21-TA-1157: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 14. panta otrā daļa un 16. pants.
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 85. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"" (turpmāk – Projekts) izstrādes mērķis ir precizēt aizsargājamā koka (dižkoka) teritorijā pieļaujamās darbības, kā arī noteikt izņēmuma gadījumus, kad saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju ir pieļaujama aizsargājamā koka nociršana (novākšana).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm (turpmāk – RB projekts) ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss. RB projekts pēc savas būtības ir apjomīgs – projektētā dzelzceļa trase šķērso Latvijas Republikas teritoriju 265 km garumā. Līdz ar ko neizbēgami tiek skarti nacionālie dabas resursi, tajā skaitā aizsargājamie koki, kuru skaits Latvijas Republikā ir ievērojams (2021. gada 22. oktobrī Dabas datu pārvaldes sistēmā "Ozols" reģistrēti 12 247 aizsargājamie koki) un arvien pieaug. Tāpat var tikt skarti atsevišķi aizsargājamo aleju koki vai koki aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos.
Tā kā aizsargājamiem kokiem, kā arī aizsargājamām alejām un aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem ir noteikts īpašs aizsardzības statuss, to izmantošanu regulē ārējie normatīvie akti. Un proti, likuma "Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām" (turpmāk – ĪADT likums) 2. pants noteic, ka šī likuma objekti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas iedalās vairākās kategorijās, tostarp dabas pieminekļu kategorijā (kurā ietilpst arī aizsargājamie koki, aizsargājamās alejas un aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi). Saskaņā ar ĪADT likuma 40. pantu aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība. Par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāsniedz atzinums pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens. Bet lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.
Aizsargājamo koku aizsardzības prasības ir piemērojamas ne tikai pašam kokam, bet arī teritorijai ap koku (atbilstoši ĪADT likuma 6. panta otrajai daļai aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas). Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264), kas izdoti uz ĪADT likuma pamata, 44. punktā uzskaitītas aizsargājamā koka teritorijā aizliegtās darbības, tajā skaitā noteikts aizliegums veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Savukārt minēto noteikumu 46., 48., 49. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, kokus aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamo aleju kokus. Faktiski aizsargājamu koku, kā arī aizsargājamas alejas koku un koku aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos atļauts nocirst (novākt) tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju (aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos papildus pieļauta koku ciršana atbilstoši stādījumu rekonstrukcijas projektam), turklāt katrā no šiem gadījumiem nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) rakstisku atļauju. Citus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā, lai nodrošinātu sabiedrībai svarīgu interešu realizāciju, spēkā esošais īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (kam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu) normatīvais regulējums šobrīd neparedz.
Tā kā aizsargājamiem kokiem, kā arī aizsargājamām alejām un aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem ir noteikts īpašs aizsardzības statuss, to izmantošanu regulē ārējie normatīvie akti. Un proti, likuma "Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām" (turpmāk – ĪADT likums) 2. pants noteic, ka šī likuma objekti ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas iedalās vairākās kategorijās, tostarp dabas pieminekļu kategorijā (kurā ietilpst arī aizsargājamie koki, aizsargājamās alejas un aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi). Saskaņā ar ĪADT likuma 40. pantu aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība. Par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāsniedz atzinums pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens. Bet lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.
Aizsargājamo koku aizsardzības prasības ir piemērojamas ne tikai pašam kokam, bet arī teritorijai ap koku (atbilstoši ĪADT likuma 6. panta otrajai daļai aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas). Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264), kas izdoti uz ĪADT likuma pamata, 44. punktā uzskaitītas aizsargājamā koka teritorijā aizliegtās darbības, tajā skaitā noteikts aizliegums veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Savukārt minēto noteikumu 46., 48., 49. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, kokus aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamo aleju kokus. Faktiski aizsargājamu koku, kā arī aizsargājamas alejas koku un koku aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos atļauts nocirst (novākt) tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju (aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos papildus pieļauta koku ciršana atbilstoši stādījumu rekonstrukcijas projektam), turklāt katrā no šiem gadījumiem nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) rakstisku atļauju. Citus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā, lai nodrošinātu sabiedrībai svarīgu interešu realizāciju, spēkā esošais īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (kam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu) normatīvais regulējums šobrīd neparedz.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pieļaujamo darbību precizēšana aizsargājamā koka teritorijā un to veikšanas principu noteikšana.
MK noteikumu Nr. 264 44.1. apakšpunkta otrais teikums noteic – ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija. Norma nekonkretizē, kāda infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve ir pieļaujama un kādi pamatprincipi šādā gadījumā būtu jāievēro. MK noteikumu Nr. 264 44.1. apakšpunkts pieļauj infrastruktūras izbūvi vai atjaunošanu aizsargājamā koka teritorijā tikai gadījumā, ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, tomēr var būt gadījumi, kad to nepieciešams izbūvēt arī ārpus apdzīvotām vietām. Kā jau tas iepriekš norādīts, Rail Baltica projektētā dzelzceļa trase šķērso visu Latvijas Republikas teritoriju, līdz ar ko aizsargājamie koki var atrasties arī ārpus apdzīvotajām vietām, bet šobrīd spēkā esošais regulējums ierobežo dzelzceļa infrastruktūras attīstību aizsargājamā koka, kas atrodas ārpus pilsētas vai apdzīvotas vietas, teritorijā. Līdz ar ko Projekts paredz grozīt 44.1. apakšpunkta otro teikumu, precizējot aizsargājamā koka teritorijā pieļaujamās darbības, to veikšanas principus un izņēmuma gadījumus. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtās informācijas, arī citos gadījumos (ne tikai RB projektam) var būt nepieciešamība veikt darbus aizsargājamā koka teritorijā (piemēram, dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras, citu infrastruktūras objektu un inženiertīklu (piemēram, līnijveida objektu u.c.) izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai). Pie tam, šāds paplašināts regulējums attiecībā uz pieļaujamām darbībām tiek ietverts arī jaunākajos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos (piemēram, dabas liegumā “Maņģenes meži”, dabas parkā “Ragakāpa” u.c.). Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieteic atbilstoši papildināt 44.1. apakšpunktu.
MK noteikumu Nr. 264 44.1. apakšpunkta otrais teikums noteic – ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija. Norma nekonkretizē, kāda infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve ir pieļaujama un kādi pamatprincipi šādā gadījumā būtu jāievēro. MK noteikumu Nr. 264 44.1. apakšpunkts pieļauj infrastruktūras izbūvi vai atjaunošanu aizsargājamā koka teritorijā tikai gadījumā, ja aizsargājamais koks atrodas pilsētā vai apdzīvotā vietā, tomēr var būt gadījumi, kad to nepieciešams izbūvēt arī ārpus apdzīvotām vietām. Kā jau tas iepriekš norādīts, Rail Baltica projektētā dzelzceļa trase šķērso visu Latvijas Republikas teritoriju, līdz ar ko aizsargājamie koki var atrasties arī ārpus apdzīvotajām vietām, bet šobrīd spēkā esošais regulējums ierobežo dzelzceļa infrastruktūras attīstību aizsargājamā koka, kas atrodas ārpus pilsētas vai apdzīvotas vietas, teritorijā. Līdz ar ko Projekts paredz grozīt 44.1. apakšpunkta otro teikumu, precizējot aizsargājamā koka teritorijā pieļaujamās darbības, to veikšanas principus un izņēmuma gadījumus. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtās informācijas, arī citos gadījumos (ne tikai RB projektam) var būt nepieciešamība veikt darbus aizsargājamā koka teritorijā (piemēram, dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras, citu infrastruktūras objektu un inženiertīklu (piemēram, līnijveida objektu u.c.) izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai). Pie tam, šāds paplašināts regulējums attiecībā uz pieļaujamām darbībām tiek ietverts arī jaunākajos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos (piemēram, dabas liegumā “Maņģenes meži”, dabas parkā “Ragakāpa” u.c.). Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieteic atbilstoši papildināt 44.1. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Izteikt 44.1. apakšpunkta otro teikumu šādā redakcijā:
"Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve, atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju".
Ar šādu regulējumu tiktu izslēgta nepamatotā infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves vai atjaunošanas sasaiste ar konkrētu teritoriju, t.i. pilsētu vai apdzīvotu vietu. Vienlaikus kvalificēts koku jomas eksperts (arborists), kam ir padziļinātas zināšanas par koku kopšanu un tiem piemērotiem augšanas apstākļiem, sniegtu atzinumu par paredzēto darbību aizsargājamā koka teritorijā, kā rezultātā tiktu mazināta negatīvā ietekme uz koka augtspēju kopumā. Nosakot šādu risinājumu, tiktu rasts līdzsvars starp būvniecības ieceri un labvēlīgas dabas vides saglabāšanu.
"Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve, atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju".
Ar šādu regulējumu tiktu izslēgta nepamatotā infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves vai atjaunošanas sasaiste ar konkrētu teritoriju, t.i. pilsētu vai apdzīvotu vietu. Vienlaikus kvalificēts koku jomas eksperts (arborists), kam ir padziļinātas zināšanas par koku kopšanu un tiem piemērotiem augšanas apstākļiem, sniegtu atzinumu par paredzēto darbību aizsargājamā koka teritorijā, kā rezultātā tiktu mazināta negatīvā ietekme uz koka augtspēju kopumā. Nosakot šādu risinājumu, tiktu rasts līdzsvars starp būvniecības ieceri un labvēlīgas dabas vides saglabāšanu.
Problēmas apraksts
Jāatrod līdzsvars starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu, tajā skaitā nacionālo interešu objekta īstenošanas, nodrošināšanu.
Šobrīd nepastāv cits tiesiskais pamats, kā tikai MK noteikumu Nr. 264 46. punkts, kas ļautu DAP saskaņot aizsargājamo koku ciršanu, t.i. tikai gadījumā, ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju. Tomēr var veidoties situācijas, kad aizsargājamā koka nociršanas aizliegums rada būtisku citu sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskārumu, tostarp gadījumos, kad tiek īstenota paredzēta darbība nacionālā interešu objekta izveidei, kas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai. Atsevišķos gadījumos alternatīvs paredzētās darbības (būves) izvietojuma variants, kas ļautu saglabāt aizsargājamo koku, var radīt lielāku kaitējumu citam īpaši aizsargājamam biotopam vai īpaši aizsargājamai sugu dzīvotnei. Piemēram, ja, īstenojot dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūves projektu, tiek veiktas izmaiņas paredzētajā dzelzceļa trases novietojumā tādējādi, lai tas neskartu kādu no identificētajiem aizsargājamajiem kokiem, atsevišķos gadījumos tiktu skarta lielāka īpaši aizsargājama biotopa platība vai radīta būtiski lielāka summārā ietekme (biotopa sadalīšana vai mitruma režīma izmaiņas u.c.), nekā nocērtot aizsargājamo koku. Turklāt izmaiņas trases novietojumā, kas nav pamatotas ar projekta īstenošanas tehniskajām vajadzībām, var neatbilst RB projekta projektēšanas vadlīnijām, radot trases ekspluatācijas drošības riskus.
Gandrīz visos RB projekta dzelzceļa trases, t.i. nacionālo interešu objekta, projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt dzelzceļa infrastruktūru atbilstoši RB projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām, taču paredzams, ka nocirsto aizsargājamo koku skaits nepārsniegs 0,5% no kopējā aizsargājamo koku skaita Latvijas Republikas teritorijā. Lai īstenotu RB projekta dzelzceļa trases būvniecību, neizpildās neviens no MK noteikumu Nr. 264 priekšnoteikumiem, kas ļautu DAP saskaņot šo koku nociršanu. Arī Vides pārraudzības valsts birojs jau 2016. gada 3. maija atzinumā Nr. 5 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu" konstatējis īpaša regulējuma trūkumu valstiski nozīmīgu projektu gadījumā, kas vērsti uz sabiedrībai nozīmīgu interešu realizāciju, un varētu būt uzlūkojama daļēji kā tiesību sistēmas nepilnība, jo, piemēram, pat Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) aizskāruma gadījumā, ir paredzēta kārtība un nosacījumi negatīvas ietekmes iespējamai pieļaujamībai (sk. atzinuma 6.5.9.8. punktu, 89. lpp.).
Aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos koku (kas pats par sevi var nebūt aizsargājamais koks atbilstoši MK noteikumu Nr. 264 2. pielikumā norādītajiem parametriem) ciršana ir pieļaujama saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu (MK noteikumu Nr. 264 49. punkts), tomēr rekonstrukcijas projekta mērķis vērsts uz dendroloģiskā stādījuma kā dabas pieminekļa atjaunošanu/ pārveidi. Līdz ar to rekonstrukcijas projektā var nebūt izvērtētas citas iespējamās sabiedrībai nozīmīgas paredzētās darbības.
Ministru kabinets jau iepriekš ir lēmis par nepieciešamību samērot aizsargājamo koku nociršanu ar sabiedrības interešu nodrošināšanu, pieņemot saturiski līdzīgu normas regulējumu (sk. Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumu Nr. 671 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 31. punktu, 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 221 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 55. punktu), kas liecina par nepieciešamību aktualizēt arī MK noteikumu Nr. 264 regulējumu.
Šobrīd nepastāv cits tiesiskais pamats, kā tikai MK noteikumu Nr. 264 46. punkts, kas ļautu DAP saskaņot aizsargājamo koku ciršanu, t.i. tikai gadījumā, ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju. Tomēr var veidoties situācijas, kad aizsargājamā koka nociršanas aizliegums rada būtisku citu sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskārumu, tostarp gadījumos, kad tiek īstenota paredzēta darbība nacionālā interešu objekta izveidei, kas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai. Atsevišķos gadījumos alternatīvs paredzētās darbības (būves) izvietojuma variants, kas ļautu saglabāt aizsargājamo koku, var radīt lielāku kaitējumu citam īpaši aizsargājamam biotopam vai īpaši aizsargājamai sugu dzīvotnei. Piemēram, ja, īstenojot dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūves projektu, tiek veiktas izmaiņas paredzētajā dzelzceļa trases novietojumā tādējādi, lai tas neskartu kādu no identificētajiem aizsargājamajiem kokiem, atsevišķos gadījumos tiktu skarta lielāka īpaši aizsargājama biotopa platība vai radīta būtiski lielāka summārā ietekme (biotopa sadalīšana vai mitruma režīma izmaiņas u.c.), nekā nocērtot aizsargājamo koku. Turklāt izmaiņas trases novietojumā, kas nav pamatotas ar projekta īstenošanas tehniskajām vajadzībām, var neatbilst RB projekta projektēšanas vadlīnijām, radot trases ekspluatācijas drošības riskus.
Gandrīz visos RB projekta dzelzceļa trases, t.i. nacionālo interešu objekta, projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt dzelzceļa infrastruktūru atbilstoši RB projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām, taču paredzams, ka nocirsto aizsargājamo koku skaits nepārsniegs 0,5% no kopējā aizsargājamo koku skaita Latvijas Republikas teritorijā. Lai īstenotu RB projekta dzelzceļa trases būvniecību, neizpildās neviens no MK noteikumu Nr. 264 priekšnoteikumiem, kas ļautu DAP saskaņot šo koku nociršanu. Arī Vides pārraudzības valsts birojs jau 2016. gada 3. maija atzinumā Nr. 5 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu" konstatējis īpaša regulējuma trūkumu valstiski nozīmīgu projektu gadījumā, kas vērsti uz sabiedrībai nozīmīgu interešu realizāciju, un varētu būt uzlūkojama daļēji kā tiesību sistēmas nepilnība, jo, piemēram, pat Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) aizskāruma gadījumā, ir paredzēta kārtība un nosacījumi negatīvas ietekmes iespējamai pieļaujamībai (sk. atzinuma 6.5.9.8. punktu, 89. lpp.).
Aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos koku (kas pats par sevi var nebūt aizsargājamais koks atbilstoši MK noteikumu Nr. 264 2. pielikumā norādītajiem parametriem) ciršana ir pieļaujama saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu (MK noteikumu Nr. 264 49. punkts), tomēr rekonstrukcijas projekta mērķis vērsts uz dendroloģiskā stādījuma kā dabas pieminekļa atjaunošanu/ pārveidi. Līdz ar to rekonstrukcijas projektā var nebūt izvērtētas citas iespējamās sabiedrībai nozīmīgas paredzētās darbības.
Ministru kabinets jau iepriekš ir lēmis par nepieciešamību samērot aizsargājamo koku nociršanu ar sabiedrības interešu nodrošināšanu, pieņemot saturiski līdzīgu normas regulējumu (sk. Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumu Nr. 671 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 31. punktu, 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 221 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 55. punktu), kas liecina par nepieciešamību aktualizēt arī MK noteikumu Nr. 264 regulējumu.
Risinājuma apraksts
Jāparedz iespēja, ka atsevišķos gadījumos ir iespējami izņēmumi no vispārējās aizsargājamo koku nociršanas kārtības, kas noteikta MK noteikumos Nr. 264. Ar Projektu tiek rosināta iespēja DAP saskaņot aizsargājamo koku nociršanu, lai nodrošinātu sabiedrībai svarīgu interešu, tajā skaitā nacionālā interešu objekta, vai videi labvēlīgu izmaiņu realizēšanu. Šajā sakarā norādāms, ka ar nacionālo interešu objektu jāsaprot nevis jebkurš nacionālas nozīmes objekts, bet gan tāds, par kura statusa piešķišanu lēmis Ministru kabinets saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17. pantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina papildināt gadījumu loku, kad pieļaujama aizsargājamā koka nociršana, līdzīgi kā jaunākajos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Līdzīgi papildinājumi nepieciešami arī attiecībā uz kokiem aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamās alejās.
Līdz ar ko Projekts paredz paplašināt MK noteikumu Nr. 264 46., 49. un 52. punktā noteiktos gadījumus, kad izņēmuma gadījumos, t.i. lai nodrošinātu nacionālo interešu objekta realizēšanu, sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas, pieļaujama aizsargājamo koku nociršana. Šādu izņēmumu gadījumā joprojām saglabājas pienākums saņemt DAP rakstisku atļauju, tādējādi netiks zaudēta kontrole pār nepamatotu aizsargājamo koku nociršanu. Turklāt vēršama uzmanība, ka aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu.
Līdz ar ko Projekts paredz paplašināt MK noteikumu Nr. 264 46., 49. un 52. punktā noteiktos gadījumus, kad izņēmuma gadījumos, t.i. lai nodrošinātu nacionālo interešu objekta realizēšanu, sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas, pieļaujama aizsargājamo koku nociršana. Šādu izņēmumu gadījumā joprojām saglabājas pienākums saņemt DAP rakstisku atļauju, tādējādi netiks zaudēta kontrole pār nepamatotu aizsargājamo koku nociršanu. Turklāt vēršama uzmanība, ka aizsargājamo koku nociršana arī turpmāk būs galējais līdzeklis, ja nav citu alternatīvo variantu, saņemot izsvērtu katra gadījuma izvērtējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir vērtēti aizsargājamo koku, kā arī aizsargājamo alejas koku nociršanas alternatīvie risinājumi:
1) alternatīvs būves vai darbības izvietojuma variants, tādējādi izvairoties no aizsargājamo koku vai aizsargājamo aleju koku skāruma. Tomēr šādas izmaiņas var radīt vēl lielāku kaitējumu citam īpaši aizsargājamam biotopam, īpaši aizsargājamai sugu dzīvotnei, vietējiem/nacionālas nozīmes kultūras pieminekļiem vai tiktu skartas apbūves teritorijas. Piemēram, RB projekta gadījumā izmaiņas trases novietojumā var radīt arī risku, ka tas neatbilst ātrgaitas vilciena dzelzceļa satiksmes drošības prasībām un Rail Baltica projektēšanas vadlīnijām;
2) aizsargājamo koku pārstādīšana, kas ir komplicēts process ar augstām izmaksām, jo nepieciešams: veikt priekšizpēti, izstrādāt plānu, piesaistīt kokkopjus (arboristus), nodrošināt optimālus apstākļus jaunajā vietā, veikt pārstādīto koku monitoringu un to dzīvotspējas uzraudzību. Pat veicot visas minētās darbības, kas prasa lielus finansiālos ieguldījumus, joprojām saglabājas minimāla iespējamība, ka pārstādītie aizsargājamie koki saglabās dzīvotspēju.
1) alternatīvs būves vai darbības izvietojuma variants, tādējādi izvairoties no aizsargājamo koku vai aizsargājamo aleju koku skāruma. Tomēr šādas izmaiņas var radīt vēl lielāku kaitējumu citam īpaši aizsargājamam biotopam, īpaši aizsargājamai sugu dzīvotnei, vietējiem/nacionālas nozīmes kultūras pieminekļiem vai tiktu skartas apbūves teritorijas. Piemēram, RB projekta gadījumā izmaiņas trases novietojumā var radīt arī risku, ka tas neatbilst ātrgaitas vilciena dzelzceļa satiksmes drošības prasībām un Rail Baltica projektēšanas vadlīnijām;
2) aizsargājamo koku pārstādīšana, kas ir komplicēts process ar augstām izmaksām, jo nepieciešams: veikt priekšizpēti, izstrādāt plānu, piesaistīt kokkopjus (arboristus), nodrošināt optimālus apstākļus jaunajā vietā, veikt pārstādīto koku monitoringu un to dzīvotspējas uzraudzību. Pat veicot visas minētās darbības, kas prasa lielus finansiālos ieguldījumus, joprojām saglabājas minimāla iespējamība, ka pārstādītie aizsargājamie koki saglabās dzīvotspēju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Vides pārraudzības valsts biroja 2016. gada 3. maija atzinums Nr. 5 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu".
Apraksts
Lai arī atzinums kopumā ir dokuments par RB projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, tomēr Vides pārraudzības valsts birojs, kura pamatmērķis ir novērst vai samazināt fizisko vai juridisko personu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ir konstatējis un vērsis uzmanību uz īpaša regulējuma trūkumu valstiski nozīmīgu projektu gadījumā, kas vērsti uz sabiedrībai nozīmīgu interešu realizāciju (sk. atzinuma 6.5.9.8. punktu, 89. lpp.).
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemju īpašnieki, kuru nekustamajos īpašumos atrodas aizsargājamais koks, aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi un aizsargājamas alejas, kā arī sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
Ietekmēs zemes īpašniekus (fiziskās personas), kuru nekustamajā īpašumā vai tā daļā atrodas aizsargājamais koks, aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi un aizsargājamās alejas, jo ļoti izsvērtos gadījumos paredzētas darbības ietvaros varēs veikt aizsargājamā koka nociršanu, tādejādi novēršot citu personu īpašumu vai tās pašas fiziskās personas īpašuma citas daļas (ja aizsargājamā koka dēļ tiktu mainīts, piemēram, trases novietojums) vai interešu aizskārumu.
Netiešā veidā tiks ietekmēta sabiedrība kopumā, jo Projekts paredz paplašināt izņēmuma gadījumus, kad pieļaujama aizsargājama koka nociršana sabiedrībai svarīgu interešu realizācijai. Ar aizsargājamā koka nociršanu zudīs tā ainaviskā un sabiedriskā vērtība, tomēr jāņem vērā, ka šāda darbība tiks veikta tikai izņēmuma gadījumā kā galējais līdzeklis.
Netiešā veidā tiks ietekmēta sabiedrība kopumā, jo Projekts paredz paplašināt izņēmuma gadījumus, kad pieļaujama aizsargājama koka nociršana sabiedrībai svarīgu interešu realizācijai. Ar aizsargājamā koka nociršanu zudīs tā ainaviskā un sabiedriskā vērtība, tomēr jāņem vērā, ka šāda darbība tiks veikta tikai izņēmuma gadījumā kā galējais līdzeklis.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ar Projektu tiks precizēts un skaidri noteikts pieļaujamo infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūves loks aizsargājamā koka teritorijā. Ietekmēs zemes īpašniekus (juridiskās personas), kuru nekustamajā īpašumā vai tā daļā atrodas aizsargājamais koks.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paplašināts to gadījumu skaits, kad ar rakstisku Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju būs pieļaujama aizsargājamo koku nociršana, tomēr to apjoms nebūs tāds, kas atstātu būtisku ietekmi uz vidi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paplašināts to gadījumu skaits, kad ar rakstisku Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju būs pieļaujama aizsargājamo koku nociršana, tomēr to apjoms nebūs tāds, kas atstātu būtisku ietekmi uz klimatneitralitāti.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi