pakalpojuma saņēmēja mērķgrupa ir specifiska un jūtīga - proti, tās ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuru dēļ personai ir noteikta ļoti smaga (I grupa) vai smaga (II grupa) invaliditāte. Pakalpojuma būtība saistīta ar sensitīvu datu apstrādi (t.i., sniedzot personai pakalpojumu, tiek iegūta sensitīva informācija, kas nereti saistīta ne tikai ar ģimenes situāciju, personas individuāli risināmajiem jautājumiem (piemēram, finanses, veselība un ģimenes situācija), bet arī ar tās psihiskās veselības stāvokli. Lai apstrīdēšanas kārtībā pēc būtības izvērtētu lietu, visi šie personas dati būtu nododami citai iestādei - Labklājības ministrijai, kas kā tiešās pārvaldes iestāde pamatā strādā ar sociālās politikas izstrādi, taču ministrijas darbinieki salīdzinājumā ar biedrības darbiniekiem nav apmācīti darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ir sarežģīta un specifiska funkcionālo traucējumu grupa. Visu sensitīvo datu nodošana ministrijai radītu riskus datu pārmērīgai apstrādei. Tāpat jāņem vērā, ka biedrība kā pakalpojuma sniedzējs atrodas “tuvāk” pakalpojuma saņēmējam, un salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes iestādi, spēs apstrīdēšanas kārtībā un piemērotā veidā sarunāties ar personu par tās iebildumiem un jautājumiem, kādēļ biedrības lēmums tās ieskatā ir pieņemts nekorekti. Tāpat jāņem vērā, ka persona var apstrīdēt ne tikai lēmumu, bet arī faktisko rīcību, ko izdarīt turpat biedrībā būs tai daudz ērtāk, ja gadījumā personai rastos iebildumi vai sūdzība par kāda darbinieka faktisko rīcību. Pretējā gadījumā formāla procedūra un rakstiska dokumentu aprite personai ar Labklājības ministriju varētu tai radīt papildu spriedzi un neizpratni. Līdz ar to konkrētā sociālā pakalpojuma gadījumā piemērotāks un efektīvāks risinājums ir apstrīdēšanas kārtībā lietu izskatīt pie biedrības direktora.
Noteikumu projekta noslēguma jautājumu 23.punkts nosaka, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem un III invaliditātes grupu pakalpojumu var saņemt no 2026. gada 1. janvāra. Šāds regulējums atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 59.punktam. Tāpat minētais likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim pašvaldība atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu minētajām personu grupām var nodrošināt par saviem līdzekļiem. Noteikumu projekta 24.punkts nosaka, ka līdz attiecīgu grozījumu Invaliditātes likuma 3.¹ pantā, kas ļauj biedrībai apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļautos datus par invaliditāti, spēkā stāšanās dienai biedrībai ir tiesības izprasīt no VDEĀVK informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam un garīga rakstura traucējumu esamību. Tādējādi VDEĀVK un biedrība sazinās savstarpēji, bet neapgrūtina pašu personu ar vēršanos VDEĀVK pēc invaliditātes lēmuma noraksta.
Noteikumu projekta 25.punkts nosaka, ka šo noteikumu 5. punktā minētos uzdevumus biedrība veic pēc Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas attiecīgās sadaļas darbības uzsākšanas. Līdz tam biedrība attiecīgo informāciju sniedz šo noteikumu 3. punktā minētajā līgumā noteiktajā kārtībā. Par valsts budžeta līdzekļiem 2024.gadā plānots izveidot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā moduli APLP pakalpojumam, un pēc moduļa izveides biedrība atskaites Labklājības ministrijai sniegs ar sistēmas starpniecību.

Pielikumā esošais izvērtēšanas instruments "Personas vajadzību izvērtējums" ir izveidots, lai  sarunas laikā ar atbalstāmo personu (pēc iesnieguma saņemšanas un formālo kritēriju pārbaudes, t.i., invaliditātes statuss un garīga rakstura traucējumu esamība) palīdzētu biedrības darbiniekam noteikt atbalsta nepieciešamību lēmumu pieņemšanā un saprastu iespējamo atbalsta līmeni personai. Pielikumā esošais personas vajadzību izvērtējums ir dokuments, uz kura pamata biedrības amatpersona gatavo lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.