Anotācija (ex-ante)

24-TA-121: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumos Nr. 388 "Zivju fonda nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zvejniecības likuma 29. pants

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
2024. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 553 "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība". Tā kā dotāciju Zivju fondam veido arī nenodokļu ieņēmumi, nepieciešams noteikt maksājumus administrējošās institūcijas. Turklāt atbilstoši pašvaldībām noteiktajai kompetencei to administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu pārvaldībā ir svarīgi paplašināt Zivju fonda pasākumu sarakstu, paredzot finansēt arī ar zivju resursu un ūdeņu kontroli un pārvaldību saistītas infrastruktūras attīstību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumos Nr.553 "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 553) noteikts, ka nenodokļu ieņēmumu maksājumi pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā tiek ieskaitīti valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā Valsts kasē. Nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija veic saņemto nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanu un to attiecināšanu uz konkrēto maksātāju, un, ja nepieciešams,  nodrošina pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas kā budžetam piekritīgus ieņēmumus, nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija no sava konta Valsts kasē veic atpazīto nenodokļu ieņēmumu summas pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā ne retāk kā vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai. Tā kā Valsts kasē ir atsevišķi pamatbudžeta ieņēmumu konti Zvejniecības likuma 28. pantā norādītiem ieņēmumu veidiem, starp kuriem ir arī nenodokļu ieņēmumi, ir nepieciešams noteikt nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas. Turklāt, ņemot vērā pašvaldībām noteikto kompetenci publisko un citu to administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu pārvaldībā un Latvijas Pašvaldību savienības kopā ar Zemkopības ministriju 2023. gada 30. augustā rīkotajā sanāksmē izteikto pašvaldību priekšlikumu par Zivju fonda līdzekļu piešķiršanu ar zivju un ūdeņu resursu kontroli un pārvaldību saistītas infrastruktūras attīstībai, būtu svarīgi paplašināt to pasākumu, kuriem tiek piešķirti Zivju fonda līdzekļi, sarakstu, paredzot arī finansējuma piešķiršanu ar zivju resursu un ūdeņu kontroli un pārvaldību saistītas pašvaldību infrastruktūras attīstībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Nav noteikta nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija, kas veiktu Zvejniecības likuma 28. pantā norādīto nenodokļu ieņēmumu (kompensāciju summas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, ieņēmumi, kas rodas, realizējot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscētos zvejas rīkus, zvejas līdzekļus un nelikumīgi iegūtās zivis, maksa par zvejas tiesību nomu un izmantošanu (nomas maksa, maksa par zvejas atļauju (makšķerēšanas karti)), daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij) maksājumu atpazīšanu un to attiecināšanu uz konkrēto maksātāju, un, nav skaidra institūcija, kura, ja nepieciešams, nodrošinātu pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu, kā arī pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas,, no sava konta Valsts kasē veiktu atpazīto budžetam piekritīgo nenodokļu ieņēmumu summas pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā.
Risinājuma apraksts
1. Izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumu Nr. 388 "Zivju fonda nolikums" (turpmāk - noteikumi Nr. 388) 7. punktu, nosakot, ka nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas Zvejniecības likuma 28. pantā norādītajiem nenodokļu ieņēmumiem ir Lauku atbalsta dienests (ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (rūpnieciskā zveja), ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību nerūpnieciskās izmantošanas (makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības), ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas ) un Valsts vides dienests (ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem). Papildināt noteikumus Nr. 388 ar 7.1 punktu, kas paredz, ka Lauku atbalsta dienests un Valsts vides dienests noteikumu Nr. 388 7. punktā minēto nenodokļu maksājumu administrēšanu veic saskaņā ar normatīvo aktu par nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtību.
Problēmas apraksts
2. Ņemot vērā pašvaldībām noteikto kompetenci publisko un citu to administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu pārvaldībā un Latvijas Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas 2023. gada 30. augustā rīkotajā sanāksmē pašvaldību izteikto priekšlikumu par Zivju fonda līdzekļu piešķiršanu ar zivju un ūdeņu resursu kontroli un pārvaldību saistītas pašvaldību infrastruktūras attīstībai, būtu svarīgi nodrošināt atbalsta sniegšanu šādiem mērķiem. Noteikumu Nr. 388 esošās redakcijas 8. punktā norādītajā pasākumu sarakstā, kuriem izlietojami Zivju fonda līdzekļi,  nav paredzēta šāda Zivju fonda finansējuma izlietošanas iespēja.
Risinājuma apraksts
2. Izteikt noteikumu Nr. 388 8.3. apakšpunktu jaunā redakcijā, paredzot, ka Zivju fonda līdzekļus izlieto arī ar zivju resursu un ūdeņu kontroli un pārvaldību saistītas pašvaldību infrastruktūras attīstībai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • juridiskās personas – pašvaldības, – kuras vēlēsies iesniegt projektus Zivju fonda pasākumam "Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība (izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus), kā arī ar zivju resursu un ūdeņu kontroli un pārvaldību saistītas infrastruktūras attīstība".
Ietekmes apraksts
Zivju fonda atbalsta pretendentiem – pašvaldībām, – iesniedzot projektus Zivju fonda pasākumam "Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība (izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus), kā arī ar zivju resursu un ūdeņu kontroli un pārvaldību saistītas infrastruktūras attīstība", būs, līdzīgi, kā citos Zivju fonda pasākumos, jāsagatavo projekta iesniegums un tam pievienotie dokumenti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumiem "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem".

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests, Valsts vides dienests, Zemkopības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
Zivju fonda padome, Latvijas Pašvaldību savienība

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests
  • Lauku atbalsta dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts vides dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
10,25
Referenta vidējā stundas tarifa likme, EUR (2023. gada novembra dati)
0,20
vidējais laiks viena maksājuma apstrādei
30
mēnesī iemaksāto maksājumu vidējais skaits
12
maksājumu atpazīšana un pārskaitīšana valsts budžetā notiek reizi mēnesī
738,00
Vienā deponēto līdzekļu kontā saņemto nenodokļu ieņēmumu maksājumu (ap 30 maksājumi mēnesī) atpazīšana un to attiecināšana uz konkrēto maksātāju, un, ja nepieciešams, pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksas nodrošināšana. Pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas kā budžetam piekritīgus ieņēmumus, Valsts vides dienests no sava konta Valsts kasē veic atpazīto nenodokļu ieņēmumu summas pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā ne retāk kā vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai.
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
10,25
Referenta vidējā stundas tarifa likme, EUR (2023. gada novembra dati)
0,20
vidējais laiks viena maksājuma apstrādei
50
mēnesī iemaksāto maksājumu vidējais skaits
12
maksājumu atpazīšana un pārskaitīšana valsts budžetā notiek reizi mēnesī
1 230,00
Trīs deponēto līdzekļu kontos saņemto nenodokļu ieņēmumu maksājumu (ap 50 maksājumi mēnesī) atpazīšana un to attiecināšana uz konkrēto maksātāju, un, ja nepieciešams, pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksas nodrošināšana. Pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas kā budžetam piekritīgus ieņēmumus, Lauku atbalsta dienests no saviem kontiem Valsts kasē veic atpazīto nenodokļu ieņēmumu summas pārskaitīšanu attiecīgajos valsts budžeta ieņēmumu kontos ne retāk kā vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai.
Kopā
1 968,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Lauku atbalsta dienests un Valsts vides dienests tiks noteiktas kā nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas Zvejniecības likuma 28. pantā norādītajiem nenodokļu ieņēmumiem. Šīs institūcijas veiks saņemto nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanu un to attiecināšanu uz konkrēto maksātāju, un, ja nepieciešams,  nodrošinās pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas kā budžetam piekritīgus ieņēmumus, nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija no sava konta Valsts kasē veiks atpazīto nenodokļu ieņēmumu summas pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā ne retāk kā vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi