24-TA-2384: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Administratīvā sloga samazināšanai meža nozarē
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikts: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs."
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (turpmāk – noteikumi) 7. punktā noteikts, ka, izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, šķērslaukumu attiecina uz visu nogabalu vai visu cirsmā iekļauto nogabala daļu. Ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,2 hektāriem, mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķērslaukumu nosaka atsevišķi. Norma nav saskaņota ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 384) 12. punktu, kurā noteikts, ka var nenodalīt atsevišķu nogabalu, ja platība ir mazāka par 0,3 hektāriem. Noteikumu 7. punktā noteiktā 0,2 hektāru platība rada apdraudējumu šādās neviendabīgās mežaudzēs, kuru nogabalā var būt iekļauta līdz 0,3 hektāru liela atšķirīga platība (piemēram, atvērums bez kokiem vai tikai ar atsevišķiem kokiem) vai arī kurā ir grupas ar sausiem kokiem. Sausie koki neveido šķērslaukumu, bet pēc to nozāģēšanas veidojas atvērums, tāpēc nepieciešams vienādot normatīvo aktu prasības un noteikumu 7. punktā 0,2 hektārus aizstāt ar 0,3 hektāriem. Mežaudzē, kurā notikusi izlases cirte, izlases cirtē izveidotajos atvērumos, šķērslaukums atsevišķi nav nosakāms, proti, šķērslaukums, ko veido visi mežaudzē esošie augtspējīgie koki, ir attiecināms uz visu mežaudzes platību, tostarp mežaudzē izveidotajiem atvērumiem, dabiskajām brauktuvēm, treilēšanas ceļiem vai citu platību, ko saskaņā ar noteikumiem Nr. 384 ieskaita meža platībā. Šajās mežaudzēs visu laiku līdz izlases cirtes pabeigšanai saglabājams noteikumu 28. punktā noteiktais šķērslaukums, un tas attiecināms uz visu mežaudzes platību, arī tajā izveidotiem atvērumiem, kuros notiek atjaunošanās. Šāda pieeja rada normatīvo bāzi dažāda vecuma mežaudžu veidošanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 7. punktā 0,2 hektāri aizstāti ar 0,3 hektāriem. Noteikts, ka situācijā, kad mežaudzei Meža valsts reģistrā ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi, šķērslaukums atsevišķi mežaudzes daļai nosakāms tad, ja mežaudzes daļā šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma platībā, kas lielāka par atļauto atvēruma platību.
Problēmas apraksts
Noteikumu 12. punkts nosaka galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes. Noteikumu 12. punktā noteiktie mērījumi ir laikietilpīgi un dārgi, savukārt Meža valsts reģistrā jau ir reģistrēti dati par mežaudzes caurmēru. Mēdz būt situācijas, kad mežaudzes caurmēru nosaka meža inventarizācijas veicējs, bet pēc tam meža īpašniekam, lai saņemtu apliecinājumu, mežaudzes caurmērs ir jāmēra atkārtoti. Ievērojot iepriekšminēto, jāizdara grozījumi, paredzot, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantojami Meža valsts reģistra dati.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 11. punktā, paredzot, ka pēc Meža valsts reģistra datiem nosaka ne tikai valdošo koku sugu un bonitāti, bet arī caurmēru. Noteikumu 12. punktā ietvertās galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes paredzēts izmantot strīda situācijās un tad, ja meža inventarizācija bijusi pirms 2025. gada 31. decembra. Nosacījuma attiecināšana uz mežaudzēm, kurās meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra, sekmēs sertificēta meža inventarizētāja nozīmi caurmēra noteikšanā un mērījumos iegūt vērtību ar noteiktu precizitāti meža inventarizācijas gadā. Ar grozījumiem noteikumu 11. punktā nav paredzēts atteikties no Valsts meža dienesta kontroles attiecībā uz mežaudzes valdošās koku sugas koku caurmēra atbilstību galvenās cirtes caurmēram. Valsts meža dienests, tāpat kā līdz šim, izvērtējot riska faktorus, piemēram, pirms cik ilga laika bijusi meža inventarizācija, izlases veidā pārbaudīs mežaudzes atbilstību galvenajai cirtei pēc caurmēra atbilstoši noteikumu 79.1. apakšpunktam un 80. punktam.
Noteikumi papildināti ar noslēguma jautājuma punktu, paredzot, ka galvenās cirtes caurmērs saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem nosakāms, ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra. Ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 31. decembra, galvenās cirtes caurmēru nosaka ar noteikumu 12. punktā minētajām metodēm. Noteikumu 77.2. apakšpunktā paredzēts, ka iesniegumam apliecinājuma saņemšanai pievienojami noteikumu 12. punktā minētie valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra mērījumi, ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 31. decembra. Vienlaikus ar noteikumu projektu ir sagatavots un tiek virzīts apstiprināšanai tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (24-TA-2387), nosakot pieļaujamo novirzi vidējam caurmēram (+/– 10 % vai ne vairāk par +/– 2 cm).
Noteikumi papildināti ar noslēguma jautājuma punktu, paredzot, ka galvenās cirtes caurmērs saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem nosakāms, ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra. Ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 31. decembra, galvenās cirtes caurmēru nosaka ar noteikumu 12. punktā minētajām metodēm. Noteikumu 77.2. apakšpunktā paredzēts, ka iesniegumam apliecinājuma saņemšanai pievienojami noteikumu 12. punktā minētie valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra mērījumi, ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 31. decembra. Vienlaikus ar noteikumu projektu ir sagatavots un tiek virzīts apstiprināšanai tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (24-TA-2387), nosakot pieļaujamo novirzi vidējam caurmēram (+/– 10 % vai ne vairāk par +/– 2 cm).
Problēmas apraksts
Noteikumu VII nodaļā "Neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtība" ir noteikta sarežģīta un laikietilpīga, grūti administrējama neproduktīvu mežaudžu uzmērīšanas un noteikšanas kārtība, kas prasa vairākus mērījumus dabā. Lai samazinātu administratīvo slogu un neprasītu no meža īpašnieka papildus mērījumus, iespējams izmantot Meža valsts reģistra datu struktūru, kurā ir mežaudzes formulas sastāva koeficienti. Sastāva koeficienti mežaudzes formulā nosakāmi pēc Meža valsts reģistra datiem. Rekonstruktīvajā cirtē cērt mežaudzi, kas nav sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai caurmēru.
Latvijas apstākļos augošajās apšu audzēs pēc 30 gadu vecuma ievērojami palielinās ar stumbra trupi inficēto apšu īpatsvars, radot nepietiekamu koksnes krājas pieaugumu, tāpēc par neproduktīvām nepieciešams atzīt tās apšu mežaudzes, kas pārsniegušas 31 gada vecumu. Viena no drošākajām pazīmēm, kas liecina par trupi, ir piepju klātbūtne pie stumbra pamatnes, augsnes virskārtā vai uz paša stumbra virsmas. Piepes apakšpusi klāj sīki stobriņi, kuros attīstās sporas, un tās inficē citus kokus. Piepju noņemšana koka veselību neuzlabo, jo tās jau ir sekas tam, ka koku ir inficējusi trupe. Par trupes veidošanos liecina arī tas, ka koka stumbram kādā no tā daļām veidojas paresninājums vai redzamas aizaugušas rētas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījuma "Kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķinu nenoteiktības samazināšana" rezultāti rāda, ka, lapkokam novecojot, palielinās dažādu koksnes defektu rašanās iespējamība. Pētījuma rezultāti pieejami šeit: https://www.silava.lv/petnieciba/petijumi/kokaudzu-biomasas-un-oglekla-uzkrajuma-aprekinu-nenoteiktibas-samazinasana.
Latvijas apstākļos augošajās apšu audzēs pēc 30 gadu vecuma ievērojami palielinās ar stumbra trupi inficēto apšu īpatsvars, radot nepietiekamu koksnes krājas pieaugumu, tāpēc par neproduktīvām nepieciešams atzīt tās apšu mežaudzes, kas pārsniegušas 31 gada vecumu. Viena no drošākajām pazīmēm, kas liecina par trupi, ir piepju klātbūtne pie stumbra pamatnes, augsnes virskārtā vai uz paša stumbra virsmas. Piepes apakšpusi klāj sīki stobriņi, kuros attīstās sporas, un tās inficē citus kokus. Piepju noņemšana koka veselību neuzlabo, jo tās jau ir sekas tam, ka koku ir inficējusi trupe. Par trupes veidošanos liecina arī tas, ka koka stumbram kādā no tā daļām veidojas paresninājums vai redzamas aizaugušas rētas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījuma "Kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķinu nenoteiktības samazināšana" rezultāti rāda, ka, lapkokam novecojot, palielinās dažādu koksnes defektu rašanās iespējamība. Pētījuma rezultāti pieejami šeit: https://www.silava.lv/petnieciba/petijumi/kokaudzu-biomasas-un-oglekla-uzkrajuma-aprekinu-nenoteiktibas-samazinasana.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 29. un 30. punktā. Ar grozījumiem noteikumu 29. un 30. punktā nav paredzēts atteikties no Valsts meža dienesta kontroles attiecībā uz mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem. Valsts meža dienests, tāpat kā līdz šim, izvērtējot riska faktorus, piemēram, pirms cik ilga laika bijusi meža inventarizācija un kāda mežsaimnieciskā darbība iepriekš īstenota, izlases veidā pārbaudīs mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem atbilstoši noteikumu 79.1. apakšpunktam un 80. punktam. Noteikumu 80. punktā ir saglabāta atsauce uz noteikumu 4. un 5. punktu, kuros noteikta mežaudzes šķērslaukuma un arī koku sugu sastāva noteikšanas kārtība, lai pārliecinātos par mežaudzes atbilstību noteikumu 29.1., 29.2. un 29.3. apakšpunktā minētajiem neproduktīvas mežaudzes kritērijiem. Atbilstoši noteikumu 31. punktam strīda situācijā noteikumu 29.1. un 29.2. apakšpunktā minētās mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem nosakāmas, uzmērot visus mežaudzes pirmā stāva kokus. Tāpat noteikumu 80. punktā ir saglabāta atsauce uz noteikumu 12. punktu, kurā noteikta caurmēra noteikšanas kārtība, lai pārliecinātos par mežaudzes atbilstību noteikumu 29.3. apakšpunktā minētajai egļu augstuma un caurmēra attiecībai.
Ar noteikumu projektu netiek samazināts pārbaužu skaitu dabā, bet tiek atvieglots meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja administratīvais slogs saistībā ar dažādu mērījumu izdarīšanu un to rezultātu iesniegšana Valsts meža dienestā (sk. anotācijas 2. un 7. nodaļu). Tādējādi noteikumu projekta ietekmē nav paredzams samazināt skaitu pārbaudēm dabā. To nepieciešamība tiek noteikta katrā atsevišķā situācijā atkarībā no identificētā riska. Pirms tiek izsniegts apliecinājums koku ciršanai, dabā tiek pārbaudīti aptuveni 30 % iesniegumu par koku ciršanu. 2024. gadā Valsts meža dienestā tika saņemti iesniegumi par 102 944 cirsmām. No tiem par 1378 cirsmām ir atteikta apliecinājuma izsniegšana. Kamerāla pārbaude veikta pilnīgi visām cirsmām. Pirms apliecinājuma izsniegšanas dabā tika pārbaudītas 30 736 cirsmas, un no tām par 673 cirsmām atteikta apliecinājuma izsniegšana. Tāpat nevar paredzēt, kā mainīsies pirms apliecinājuma izsniegšanas dabā pārbaudāmo cirsmu īpatsvars dažādu dabas faktoru izraisītu apdraudējumu ietekmē. Apdraudējumu iespējamība mainīsies arī laikā, ievērojot noteikumu projektā paredzēto 93. punktu. Valsts meža dienesta riska uzraudzības sistēma nepārtraukti tiek attīstīta. Pirmšķietami sertificēta meža inventarizētāja izdarītiem mērījumiem, uz kuru rezultātiem balstīti meža inventarizācijas dati, vajadzētu labāk atbilst situācijai dabā nekā paša meža īpašnieka mērījumiem, jo meža inventarizācijas kvalitāti uzrauga sertificēšanas institūcijas un meža inventarizētājs riskē zaudēt savu sertifikātu, ja meža inventarizācija būs nekvalitatīva. Sertificēta meža inventarizētāja izdarīti mērījumi, uz kuru rezultātiem balstīti meža inventarizācijas dati, nav saistīti ar personīgu ieinteresētību.
Grozījumi veicinās neproduktīvu mežaudžu nomaiņu, īpaši patlaban, kad neproduktīvās egļu mežaudzes stipri bojā egļu astoņzobu mizgrauzis. Vienvecuma stādītās egļu mežaudzes pirms 30–80 gadiem tika ierīkotas ar lielu sākotnējo biezumu. Koki ir vēja nenoturīgi, ar samazinātu koksnes pieaugumu un CO2 piesaisti. Pēc šādu mežaudžu kopšanas secīgi tiek veikta sanitārā cirte vai vienlaidu sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Latvijā 24 % egļu mežu ir ar sakņu trupi, bet tas pasliktina koku vitalitāti un koksnes kvalitāti, samazina vielu aprites procesus un CO2 piesaisti. Egļu mežaudzes daļēji izveidotas arī bijušajā lauksaimniecībā izmantotajā zemē un citā zemē, kurā iepriekš nav bijis meža. Daļa egļu mežaudžu tika izveidotas rūpnieciskām vajadzībām ar plānoto 40 gadu apriti. Egļu vecumstruktūra Latvijā liecina, ka CO2 piesaistes bilances izlīdzināšanai un optimālas vecumstruktūras izveidošanai nākamajam 30–80 gadu periodam ir jāveicina mazražīgu un vēja nenoturīgu egļu mežaudžu nomaiņa un jāuztur siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaistei un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai labvēlīga meža vecumstruktūra un apsaimniekošana. Atceļot sarežģītos mērījumus un vienkāršojot administratīvo procedūru, paredzams, ka meža īpašnieki vairāk izvēlēsies nomainīt neproduktīvās mežaudzes. Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa ir arī viens no pasākumiem, kas ietverts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.
Noteikumu 29. punkts papildināts ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka par neproduktīvu atzīstama apšu mežaudze 31–40 gadu vecumā, ja tai ir serdes trupes pazīmes (piepes uz stumbru virsmas, piepes apakšpusi klāj sīki stobriņi). Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem teritorijā, kurā nav noteikti rekonstruktīvās cirtes ierobežojumi, atrodas 11 959 hektāri apšu mežaudzes vecumā no 31 līdz 40 gadiem. Pētījumi atklāj lielāku stumbra trupes izplatību un plašāku trūdēšanu parastās apses kokos, nevis bērzu, melnalkšņu un baltalkšņu kokos. Progresējošas stumbra trupes sastopamība celmos ir lielāka pētītajās parastās apses mežaudzēs nekā citās pētītajās lapu koku sugās, kas izplatītas hemiboreālos un boreālos mežos. Stumbra trupes radītie bojājumi dzīviem kokiem ir nenovērtēta meža oglekļa cikla sastāvdaļa, un paredzams, ka to nozīme pastiprināsies līdz ar koka vecumu. Tādējādi, ievērojot trupes koku biežumu un smagumu, potenciālais biomasas zudums stumbra trupes dēļ kļūst par būtisku faktoru, apsverot to veco audžus aglabāšanu klimata aizsardzībai, kurās dominē parastās apses (https://doi.org/10.3390/su16010144). Pētījumos ir norādīts, ka efektīva apses audžu apsaimniekošanas stratēģija ietver par 40–50 gadiem īsāku rotācijas ciklu ieviešanu, lai optimizētu oglekļa piesaisti un veicinātu fosilo materiālu aizstāšanu. Turklāt jaunāki apses koki ir mazāk pakļauti ar trūdēšanu saistītiem bojājumiem, un tas samazina koksnes zuduma risku (https://lbtufb.lbtu.lv/conference/Research-for-Rural-Development/2023/LBTU_LatviaResRuralDev_29th_2023-30-36.pdf).
Svītrots arī noteikumu 77.4. apakšpunkts un 8. pielikums (apliecinājuma saņemšanai pievienojamie mērījumi).
Ar noteikumu projektu netiek samazināts pārbaužu skaitu dabā, bet tiek atvieglots meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja administratīvais slogs saistībā ar dažādu mērījumu izdarīšanu un to rezultātu iesniegšana Valsts meža dienestā (sk. anotācijas 2. un 7. nodaļu). Tādējādi noteikumu projekta ietekmē nav paredzams samazināt skaitu pārbaudēm dabā. To nepieciešamība tiek noteikta katrā atsevišķā situācijā atkarībā no identificētā riska. Pirms tiek izsniegts apliecinājums koku ciršanai, dabā tiek pārbaudīti aptuveni 30 % iesniegumu par koku ciršanu. 2024. gadā Valsts meža dienestā tika saņemti iesniegumi par 102 944 cirsmām. No tiem par 1378 cirsmām ir atteikta apliecinājuma izsniegšana. Kamerāla pārbaude veikta pilnīgi visām cirsmām. Pirms apliecinājuma izsniegšanas dabā tika pārbaudītas 30 736 cirsmas, un no tām par 673 cirsmām atteikta apliecinājuma izsniegšana. Tāpat nevar paredzēt, kā mainīsies pirms apliecinājuma izsniegšanas dabā pārbaudāmo cirsmu īpatsvars dažādu dabas faktoru izraisītu apdraudējumu ietekmē. Apdraudējumu iespējamība mainīsies arī laikā, ievērojot noteikumu projektā paredzēto 93. punktu. Valsts meža dienesta riska uzraudzības sistēma nepārtraukti tiek attīstīta. Pirmšķietami sertificēta meža inventarizētāja izdarītiem mērījumiem, uz kuru rezultātiem balstīti meža inventarizācijas dati, vajadzētu labāk atbilst situācijai dabā nekā paša meža īpašnieka mērījumiem, jo meža inventarizācijas kvalitāti uzrauga sertificēšanas institūcijas un meža inventarizētājs riskē zaudēt savu sertifikātu, ja meža inventarizācija būs nekvalitatīva. Sertificēta meža inventarizētāja izdarīti mērījumi, uz kuru rezultātiem balstīti meža inventarizācijas dati, nav saistīti ar personīgu ieinteresētību.
Grozījumi veicinās neproduktīvu mežaudžu nomaiņu, īpaši patlaban, kad neproduktīvās egļu mežaudzes stipri bojā egļu astoņzobu mizgrauzis. Vienvecuma stādītās egļu mežaudzes pirms 30–80 gadiem tika ierīkotas ar lielu sākotnējo biezumu. Koki ir vēja nenoturīgi, ar samazinātu koksnes pieaugumu un CO2 piesaisti. Pēc šādu mežaudžu kopšanas secīgi tiek veikta sanitārā cirte vai vienlaidu sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Latvijā 24 % egļu mežu ir ar sakņu trupi, bet tas pasliktina koku vitalitāti un koksnes kvalitāti, samazina vielu aprites procesus un CO2 piesaisti. Egļu mežaudzes daļēji izveidotas arī bijušajā lauksaimniecībā izmantotajā zemē un citā zemē, kurā iepriekš nav bijis meža. Daļa egļu mežaudžu tika izveidotas rūpnieciskām vajadzībām ar plānoto 40 gadu apriti. Egļu vecumstruktūra Latvijā liecina, ka CO2 piesaistes bilances izlīdzināšanai un optimālas vecumstruktūras izveidošanai nākamajam 30–80 gadu periodam ir jāveicina mazražīgu un vēja nenoturīgu egļu mežaudžu nomaiņa un jāuztur siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaistei un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai labvēlīga meža vecumstruktūra un apsaimniekošana. Atceļot sarežģītos mērījumus un vienkāršojot administratīvo procedūru, paredzams, ka meža īpašnieki vairāk izvēlēsies nomainīt neproduktīvās mežaudzes. Neproduktīvu mežaudžu nomaiņa ir arī viens no pasākumiem, kas ietverts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.
Noteikumu 29. punkts papildināts ar jaunu apakšpunktu, paredzot, ka par neproduktīvu atzīstama apšu mežaudze 31–40 gadu vecumā, ja tai ir serdes trupes pazīmes (piepes uz stumbru virsmas, piepes apakšpusi klāj sīki stobriņi). Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem teritorijā, kurā nav noteikti rekonstruktīvās cirtes ierobežojumi, atrodas 11 959 hektāri apšu mežaudzes vecumā no 31 līdz 40 gadiem. Pētījumi atklāj lielāku stumbra trupes izplatību un plašāku trūdēšanu parastās apses kokos, nevis bērzu, melnalkšņu un baltalkšņu kokos. Progresējošas stumbra trupes sastopamība celmos ir lielāka pētītajās parastās apses mežaudzēs nekā citās pētītajās lapu koku sugās, kas izplatītas hemiboreālos un boreālos mežos. Stumbra trupes radītie bojājumi dzīviem kokiem ir nenovērtēta meža oglekļa cikla sastāvdaļa, un paredzams, ka to nozīme pastiprināsies līdz ar koka vecumu. Tādējādi, ievērojot trupes koku biežumu un smagumu, potenciālais biomasas zudums stumbra trupes dēļ kļūst par būtisku faktoru, apsverot to veco audžus aglabāšanu klimata aizsardzībai, kurās dominē parastās apses (https://doi.org/10.3390/su16010144). Pētījumos ir norādīts, ka efektīva apses audžu apsaimniekošanas stratēģija ietver par 40–50 gadiem īsāku rotācijas ciklu ieviešanu, lai optimizētu oglekļa piesaisti un veicinātu fosilo materiālu aizstāšanu. Turklāt jaunāki apses koki ir mazāk pakļauti ar trūdēšanu saistītiem bojājumiem, un tas samazina koksnes zuduma risku (https://lbtufb.lbtu.lv/conference/Research-for-Rural-Development/2023/LBTU_LatviaResRuralDev_29th_2023-30-36.pdf).
Svītrots arī noteikumu 77.4. apakšpunkts un 8. pielikums (apliecinājuma saņemšanai pievienojamie mērījumi).
Problēmas apraksts
Noteikumu 36. punktā ir noteikts, kuri koki uzskatāmi par bojātiem, tostarp noteikumu 36.1. apakšpunktā ir noteikts, ka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstams stumbra kaitēkļu invadēts koks ar invāzijas pazīmēm – redzamiem ieskreju caurumiņiem un koksnes vai mizas grauzuma miltiem, kas uzkrājušies stumbra lejasdaļā ap sakņu kaklu. Stumbra kaitēkļu attīstībai kokā ir trīs stadijas – ieskreju stadija, kāpuru-kūniņu stadija un izskreju stadija. Pašreizējā regulējumā ņemta vērā tikai viena no stumbra kaitēkļu attīstības stadijām.
Kopš 2022. gada Latvijā ir konstatēta meža kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās. Tā ierobežošana un egļu mežaudžu aizsardzība iepriekšējos divus gadus ir īstenota, aktīvi sadarbojoties nozares ekspertiem, Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Iegūtā pieredze ir pierādījusi, ka egļu astoņzobu mizgrauža bojātās mežaudzes ir iespējams identificēt vienkāršāk, nekā tas ir noteikts patlaban.
Kopš 2022. gada Latvijā ir konstatēta meža kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās. Tā ierobežošana un egļu mežaudžu aizsardzība iepriekšējos divus gadus ir īstenota, aktīvi sadarbojoties nozares ekspertiem, Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Iegūtā pieredze ir pierādījusi, ka egļu astoņzobu mizgrauža bojātās mežaudzes ir iespējams identificēt vienkāršāk, nekā tas ir noteikts patlaban.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 36.1. apakšpunktā precizētas stumbra kaitēkļu invadēta koka pazīmes.
Noteikumi papildināti ar 38.1 punktu vienkāršākai egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšanai, un attiecīgi precizēts noteikumu 1. pielikums, svītrojot otro piezīmi. Saskaņā ar Meža likuma 11. pantu, ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, tāpēc 38.1 punkta norma neietekmē koku ciršanu sanitārajā vienlaidu cirtē mežaudzēs, kurās citu koku sugu šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, jo egļu astoņzobu mizgrauzis ir meža kaitēklis, kas bojā egles. Ja citu koku sugu šķērslaukums ir virs kritiskā šķērslaukuma, arī augtspējīgo koku šķērslaukums ir virs kritiskā šķērslaukuma, un atbilstoši Meža likuma 11. pantam tad nav atļauta sanitārā vienlaidu cirte. Tāpēc 38.1 punktā noteiktais neietekmē mistraudzes, kurās egle ir valdošā koku suga ar nelielu sastāva koeficientu. Patlaban saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024. gada 28. decembra rīkojumu Nr. 255 "Par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2025. gadā" īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kurā ir atļauta sanitārā vienlaidu cirte saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, mizgraužu invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē atbilstoši 38.1 punktā noteiktajam, saglabājot augtspējīgos citu sugu kokus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, ievērojot normatīvo regulējumu, ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs atzinums, Valsts meža dienests apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc šī atzinuma saņemšanas.
Saskaņā ar Meža likuma 11. pantu, ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Šā panta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav atļauta sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vai sanitārā cirte izlases veidā. Sanitārajā vienlaidu cirtē pārējās teritorijās, kurās ir aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte, saglabājami visi augtspējīgie koki.
Grozījumi nepaplašina bojātu koku nociršanas iespējas, bet tikai vienkāršo to uzmērīšanas metodi. Nav pamata ierobežot bojātu koku nociršanu, nosakot sarežģītu noteikšanas un uzmērīšanas metodi. Tāpat nav pamatoti ierobežot koku ciršanu ar sarežģītu un grūti izpildāmu administratīvo procesu.
Noteikumi papildināti ar 38.1 punktu vienkāršākai egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšanai, un attiecīgi precizēts noteikumu 1. pielikums, svītrojot otro piezīmi. Saskaņā ar Meža likuma 11. pantu, ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, tāpēc 38.1 punkta norma neietekmē koku ciršanu sanitārajā vienlaidu cirtē mežaudzēs, kurās citu koku sugu šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, jo egļu astoņzobu mizgrauzis ir meža kaitēklis, kas bojā egles. Ja citu koku sugu šķērslaukums ir virs kritiskā šķērslaukuma, arī augtspējīgo koku šķērslaukums ir virs kritiskā šķērslaukuma, un atbilstoši Meža likuma 11. pantam tad nav atļauta sanitārā vienlaidu cirte. Tāpēc 38.1 punktā noteiktais neietekmē mistraudzes, kurās egle ir valdošā koku suga ar nelielu sastāva koeficientu. Patlaban saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024. gada 28. decembra rīkojumu Nr. 255 "Par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2025. gadā" īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kurā ir atļauta sanitārā vienlaidu cirte saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, mizgraužu invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē atbilstoši 38.1 punktā noteiktajam, saglabājot augtspējīgos citu sugu kokus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, ievērojot normatīvo regulējumu, ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs atzinums, Valsts meža dienests apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc šī atzinuma saņemšanas.
Saskaņā ar Meža likuma 11. pantu, ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Šā panta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav atļauta sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vai sanitārā cirte izlases veidā. Sanitārajā vienlaidu cirtē pārējās teritorijās, kurās ir aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte, saglabājami visi augtspējīgie koki.
Grozījumi nepaplašina bojātu koku nociršanas iespējas, bet tikai vienkāršo to uzmērīšanas metodi. Nav pamata ierobežot bojātu koku nociršanu, nosakot sarežģītu noteikšanas un uzmērīšanas metodi. Tāpat nav pamatoti ierobežot koku ciršanu ar sarežģītu un grūti izpildāmu administratīvo procesu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 68. punktā noteikts, ka dabā ir iezīmējamas cirsmas robežas, lai saņemtu apliecinājumu, sagatavojot cirsmu. Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās, cirsmas robežas var identificēt bez iezīmēšanas dabā, tāpēc, ja meža īpašnieks nevēlas, tas var neiezīmēt dabā cirsmas robežas tad, ja cirsmas robeža nesakrīt ar īpašuma robežu vai tādas aizsargājamas teritorijas, tostarp aizsargjoslas, robežu, kurā noteikti ierobežojumi koku ciršanai.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 68. punkta redakcija, obligāto prasību marķēt cirsmas robežas dabā saglabājot vietās, kurās cirsma robežojas ar citu īpašumu vai tādas aizsargājamas teritorijas, tostarp aizsargjoslas, robežu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi.
Problēmas apraksts
Noteikumu 70., 71. un 72. punktā ir noteikta cirsmas skices sagatavošanas kārtība. Tehnoloģijas, ko var izmantot cirsmas skices sagatavošanai, ir attīstījušās, un 2024. gada 12. janvārī stājās spēkā likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kurā noteikts, ka privātpersona iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai dienestā var iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā, tāpēc arī cirsmas skiču sagatavošanas prasības un kārtību nepieciešams noteikt atbilstoši izmantojamajām tehnoloģijām, t. i., iesniegt skici Meža valsts reģistrā.
Spēkā esošo noteikumu 70.4. apakšpunkts noteic, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Likums "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā pieņemts 2025. gada 20. februārī) nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām uzdots nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos, tāpēc nepieciešams noteikt, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".
Spēkā esošo noteikumu 70.4. apakšpunkts noteic, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Likums "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā pieņemts 2025. gada 20. februārī) nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām uzdots nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos, tāpēc nepieciešams noteikt, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".
Risinājuma apraksts
Noteikumu 70. punkts precizēts, paredzot, ka skicē cirsmas virsotņu koordinātas norādāmas Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020". Cirsmas skici var sagatavot Valsts meža dienesta informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrā.
Noteikumu 71. punktā cirsmas skices precizitāte noteikta atbilstoši Meža valsts reģistrā noteiktajai nogabalu platības precizitātei. Atbilstoši noteikumu Nr. 384 4. pielikumam Meža valsts reģistrā nogabals tiek reģistrēts ar precizitāti, pieļaujamai novirzei nepārsniedzot ± 0,25 x √S, kur S ir cirsmas platība hektāros.
Noteikumu 72. punktā paredzēts, ka tad, ja bojājumu (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes) dēļ pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, cirsmu norobežojošie augošie koki nav jāiezīmē ar krāsu vai lenti. Šie grozījumi vajadzīgi gan drošības apsvērumu dēļ, gan administratīvā sloga samazināšanai.
Noteikumu 71. punktā cirsmas skices precizitāte noteikta atbilstoši Meža valsts reģistrā noteiktajai nogabalu platības precizitātei. Atbilstoši noteikumu Nr. 384 4. pielikumam Meža valsts reģistrā nogabals tiek reģistrēts ar precizitāti, pieļaujamai novirzei nepārsniedzot ± 0,25 x √S, kur S ir cirsmas platība hektāros.
Noteikumu 72. punktā paredzēts, ka tad, ja bojājumu (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes) dēļ pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, cirsmu norobežojošie augošie koki nav jāiezīmē ar krāsu vai lenti. Šie grozījumi vajadzīgi gan drošības apsvērumu dēļ, gan administratīvā sloga samazināšanai.
Problēmas apraksts
Noteikumu 79.3. apakšpunktā ir noteikts, ka pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda, vai visos zemes vienībā esošajos nogabalos meža inventarizācija ir veikta ne vēlāk kā pirms 20 gadiem. Lai samazinātu meža inventarizācijas informācijas ievākšanai nepieciešamo resursu daudzumu, īpaši no lielām zemes vienībām, kuru platība pārsniedz 500 hektāru, prasība jāattiecina uz konkrēto nogabalu, kurā plānota koku ciršana.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 79.3. apakšpunkta redakcija, prasību par inventarizācijas pārbaudi neattiecinot uz visu zemes vienību. Ir ņemts vērā Meža likuma 12. panta ceturtajā daļā noteiktais, t. i., lai varētu mežā cirst kokus, meža inventarizācijai ir jābūt veiktai zemes vienībā, proti, vismaz pirmreizējai meža inventarizācijai ir jābūt veiktai visā zemes vienībā.
Attīstoties tehnoloģijām un informācijas sistēmai "Meža valsts reģistrs", meža inventarizācija lielākoties tiek veikta nogabalos, nevis visā zemes vienībā. Tam ir būtiska nozīme, lai meža īpašnieks plānotu saimniecisko darbību. Tajā pašā laikā ir meža nogabali, kuros netiek plānota saimnieciskā darbība, piemēram, jaunaudzes, lauces, pārplūstoši klajumi. Meža likuma 29. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Tā kā 2000. gadā, kad tika pieņemts Meža likums, nogabalu inventarizācija vēl nebija iespējama, nav noteikts, vai atkārtotu meža inventarizāciju var veikt atsevišķiem nogabaliem vai arī tā būtu obligāta visai zemes vienībai. No lietderības apsvērumu viedokļa nav lietderīgi prasīt no meža īpašnieka ievākt informāciju (veikt inventarizāciju), kas viņam nav nepieciešama. Tā kā Meža likuma 29. panta pirmajā daļā nav noteikts, ka atkārtota meža inventarizācija ir obligāta visai zemes vienībai, grozījums 79.3. apakšpunktā nav pretrunā ar Meža likumu, ja nogabalā, kur plānots cirst kokus, inventarizācija bijusi vismaz pirms 20 gadiem un visā zemes vienībā ir veikta vismaz pirmreizējā meža inventarizācija.
Attīstoties tehnoloģijām un informācijas sistēmai "Meža valsts reģistrs", meža inventarizācija lielākoties tiek veikta nogabalos, nevis visā zemes vienībā. Tam ir būtiska nozīme, lai meža īpašnieks plānotu saimniecisko darbību. Tajā pašā laikā ir meža nogabali, kuros netiek plānota saimnieciskā darbība, piemēram, jaunaudzes, lauces, pārplūstoši klajumi. Meža likuma 29. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Tā kā 2000. gadā, kad tika pieņemts Meža likums, nogabalu inventarizācija vēl nebija iespējama, nav noteikts, vai atkārtotu meža inventarizāciju var veikt atsevišķiem nogabaliem vai arī tā būtu obligāta visai zemes vienībai. No lietderības apsvērumu viedokļa nav lietderīgi prasīt no meža īpašnieka ievākt informāciju (veikt inventarizāciju), kas viņam nav nepieciešama. Tā kā Meža likuma 29. panta pirmajā daļā nav noteikts, ka atkārtota meža inventarizācija ir obligāta visai zemes vienībai, grozījums 79.3. apakšpunktā nav pretrunā ar Meža likumu, ja nogabalā, kur plānots cirst kokus, inventarizācija bijusi vismaz pirms 20 gadiem un visā zemes vienībā ir veikta vismaz pirmreizējā meža inventarizācija.
Problēmas apraksts
2024. gada 12. janvārī stājās spēkā likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kurā paredzēts, ka iesniedzami iesniegumi administratīvā procesa ierosināšanai un pieņemtais lēmums paziņojams strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā, tāpēc noteikumos precizējama iesnieguma iesniegšanas kārtība un pieņemtā lēmuma paziņošanas kārtība atbilstoši Valsts meža dienesta likumam.
Risinājuma apraksts
Ievērojot Valsts meža dienesta likuma 9.1 un 9.2 pantā noteikto, precizēts noteikumu 75. un 82. punkts, kā arī svītrots noteikumu 81. punkts.
Problēmas apraksts
Viens no 2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā minētajiem rīcības virzieniem ir vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa. Tas ne tikai mazina administratīvo slogu, bet arī pievērš iesnieguma iesniedzēja uzmanību jautājumiem, kuriem citādi meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nebūtu pievērsis uzmanību. Tā kā īpašumam var būt apgrūtinājumi, kas to liedz izmantot un gūt no tā labumu, vai arī īpašums var būt kopīpašumā, Valsts meža dienestam, pieņemot lēmumu par apliecinājuma izsniegšanu, ir svarīgi zināt par šādu apgrūtinājumu esību.
Apliecinājums koku ciršanai ir administratīvais akts. Meža likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka apliecinājums ir Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju.
Tiesību normās uzsvērts, ka administratīvajam aktam, tātad arī apliecinājumam koku ciršanai, jābūt tiesiskam, un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84. pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks, ja neatbilst tiesību normām. Saskaņā ar Meža likuma 12. panta otrās daļas 1. punktu apliecinājumu koku ciršanai neizsniedz, ja plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Patlaban par administratīvā akta – apliecinājuma koku ciršanai – tiesiskumu ir atbildīgs Valsts meža dienests. Ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs deklarētu apgrūtinājumu esību vai neesību īpašumam, tas ļautu operatīvāk izvērtēt riska faktorus un pārbaudāmo informāciju un samazinātu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo laiku. Vienlaikus pašdeklarācijas principā iekļautais iesnieguma iesniedzēja apliecinājums par iesniegto ziņu patiesumu daļu atbildības uzliek arī meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai pilnvarotā persona, kas iesniedz iesniegumu ciršanas apliecinājuma saņemšanai, ne vienmēr pietiekami labi orientējas normatīvajos aktos, tostarp jautājumos par īpašuma apgrūtinājumiem vai dabas aizsardzības prasībām.
Pašdeklarācijas formā tiešsaistē izveidots katalogs dotu norādes meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam noskaidrot apgrūtinājumu un aizsargājamu dabas vērtību esību plānotajā cirsmā. Piemēram, noteikumu 57. punktā noteikts, ka cirsmā saglabājams koks, pie kura ir izveidots skudru pūznis. Ja līdz ar iesnieguma iesniegšanu būs jāaizpilda apliecinājums, ka šādi koki cirsmā tiks saglabāti, ja tie cirsmā būs, tas pievērsīs lielāku meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzmanību dabas aizsardzības prasību izpildei.
Iesniegumā norādītās informācijas patiesumu meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apliecina, parakstot iesniegumu.
Apliecinājums koku ciršanai ir administratīvais akts. Meža likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka apliecinājums ir Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju.
Tiesību normās uzsvērts, ka administratīvajam aktam, tātad arī apliecinājumam koku ciršanai, jābūt tiesiskam, un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84. pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks, ja neatbilst tiesību normām. Saskaņā ar Meža likuma 12. panta otrās daļas 1. punktu apliecinājumu koku ciršanai neizsniedz, ja plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Patlaban par administratīvā akta – apliecinājuma koku ciršanai – tiesiskumu ir atbildīgs Valsts meža dienests. Ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs deklarētu apgrūtinājumu esību vai neesību īpašumam, tas ļautu operatīvāk izvērtēt riska faktorus un pārbaudāmo informāciju un samazinātu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo laiku. Vienlaikus pašdeklarācijas principā iekļautais iesnieguma iesniedzēja apliecinājums par iesniegto ziņu patiesumu daļu atbildības uzliek arī meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai pilnvarotā persona, kas iesniedz iesniegumu ciršanas apliecinājuma saņemšanai, ne vienmēr pietiekami labi orientējas normatīvajos aktos, tostarp jautājumos par īpašuma apgrūtinājumiem vai dabas aizsardzības prasībām.
Pašdeklarācijas formā tiešsaistē izveidots katalogs dotu norādes meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam noskaidrot apgrūtinājumu un aizsargājamu dabas vērtību esību plānotajā cirsmā. Piemēram, noteikumu 57. punktā noteikts, ka cirsmā saglabājams koks, pie kura ir izveidots skudru pūznis. Ja līdz ar iesnieguma iesniegšanu būs jāaizpilda apliecinājums, ka šādi koki cirsmā tiks saglabāti, ja tie cirsmā būs, tas pievērsīs lielāku meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzmanību dabas aizsardzības prasību izpildei.
Iesniegumā norādītās informācijas patiesumu meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apliecina, parakstot iesniegumu.
Risinājuma apraksts
Notikumi papildināti ar 77.1 punktu, nosakot, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai Meža valsts reģistrā, aizpilda apliecinājumu par to, ka īpašumam nav apgrūtinājumu, kas liedz izmantot īpašumu un gūt no tā labumu, par to, ka īpašums nav kopīpašumā, kā arī par iepazīšanos ar dabas aizsardzības prasībām un saglabājamām dabas vērtībām, ja tādas cirsmā ir. 77.1 punkts, ar ko papildināti noteikumi, paredz meža īpašnieka atbildību par to, ka viņam ir zināmi īpašuma apgrūtinājumi, kā arī īpašuma esība kopīpašumā. Tas ļaus Valsts meža dienestam Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas atvieglos riska faktoru izvērtēšanu, pamatojoties uz Meža valsts reģistrā reģistrēto un meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegto informāciju. Meža īpašnieka apliecinājums par to, ka tam ir zināmas dabas aizsardzības prasības un saglabājamās dabas vērtības cirsmā, ja tādas ir, samazinās administratīvo slogu Valsts meža dienestam, lai pārbaudītu, vai īpašumam ir apgrūtinājumi un vai tiek ievērotas dabas aizsardzības prasības, kā arī atvieglos meža īpašnieku un tiesisko valdītāju informēšanu par saglabājamām dabas vērtībām.
Problēmas apraksts
Patlaban portālā likumi.lv noteikumu 7. pielikums pieejams spēkā neesošajā redakcijā ar atzīmi, ka ir jāskatās Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums. Satversmes tiesas spriedumam atbilstošā redakcija publicēta Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta tīmekļvietnē, tāpēc nepieciešams noteikumos iekļaut Satversmes tiesas spriedumam atbilstošo noteikumu 7. pielikuma redakciju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 7. pielikums izteikts jaunā redakcijā, kas atbilst iepriekšminētajam Satversmes tiesas spriedumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts samazinās administratīvo slogu meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem:
1) samazināsies to gadījumu skaits, kad jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā, tāpat kā valdošā koku suga un pārējie nogabalu raksturojošie rādītāji;
2) samazināsies laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai (koku urbšana, gadskārtu skaitīšana ar lineālu un lupu, nosakot pieauguma milimetrus, caurmēra mērījumi ar mērlenti un mērīto koku marķēšana ar krāsu);
3) samazināsies laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs nepieciešami šķērslaukuma mērījumi);
4) samazināsies laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā;
5) samazināsies laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā;
6) samazināsies laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
Šīs nodaļas 2.3. apakšpunktā administratīvā sloga samazinājums turpmāk ir aprēķināts katram no iepriekšminētajiem pasākumiem atsevišķi. Aprēķinā iekļauts tikai darbalaika izmaksu samazinājums, bet nav iekļauts izmaksu samazinājums par degvielu nokļūšanai mežā un aizbraukšanai no tā, transporta izmaksām, materiāliem, piemēram, cirsmas iezīmēšanas krāsu izmaksām un par valsts nodevu. Ņemot vērā visas saistītās izmaksas, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir aprēķinājusi, ka tās kopējais izmaksu samazinājums varētu būt līdz septiņiem miljoniem euro gadā.
1) samazināsies to gadījumu skaits, kad jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā, tāpat kā valdošā koku suga un pārējie nogabalu raksturojošie rādītāji;
2) samazināsies laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai (koku urbšana, gadskārtu skaitīšana ar lineālu un lupu, nosakot pieauguma milimetrus, caurmēra mērījumi ar mērlenti un mērīto koku marķēšana ar krāsu);
3) samazināsies laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs nepieciešami šķērslaukuma mērījumi);
4) samazināsies laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā;
5) samazināsies laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā;
6) samazināsies laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
Šīs nodaļas 2.3. apakšpunktā administratīvā sloga samazinājums turpmāk ir aprēķināts katram no iepriekšminētajiem pasākumiem atsevišķi. Aprēķinā iekļauts tikai darbalaika izmaksu samazinājums, bet nav iekļauts izmaksu samazinājums par degvielu nokļūšanai mežā un aizbraukšanai no tā, transporta izmaksām, materiāliem, piemēram, cirsmas iezīmēšanas krāsu izmaksām un par valsts nodevu. Ņemot vērā visas saistītās izmaksas, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir aprēķinājusi, ka tās kopējais izmaksu samazinājums varētu būt līdz septiņiem miljoniem euro gadā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekta ietekme uz juridiskām personām, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, ir tāda pati kā uz fiziskām personām, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Vairākos procesos, kuros samazinās administratīvais slogs, nav iespējams noteikt, cik liels īpatsvars no personām, kuras noteikumu projekts var ietekmēt, ir juridiskas personas un cik fiziskas personas, tāpēc abām personu grupām (fiziskām personām un juridiskām personām) ietekmes apraksts un administratīvā sloga samazinājuma aprēķins sagatavots kopīgs un iekļauts ailē "fiziskas personas".
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz meža nozares konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz meža nozares mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
-3 735 780,00
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
8,00
laika patēriņš mērījumu veikšanai
1
Aprēķins uz vienu gadījumu
5 000
Galvenās cirtes pēc caurmēra cirsmu skaits 2021.
gadā
-452 000,00
Pēc grozījumu izdarīšanas noteikumu 11. punktā nebūs nepieciešami koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā.
Pienākums iesniegt koku caurmēra mērījumus noteikts noteikumu 77.2. apakšpunktā. Pēc grozījumu izdarīšanas caurmēru mērījumi būs jāiesniedz tikai tad, ja meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 31. decembra.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
4,00
laika patēriņa samazinājums vienas cirsmas robežu iezīmēšanai dabā
1
Aprēķins par vienu cirsmu
12 000
Cirsmu skaits gadā, pieņemot, ka 30 % cirsmu īpašnieks izvēlēsies to neiezīmēt
-542 400,00
Ar grozījumiem noteikumu 68. punktā tiek samazināts laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā. Noteikumu 68. punktā noteikts, ka dabā ir iezīmējamas cirsmas robežas, lai saņemtu apliecinājumu, sagatavojot cirsmu. Ar grozījumiem paredzēts prasību obligāti iezīmēt cirsmu saglabāt tikai tad, ja cirsma robežojas ar citu īpašumu vai tādas aizsargājamas teritorijas, tostarp aizsargjoslas, robežu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi. Pārējos gadījumos tā ir īpašnieka izvēle. Informācijas iesniegšanas pienākumu un iesniedzamo informāciju noteic noteikumu 74. punkts un 77.1. apakšpunkts.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
laika patēriņa samazinājums neproduktīvas mežaudzes noteikšanai vidēji uz vienu cirsmu
1
Aprēķins par vienu cirsmu
1 000
Rekonstruktīvo ciršu cirsmu skaits gadā
-67 800,00
Izdarot grozījumus noteikumu 29. un 30. punktā, tiek samazināts laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai. Mērījumu iesniegšanas pienākums noteikts noteikumu 77.4. apakšpunktā.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
Laika patēriņa samazinājums cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai
1
Aprēķins par vienu cirsmu
30 000
cirsmas skiču skaits gadā
-2 034 000,00
Ar grozījumiem noteikumu 70. un 71. punktā tiek samazināts laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā, proti, samazināta cirsmas skicē iekļaujamā informācija un paredzēts, ka cirsmas skici var sagatavot un iesniegt Meža valsts reģistrā. Cirsmas skices iesniegšanas pienākums noteikts noteikumu 77.1. apakšpunktā.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
Laika patēriņa samazinājums vējgāžu cirsmu iezīmēšanai
1
Aprēķins par vienu cirsmu
2 500
Vēja bojāto cirsmu skaits gadā
-169 500,00
Ar grozījumiem noteikumu 72. punktā tiek samazināts laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā un administratīvais slogs noteikumu 77.1. apakšpunktā prasītās Valsts meža dienestā iesniedzamās informācijas sagatavošanā. Noteikumu 77.1. apakšpunktā prasītās informācijas sagatavošana ietver cirsmas iezīmēšanu dabā. Noteikumu 72. punktā paredzēts, ka tad, ja bojājumu (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes) dēļ pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, cirsmu norobežojošie augošie koki nav jāiezīmē ar krāsu vai lenti. Ar grozījumiem paredzēts šo prasību atcelt.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
4,00
laika patēriņa samazinājums egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai
1
Aprēķins par vienu cirsmu
8 000
To sanitāro vienlaidu cirsmu skaits gadā, kuros bojājumus radījis egļu astoņzobu mizgrauzis
-361 600,00
Izdarot grozījumus noteikumu 36. punktā un papildinot tos ar 38.1 punktu, tiek samazināts laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs nepieciešami šķērslaukuma mērījumi). Noteikumu 1.pielikuma 2.piezīme paredz, ka egļu mežaudzēs, kurās egļu astoņzobu mizgrauža svaigi invadēto egļu apjoms ir lielāks par 20 % un egles ir vienmērīgi izkliedētas pa visu mežaudzi, mežaudzes kritiskā šķērslaukuma skaitlisko vērtību reizina ar koeficientu 2. Izdarot grozījumus noteikumu 1. pielikumā (svītrojot 2. piezīmi) un papildinot noteikumus ar 38.1 punktu, un atsakoties no šķērslaukuma uzmērīšanas, tiek samazināts administratīvais slogs egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu identificēšanai. Informācijas iesniegšanas pienākumu un iesniedzamo informāciju noteic noteikumu 74. punkts, 76.4., 76.6. un 77.1. apakšpunkts.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
8,00
viena atvēruma šķērslaukuma un platības noteikšanai vidējais patērētais laiks
1
aprēķins uz vienu atvērumu
1 200
aptuvens to atvērumu skaits, kuros nebūs jānosaka šķērslaukums atsevišķi
-108 480,00
Grozījumi noteikumu 7. punktā samazinās laika patēriņu atvērumu administrēšanai – platības noteikšanai un šķērslaukuma noteikšanai. Aprēķinātas izmaksas katrā gadījumā, kad nebūs jānosaka šķērslaukums un platība. Aprēķinā nav iekļautas degvielas izmaksas nokļūšanai mežā un aizbraukšanai no tā, transporta līdzekļa un administratīvās izmaksas, kas ir vidēji 20 eiro katrā reizē. Cērtot kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un izlases cirtē, mežaudzes šķērslaukumu aizliegts samazināt zem minimālā vai kritiskā šķērslaukuma. Noteikumu 4., 5., 6. un 7. punkts nosaka šķērslaukuma noteikšanas (uzmērīšanas) kārtību. Informācijas iesniegšanas pienākumu noteic noteikumu 74. punkts, 76.4. un 76.5. apakšpunkts. Lai sagatavotu noteikumu 74. punktā minēto iesniegumu, cirtē, kurā mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem kritiskā, pirms iesnieguma iesniegšanas nepieciešams noteikt mežaudzes šķērslaukumu. Noteikumu 7. punktā palielinot minimālo platību, kurai šķērslaukumu nosaka atsevišķi, samazinās administratīvais slogs (laika patēriņš) šķērslaukuma noteikšanai.
Kopā
-3 735 780,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"", jo nepieciešams saskaņot normas. Vairāk informācijas skatīt anotācijas 1.3. sadaļā.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti vienlaikus.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti vienlaikus.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA", SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Valsts meža dienests, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas UniversitāteNevalstiskās organizācijas
Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds", Pasaules Dabas fonds, Latvijas Kokrūpniecības federācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/88d434fa-07cc-446d-8aa3-cc7f8a27024e
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.zm.gov.lv/lv/meza-konsultativas-padomes-sanaksme-2024-gads#meza-konsultativas-padomes-sanaksme-2024-gada-23-aprili
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par noteikumu projektu sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē organizēta divos veidos. Sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē no 2024. gada 9. oktobrim līdz 22. oktobrim, sniedzot viedokli par noteikumu projektu atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumi Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam. Šo iespēju izmantoja gan nevalstiskās organizācijas, gan privātpersonas, sniedzot priekšlikumus.
Par noteikumu projektu saņemti viedokļi un priekšlikumi no deviņām personām, tie apkopoti viedokļu pārskatā, izvērtēti un daļēji ņemti vērā.
Noteikumu projektā iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas, savukārt tās idejas, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, gan pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu. Sabiedrībai ir iespējas turpināt iesaistīties meža apsaimniekošanas politikas veidošanā, tādējādi ietekmēt arī normatīvos aktus, ar kuriem tiek ieviesta meža apsaimniekošanas politika.
Par noteikumu projektu saņemti viedokļi un priekšlikumi no deviņām personām, tie apkopoti viedokļu pārskatā, izvērtēti un daļēji ņemti vērā.
Noteikumu projektā iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas, savukārt tās idejas, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, gan pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu. Sabiedrībai ir iespējas turpināt iesaistīties meža apsaimniekošanas politikas veidošanā, tādējādi ietekmēt arī normatīvos aktus, ar kuriem tiek ieviesta meža apsaimniekošanas politika.
6.4. Cita informācija
Zemkopības ministrija, iesaistot Klimata un enerģētikas ministriju un ievērojot Valsts sekretāru 2025. gada 11. septembra sanāksmes protokola Nr. 26 4.§ 3. punktu, 2025. gada 7. oktobrī organizēja sanāksmi par noteikumu projektu, lai nodrošinātu atkārtotas diskusijas ar atzinumu sniedzējiem – ministrijām un nozares pārstāvjiem, lai tuvinātu vienotu izpratni par regulējumā paredzēto grozījumu sagaidāmo rezultātu, tostarp diskusijās vērtējot arī iecerētos grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (24-TA-2387). Tā kā sanāksmē neizdevās panākt vienošanos par noteikumu projektu, tas pēc sanāksmes tika precizēts un apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīti tikai tie grozījumi, par kuriem ir panākta vienošanās ar Klimata un enerģētikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Tieslietu ministriju.
Saskaņā ar Valsts sekretāru 2025. gada 11. septembra sanāksmes protokola Nr. 26 4.§ 4. punktu Zemkopības ministrija noteikumu projektu, anotāciju un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Saskaņā ar Valsts sekretāru 2025. gada 11. septembra sanāksmes protokola Nr. 26 4.§ 4. punktu Zemkopības ministrija noteikumu projektu, anotāciju un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
77.1 punkts, ar ko papildināti noteikumi, paredz meža īpašnieka atbildību par to, ka viņam ir zināmi īpašuma apgrūtinājumi, kā arī īpašuma esība kopīpašumā. Tas ļaus Valsts meža dienestam Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas atvieglos riska faktoru izvērtēšanu, pamatojoties uz Meža valsts reģistrā reģistrēto un meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegto informāciju. Meža īpašnieka apliecinājums par to, ka tam ir zināmas dabas aizsardzības prasības un saglabājamās dabas vērtības cirsmā, ja tādas ir, samazinās administratīvo slogu Valsts meža dienestam, kā arī atvieglos meža īpašnieku un tiesisko valdītāju informēšanu par saglabājamām dabas vērtībām.
Izdarot grozījumus noteikumu 71. punktā un nosakot cirsmas skicei tādu pašu precizitāti kā Meža valsts reģistrā reģistrētajam meža zemju plānam, tiek uzlabotas iespējas cirsmas skici sagatavot Meža valsts reģistrā un Valsts meža dienestam nebūs nepieciešams ārpus Meža valsts reģistra sagatavotu cirsmas skici ievietot Meža valsts reģistrā.
Atsakoties no noteiktajiem papildu mērījumiem un lēmumu pieņemšanai izmantojot Meža valsts reģistrā reģistrētu informāciju, Valsts meža dienestam samazināsies slogs dažādu mērījumu, tostarp koku gadskārtu platuma, pārbaudei.
Vienkāršojot egļu astoņzobu mizgraužu bojātu mežaudžu identificēšanas metodiku, Valsts meža dienestam samazināsies slogs sanitāro atzinumu sagatavošanai un apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē izsniegšanai. Turklāt ātrāk būs iespējams atteikties no nepieciešamības izdot atsevišķu rīkojumu par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju.
Izdarot grozījumus noteikumu 71. punktā un nosakot cirsmas skicei tādu pašu precizitāti kā Meža valsts reģistrā reģistrētajam meža zemju plānam, tiek uzlabotas iespējas cirsmas skici sagatavot Meža valsts reģistrā un Valsts meža dienestam nebūs nepieciešams ārpus Meža valsts reģistra sagatavotu cirsmas skici ievietot Meža valsts reģistrā.
Atsakoties no noteiktajiem papildu mērījumiem un lēmumu pieņemšanai izmantojot Meža valsts reģistrā reģistrētu informāciju, Valsts meža dienestam samazināsies slogs dažādu mērījumu, tostarp koku gadskārtu platuma, pārbaudei.
Vienkāršojot egļu astoņzobu mizgraužu bojātu mežaudžu identificēšanas metodiku, Valsts meža dienestam samazināsies slogs sanitāro atzinumu sagatavošanai un apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē izsniegšanai. Turklāt ātrāk būs iespējams atteikties no nepieciešamības izdot atsevišķu rīkojumu par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts tika sagatavots, pildot 2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikto uzdevumu mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dot iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Zemkopības ministrija arī pildīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu, kas uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai mazinātu administratīvo slogu.
Zemkopības ministrija izvērtēja meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvos aktus un tajos noteiktās administratīvās procedūras, proti, dažādu mērījumu izdarīšanas pienākumu, papildinformācijas iesniegšanas pienākumu, cirsmu veidošanas un apliecinājumu saņemšanas procedūras, kā arī dabā īstenojamās darbības, piemēram, koku apkrāsošanu. Noteikumu projektā iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas. Savukārt tās prasības, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, kā arī pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu.
Ar grozījumiem noteikumu 7. punktā tiek vienkāršota šķērslaukuma mērījumu izdarīšanas kārtība, tā samazinot administratīvo slogu. Norma saskaņota ar noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"". Mežaudzes kopējais šķērslaukums, kāds mežaudzē jāsaglabā pēc cirtes izpildes, netiek mainīts.
Ar grozījumiem noteikumu 11. un 12. punktā, 77.2. apakšpunktā, noteikumus papildinot arī ar 93. punktu, paredzēts mežaudzes caurmēru noteikt pēc Meža valsts reģistra datiem, atceļot prasību pēc papildu mērījumiem, kas iesniedzami Valsts meža dienestā. Galvenās cirtes caurmērs netiek mainīts. Noteikumu 7. pielikums izteikts Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumam atbilstošā redakcijā.
Ar grozījumiem noteikumu 29., 30. un 77. punktā neproduktīvu mežaudžu noteikšanai sarežģītu mērījumu vietā atļauts izmantot Meža valsts reģistrā reģistrētus datus (mežaudzes sastāva koeficientus), vienkāršota neproduktīvu egļu mežaudžu noteikšanas metodika, kā arī noteiktas apšu mežaudzes, kas ir neproduktīvas koksnes krājas nepietiekama pieauguma dēļ.
Ar grozījumiem noteikumu 36.1. apakšpunktā un 1. pielikumā, noteikumos iekļaujot arī 38.1 punktu, skaidrāk un pilnīgāk raksturotas kaitēkļu invāzijas pazīmes, kā arī vienkāršota egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšana.
Ar grozījumiem noteikumu 68., 70., 71. un 72. punktā paredzēts, ka cirsmas robežu dabā var neiezīmēt, ja ir iespējams identificēt cirsmas robežu un cirsmas robeža nesakrīt ar īpašuma robežu vai tādas aizsargājamas teritorijas robežu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi. Vienkāršotas cirsmas skices sagatavošanas prasības. Atcelta prasība dabā iezīmēt teritoriju, kurā bijusi vējgāze.
Ar grozījumiem noteikumu 75., 76., 79., 81., 82. un 83. punktā un noteikumu papildināšanu ar 77.1 punktu tie būtībā tiek tehniski precizēti saskaņā ar Valsts meža dienesta likumu, samazinot administratīvo slogu dokumentu iesniegšanas un saņemšanas procesā un mazinot birokrātiju, lai vairāk uzticētos uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai ievērot pašdeklarācijas principu.
Zemkopības ministrija izvērtēja meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvos aktus un tajos noteiktās administratīvās procedūras, proti, dažādu mērījumu izdarīšanas pienākumu, papildinformācijas iesniegšanas pienākumu, cirsmu veidošanas un apliecinājumu saņemšanas procedūras, kā arī dabā īstenojamās darbības, piemēram, koku apkrāsošanu. Noteikumu projektā iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas. Savukārt tās prasības, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, kā arī pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu.
Ar grozījumiem noteikumu 7. punktā tiek vienkāršota šķērslaukuma mērījumu izdarīšanas kārtība, tā samazinot administratīvo slogu. Norma saskaņota ar noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"". Mežaudzes kopējais šķērslaukums, kāds mežaudzē jāsaglabā pēc cirtes izpildes, netiek mainīts.
Ar grozījumiem noteikumu 11. un 12. punktā, 77.2. apakšpunktā, noteikumus papildinot arī ar 93. punktu, paredzēts mežaudzes caurmēru noteikt pēc Meža valsts reģistra datiem, atceļot prasību pēc papildu mērījumiem, kas iesniedzami Valsts meža dienestā. Galvenās cirtes caurmērs netiek mainīts. Noteikumu 7. pielikums izteikts Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumam atbilstošā redakcijā.
Ar grozījumiem noteikumu 29., 30. un 77. punktā neproduktīvu mežaudžu noteikšanai sarežģītu mērījumu vietā atļauts izmantot Meža valsts reģistrā reģistrētus datus (mežaudzes sastāva koeficientus), vienkāršota neproduktīvu egļu mežaudžu noteikšanas metodika, kā arī noteiktas apšu mežaudzes, kas ir neproduktīvas koksnes krājas nepietiekama pieauguma dēļ.
Ar grozījumiem noteikumu 36.1. apakšpunktā un 1. pielikumā, noteikumos iekļaujot arī 38.1 punktu, skaidrāk un pilnīgāk raksturotas kaitēkļu invāzijas pazīmes, kā arī vienkāršota egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšana.
Ar grozījumiem noteikumu 68., 70., 71. un 72. punktā paredzēts, ka cirsmas robežu dabā var neiezīmēt, ja ir iespējams identificēt cirsmas robežu un cirsmas robeža nesakrīt ar īpašuma robežu vai tādas aizsargājamas teritorijas robežu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi. Vienkāršotas cirsmas skices sagatavošanas prasības. Atcelta prasība dabā iezīmēt teritoriju, kurā bijusi vējgāze.
Ar grozījumiem noteikumu 75., 76., 79., 81., 82. un 83. punktā un noteikumu papildināšanu ar 77.1 punktu tie būtībā tiek tehniski precizēti saskaņā ar Valsts meža dienesta likumu, samazinot administratīvo slogu dokumentu iesniegšanas un saņemšanas procesā un mazinot birokrātiju, lai vairāk uzticētos uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai ievērot pašdeklarācijas principu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam nav ietekmes uz klimatneitralitāti, jo ar noteikumu projektu netiek radītas jaunas iespējas koku ciršanai.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi