Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka kopš CRS sistēmas ieviešanas ir pagājuši vairāki gadi un gan publiskais sektors, gan privātais sektors ir ieguvis pieredzi Globālā standarta darbībā, OECD veica CRS izvērtējumu, lai saprastu, kādas izmaiņas Globālajā standartā būtu nepieciešamas, lai uzlabotu tā darbību. Eiropas Savienības Padome 2023.gada 17.oktobrī pieņēma DAC8, lai t.sk. nodrošinātu, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs harmonizētā veidā tiek ieviesti grozījumi CRS.
CRS grozījumos ietvertas izmaiņas, lai skaidrotu, kādai jābūt rīcībai gadījumā, ja finanšu iestādei nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam.
Vienlaikus ar šo noteikumu projektu tiek risinātas atsevišķas tehniskas problēmas:
- šobrīd MK noteikumu Nr.20 64.punkts nosaka, ka Latvijas finanšu iestādes sagatavo informāciju vienas XML datnes formātā. Minētā prasība apgrūtina lielu datu apjomu iesniegšanu;
- saskaņā ar MK noteikumu Nr.20 69.punktu finanšu iestādei ir jāsniedz VID nulles ziņojums, ja tai nav sniedzamas informācijas (nav ziņošanai pakļautu kontu). Tas nozīmē, ka jebkurai finanšu iestādei (pat maza izmēra, kurai nav ziņošanai pakļautu kontu) ir jāveic tehniskie risinājumi, lai būtu iespējams šo nulles ziņojumu iesniegt.

Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.20 tiks papildināts 51.2.apakšpunkts ar nosacījumu, ka gadījumos, kad finanšu iestādei nav pienākuma piemērot minētās procedūras, tā piemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, lai noteiktu konta turētāja patiesā labuma guvējus.
Papildus MK noteikumi tiek papildināti ar 19.² punktu, ar kuru tiek pārņemta direktīvas prasība - ieviest iespēju finanšu iestādēm izmantot identifikācijas pakalpojumus. Ar šo identifikācijas pakalpojumu domāts tāds pakalpojums, kur, ievadot noteiktus datus, tiek saņemts apstiprinājums no identifikācijas pakalpojuma sniedzēja (visdrīzāk no nodokļu administrācijas) par šāda nodokļu maksātāja esamību. Kā OECD norādījis komentāros par CRS grozījumiem, tā būtu valdības apstiprināta lietojumprogramma, kas ļautu finanšu iestādēm, kurām jāsniedz ziņojums, apstiprināt konta turētāja vai patiesā labuma guvēja identitāti un nodokļu rezidenci. Piemēram, klients norāda (elektroniski), ka ir kādas jurisdikcijas nodokļu maksātājs, finanšu iestāde tad pārvirza uz šo identifikācijas pakalpojumu, kur pēc nodokļu rezidences apstiprināšanas, finanšu iestāde saņem klienta identifikācijas numuru, kuru attiecīgi norāda informācijā par klientu (personu, par kuru jāsniedz ziņojums), sniedzot CRS ziņojumu. Kā OECD norāda Globālā standarta komentāros, šis numurs būtu līdzvērtīgs nodokļu maksātāja identifikācijas numuram.
Starptautiskā un Eiropas Savienības līmenī norit diskusijas par šādu pakalpojumu attīstīšanu, lai nākotnē atvieglotu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kuriem ir pienākums apkopot un sniegt informāciju nodokļu administrācijām starptautiskās administratīvās sadarbības rīku ietvaros.

Savukārt tehniska rakstura problēmjautājumi tiek risināti ar šādiem grozījumiem:
 - 64.punkta redakcija paredz iespēju informāciju sagatavot vairākās XML datnēs, ja nepieciešams;
 - ar grozījumiem 69.punktā finanšu iestāde, kurai nav sniedzamas informācijas, būs pienākums VID iesniegt apliecinājumu (brīvas formas iesniegums), izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Apliecinājumā būs norādāma atsauce uz noteikumiem un taksācijas periods (kalendārais gads), par kuru finanšu iestādei nav sniedzamu datu. Šāds risinājums atvieglos slogu finanšu iestādēm, kurām nav sniedzamas informācijas, vienlaikus neprasot jaunu tehnisku risinājumu VID IT sistēmās un līdzekļus no valsts budžeta.

Ieviešot CRS, valstīm bija iespēja izvēlēties, pēc kāda principa finanšu iestādes apkopo un nosūta informāciju VID: viens variants bija, ka finanšu iestāde ievāc informāciju par jebkuru citas valsts nodokļu rezidentu (attiecīgi piemērojot arī pienācīgas pārbaudes procedūras) un pēc šīs informācijas saņemšanas VID nosūta tām valstīm, ar kurām ir aktivizēta sadarbība saskaņā ar daudzpusējo kompetento iestāžu līgumu (jeb nolīgumu), otrs variants – ir saraksts ar valstīm, ar kurām ir aktivizēta sadarbība saskaņā ar nolīgumu, un finanšu iestādes ievāc informāciju, veic pienācīgas pārbaudes procedūras attiecībā uz šo valstu nodokļu rezidentiem.
Pirmajā variantā – aktivizējot sadarbību ar kādu valsti, būtu jau gatava informācija par tās nodokļu rezidentiem un attiecīgi nosūtīta jau tuvākajā apmaiņas ciklā pēc sadarbības noslēgšanas. Otrajā variantā, kuru arī Latvija ieviesa, ir jāņem vērā, ka ir nepieciešams papildus gads informācijas ievākšanai un procedūru piemērošanai. Piemēram, ja ar kādu valsti tiek aktivizēta sadarbība no n gada 1.janvāra, pirmajā variantā pirmo informācijas apmaiņu būtu iespējams veikt jau n gada septembrī, savukārt otrajā variantā – no n gada 1.janvāra finanšu iestādes sāk piemērot pienācīgas pārbaudes procedūras šīs valsts nodokļu rezidentiem, tad n+1 gada jūlijā apkopotā informācija tiek nosūtīta VID, savukārt n+1 gada septembrī tā tiek nosūtīta attiecīgajai valstij.
Šobrīd MK noteikumi Nr.20 pielikumā ir noteikts iesaistīto valstu saraksts. Saskaņā ar likuma 64. pantu iesaistīto valstu sarakstā iekļauj Eiropas Savienības dalībvalsti un valsti vai teritoriju, ar kuru Latvijas Republika vai Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu un ar kuru VID sadarbojas automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem jautājumā. Lai veiktu grozījumus iesaistīto valstu sarakstā, ir nepieciešams izstrādāt grozījumus MK noteikumos Nr.20, kuru izstrāde ir jāuzsāk aptuveni 2 gadus pirms pirmās informācijas apmaiņas (n+1 gada septembrī) ar pievienoto valsti. Ievērojot, ka šis process ir laikietilpīgs, uz šo brīdi sarakstā ir iekļautas atsevišķas valstis, kuras uz MK noteikumi Nr.20 grozījumu izstrādes brīdi OECD tika norādījis kā valstis, kuras tuvākajā laikā (piemēram, pēc gada) veiks pirmo informācijas apmaiņu, taču kādu iemeslu dēļ to nav izdarījušas – ir atlikušas vai atcēlušas CRS ieviešanu.
Kā augstāk tika minēts, diena, kad stājas spēkā grozījumi iesaistīto valstu sarakstā, ir nozīmīga pienācīgu pārbaudes procedūru veikšanas mērķiem, un ir saistīta arī ar kontu kategorijas noteikšanas dienu. Ja, piemēram, valsts kļūst par iesaistīto valsti 1.februārī, tad diena iepriekš jeb 31.janvāris ir uzskatāms par kontu kategorijas noteikšanas dienu. Attiecīgās valsts nodokļu rezidents atver jaunu kontu 31.janvārī, tad no 1.februāra, piemērojot pienācīgas pārbaudes procedūras, šis konts uzskatāms par iepriekšpastāvējušu un līdz ar to atšķiras veicamās procedūras. Ņemot vērā, ka var variēt Ministru kabineta noteikumu izstrādes un saskaņošanas procesam nepieciešamais laiks, dažādi ir iesaistīto valstu saraksta grozījumu spēkā stāšanās datumi un kontu kategoriju noteikšanas datumi.
Saskaņā ar jaunāko informāciju VID saņēmis CRS ziņojumus no 28 Latvijas finanšu iestādēm.

Lai mazinātu administratīvo slogu, ir paredzēts mainīt esošo kārtību, kādā valsts vai teritorija tiek iekļauta iesaistīto valstu sarakstā. Jaunā kārtība, saskaņā ar kuru iesaistīto valstu saraksts tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nodrošinātu laicīgu trešās valsts iekļaušanu sarakstā, lai finanšu iestādes varētu uzsākt informācijas ievākšanu un veikt pienācīgas pārbaudes procedūras no pārskata perioda sākuma, vienlaikus neveicot administratīvās procedūras, kas ir nepieciešamas konkrētās valsts vai teritorijas iekļaušanai sarakstā, pirms ir skaidras norādes, ka tā ir ieviesusi CRS un aktivizējusi divpusējo sadarbību par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem. Oficiālajā izdevumā publicētais saraksts netiktu uzskatīts par jaunu iesaistīto valstu sarakstu, bet gan kā jau spēkā esošais saraksts, kam tiek mainīts publicēšanas veids. Savukārt, veicot grozījumus iesaistīto valstu sarakstā, tiek plānots oficiālajā izdevumā publicēt pašus grozījumus (valstis, ar kurām saraksts tiek papildināts) un aktualizētu iesaistīto sarakstu kopumā (iesaistīto valstu saraksts papildināts ar jaunākajiem grozījumiem), lai būtu vieglāk izsekot izmaiņām.
Lai šīs izmaiņas ieviestu, ir attiecīgi arī izstrādāti grozījumi likuma 64.pantā, un uz šo brīdi likumprojekts "Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām"" (Nr.973/Lp14) ir atbalstīts Saeimā pirmajā lasījumā.
Turklāt ar šo projektu tiek vienādota pieeja, kādā grozījumi sarakstā stājas spēkā – no nākamā gada 1.janvāra pēc izmaiņu publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to tiek arī vienādoti kontu kategorijas noteikšanas datumi un vienādoti pārbaudes procedūru veikšanas termiņi. Proti, tiek mainīta līdzšinējā MK noteikumu Nr.20 21.punkta konstrukcija – spēkā esošo normu, kur uzskaitīti pienācīgas pārbaudes procedūru termiņi iepriekšpastāvējušu fizisko personu zemas vērtības kontiem un iepriekšpastāvējušu fizisko personu lielas vērtības kontiem, aizstājot ar vispārīgu normu, kas nosaka šo termiņu mēnešos pēc saraksta grozījumu spēkā stāšanās brīža.
Lai atvieglotu aktualizētā saraksta pieejamību, tas tiks publiskots arī VID mājas lapā.