Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras (turpmāk – ēku) energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai. Infrastruktūra Noteikumu projekta izpratnē ir ēkas infrastruktūra un infrastruktūra ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, kas ir ēkai piegulošā ārtelpa ēkas zemesgabala robežās.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izstrādāto Renovācijas viļņa stratēģiju¹ Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40 % no enerģijas patēriņa, bet energoefektīva ēku renovācija ES tiek veikta tikai 1 % ēku gadā, tāpēc klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nākamajos desmit gados visā ES, arī Latvijā, ir nepieciešams vismaz divkāršot ēku renovācijas apjomu, nodrošinot ēku energoefektivitātes un resursu efektivitātes paaugstināšanu.  Minētais, īpaši veicot ēku renovāciju reizē ar atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu, veicina arī enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem.

Viena no ēku grupām Latvijā, kurā nepieciešami energoefektivitātes uzlabojumi, ir pašvaldību, t.sk. pašvaldību kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību ēkas. Daļa no tām ir uzbūvēta pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām šobrīd ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt šoēku enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu ēku iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Pašvaldības var sniegt ieguldījumu arī plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi risinājumi sekmē ne tikai pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu, bet veicina arī enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem un samazina radītās SEG emisijas.

Lai gan pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tiek veikti arī ES 2014. – 2020.gada plānošanas periodā 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās”  (turpmāk – SAM 4.2.2.) ietvaros rīkotajās pirmajās četrās projektu atlasēs atbalstīti 147 projekti, pabeigti 113 projekti, kuri nodrošinājuši ikgadējo primārās enerģijas ietaupījumu 29,86 GWh apmērā. Tāpat šis atbalsts tiek turpināts 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.1. pasākumā “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai” (turpmāk – SAMP 13.1.3.1.), kurā rīkotās projektu atlases ietvaros iesniegti vēl 93 projektu iesniegumi (projekti vērtēšanas stadijā), kas liecina par šāda veida atbalsta pieprasījumu pašvaldībās. Ēku atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģija paredz nepieciešamību arī pēc 2021.gada ES fondu un citu publiskā finansējuma avotu ietvaros turpināt īstenot aktivitātes pašvaldību ēku pārbūvei un atjaunošanai, lokālās vai autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, AER izmantojošu siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kā arī energoefektīvas dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai.

Ievērojot minēto, AF plānā tika paredzēts atbalsts 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija) īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu pašvaldību (t.sk. to iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī publiski privātu kapitālsabiedrību) ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Šis Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.2.1.3.i. investīciju, 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un izmaksas, prasības projektu iesniedzējam, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību, 1.2.1.3.i. investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus investīcijas īstenošanas nosacījumus, piemēram, par demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām. Šajā Noteikumu projektā lietotais saīsinājums “ēka un infrastruktūra” turpmāk – “ēka” šā Noteikumu projekta izpratnē ir ēka un ēkā esošā tās funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra, t.sk. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošas iekārtas.  Savukārt ēkas funkcionālā teritorija ir ēkai piegulošā ārtelpa ēkas zemesgabala robežās ar ēkas funkcionālai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. šajā teritorijā var ietilpt apstādījumi, ūdenstilpnes, lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievadceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, ēkai piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina pašvaldības ēkas funkcionālu ekspluatāciju.

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji:
Kopējais 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais AF finansējums ir 29 304 000 euro, kas tiks piešķirts, veicot atklātu projektu iesniegumu atlasi. Noteikumu projekts nosaka arī 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu un mērķus (ievērojot AF plānā², tā pielikumos³ un AF plāna darbības kārtībā⁴, par kuru vienojas EK un Latvija, noteikto laika grafiku to sasniegšanai un izpildes nosacījumus, t.sk. izpildes pārbaudes mehānismu) un atbildīgās puses (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) un VARAM). Saskaņā ar AF plānu un tā pielikumiem ir noteikti šāds atskaites punkts un mērķi:

1. Atskaites punkts: līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā tiesiskais regulējums  (Ministru kabineta noteikumi) atbalsta programmai pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas samazinājumu par vismaz 30 % (izpildes nodrošināšanu uzrauga VARAM);

2. Mērķis: līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 euro apmērā (izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar VARAM);

3. Mērķis: līdz 2025. gada 31. decembrim primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts par 4 544 563 kWh/gadā (izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA).

Ņemot vērā AF plānā noteiktos mērķus un atskaites punktu, bet vienlaikus ievērojot jau šobrīd citu sniegto atbalstu  infrastruktūrai SAMP 13.1.3.1. ietvaros, kā arī to, ka ES Kohēzijas politikas  programmas  2021. – 2027.gadam specifiskais atbalsta mērķis 2.1.1 “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” paredz atbalsta sniegšanu pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, šis Noteikumu projekts paredz fokusētu atbalstu primārās enerģijas patēriņa samazinājumam pašvaldību (t.sk. to iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī publiski privātu kapitālsabiedrību) ēkās.

Projekta iesniedzēji:
Par projektu iesniedzēju var būt pašvaldības vai to izveidotas iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.

1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros finansējums tiks piešķirts pašvaldību (t.sk. to iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī publiski privātu kapitālsabiedrību) ēkām, kurās vismaz 80 % no to kopējās gada jaudas (platības vai laika, vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai un līdz 20 % no kopējās gada jaudas papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai vai parasto papildpakalpojumu sniegšanai un no kurām izslēgta jebkura cita saimnieciskā darbība. Papildinoša saimnieciskā darbība (turpmāk – PSD) ir tāda saimnieciskā darbība, kurai ir pamatota saikne ar ēkas galveno nesaimniecisko izmantojumu, PSD izmanto tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai. PSD nav daļa no ēkas pamata darbības, bet ir ar to saturiski saistīta un vērsta uz tai tuvu mērķu sasniegšanu. Piemēram, skolas telpas no rīta un dienā izmanto skolēnu izglītošanai, bet vakarā šīs pašas telpas izmanto firma, kas interesentiem rīko dažādu valodu kursus. Pirmsskolas izglītības iestādes peldbaseinu no rīta un dienā izmanto iestādes audzēkņi, bet vakarā interesentiem baseinā notiek firmas rīkotas ūdens aerobikas nodarbības. Parastie papildpakalpojumi (turpmāk – PP) ir tāda saimnieciska darbība, kas tiek īstenota nesaimnieciskai darbībai paredzētajā ēkā un kura parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Šādi pakalpojumi pamatā ir jāizmanto ierobežotam saņēmēju lokam – tiem, kas ir tieši saistīti ar konkrētās ēkas darbību: tās darbiniekiem, skolēniem vai audzēkņiem. Piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbība skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs vai administrācijas ēkās. Šajā Noteikumu projektā par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pamatā ēkā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu noteiktajam, ēkā var tikt īstenota PSD un sniegti PP, ja ēka tiek izmantota nesaimnieciskam mērķim. Attiecīgi visas saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā uz ēkas kopīgo gada jaudu ne vairāk kā 20 % apmērā. Ēkas vai tās daļas jaudas aprēķinu ir iespējams veikt platības, laika vai finanšu izteiksmē. Projekta iesniedzējs pie projekta iesnieguma izvēlas atbilstošo jaudas aprēķina metodi, kuru projekta dzīves cikla laikā nedrīkst mainīt. PSD, PP un citas saimnieciskās darbības īpatsvara aprēķinam un PSD vai PP kontrolei ir jāizmanto viena un tā pati metode.

Projekta dzīves cikls ir projekta ēkas un infrastruktūras amortizācijas periods, kurā ir iespējams gūt  finansiālu vai ekonomisku labumu no projektā ieguldītajiem līdzekļiem vai radītajiem aktīviem.

Ja projekta iesniedzējs ir   sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (siltumapgādes vai ūdenssaimniecības), tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju noslēdz pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš ūdenssaimniecības nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar Likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"⁵. Lai sniegtu ūdenssaimniecības pakalpojumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Regulējams siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš siltumapgādes nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus, un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Siltumapgādes pakalpojumi ir jāregulē, ja kopējais siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 5000 MWh/gadā. Regulēšanas kritēriji detalizēti ir noteikti Ministru kabineta izdotajos noteikumos Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”⁶.

Siltumenerģijas apgādes pakalpojums nav regulējams, ja kopējais siltumenerģijas apjoms ir mazāks par 5000 MWh/gadā. Šādos gadījumos par pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem pakalpojuma sniedzējs un lietotājs savstarpēji vienojas ar līgumu.

Atbalstāmās darbības un kopējās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un izmaksas, kas nepieciešamas gan primārās enerģijas ietaupījumam ēkās, gan arī saistītās investīcijas attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības, kas sekmē mērķu un atskaites punkta sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto vienlaikus noteikts, ka AF finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu gadā nav lielāks par 6,00 euro.

1.) Darbības, kas paredzētas  AF projekta ietvaros pārbūvētās vai atjaunotas ēkas pagaidu energosertifikātā vai ēkas energosertifikātā, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju:
a) esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, arī būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu;
b) ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;
c) apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana;
d) gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja tiek veikta vienlaikus ar  cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu;
e) atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, t.sk. bezizmešu, iekārtu un ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ar nosacījumu, ka vismaz 80% no saražotās enerģijas tiks izmantoti ēkas pašpatēriņam, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ir jāizmanto visa saražotā enerģija;

2.) Pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide;

3.) Darbības projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā (ēkai piegulošā ārtelpa ēkas zemesgabala robežās), kas noteiktas Noteikumu projektā, t.sk. paredz dabā balstītu vai “zaļās infrastruktūras”, vai atjaunojamo energoresursu izmantojošu, vai enerģiju taupošu risinājumu izveidi;

4.) Darbības vides un informācijas pieejamības īpašai veicināšanai;

5.) Publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Izmaksas un to ierobežojumi ir noteiktas gan ievērojot Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.1. pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai” īstenošanas noteikumi”, gan ieviešanas praksē aprobēto pieeju, kā arī paredzot izmaksas “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) principa ieviešanai. Minētais ietver tiešās izmaksas, kas attiecināmas uz darbību veikšanu ēkas infrastruktūrā un infrastruktūra ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, kas ne tikai nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai (t.i. ēkas energoefektivitātes uzlabošanas darbu dokumentācijas sagatavošanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kā arī ar būvdarbu veikšanu saistītās izmaksas), bet arī nodrošina enerģijas patēriņa samazinājumu, piemēram, ēkas enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģijas iegādi, ēkas siltumapgādes infrastruktūras pārbūves vai atjaunošanas izmaksas.

Tāpat investīcijas paredz iespēju attiecināt tādas ar pāreju uz klimatneitralitāti un NBK principa ieviešanas izmaksas projekta teritorijā kā teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi), pretplūdu risinājumi projekta teritorijā (t.sk. lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdens caurlaidīga ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi). Paredz ka tiks atbalstīti enerģiju taupoši, energoefektīvi vai atjaunojamo energoresursu izmantojoši risinājumi ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, t.sk. risinājumi ārtelpas apgaismošanai. Vai arī citi dabā balstīti risinājumi, kā arī “zaļie jumti” gaisa kvalitātes uzlabošanai, “zaļās sienas”, biofiltri lietus ūdeņu noteces regulēšanai, buferjosals, zālāju joslas erozijas mazināšanai un barības vielu piesaistei.

Tāpat, lai pielāgotos strauji mainīgajām izmaksām (piemēram, energoresursu cenu kāpuma vai ģeopolitisku apstākļu dēļ), Noteikumu projekts paredz arī iespēju projektā iekļaut neparedzētos izdevumus.

Attiecībā uz tiem aspektiem, kam saistībā ar veikto NBK principu izvērtējumu nepieciešams padziļināts izvērtējums, 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanas nosacījumi, vērtēšanas kritēriji, kā arī atbalstāmās darbības un izmaksas ir izstrādātas tā, lai:

1.) Izmaksas, kas noteiktas Noteikumu projektā, atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030. gadam, kur paredzēts veicināt energoefektivitātes pasākumus pašvaldību ēkās, kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu pašvaldību ēkās, kas rada zemas emisijas, kā arī projektu ietvaros paredzēts attiecināt tādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu lokāli ēkās, kam tiek paaugstināta energoefektivitāte, kas nerada emisijas (piemēram, saules kolektori uz ēkām) noteiktajam. Izvērtējot iesniegtā projekta atbilstību izmaksām varēs gūt pārliecību par nosacījuma izpildi.

2.) Cietās biomasas apkures iekārtu uzstādīšanas gadījumā tiks atbalstītas tikai tādas darbības, kuru rezultātā paredzēts uzstādīt biomasas sadedzināšanas iekārtas, kas atbilst normatīvo aktu prasībām gaisa kvalitātes jomā, t.sk. atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” noteiktajām prasībām prasībām.

3.) Attīrīšanas iekārtas uzstāda, ja tas tiek veikts vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu.

4.) Cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1369 ar ko izveido energomarķējuma ietvaru 7.pantu ir noteikts, ka “Ja dalībvalstis attiecībā uz kādu ražojumu, kas norādīts deleģētajā aktā, ir paredzējušas stimulējošus pasākumus, minētie stimulējošie pasākumi ir vērsti uz divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm vai uz augstākām klasēm, kas noteiktas minētajā deleģētajā aktā”, tādējādi, ņemot vērā, ka Latvijas tirgū atbilstoši Eiropas Savienības vienotās datu bāzes EPREL (kurā tiek reģistrēti produkti, uz kuriem attiecas energomarķējuma prasības) datiem visplašāk ir pārstāvēti A+ cietā kurināmā katli, Noteikumu projektā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā katlus un cietā kurināmā katla, papildu sildītājus, temperatūras regulatorus un saules enerģijas iekārtas kas atbilst vismaz energoefektivitātes klasei A+.

Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet tās norāda projektā. Projektu īstenotājs PVN maksā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja papildu izmaksas.

Noteikumu projekts nosaka maksimālo AF finansējuma atbalsta intensitāti projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kas nav kvalificējamas kā valsts atbalsts komercdarbībai, līdz 100% no projekta kopējām  izmaksām. Lai efektīvi izmantotu AF ietvaros pieļaujamo atbalsta intensitātes apjomu, 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros netiek paredzētas darbības, kam piemērojamas valsts atbalsta normas ar samazinātu atbalsta intensitāti.

Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi
Noteikumu projekts paredz izņēmumu un komercdarbības atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu komercdarbības atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, (turpmāk- Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES) var būt piešķirts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (siltumapgādes vai ūdenssaimniecības). Summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu. Vienlaikus ar šo komercdarbības atbalstu nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros. Savukārt, ja citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām tiešajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %, tad komercdarbības atbalstu šis programmas ietvaros var kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, ja tas tiek sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.   Izmaksas, kas jāņem vērā, ietver visas tās izmaksas, kas radušās, sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas
VARAM ir atbildīgā nozares ministrija par 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanu saskaņā ar Eiropas Savienības  AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību.

CFLA atbildība 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanas ietvaros ir nodrošināt projektu iesniegumu atlases nolikuma izstrādi, projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas pārbaudes.

Attiecībā uz šo nosacījumu Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja pēc projekta īstenošanas no ēkas energosertifikācijas dokumentācijas tiek secināts, ka veiktie pasākumi nenodrošina projekta iesniegumā plānoto primārās enerģijas ietaupījuma apjomu, CFLA, izskatot projekta grozījumus novērtē, vai faktiskais primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta grozījumiem būtu:

1.)Vismaz 30% apjomā;

2.)Tādā apjomā, lai projekts joprojām, atbilstoši Noteikumu projekta 1. pielikumā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem kvalificētos atbalsta saņemšanai.

Ja faktiskais primārās enerģijas ietaupījuma apjoms ir zem 30% vai projekts pēc finansējuma saņēmēja iesniegtajiem projekta grozījumiem nekvalificējas atbalsta saņemšanai, CFLA aptur turpmākos maksājumus un atgūst izmaksāto AF finansējumu.

Lai novērstu šādu gadījumu iestāšanos, t.sk. ietekmi uz 1.2.1.3.i. investīcijas mērķu sasniegšanu, finansējuma saņēmējs var paredzēt veikt papildu pasākumus, lai sasniegtu augstāku primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, piemēram, par saviem līdzekļiem paredzot papildu AER uzstādīšanas jaudas.

Gadījumā, ja faktiskais primārās enerģijas ietaupījuma apjoms pēc projekta grozījumiem ir vismaz 30% un projekts joprojām kvalificējas atbalsta saņemšanai, CFLA samazina projekta AF finansējuma apjomu proporcionāli izmaiņām primāras enerģijas ietaupījumā.

Tāpat Noteikumu projekts paredz CFLA uzkrāt ar 1.2.1.3.i. investīcijas projektu ieviešanu uzkrājamus datus:

1.) par kopējo rādītāju Nr.1 “Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums”, kurš uzskaitāms, ziņojams un novērtējams atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/2106) pielikumā “Kopējie rādītāji” 1.punktā noteiktajām prasībām. Šim kopējam rādītājam nav noteikta konkrēta sasniedzamā mērķa vērtība, bet tiek uzskaitīta faktiskā vērtība;

2.) par projektu ietvaros sasniegto SEG emisiju samazinājumu, ko nosaka atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” un 1.pielikumam “Pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā”;

3.) par papildu darbības jaudu, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas vajadzībām. Attiecīgais rādītājs definēts Regulas Nr. 2021/2106 pielikuma 2. punktā;

4.) par zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk - ZPI) piemērošanu;

5.) par projekta kopējām izmaksām, kas ļaus novērtēt 1.2.1.3.i. investīcijas sniegumu un nodrošinās ticamus datus turpmāku investīciju plānošanai un ieviešanai, jo Noteikumu projekts neparedz neattiecināmo izmaksu norādīšanu projekta iesnieguma veidlapā.

6.)  par ēku skaitu, kurās īpaši veicinot vides pieejamību, ir veicināta sociālās atstumtības pakļauto grupu piekļuve sociālajiem un valsts pakalpojumiem.

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process
Lai nodrošinātu plašu pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanas iespēju, atbalsts tiks sniegts visā Latvijas teritorijā nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek sasniegts primārās enerģijas ietaupījums, vienlaikus, lai veicinātu reģionu attīstību vienāda vērtējuma gadījumā priekšroku dod projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pēdējiem pieejamajiem datiem attiecīgajā gadā, kad tiek vērtēts projekta iesniegums. Projektu vērtēšanā vienāda vērtējuma gadījumā paredzēts vērtības noapaļot līdz vienai zīmei aiz komata, kas prioritāri atbalstīs lielāku projektu skaitu plānošanas reģionos ar mazāku reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.

Ievērojot to, ka 1.2.1.3.i. investīcija tiek īstenota, lai nodrošinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr.2021/241) VI. pielikumam investīcijas tiek plānotas atbilstoši intervences kodam 026a “Energoefektivitātes atjaunošanas vai energoefektivitātes pasākumi attiecībā uz publisko infrastruktūru, demonstrējumu projektiem un energoefektivitātes kritērijiem atbilstošiem atbalsta pasākumiem”. Balstoties uz šo intervences kodu un, ņemot vērā AF plānā noteikto, Noteikumu projekts paredz nosacījumus attiecībā uz projekta ietvaros minimālo sasniedzamo primārās enerģijas ietaupījuma apjomu, kas projektā jānodrošina ne mazāku kā 30%. Šāds nosacījums tiek iekļauts gan projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, gan projektu īstenošanas nosacījumos.

Saskaņā ar  Regulu Nr.2021/241, AF plānā iekļautie pasākumi nenodarīs būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 (2020.gada 18.jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 turpmāk - Regula Nr.2019/852) 17. panta nozīmē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka 1.2.1.3.i. investīcija atbilst principam NBK. Noteikumu projektā norādītās prasības noteiktas saskaņā ar AF plāna 1.pielikuma NBK principa novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 18.februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu” noteikto. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud noteiktos vides principus un atbilst noteiktajiem kritērijiem.  Noteikumu projekta 1.pielikumā iekļauti vērtēšanas projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kas pamato projekta atbilstību AF plāna 1.pielikumā noteiktajam NBK principam, kā arī citiem Noteikumā projektā iekļautajiem nosacījumiem par 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas prasībām, un par kritērija izpildi projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā.

Būvniecības laikā noteiktas prasības veikt pasākumus trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai kā arī nodrošināt (ja attiecināms) atbilstoši normatīvajiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, t.sk.  Regula Nr.2020/852 papildinājumā⁸ un Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumus Nr.301 ”Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” noteiktajām prasībām” darbības ar azbestu saturošiem materiāliem, azbestu saturošiem izstrādājumiem.

Projektā iekļautām ēkām vai ēku daļām, kurās tiek veiktas projektā plānotās aktivitātes, pēc projekta īstenošanas ir jāsasniedz minimālās energoefektivitātes prasības atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 002-19 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.

Noteikumu projekts paredz, ka jānodrošina, ka vismaz 70 % (pēc masas) no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem jānodod šī atkritumu veida pārstrādātājiem, kas veicinās atkritumu atkārtotu izmantošanu tautsaimniecībā, to pārstrādi, to pārstrādes produktu izmantošanu un samazinās atkritumu apglabāšanas apjomus, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/850 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, ar Ministru kabineta 2021.gada 22.janvāra rīkojumu Nr. 45 apstiprinātais “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.- 2028.gadam” un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6.punkts.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīgu apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotajiem, kas izveidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu  to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējiem jāievēro ZPI principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kur obligāts nosacījums ir, piemēram, ZPI piemērošana apgaismojumam.

Papildus būtiskam investīciju fokusam uz vides un klimata aspektiem, finansējuma saņēmējs ir aicināts ievērot sociāli atbildīga iepirkuma piemērošanu, kura galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī mēģināt paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Noteikumu projekts tāpēc paredz, ka finansējuma saņēmēji drīkst veikt un attiecināt izmaksas saistībā ar sociāli atbildīgu iepirkumu veikšanu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu⁹, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”. Izvērtējot investīcijas mērķi un investīciju aktivitāšu tvērumu, primāri projekta iesniedzēji tiks aicināti ievērot vides un informācijas pieejamības īpašus veicināšanas nosacījumus, kas tiek ņemti vērā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

1.2.1.3.i investīcijas ietvaros tiks ievērotas horizontālā principa “Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas” prasības, t.sk. ikvienam ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas pieejami sabiedrībai, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips).

Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, papildu būvnormatīvos noteiktajam projektā, var tikt īstenotas darbības, kas īpaši veicina vides un informācijas pieejamību personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, par to iegūstot papildu vērtēšanas punktus. Šī Noteikumu projekta izpratnē pieejamība ir iespēja fiziski piekļūt un izmantot vidi/objektu/pakalpojumu, izmantojot vairākus sensorus (redze, dzirde, tauste). Šādu investīciju veikšanas gadījumā tiks apkopoti dati par ēku skaitu, kuros 1.2.1.3.i. investīcijas rezultātā īpaši tiek veicināta vides un informācijas pieejamība.

Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu CFLA elektroniski vadības informācijas sistēmā, saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, bet ja uz informācijas iesniegšanas brīdi nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, projekta iesniegumu sniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot CFLA oficiālo elektronisko pastu un projekta iesniedzēja oficiālo elektronisko pastu, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Projekta iesniegumam pievieno visus Noteikumu projektā un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktos iesniedzamos dokumentus, t.sk:

1.) ēkas pagaidu energosertifikātu vai ēkas energosertifikātu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju, t.sk. atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”;

2.) identificējamu informāciju par ēkas un ēkas funkcionāli saistītās teritorijas (ja attiecināms) kadastra numuriem īpašuma vai tiesiskā valdījuma vai turējuma tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā vai apliecinošus dokumentus (ja nepieciešams nodrošina vienošanos par nekustamā īpašuma apbūves tiesībām);

3.) visus Noteikumu projektā un tā pielikumā minēto NBK principa prasību ievērošanas pierādošus dokumentus (piemēram, apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem tiks uzlikts pienākums  vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai), atbilstoši noteikumu prasībām par atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerāciju).

Precīzs projekta iesniedzamo dokumentu apjoms tiks noteikts atlases nolikumā. Projektu iesniegumu atlases notiek saskaņa ar Noteikumu projekta pielikumā iekļautajiem kritērijiem, saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas vadlīnijām, kas tiks izstrādātas kopā ar atlases nolikumu un paredz vērtēt izslēgšanas, vispārīgos atbilstības, specifiskos atbilstības, un kvalitātes kritērijos. Specifiskie atbilstības kritēriji paredz vērtēt pamatojumu pašvaldības  attīstības programmā, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoto pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, t.sk. sniedzot izvērtējumu par ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās un projekts ir atspoguļots investīciju plānā, iekļaujot informāciju par projekta īstenošanas rezultātā plānoto izmaksu samazinājumu uz vienu pakalpojuma saņēmēju, norādot rezultatīvā rādītāja sasniegšanas termiņu. Specifiskie atbilstības kritēriji nosaka projekta atbilstību investīciju plānam (ievērojot to, ka finansējuma saņēmēji ir pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības, kā arī publiski – privātas kapitālsabiedrības),  primārās enerģijas patēriņa minimālajam samazinājuma apmēram, izmaksu efektivitātes, demarkācijas un valsts atbalsta, kā arī NBK principam.

Tāpat tiek noteikta arī minimālā projektu gatavības pakāpe, ievērojot projekta aktivitāšu īstenošanas termiņu – līdz 2025. gada 31. decembrim. Projektu kvalitāti vērtē pēc integrēta kritērija, kas sastāv no trīs koeficientiem – projektu efektivitātes koeficienta, projekta gatavības koeficienta un projekta ietekmes uz vienlīdzīgām iespējam. Projekta efektivitātes koeficients vērtē AF finansējuma apjoma pret plānoto ikgadējo primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu rādītāju, ja projektā plānota pāreja uz AER ar papildu jaudu vismaz 10 kW. AER risinājumu izmantošana iekļauta formulā, lai veicinātu pāreju uz AER izmantošanu un veicinātu enerģētisko neatkarību, kā arī tiek ietverta ietekme uz SEG emisiju samazinājumam. Projekta gatavības koeficients vērtē būvniecības iepirkumu procedūru rezultātus par visiem projekta īstenošanai nepieciešamajiem būvniecības darbiem, vai tehnoloģisko iekārtu iegādi vai ar tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu saistītiem pakalpojumiem, lai 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros varētu nodrošināt augstas gatavības projektu īstenošanu un mazinātu risku, ka projektu īstenošana neiekļaujas projektu īstenošanas termiņā.  Savukārt projekta ietekmes uz vienlīdzīgām iespējam koeficients ļauj stimulēt papildu prasību iekļaušanu attiecībā uz vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu papildu būvnormatīvos noteiktajām obligātajām prasībām.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju ietvaros ietverta ietekme arī SEG emisiju samazinājumam, kur kvalitātes kritērija aprēķinu formulā iekļauts vērtējums izmaksām uz vienu ietaupīto SEG t. Noteikumu projekts paredz, ka SEG emisiju samazinājumam nav noteikts atsevišķs atbilstības kritērijs, vienlaikus aprēķina formulā iekļauta konstante 16835¹⁰, kas raksturo SAMP 13.1.3.1. apstiprināto projektu vidējās izmaksas uz vienu ietaupīto SEG t, rezultātā, vidēja projekta gadījumā SEG emisiju samazinājums papildinās vērtēšanas kritērija summu par vienu punktu. Šāda papildus aprēķina komponente veicinās īstenot visefektīvākos ēku energoefektivitātes projektus, projektus, kuros tiks veikta fosilo energoresursu nomaiņa uz atjaunojamiem energoresursiem, projektus, kuros tiks uzstādīta atjaunojamo energoresursu papildu darbības jauda, kā arī tiks veicināti projekti ar vislielāko ietekmi uz Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. 


Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu atbilstoši AF plāna sagatavošanas laikā veiktajam izmaksu pamatojumam (COSTING), kas ietver analīzi par SAM 4.2.2. 1. – 4.atlases kārtas projektu datiem un ņem vērā izmaksu pieauguma prognozes, 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros uz vienu ietaupītās primārās enerģijas kWh AF izmaksas ir plānojamas līdz 6 euro (bez PVN par vienu kWh). Minētais izmaksu efektivitātes slieksnis noteikts arī ievērojot piesardzības principu AF plāna noteikto mērķu sasniegšanā. Norādītās maksimālās izmaksas uz vienu ietaupītās primārās enerģijas kWh tiks vērtētas projektu iesniegumu atlases laikā un ir iekļautas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos. Ja projektā ir nepieciešamas izmaksas, kas pārsniedz šo apjomu, projekta iesniedzējs šādas izmaksas neiekļauj projekta iesniegumā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā organizē projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas institucionālo sastāvu, projektu iesniegumu vērtēšanas sistēmu, lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un to apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību.

Ņemot vērā projektu tvērumu, 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros noteiktos nosacījumus, kā arī projektu komplicēto raksturu, projektu iesniegumu izvērtēšanai būs nepieciešami indikatīvi 3 mēneši. 1.2.1.3.i.  investīcijas ietvaros visiem projektu iesniedzējiem, neatkarīgi no to veida un attiecīga lēmuma piemērošanas veida (pārvaldes lēmums vai administratīvais akts), konkursa ietvaros tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja attiecībā uz projektu iesniegumu izvērtēšanas termiņu.

Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši Noteikumu projekta pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un sagatavotajām vadlīnijām.

Noteikumu projekta pielikumā atsevišķiem kritērijiem, piemērošanas skaidrojumi ir norādīti zemsvītras atsaucē.

Īstenošana un uzraudzība
Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai CFLA administrētajā vadības informācijas sistēmā, tai t.sk. informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un AF maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo atskaites punktu un mērķu uzskaiti projektu ietvaros.


Tiek noteiktas būtiskas prasības projekta iesniedzējam, lai plānotu projektos paredzētos maksājumus un iepirkumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi.

Projekta iesniedzējam jānodrošina pilna apjoma un precīzu enerģijas (patērētās un saražotās) datu uzskaiti.

Finansējuma saņēmējam ir nepieciešams atvērt kontu Valsts kasē maksājumu saņemšanai. Ja tiek izpildīti Noteikumu projektā minētie nosacījumi, tad finansējuma saņēmējam var tikt piešķirts avanss līdz 50% no projekta AF finansējuma apjoma.

Finansējuma saņēmējs, ievērojot Noteikumu projekta noteikto kārtību, sagatavo un iesniedz CFLA atskaiti par projekta īstenošanas progresu un maksājuma pieprasījumu.
Papildus, tiek noteiktas CFLA tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus un citos konkrētos Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.

Maksājumi no CFLA finansējuma saņēmējam drīkst tikt veikti arī pēc projektā plānoto pasākumu īstenošanas termiņa 2025. gada 31. decembra atbilstoši līgumam starp CFLA un finansējuma saņēmēju, vienlaikus ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.

Maksājumu pieprasījumu un izdevumus pamatojošo informāciju, kā arī sasniegto mērķu pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā.

Lai novērstu dubultfinansējuma risku, vienas un tās pašas ēkas vai ēku daļas, atbalstāmās darbības un izmaksas nedrīkst tikt iekļautas un finansētas vairākos projektos




[1] https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/eu_renovation_wave_strategy.pdf
[2] https://www.esfondi.lv/upload/anm/01_anm_plans_04062021.pdf
[3] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1
[4] https://www.esfondi.lv/upload/anm/darbibas_kartiba_lv.pdf
[5] https://likumi.lv/ta/id/12483-par-sabiedrisko-pakalpojumu-regulatoriem
[6] https://likumi.lv/ta/id/199830-noteikumi-par-regulejamiem-sabiedrisko-pakalpojumu-veidiem
[7] https://likumi.lv/ta/id/187621-noteikumi-par-obligatajam-prasibam-arstniecibas-iestadem-un-to-strukturvienibam
[8] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=PI_COM%3AC%282021%292800
[9] https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums
[10] Vidējais CO2 rādītājs 13.1.3.1.projektos (47 projekti, kam ir vērtējums): 24 111 587,36 EUR / 1432,265 CO2 ekv. t/gadā = 16 835 EUR uz t CO2/gadā
 

Nē

Nē

Finansējuma saņēmējiem īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais AF finansējums un projektā sasniedzamās minimālās mērķa rādītāju vērtības. Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošās ēkās tiks sniegts enerģijas ietaupījumus, tādējādi ietaupot pašvaldību budžeta līdzekļus turpmākai uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-