Anotācija

Lai arī uz šo brīdi patērētājam kā datu subjektam jau pastāv iespējas vērsties pie dažādiem pārziņiem un pieprasīt pie tiem apstrādāto informāciju, tomēr ņemot vērā, ka ar kredītinformāciju saistītās organizācijas ir vairākas, datu subjektiem ir apgrūtināta informācijas savākšana.
Šobrīd likuma Par nodokļiem un nodevām 22.¹ pants paredz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības sniegt tā rīcībā esošo informāciju kredītinformācijas lietotājam — kapitālsabiedrībai (tās filiālei), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — šīs fiziskās personas kā iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai. Ņemot vērā, ka kredītinformācijas lietotāju saraksts tiks papildināts ar “fizisku personu”, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likuma Par nodokļiem un nodevām 22.¹ pantā.

Likumprojekts paredz papildināt kredītinformācijas lietotāju uzskaitījumu ar “fizisku personu”, papildinot arī kredītinformācijas apstrādes mērķus.
Šie grozījumi neliedz patērētājam vērsties arī pie katra pārziņa ar individualizētu datu subjekta pieprasījuma, bet ļautu arī “vienas pieturas aģentūras” principa izpratnē saņemt savus datus pie viena kredītinformācijas biroja vienā vietā un pārskatāmā struktūrā. Šie dati, kas tiks ievākti pamatojoties uz datu subjekta pieprasījumu, netiks glabāti kredītinformācijas biroju datu bāzēs, bet tikai nodoti datu subjektam un dzēsti.
Mērķis šādai kredītinformācijas apstrādei ir - nodrošināt fizisko personu tiesību aizsardzību, lai tai būtu pieejama patiesa un pilnīga sava kredītinformācija, kā arī, lai tā kontrolētu par sevi veikto kredītspējas vai kredītriska novērtējumu, fiziskā persona šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros iegūst uz sevi attiecināmo kredītinformāciju.

Risinājuma lietderības pamatojums
Patērētājiem, kuriem ir grūtības izpildīt savas finansiālās saistības, ir jānodrošina specializēta palīdzība parādu pārvaldībā. Ar likumprojektu “Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (24-TA-3045) paredzēts, ka šādu pakalpojumu nodrošinās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Parādu jautājumos sniegto konsultāciju mērķis ir palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, vienlaikus ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Parādu konsultācijas ietver katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību, piemēram, budžeta plānošanā, ieteikumus saistību apvienošanai vai pārkreditēšanai u.c. Patērētājiem par šo pakalpojumu var tikt piemērota ierobežota maksa, kas sedz tikai darbības izdevumus.
Lai atvieglotu parādu konsultāciju norises gaitu, Likumprojekts paredz iespēju patērētājam vienkopus saņemt visu informāciju par savām saistībām un saistību izpildes gaitu, vēršoties kādā no kredītinformācijas birojiem kā kredītinformācijas lietotājam.
Lai arī uz šo brīdi patērētājam kā datu subjektam jau pastāv iespējas vērsties pie dažādiem pārziņiem un pieprasīt pie tiem apstrādāto informāciju, tomēr, ņemot vērā, ka ar kredītinformāciju saistītās organizācijas ir vairākas, datu subjektiem tas varētu apgrūtināt informācijas savākšanu. Šie grozījumi neaizliedz patērētājam arī turpmāk vērsties pie katra pārziņa ar individualizētu datu subjekta pieprasījumu, bet ļautu arī “vienas pieturas aģentūras” principa izpratnē saņemt savus datus pie viena kredītinformācijas biroja vienā vietā un pārskatāmā struktūrā.
Šādu informāciju kredīta devējs jau šobrīd saņem no kredītinformācijas birojiem patērētāja kredītspējas izvērtēšanai pirms kredīta piešķiršanas. Attiecīgi informācija par personas kredītspēju, kā arī par tās ienākumiem un apgādībā esošām personām nav nekas vairāk kā informācija, ko jau šobrīd iegūst arī kredītiestādes, vērtējot personas kredītspēju. 
Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju šādu informāciju apkopotā veidā iegūt arī pašam patērētājam savas kredītspējas izvērtēšanai. 
Lai arī varētu uzskatīt, ka šāds regulējums paredz starpposmu starp patērētāju un kādu no datu sniedzējiem, tomēr šāds pakalpojums patērētājam ērti un vienkopus sniedz viņam visu par sevi nepieciešamo informāciju, kuru tas tālāk var iesniegt parādu konsultantam. Jānorāda, ka parādu konsultēšanas pamatā ir arī svarīgi novērtēt visu pieejamo informāciju, apkopojot ne tikai to, ko deklarē patērētājs, bet arī iegūstot informāciju no dažādiem datu sniedzējiem, lai konsultācijas būtu maksimāli objektīvas un tiešām sniegtu specializētu, pilnvērtīgu un ticamu katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību. 
Tāpat svarīgi norādīt, ka kredītinformācijas biroji darbojas uz likuma pamata un tika izveidoti ar mērķi, lai:
1) uzlabotu kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību un kvalitāti, tādējādi samazinot kredītrisku un veicinot kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaicīgi ierobežojot pārmērīgas aizņemšanās risku;
2) uzlabotu vispārējo maksāšanas disciplīnu;
3) samazinātu nenokārtoto saistību apjomu.
Attiecībā uz personas datu drošību un uzraudzību ir jānorāda, ka kredītinformācijas birojam ir jāievēro gan Kredītinformācijas biroju likuma prasības, gan Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā, piemēram, Kredītinformācijas biroju likuma 23.panta pirmā daļa paredz, ka Kredītinformācijas biroja darbību uzrauga Datu valsts inspekcija. Savukārt Kredītinformācijas biroju likuma 23.panta otrās daļas 1.punkts paredz, ka Datu valsts inspekcijai, uzraugot kredītinformācijas biroja darbību, ir tiesības pieņemt lēmumu par licences darbības apturēšanu vai anulēšanu. Datu valsts inspekcijai ir arī citas tiesības, veicot kredītinformācijas biroju uzraudzību, tomēr svarīgi norādīt, ka kredītinformācijas birojiem ir paredzēta atbildība, tostarp par personas datu drošības neievērošanu. 
Savukārt attiecībā uz konfidencialitāti jānorāda, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrās daļas 7.punkts un tā atsauce uz šā likuma 22.¹ panta pirmo daļu paredz, ka nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas kredītinformācijas birojam par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu šīs fiziskās personas kā iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

Likuma 30.panta pirmā daļa nosaka, ka nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Savukārt Likuma 30.panta trešā daļa noteic: “Šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.”.
Iepriekš Likuma 30.pantā noteiktie skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi attiecībā uz kredītiestādēm nebija piemērojami kopš Likuma spēkā stāšanās. Savukārt maksājumu pakalpojumu sniedzēji kā subjekti uz kuriem neattiecas Likuma 30.pantā noteiktie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, tika iekļauti ar likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Likumprojekta Nr. 920/Lp13 “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” anotācijas 2.sadaļas “Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība” 10.punktā ir norādīts:
“Šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta trešajā daļā ir noteikts, ka minētajā pantā noteiktie skaidras naudas lietošanas ierobežojumi nav attiecināmi tikai uz kredītiestāžu pakalpojumiem un skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā minēto darījumu dalībnieku kontos.
Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi tika noteikti cita starpā ar mērķi ierobežot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tajā skaitā “aplokšņu algas”.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam līdzīgi kā attiecībā uz kredītiestādēm arī uz citām finanšu iestādēm (kas sevī ietver arī maksājumu pakalpojumu sniedzējus likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē) ir attiecinātas paaugstinātas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī to darbība pastiprināti tiek uzraudzīta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses, ar likumprojektu tiek noteikts, ka arī attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem turpmāk nebūs attiecināmi skaidras naudas lietošanas ierobežojumi.”
No minētā secināms, ka ir pieļaujams paplašināt to subjektu loku, uz kuriem Likuma 30.panta skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi vairs nebūtu attiecināmi, ja tiek izpildīti šādi priekšnosacījumi:
1) subjekts ir finanšu iestāde;
2) subjekts ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un finansēšanas novēršanas likuma subjekts;
3) subjekta darbību uzrauga ar speciālo tiesību aktu uzraugošā iestāde.

Likumprojekts paredz papildināt likuma 30.panta trešo daļu ar licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.
Pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un finansēšanas novēršanas likuma 1.panta pirmās daļas 7.punktā m) apakšpunktu, par finanšu iestādi uzskatāms ne tikai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, bet arī licencēts patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un finansēšanas novēršanas likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu finanšu iestādes, cita starpā licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji ir šī likuma subjekti, uz kuriem ir attiecinātas paaugstinātas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Turklāt, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25.panta ceturtās daļas 4.punktu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Attiecīgi licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atbilst visiem priekšnosacījumiem, lai tos iekļautu subjektu lokā, uz kuriem Likuma 30.panta skaidras naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas.
Apzinoties likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pamatmērķi - padarīt skaidras naudas darījumus caurskatāmākus, iespēju robežās mazināt skaidrās naudas apriti un ar tās izmantošanu saistītus riskus, t.sk. ēnu ekonomikas palielināšanās riskus, un ņemot vērā licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības līmeni, ar šiem grozījumiem tiek vienādotas prasības attiecībā kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu un licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.