Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams īstenot vienotu regulējumu Eiropas Savienībā, lai vērstos pret teroristisku saturu tiešsaistē, kas ir daļa no plašākas nelikumīga tiešsaistes satura problēmas, pilnībā ievērojot pamattiesības.

      Lai nodrošinātu skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē un garantētu netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, uzticēšanos un drošību, ir pieņemta Regula 2021/784.
     Regula 2021/784 satur pienākumus, kuri jāpiemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā ar to sniegto pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu šāda satura ātru izņemšanu vai piekļuves atspējošanu šādam saturam.
     Attiecīgie pienākumi īstenojami, aizsargājot pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību atklātā un demokrātiskā sabiedrībā, lai:
identificētu teroristisku saturu un nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji to ātri izņem; un
atvieglotu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un, vajadzības gadījumā, Eiropolu.
     Regulu 2021/784 piemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, neatkarīgi no to galvenā iedibinājuma vietas, ciktāl tie izplata informāciju sabiedrībā. Par mitināšanas pakalpojumu sniedzēju Regulas 2021/784 izpratnē tiek uzskatīts tādu pakalpojumu sniedzējs, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (turpmāk – Direktīva 2015/1535) 1. panta b) punktā un ko veido satura sniedzēja sniegtas informācijas glabāšana pēc satura sniedzēja pieprasījuma. Regula 2021/784 attiecas arī, piemēram, uz sociālo mediju, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumu, kā arī uz datņu koplietošanas pakalpojumiem un citiem mākoņpakalpojumiem, ciktāl minētie pakalpojumi tiek izmantoti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma.
     Par teoristisku saturu Regulas izpratnē tiek uzskatīts viens vai vairāki no materiāla veidiem, kas:
kūda izdarīt kādu no nodarījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (turpmāk - Direktīva 2017/541) 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā, ja šāds materiāls tieši vai netieši, piemēram, slavinot terora aktus, aizstāv teroristu nodarījumu izdarīšanu, tādējādi radot draudus, ka varētu tikt izdarīts viens vai vairāki šādi nodarījumi;
aicina personu vai personu grupu izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā;
aicina personu vai personu grupu piedalīties teroristu grupas darbībās Direktīvas (ES) 2017/541 4. panta b) punkta nozīmē;
sniedz norādījumus par to, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus vai indīgas vai bīstamas vielas, vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no teroristu nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā; e) rada draudus, ka tiks izdarīts kāds no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā.
     Savukārt par teroristisku saturu neuzskata materiālu, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai terorisma novēršanas vai apkarošanas nolūkos, tostarp materiālu, kas atspoguļo polemisku vai strīdīgu viedokļu izpausmi publiskās debatēs.
     Vienlaikus Regula 2021/784 neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (turpmāk – Direktīva 2010/13/ES). Attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, prevalē Direktīva 2010/13/ES.
     Projekts izstrādāts, lai īstenotu Regulu 2021/784. Attiecīgi projekts paredz, ka kompetentā iestāde Regulas 2021/784 6.panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 12.panta 1. punktā un 14. panta 6. punktā ietverto pasākumu īstenošanā – izdot un pārbaudīt izņemšanas rīkojumus, uzraudzīt konkrētu pasākumu īstenošanu, sniegt norādes par izņemtās informācijas neizpaušanu un glabāšanas termiņiem, veikt saziņu ar Eiropolu, jo īpaši pirms izņemšanas rīkojumu izdošanas, lai izvairītos no attiecīgu darbību pārklāšanās ar citām dalībvalstīm, kam saistoša regula 2021/784 – ir Valsts drošības dienests. Savukārt Regulas 2021/784 12. panta 1.punktā noteiktā kompetence piemērot sodus ir noteikta Valsts policijai normatīvajos aktos noteiktās jurisdikcijas ietvaros, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju.
     Attiecīgi Regulas 2021/784 16. pants un Preambulas 43.apsvērums paredz, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nav noteikta vispārēja prasība nodrošināt fizisku klātbūtni Savienības teritorijā. Parasti mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir tā galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis. Tam nevajadzētu skart noteikumus par kompetenci, kas pieņemti attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un lēmumiem, kuri izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram Savienībā nav iedibinājuma un kurš nenorīko juridisko pārstāvi, vajadzētu būt jebkuras dalībvalstis jurisdikcijā, un tādēļ tām būtu jāspēj uzlikt sodus, ja vien tiek ievērots ne bis in idem princips.
     Vienlaikus projekts paredz, ka Valsts drošības dienests sadarbībā ar Valsts policiju sagatavos un publicēs Regulas 2021/784 8. panta 1.punktā noteikto ziņojumu, kā arī apkopos un nosūtīs Eiropas Komisijai Regulas 2021/784 21. panta 1.punktā, 22. pantā un 23. pantā noteikto informāciju, nepieciešamības gadījumā lūdzot mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem iesūtīt to Regulas 2021/784 7. pantā noteiktos pārredzamības ziņojumus.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 14. panta 5. punkts nosaka, ka, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs uzzina par teroristisku saturu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem dzīvībai, tas nekavējoties informē iestādes, kas attiecīgajās dalībvalstīs ir kompetentas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Ja nav iespējams noteikt attiecīgās dalībvalstis, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs informē kontaktpunktu, ievērojot Regulas 2021/784 12. panta 2.punktu, dalībvalstī, kurā ir to galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts to juridiskais pārstāvis, un informāciju attiecībā uz minēto teroristisko saturu pārsūta Eiropolam, lai tas veiktu piemērotus turpmākos pasākumus.    
Lai atvieglotu mitināšanas pakalpojumu sniedzēju saziņu ar Eiropolu attiecīgajos gadījumos, projekts paredz, ka, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, ievērojot Regulas 2021/784 14. panta 5. punktu, ir nepieciešams informēt kontaktpunktu Latvijas Republikā, attiecīgo informāciju Eiropolam var nosūtīt ar Valsts drošības dienesta starpniecību, kuras attiecīgā kontaktinformācija pieejama tās tīmekļa vietnē.
     Tāpat projekts atvieglinātas saziņas nolūkos paredz, ka informācija par kontaktpunktu, ievērojot Regulas 2021/784 12. panta 2.punktā, Valsts drošības dienestā ir pieejama tā tīmekļa vietnē.
     Regulas 2021/784 13. pants kopsakarā ar Preambulas 35.apsvērumu īpaši uzsvar pamattiesību ievērošanu, vēršoties pret ļaunprātīgu mitināšanas pakalpojumu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, lai garantētu iekšējā tirgus raitu darbību, kā arī objektivitātes, vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu ievērošanu kompetento iestāžu pienākumu īstenošanā Regulas 2021/784 ietvaros.
     Regulas 2021/784 Preambulas 40. apsvērums sniedz informāciju par iespēju dalībvalstīm izdot signālziņas, kas kalpo par brīdinājumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem par iespējamu teroristisku saturu, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt attiecīgā satura atbilstību tā komerciālajiem noteikumiem. Ņemot vērā signālziņu nozīmi, proti, to efektīvo, brīdinošo un brīvprātīgo raksturu, projekts nosaka, ka Valsts drošības dienestam pirms izņemšanas rīkojuma izdošanas ir tiesības mitināšanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt brīdinoša rakstura signālziņu par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai tas signālziņā noteiktajā termiņā izvērtētu attiecīgā satura atbilstību saviem komerciālajiem noteikumiem. Attiecīgi projekts paredz, ka kā pirmais līdzeklis, var tikt izmantotas signālziņas kā mitināšanas pakalpojumu un satura sniedzēju tiesības un likumiskās intereses vismazāk ierobežojošais līdzeklis.
  Vienlaikus Regula 2021/784 9. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm ieviest efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus:                   
  1) mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir saņēmuši izņemšanas rīkojumu, kas izdots, ievērojot Regulas 2021/784 3. panta 1. punktu, vai lēmumu, ievērojot Regulas 2021/784 4. panta 4. punktu vai Regulas 2021/7845. panta 4., 6. vai 7.punktu, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt šādu izņemšanas rīkojumu tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir izdevusi izņemšanas rīkojumu, un tiesības apstrīdēt lēmumu, ievērojot Regulas 2021/784 4. panta 4. punktu vai Regulas 2021/784 5.panta 4., 6. vai 7. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu;
2) satura sniedzējiem, kuru saturs ir izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojuma, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt izņemšanas rīkojumu, kas izdots, ievērojot Regulas 2021/784 3. panta 1. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir izdevusi izņemšanas rīkojumu, un tiesības apstrīdēt lēmumu, ievērojot Regulas 2021/784 4. panta 4. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu.
     Lai īstenotu Regulas 2021/784 9. pantā noteikto, projekts paredz, ka Valsts drošības dienesta izdoto izņemšanas rīkojumu vai pieņemto lēmumu, ievērojot regulas 2021/784 9.panta 1. punktu, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārsūdzēt administratīvā rajona tiesā administratīvā procesa likuma kārtībā. Savukārt satura sniedzējiem, kuru saturs ir izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojuma, ievērojot regulas 2021/784 9. panta 2.punktu vai 10. panta 2. punktu, ir tiesības pārsūdzēt izdoto izņemšanas rīkojumu vai pieņemto lēmumu administratīvā rajona tiesā administratīvā procesa likuma kārtībā. Tiesas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, nav pārsūdzams.
     Attiecīgi Valsts drošības dienesta izdotais izņemšanas rīkojums būs administratīvais akts, tādējādi tā pārsūdzība paredzēta administratīvā procesa likuma kārtībā. Analogs tiesību aizsardzības līdzeklis projektā paredzēts, lai īstenotu Regulas 2021/784 10. panta 2. punktā noteikto.
     Regulas 2021/784 6. panta 2. punkts paredz tiesības kompetentajām iestādēm un tiesu iestādēm noteikt izņemtās informācijas saglabāšanas termiņus. Savukārt minētā panta 3.punkts paredz, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veic atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumu, lai nodrošinātu izņemtā satura atbilstošu saglabāšanu un piekļuves ierobežošanu.
     Ievērojot minēto, projekts paredz attiecīgu kompetenci Valsts drošības dienestam un tiesu iestādēm noteikt izņemtā satura glabāšanas termiņus un kārtību (tostarp informācijas izpaušanas pieļaujamību).
     Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas otrais punkts kopsakarā ar pirmo daļu nosaka, ka pieteikuma iesniegšanā tiesā neaptur administratīvā akta darbību, ja tas paredzēts citos likumos. Ņemot vērā teroristiska satura ietekmi, kā iepriekš minēts, projekts paredz, ka pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību. Papildus analogi kā tas paredzēts, piemēram, likuma “Par valsts noslēpumu” 16. panta otrajā daļā, projekts nosaka, ka administratīvā akta darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.
     Regulas 2021/784 14. panta 3. punkts un Preambulas 39.apsvērums nosaka, ka saziņa starp kompetentajām iestādēm un Eiropolu īstenojama, izmantojot drošus saziņas kanālus. Attiecīgā praktiskā īstenošana tiks nodrošināta t.s.policijas sadarbības ietvaros, ievērojot labākās prakses nosacījumus par drošu saziņu.
     Regulas 2021/784 18. pants un Preambulas 45. apsvērums nosaka, ka dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par regulas pārkāpumiem, ko izdara mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Šādus sodus piemēro tikai par šādu Regulas 2021/784 pantu pārkāpumiem: 3. panta 3. un 6. punkts, 4. panta 2. un 7.punkts, 5. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punkts, 6., 7., 10. un 11.pants, 14. panta 5. punkts, 15. panta 1. punkts un 17.pants. Minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Proti,  dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kuri var būt administratīvi sodi vai kriminālsodi, kā arī, attiecīgā gadījumā, naudassodu piemērošanas vadlīnijas. Atsevišķos gadījumos par nepildīšanu varētu paredzēt sodus, ievērojot ne bis in idem un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka šādos sodos tiek ņemta vērā sistemātiska neizpilde. Sodi varētu izpausties dažādos veidos, tostarp kā oficiāli brīdinājumi maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos vai kā finansiāli sodi saistībā ar smagākiem vai sistemātiskākiem pārkāpumiem. Īpaši bargi sodi būtu jāuzliek gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai pastāvīgi neizņem teroristisku saturu vai neatspējo piekļuvi tam vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Nosakot, vai būtu jāuzliek finansiāli sodi, būtu pienācīgi jāņem vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālie resursi. Turklāt kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir jaunuzņēmums, mikrouzņēmums vai mazs vai vidējs uzņēmums. Būtu jāņem vērā papildu apstākļi, piemēram, tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja rīcība bija objektīvi neapdomīga vai nosodāma, un tas, vai pārkāpums ir izdarīts neuzmanības dēļ vai tīši. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sodi, kas piemēroti par minētās regulas pārkāpšanu, neveicina tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 18. panta 2. punkts nosaka, ka 2.dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes, lemjot par to, vai uzlikt sodu, un nosakot soda veidu un apmēru, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:
a) pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu;
b) to, vai pārkāpums ir tīšs vai arī nolaidības rezultāts;
c) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekšējos pārkāpumus;
d) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālo stiprību;
e) līmeni, kādā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;
f) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja raksturu un lielumu, jo īpaši to, vai tas ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums;
g) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vainas pakāpi, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veicis, lai izpildītu  Regulu 2021/784.
     Savukārt Regulas 2021/784 18. panta 3. punkts nosaka, ka. Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumā, ja sistemātiski vai pastāvīgi netiek pildīts Regulas 2021/784 3. panta 3. punktā paredzētais pienākums, tiek piemēroti naudassodi apjomā līdz 4 % no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā.
     Attiecīgi, kā minēts iepriekš, Regulas 2021/784 2. panta 1.punkts nosaka, ka “mitināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir tādu pakalpojumu sniedzējs kā paredzēts Direktīvas 2015/1535 1.panta b)punktā. Minētā direktīvas norma paredz, ka “pakalpojums” ir jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma. Vienlaikus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību), kas transponēta, tostarp ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu, 2. panta b) punkts nosaka, ka “pakalpojumu sniedzējs": jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumu.  Attiecīgi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 1.panta pirmās daļas 2. punkts kopsakarā ar 4. panta pirmās daļas 1. punktu nosaka, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs ir gan fiziska, gan juridiska persona.
     Ievērojot minēto, Regulā 2021/784 ietvertais termins “mitināšanas pakalpojumu sniedzējs” aptver gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu. Tādējādi arī Regulā 2021/784 ietvertās normas par sodiem ir attiecināmas gan uz attiecīgajām fiziskām, gan juridiskām personām.
     Attiecīgi Regulas 2021/784 18. panta 1. punkts paredz to Regulas 2021/784 normu uzskaitījumu, par kuru pārkāpumu ir paredzams sods dalībvalsts normatīvajos aktos. Minētais normu uzskaitījums faktiski paredz, ka sods ir nosakāms par attiecīgajās Regulas 2021/784 normās ietverto pienākumu neizpildi vai neizpildi paredzētajā termiņā.
     Savukārt iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu noteikšanā vērā ņemti citos līdzīgu nozaru normatīvajos aktos paredzētie soda apmēri:
     1) Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 16.panta pirmā daļa – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs par regulas Nr. 2019/1150 pārkāpumu piemērot tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējam soda naudu līdz 14 000 euro (divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienības ekvivalenti);
     2) Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa – “Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām”;
     3) Reklāmas likuma 4. pants par aizliegumiem, kas ievērojami reklāmas veidošanā un 20. panta pirmā daļa – uzraudzības iestāde par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 14 000 euro (divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienības ekvivalenti);
     4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.2 panta pirmās daļas 3. punkts un 26. panta pirmās daļas 8. punkts attiecībā uz aizliegumu ietvert teroristiska satura informāciju, kā arī
       - 78. panta pirmā daļa – “Par šajā likumā noteiktās kārtības pārkāpšanu audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanā vai izplatīšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām”.
      - 79. panta pirmā daļa – “Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesniegtajiem un šajā likumā paredzētajiem televīzijas un radio programmu darbības pamatnosacījumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.”.
     No minētā izriet, ka mazākais soda apmērs fiziskai personai, ko paredz iepriekš aplūkotās tiesību normas (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 78.pants par audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas var būt arī teroristiska satura izplatīšana), ir septiņas naudas soda vienības fiziskajai personai.
     Savukārt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 16.panta pirmā daļa un Reklāmas likuma 20.panta pirmā daļa paredz soda naudu līdz 14’000 euro (divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienības ekvivalenti) par komerciālo paziņojumu izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Vienlaikus kā maksimālais sods fiziskajai personai, ko paredz Administratīvās atbildības likums ir četrsimt naudas soda vienības.
     Attiecīgi minimālā un maksimālā soda apmēru juridiskai personai minēto normu ietvaros paredz Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa - no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
     Ievērojot minēto, kā arī administratīvās atbildības sodu koncepcijā noteikto par maksimālo sodu apmēru, projekts nosaka, ka par Regulas 2021/784  3. panta 3. vai 6. punktā, 4.panta 2. vai 7. punktā, 5. panta 1., 2., 3., 5. vai 6. punktā, 6., 7., 10. vai 11. pantā, 14. panta 5. punktā, 15. panta 1. punktā vai 17. pantā noteiktā pienākuma nepildīšanu vai neizpildi attiecīgajā termiņā atkarībā no pārkāpuma rakstura, smaguma, intensitātes un citiem regulas 2021/784 18. panta 2. punktā minētajiem apstākļiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpuma novēršanai, vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no četrpadsmit līdz divi tūkstoši astoņsimt naudas soda vienībām -, nosakot tā samaksas termiņu un termiņu pārkāpuma novēršanai.
     Savukārt, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai pastāvīgi nepilda Regulas 2021/784 3. panta 3.punktā paredzēto pienākumu, tam, ievērojot minētās 18.panta 3. punktu, piemēro naudas sodu apjomā līdz 4 % no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā.
     Projekta spēkā stāšanās paredzēta vispārējā kārtībā, bet piemērošanu paredzēts uzsākt no 2022. gada 7. jūnija kā to paredz Regula 2021/784.