Anotācija (ex-ante)

Saeimā 2021. gada 15. aprīlī pieņemtajos grozījumos Būvniecības likumā tika 14. panta 1.³ daļā noteikts, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektu un izdara atbilstošas atzīmes vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos, vienlaikus svītrojot Būvniecības likuma 12. panta ceturto un piekto daļu. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 27. punkts nosaka, ka šā likuma grozījumi par  12.panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu un 14. panta papildināšanu ar 1.³ daļu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā, līdz ar to speciālajos būvnoteikumos ir jāprecizē atsauces, aizstājot Būvniecības likuma 12. panta ceturto un piekto daļu ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, kas turpmāk noteiks termiņus, kādos būvvalde vai institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas, pieņem lēmumus un veic atbilstošas atzīmes.

Speciālajos būvnoteikumos precizēs atsauces, aizstājot Būvniecības likuma 12. panta ceturto un piekto daļu ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, kas turpmāk noteiks termiņus, kādos būvvalde vai institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas, pieņem lēmumus un veic atbilstošas atzīmes.

Šobrīd speciālajos būvnoteikumos ir noteikts, ka ierosinot būvniecību, būvniecības ieceres dokumentos ir jānorāda ziņas par būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjomu, būvdarbu laikā radīto atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vietu, teritorijas sakārtošanas veidu (šo būvnoteikumu 1. un 4. pielikums), bet pabeidzot būvdarbus ir jānorāda atkritumu apsaimniekotāja nosaukums un būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms (tonnas) (šo būvnoteikumu 14. pielikums). Būvniecības dokumentos ir jānorāda kopējais atkritumu apjoms, nenorādot precīzāk par šo atkritumu veidu.

Speciālajos būvnoteikumos precizēs būvniecības informācijas sistēmā norādāmo informāciju par būvniecībā radītajiem atkritumiem, ņemot vērā Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība 2.kārta"(Nr.2.2.1.1/19/I/005) 4. laidiena ietvaros sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta un Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārstāvju līdzdalību saskaņoto un pilnveidoto būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, kas nodrošina būvniecības atkritumu uzskaiti būvniecības informācijas sistēmā visa būvniecības procesa laikā.
Turpmāk, ierosinot būvniecību, būvniecības ieceres dokumentos būs jānorāda ziņas par plānoto būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu veidu atbilstoši atkritumu klasifikatoram (Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" pielikums) un to apjomu. Savukārt, pabeidzot būvdarbus un ierosinot objektu pieņemšanu ekspluatācijā, kā līdz šim jānorāda atkritumu apsaimniekotājs, kurš atbilstoši vides aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem ir saņēmis atbilstošās atļaujas, būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjomu, un papildus jānorāda šo atkritumu veidu atbilstoši atkritumu klasifikatoram (Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" pielikums).
Līdz ar to būvniecības informācijas sistēmā uzkrātos datus varēs nodot uz Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu par būvniecības atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājiem izvešanai no būvobjekta, kā arī datu analizēšanas un kontroles vajadzībām, kas ļaus efektīvāk izsekot būvniecībā radīto atkritumu apsaimniekošanu.
Ņemot vērā, ka būvniecības informācijas sistēmā jau ir izstrādāta atbilstoša funkcionalitāte, tad būvnoteikumos noteikts konkrēts termiņš - 01.07.2022., ar kuru brīdi personai ir pienākums sniegt detalizētāku informāciju par būvniecības atkritumiem.

Būvnoteikumu 12. punkts nosaka, ka būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai. Otrās grupas palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkas ņemot vērā Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1. pielikuma ēku iedalījumu varbūt lielākas par tām, kuras drīkst savām vajadzībām būvēt būvētājs saskaņā ar šī būvnoteikumu 107.1. apakšpunktu. Līdz ar to nepieciešams precizēt otrās grupas palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkas pieļaujamos parametrus.

Precizēts būvnoteikumu 12. punkts, nosakot, ka būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus otrās grupas palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai, kuras parametri atbilst 107.1. apakšpunktā noteiktajam, proti, nav augstāka par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – par 2000 m³.

Ar 2022.gada 1.martu ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību, kas paredz, ka, nojaucot pirmās grupas ēku vai otrās grupas palīgēku, kā arī būvējot vai novietojot  palīgēkas, kas atbilst mazēkai, ārpus pilsētas savā privātajā teritorijā vai nojumi, kas atbilst mazēkai, meža zemēs, būvniecības ierosinātājs pats var norādīt nojaucamo ēku vai plānotās ēkas novietojumu uz zemes robežu plāna vai būvju situācijas plāna. Attiecīgā informācija tika norādīta anotācijā. Būvnoteikumu 22.3.apakšpunktā netika īpaši noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentus (situācijas plānu) izstrādā tikai būvspeciālistam, tādejādi pieļaujot, ka to var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs. Lai mazinātu dažādas interpretācijas, precizējams būvnoteikumu 22.3.apakšpunkts.

Precizēts būvnoteikumu 22.3.apakšpunkts, papildinot ar dokumentu izstrādātāju.

Saeimā 2021. gada 15. aprīlī pieņemtajos grozījumos Būvniecības likums tika papildināts ar 19.² pantu, kas nosaka būvniecības procesa dalībnieku pienākumus un atbildību. Šā panta piektā daļa paredz, ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta papildu detalizācijas izstrādi, viņš ir atbildīgs par iespējamām sekām, kā arī par attiecīgās detalizācijas nodrošināšanu. Par detalizācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem atbild detalizācijas izstrādātājs. Savukārt šo būvnoteikumu 110. punktā arī noteikta ir noteikta būvdarbu veicēja atbildība par būvprojekta detalizācijas izstrādi, līdz ar to nepieciešams precizēt punkta redakciju, lai nedublētu augstāka spēka normatīvo aktu.

Precizēts būvnoteikumu 110. punkts, svītrojot teikumu par būvdarbu veicēja atbildību par būvprojekta detalizācijas izstrādi, lai nedublētu Būvniecības likumā noteikto.

Būvniecības likuma 14.¹ panta ceturtā daļa nosaka, ka Ministru kabinets būvnoteikumos nosaka gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu. Būvniecības likuma pārejas noteikumu 27. punkts nosaka, ka  šā likuma papildināšanu ar 14.¹ pantu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.  
Būvnoteikumos tiks noteikti gadījumi, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu. Būvniecības likuma 14.¹  pants nevar sākt darboties bez atbilstošiem grozījumiem vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos. 
Ekonomikas ministrija organizēja sanāksmes ar būvniecības nozari, lai uzklausītu nozares viedokli par klusēšanas-piekrišanas regulējuma ieviešanu. Nozare vērsa uzmanību, ka šobrīd ir vairākas valsts un pašvaldību institūcijas, kuras nepamatoti neievēro būvniecības normatīvajos aktos noteiktos termiņus attiecībā uz atļauju, atzīmju un saskaņošanas sniegšanu.

Papildināts būvnoteikumu izdošanas tiesiskais pamatojums ar  Būvniecības likuma 14.¹ panta ceturto daļu, līdz ar to papildināts būvnoteikumu 1.punkts attiecībā uz to, ko šie noteikumi nosaka, papildinot tos ar Būvniecības likuma 14.¹ panta ceturtajā daļā noteikto (noteikt gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu).  
Noklusējums ir piemērojams gadījumos, kad būvvaldei atbilstoši Būvniecības likuma 12. pantā noteiktajai būvvalde kompetencei nav jāvērtē paskaidrojuma rakstam pievienoto būvniecības ieceres dokumentācijas (būvprojekta) tehniskais risinājums. Būvniecības likuma 12. pants nosaka, ka būvvalde nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un pieņem būves ekspluatācijā. Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu: 1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; 2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības; 3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības. Par būvniecības ieceres dokumentācijas (būvprojektu) tehnisko risinājumu atbild būvprojekta izstrādātājs.
Projekts paredz noklusējuma principu piemērot attiecībā uz Būvniecības likuma 14.¹ panta pirmajā daļā noteikto - uz būvvaldes lēmumiem un atzīmēm būvniecības administratīvajā procesā, kura ierosināšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts. Piemērošanas nosacījums - notecējis lēmuma izdošanas termiņš un  nav izdots negatīvs lēmums; notecējis atzīmes veikšanas termiņš un nav izdots negatīvs lēmums. Noklusējuma princips attiecas arī uz būvvaldes lēmumu par būvdarbu pabeigšanu, bet nav piemērojams uz citu institūciju saņemtajiem atzinumiem.
Projekts paredz noteikt, ka noklusējuma princips piemērojams pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurācijai, otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšanai, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanai, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūvei, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršoto pārbūvei, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas konservācijai.
Ar 2022. gada 1. jūlija noklusējuma princips piemērojams pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūvei, bet citos gadījumos (būvnoteikumu 46.² apakšpunkts) ņemot vērā, ka Būvniecības informācijas sistēmā jāveic pielāgošanas darbi, stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Noklusējuma princips nav piemērojams būvniecības procesiem, kas noris neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu.