22-TA-2263: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz 2022.gada 14.jūlijā Saeimā pieņemto un 19.jūlijā izsludināto likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (1539/Lp13).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiek noteikti gadījumi, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā personai jāiesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu (turpmāk – paziņojums) par atsevišķām akcīzes precēm, kuras tā pārvieto personīgajā bagāžā, tāpat arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams tā darbības nodrošināšanai. Papildus tam noteikts, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi attiecībā uz atsevišķām akcīzes preču pārvietošanas paziņojumā norādāmajām ziņām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.11.2022.
Pamatojums
Saskaņā ar 2022.gada 14.jūlijā Saeimā pieņemto un 19.jūlijā izsludināto likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (1539/Lp13).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 14.jūlijā Saeima otrajā galīgajā lasījumā apstiprināja likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (1539/Lp13), ar kura otro pantu likuma “Par akcīzes nodokli” 21.pants tiek papildināts ar jaunu 4.6 un 4.7 daļu. Proti, likumā “Par akcīzes nodokli” tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma regulas Nr. 1186/2009 41. panta izpratnē, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai, kā arī kārtību, kādā aizpilda un iesniedz minēto paziņojumu, un paziņojumā norādāmās ziņas. Tāpat Ministru kabinets noteiks gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi attiecībā uz atsevišķām akcīzes preču pārvietošanas paziņojumā norādāmajām ziņām.
Šobrīd minētais deleģējums iekļauts Muitas likuma sestā panta 19.punktā un uz minētā Muitas likumā ietvertā deleģējuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumi Nr. 334 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.334). Izvērtējot Muitas likuma un likuma “Par akcīzes nodokli” tvērumu secināts, ka MK noteikumos Nr.334 esošais tiesiskais regulējums vairāk ir attiecināms uz akcīzes preču kontroles regulējumu, nekā uz muitas regulējumu, līdz ar to tika izstrādāti attiecīgi grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.
Ņemot vērā minēto MK noteikumi Nr.334 ir jāpārizdod uz likuma “Par akcīzes nodokli” 21.pantā ietvertā deleģējuma pamata. Tiks veikti atbilstoši grozījumi arī Muitas likumā, izslēdzot Muitas likuma sestā panta 19.punktu.
Šobrīd minētais deleģējums iekļauts Muitas likuma sestā panta 19.punktā un uz minētā Muitas likumā ietvertā deleģējuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumi Nr. 334 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.334). Izvērtējot Muitas likuma un likuma “Par akcīzes nodokli” tvērumu secināts, ka MK noteikumos Nr.334 esošais tiesiskais regulējums vairāk ir attiecināms uz akcīzes preču kontroles regulējumu, nekā uz muitas regulējumu, līdz ar to tika izstrādāti attiecīgi grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.
Ņemot vērā minēto MK noteikumi Nr.334 ir jāpārizdod uz likuma “Par akcīzes nodokli” 21.pantā ietvertā deleģējuma pamata. Tiks veikti atbilstoši grozījumi arī Muitas likumā, izslēdzot Muitas likuma sestā panta 19.punktu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada 14.jūlijā Saeima otrajā galīgajā lasījumā apstiprināja likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (1539/Lp13), ar kura otro pantu likuma “Par akcīzes nodokli” 21.pants tiek papildināts ar jaunu 4.6 un 4.7 daļu ar atbilstošu deleģējumu Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr.334, kas šobrīd ir izdoti uz Muitas likuma 6.panta 19.punktā esošā deleģējuma pamata ir jāpārizdod uz likuma “Par akcīzes nodokli” 21.panta 4.6 un 4.7 daļā ietvertā deleģējuma pamata.
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr.344 šobrīd ir vispārīgi noteikts, ka paziņojuma C sadaļu aizpilda personas, kuras ieceļo Latvijā, vadot komerciālo transportlīdzekli.
Padomes Regulas Nr. 1186/2009 ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem 110.pants nosaka, ka degvielu, kas valstī ir ievesta ar atbrīvojumu (tajā skaitā komerciālajos transportlīdzekļos), nedrīkst izmantot citos transportlīdzekļos, izņemot to, ar kuru tā ievesta, kā arī to nedrīkst izsūknēt no transportlīdzekļa un glabāt, izņemot transportlīdzekļa nepieciešamo remontu laikā, vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu.
Neskatoties uz regulā minēto aizliegumu, Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatē gadījumus, kad degviela tiek izsūknēta no transportlīdzekļa un realizēta. Ņemot vērā, ka komerciālais transportlīdzeklis ir uzņēmuma turējumā vai īpašumā, tad arī transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošā degviela ir uzņēmuma īpašums un, attiecīgi, par visām darbībām, kas tiek veiktas ar šo degvielu, atbildīgs ir uzņēmums.
Padomes Regulas Nr. 1186/2009 ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem 110.pants nosaka, ka degvielu, kas valstī ir ievesta ar atbrīvojumu (tajā skaitā komerciālajos transportlīdzekļos), nedrīkst izmantot citos transportlīdzekļos, izņemot to, ar kuru tā ievesta, kā arī to nedrīkst izsūknēt no transportlīdzekļa un glabāt, izņemot transportlīdzekļa nepieciešamo remontu laikā, vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu.
Neskatoties uz regulā minēto aizliegumu, Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatē gadījumus, kad degviela tiek izsūknēta no transportlīdzekļa un realizēta. Ņemot vērā, ka komerciālais transportlīdzeklis ir uzņēmuma turējumā vai īpašumā, tad arī transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošā degviela ir uzņēmuma īpašums un, attiecīgi, par visām darbībām, kas tiek veiktas ar šo degvielu, atbildīgs ir uzņēmums.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekts nosaka, ka komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi, un tas kā fiziska persona aizpildīs paziņojuma A sadaļu par tabakas izstrādājumiem vai alkoholu, kas tiek ievesti personīgajā bagāžā. Savukārt kā pārvadātāja pārstāvis (uzņēmuma vārdā) tas aizpildīs paziņojuma B un C sadaļu par komerciālā transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošo degvielas apjomu. Tādējādi par degvielas izmantošanu, kas atrodas komerciālā transportlīdzekļa degvielas tvertnē un ir ievesta Latvijā, piemērojot nodokļu atbrīvojumu, būs atbildīgs uzņēmums.
Pārvadātāja pārstāvis degvielu Latvijā var ievest tikai tādā apjomā, kas atrodas transportlīdzeklī esošajā degvielas tvertnē, gadījumā, ja papildus degviela tiek ievesta degvielas kannā, tad par šo degvielas apjomu pārvadātāja pārstāvis atbild kā fiziska persona un attiecīgi aizpilda paziņojuma B sadaļu.
Pārvadātāja pārstāvis degvielu Latvijā var ievest tikai tādā apjomā, kas atrodas transportlīdzeklī esošajā degvielas tvertnē, gadījumā, ja papildus degviela tiek ievesta degvielas kannā, tad par šo degvielas apjomu pārvadātāja pārstāvis atbild kā fiziska persona un attiecīgi aizpilda paziņojuma B sadaļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskas personas, kuras ieceļo Latvijas Republikas autoceļa robežšķērsošanas vietā no trešajām valstīm vai izceļo uz trešajām valstīm.
Fiziskajām personām pamatā tiek saglabāts esošais tiesiskais regulējums, kāds tas ir noteikts MK noteikumos Nr.334, taču paziņojums par akcīzes preču pārvietošanu būs jāaizpilda nevis reizi septiņās dienās, kā to paredz šobrīd spēkā esošais regulējums, bet gan tikai tajos gadījumos, kad fiziskās personas Latvijas robežu šķērso biežāk nekā 30 dienās. Papildus ir noteikts, ka paziņojums par akcīzes preču pārvietošanu ir jāiesniedz tikai fiziskajai personai kuras ievesto atsevišķo akcīzes preču daudzums pārsniedz to daudzumu, uz kuru attiecas atbrīvojums no muitas maksājumiem. Tādejādi fiziskā persona kura šķērso Latvijas robežu vienu reizi 30 dienās vai retāk un kuras ievesto atsevišķo akcīzes preču daudzums nepārsniedz to daudzumu, uz kuru attiecas atbrīvojums no muitas maksājumiem, ir atbrīvota no akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma iesniegšanas. Šāds regulējums samazinās administratīvo slogu godprātīgiem ceļotājiem. Ņemot vērā to, ka pastāv riski, ka personas ļaunprātīgi izmantos piešķirtos atvieglojumu MK noteikumos ir noteiktas muitas amatpersonu vai, ja autoceļa robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta, – Valsts robežsardzes amatpersonu tiesības pieprasīt iesniegt akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu arī gadījumos, kad amatpersonām liekas aizdomīgas personas rīcība, vai tās amatpersonu rīcībā ir riska informācija par iespējamu akcīzes preču pārvietošanas pārkāpumu.
Fiziskajām personām pamatā tiek saglabāts esošais tiesiskais regulējums, kāds tas ir noteikts MK noteikumos Nr.334, taču paziņojums par akcīzes preču pārvietošanu būs jāaizpilda nevis reizi septiņās dienās, kā to paredz šobrīd spēkā esošais regulējums, bet gan tikai tajos gadījumos, kad fiziskās personas Latvijas robežu šķērso biežāk nekā 30 dienās. Papildus ir noteikts, ka paziņojums par akcīzes preču pārvietošanu ir jāiesniedz tikai fiziskajai personai kuras ievesto atsevišķo akcīzes preču daudzums pārsniedz to daudzumu, uz kuru attiecas atbrīvojums no muitas maksājumiem. Tādejādi fiziskā persona kura šķērso Latvijas robežu vienu reizi 30 dienās vai retāk un kuras ievesto atsevišķo akcīzes preču daudzums nepārsniedz to daudzumu, uz kuru attiecas atbrīvojums no muitas maksājumiem, ir atbrīvota no akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma iesniegšanas. Šāds regulējums samazinās administratīvo slogu godprātīgiem ceļotājiem. Ņemot vērā to, ka pastāv riski, ka personas ļaunprātīgi izmantos piešķirtos atvieglojumu MK noteikumos ir noteiktas muitas amatpersonu vai, ja autoceļa robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta, – Valsts robežsardzes amatpersonu tiesības pieprasīt iesniegt akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu arī gadījumos, kad amatpersonām liekas aizdomīgas personas rīcība, vai tās amatpersonu rīcībā ir riska informācija par iespējamu akcīzes preču pārvietošanas pārkāpumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pārvadātāji, kuri veic pārvadājumus, šķērsojot Latvijas Republikas autoceļa robežšķērsošanas vietās uz/no trešajām valstīm.
Ar MK noteikumu projektu tiek precizēta atbildība par komerciālā transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošo degvielu, proti, komerciālā transportlīdzekļa vadītājs ir pārvadātāja pārstāvis un par transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošo degvielu atbildīgs ir uzņēmums.
Ar MK noteikumu projektu tiek precizēta atbildība par komerciālā transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošo degvielu, proti, komerciālā transportlīdzekļa vadītājs ir pārvadātāja pārstāvis un par transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošo degvielu atbildīgs ir uzņēmums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32009R1186
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009 ( 2009. gada 16. novembris ), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009 ( 2009. gada 16. novembris ), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
41.pants
1.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
MK noteikumu projekts nerada ietekmi uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Nav plānota jaunu institūciju izveide vai esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi