Anotācija (ex-ante)

Līdz šim Latvijā šāda sistēma nav izveidota un nacionālā līmenī nav neviena iestāde, kuras kompetencē ietilptu atļauju sniegšana par izņēmumu piemērošanu. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk - likums) 13.pantā ietvertais “kompetento iestāžu” uzskaitījums un šo iestāžu funkcijas sankciju izpildes nodrošināšanai nav uzskatāms par kompetento iestāžu, kas pieņemtu lēmumus par izņēmumiem no ES noteiktajām sankcijām, sarakstu. Jautājumu par tām iestādēm, kuras būtu kompetentas pieņemt lēmumu par noteiktu sankciju piemērošanas izņēmumiem, šobrīd regulē likuma 10.pants, kas nosaka, ka gadījumos, ja starptautiskās vai nacionālās sankcijas paredz noteiktus izņēmuma gadījumus sankciju izpildē, kompetentā institūcija pēc sankciju subjekta lūguma var pieņemt lēmumu par šādu izņēmumu piemērošanu sankciju subjektam. Līdz ar to secināms, ka likuma 13.pants nav likuma 10.panta speciālā norma, kas noteiktu konkrētas kompetentās iestādes no sankcijām iespējamo izņēmumu piemērošanai.

Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (turpmāk – FID) kā kompetento iestādi visu ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju ieviešanu ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, kas lemtu par jautājumiem, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru. Tāpat likumprojekts paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu, tas ir, atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilžu sniegšanu uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu, sankciju apmācību organizēšana un vadīšana, informatīvo materiālu par sankciju piemērošanu un izpildi izstrāde un publicēšana, kā arī saziņa ar ārvalstu institūcijām (t.sk. ES iestādēm) par sankciju piemērošanu un izpildi Latvijā. Funkciju īstenošanai nepieciešamā kārtība tiks noteikta saistošajos Ministru kabineta noteikumos.
Jaunās FID funkcijas ir pilnībā juridiski un strukturāli nodalītas no FID pamatfunkciju izpildes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, saskaņā ar ko FID ir neatkarīga un autonoma iestāde, un kā ietvaros iegūto informāciju FID drīkst izmantot tikai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētajam.

Sankciju ieviešana, noteikšana, izpilde.
Starptautiskās sankcijas kā ANO un īpaši pēdējos gados ES noteiktās sankcijas, ņemot vērā to spektru un tvērumu, nevar tikt kategorizētas šaurā veidā, tādēļ turpmāk likumā vairs netiek izdalīti starptautisko sankciju veidi. Visas starptautiskās sankcijas (izņemot atsevišķus likumā atrunātus gadījumus) ir tieši piemērojamas Latvijā – ANO noteiktās sankcijas tiek transponētas ar ES regulējumu un ES regulējums ir tieši piemērojams. Savukārt visu noteikto ES ierobežojošo pasākumu veidi tiek definēti ES regulās un citos normatīvajos aktos, piemēram, konkrēti definējot kas ir finanšu līdzekļi, uz kuriem attiecināma iesaldēšana u.tml. Tādējādi likumā ir noteikts, ka Latvijā jebkuru starptautisko sankciju piemērošana notiek nekavējoties, atbilstoši likuma 11. pantam, un visā to pilnībā. Šāds regulējums ir atbilstošs starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF) noteiktajiem kritērijiem. Likuma 4. pants attiecīgi tiek precizēts, turpmāk tajā nosakot vienīgi nacionālo sankciju veidus.
Likuma 11. pantā tiek paredzēts Ministru kabineta deleģējums noteikt gadījumus, kuros var tikt piemērotas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Ministru kabinets nosaka kritērijus pēc kuriem var tikt noteiktas ES dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, kā arī prasības attiecībā uz to piemērošanu Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem. Piemēram, šādu sankciju noteikšana ir svarīga Latvijas finanšu nozares stabilitātei un ilgtspējai, ņemot vērā ASV dolāra lomu pasaules finanšu tirgos un nepieciešamību Latvijā saglabāt korespondējošās attiecības ar bankām ASV.
Iepriekš, balstoties uz likuma 13. panta ceturtās daļas 3., 4. un 5. punktu, bija spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 126 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”, kas noteica nosacījumus un prasības finanšu tirgus dalībniekiem attiecībā uz ES dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām. Ar likuma grozījumiem tiek izslēgts 13. panta ceturtās daļas 4. un 5. punktā noteiktais deleģējums, tādēļ deleģējums tiek piešķirts Ministru kabinetam un tiks iekļauts Ministru kabineta noteikumos par “Sankciju izpildes kārtību”.

Izņēmumu piemērošana sankciju izpildē.
Saskaņā ar grozījumiem likuma 10. panta pirmajā daļā FID pieņem lēmumus par izņēmumu piemērošanu. Lai pieņemtu lēmumu par izņēmuma piemērošanu un izdotu pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, FID rīcībā ir jābūt pilnīgai un pamatotai informācijai par izņēmuma apstākļiem un atbilstību sankciju regulējumam. Tādējādi pieteikuma efektīva izvērtēšana ir iespējama, tikai tad ja iesniegums iekļauj prasītā izņēmuma juridisko pamatojumu un visus šo pamatojumu apliecinošos dokumentus. Līdz ar to iesniegums ir noformējums rakstveidā.
FID izsniegtā atļauja izņēmuma piemērošanai tiks attiecināta uz ES regulās, ar kurām noteiktas sankcijas, minētajiem izņēmumiem saistībā ar dalībvalsts tiesas nolēmuma izpildi. Šādus lēmumus par izņēmumu piešķiršanu FID izskata, piemēram, maksātnespējas gadījumos, piešķirot maksātnespējas procesa administratoram atļauju par parādnieka aktīvu kopumu, kas norādīts administratora iesniegumā FID. Saskaņā ar ES regulās noteikto, visi ienākumi, maksājumi un procenti no procesa tiek iesaldēti. FID iesniegumus izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.
Saskaņā ar likumprojekta 10. panta 2.¹ daļā ietverto regulējumu, FID lēmumu par izņēmuma atļaujas izsniegšanu var vispirms apstrīdēt FID priekšniekam. Ņemot vērā FID juridiski un strukturāli nodalītās pamatfunkcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju jomās, lēmumu par izņēmuma piemērošanu pieņem FID atbildīgā amatpersona sankciju jautājumos. Šo lēmumu var apstrīdēt FID priekšniekam, savukārt FID priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
10. panta 1.¹ daļa paredz, ka Ārlietu ministrija pieņem lēmumus par izņēmumu – licenču piešķiršanu attiecībā uz divējādas nozīmes precēm saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteikto kārtību. Iesniegumi tiek izskatīti Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
10. panta 1.¹ daļa paredz, ka Ārlietu ministrija pieņem arī lēmumus par humāno izņēmumu piemērošanu, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu, kurā norādīts izņēmuma juridiskais pamatojums un nepieciešamība, kā arī pievienoti pamatojošie dokumenti. Ārlietu ministrija iesniegumus izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, taču faktiski iesniegumi tiek izskatīti nekavējoties jeb steidzamības kārtībā, ņemot vērā iesnieguma humāno (bieži ārkārtas situācijas) aspektu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
10. panta 1.² daļa paredz izņēmuma pieļaušanu ārkārtas situācijās jūrā vai aviācijā, piemēram, nepieciešamību kuģim ienākt ostā vai lidmašīnai nolaisties Latvijas teritorijā. Lēmumus par šāda veida izņēmumiem jāpieņem nekavējoties, tāpēc kompetence saglabājas civilās aviācijas aģentūrai par aviācijas jomu un ostas kapteinim par ārkārtas situācijām kuģniecības jomā. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
10. panta 1.³ daļā ir noteikts, ka “īpašos, ar nacionālo drošību saistītos jautājumos lēmumu par izņēmumu piemērošanu pieņem Ministru kabinets”. Šādi gadījumi ir ‘īpaši’ (nenoteikts tiesību jēdziens) un būtu attiecināmi uz situācijām, kurās izņēmuma piešķiršana var ietekmēt valsts drošību, tas ir, kā definēts Nacionālās drošības likumā - jautājumi saistīti ar valsts neatkarību, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumu, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu, labklājības un stabilitātes apdraudējumu. Līdz šim sankciju izņēmumi Latvijā nav tikuši piemēroti bieži, tie ir bijuši atsevišķi gadījumi, kuros lēmumu ir pieņēmis Ministru kabinets, kā piemēram, sankcijām pakļautā uzņēmuma SIA “Severstal” pārdošana itāļu uzņēmumam “Marcegaglia”, lai nodrošinātu valstij svarīga uzņēmuma un darba vietu saglabāšanu. Ministru kabinets ir arī pieņēmis lēmumu par sankcijām pakļautu līdzekļu – minerālmēslojuma ziedošanu ANO Pasaules Pārtikas programmai, balstoties uz ANO ģenerālsekretāra lūgumu Latvijas Valsts prezidentam.
Piedāvātā redakcija “īpašos, ar nacionālo drošību saistītos jautājumos” paredz, ka FID, saņemot iesniegumu par izņēmuma piešķiršanu, izvērtē minētā jautājuma tvērumu un konsultējoties ar Ārlietu ministriju ierosina ārlietu ministram virzīt jautājumu uz Ministru kabinetu. Ārlietu ministrija koordinē izvērtējumu starp uzraudzības institūcijām un nozaru ministrijām, sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas pēc saskaņošanas ar Finanšu un Tieslietu ministrijām, kā arī attiecīgās nozares ministriju vai ministrijām, tiek iesniegts Ministru kabinetā. Īpaši, ar nacionālo drošību saistīti jautājumi var ietvert, piemēram, lēmumus par valstiski nozīmīgu uzņēmumu darbības turpināšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu, lēmumus par potenciālu ārvalstu investoru apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumus par sankcijām pakļautu nozīmīgu personu īpašumiem Latvijā, u.tml.
Ņemot vērā īpašos apstākļus un nepieciešamību katru šādu iesniegumu 1) vispirms identificēt FID lietvedībā, 2) pārsūtīt izskatīšanai un izvērtēšanai uz Ārlietu ministriju, 3) Ārlietu ministrijai konsultējoties ar nozaru ministrijām un citām uzraudzības institūcijām sagatavot Informatīvo ziņojumu un 4) iesniegt to Ministru kabinetā, šādi iesniegumi tiek izskatīti speciālā kārtībā trīs mēnešu laikā kopš iesniegšanas brīža. Ņemot vērā, ka procesā ir iesaistītas dažādas institūcijas un to, ka Ministru kabinets var vēlēties noskaidrot papildu apstākļus, Ministru kabinets var lemt pagarināt izskatīšanas procesu līdz 6 mēnešiem. Ņemot vērā speciālo kārtību, likuma 10. panta 1.⁴ daļa paredz, ka Ministru kabineta lēmumu par sankciju izņēmuma piemērošanu var apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas triju tiesnešu sastāvā izskata lietu kā pirmās instances tiesa, kuras spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. Šāda kārtība ir analoģiska Nacionālās drošības likumā paredzētajai pārsūdzēšanas kārtībai, kas piemērojama arī šajā likumprojekta punktā, ņemot vērā izskatāmo jautājumu būtību un saturu.
Ministru kabinetam tiek piešķirts deleģējums noteikt principus sankciju subjektu pamatvajadzībām nepieciešamajiem izdevumiem. Līdz šim pamatvajadzību segšana, kas ir paredzēta visa veida sankcijās, notika bez konkrētiem principiem attiecībā uz pamatvajadzībām nepieciešamo līdzekļu apmēru un pamatotības izvērtējumu.
Likumprojekta 10. panta otrā daļa paredz FID tiesības pieprasīt lēmuma par izņēmuma gadījumu piemērošanu starptautisko vai nacionālo sankciju izpildē pieņemšanai nepieciešamo informāciju no iesnieguma iesniedzēja, jebkuras publiskas personas institūcijas atbilstoši tās kompetencei, privātpersonām un šajā likuma noteikto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajiem subjektiem septiņu darba dienu laikā vai trīs dienu laikā, ja pieprasījumā norādīta steidzamība. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu FID pietiekamu laika ietvaru visu iesniegto pamatojošo dokumentu izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

FID kompetence.
Likumprojekts  paredz jaunu 12.¹ pantu, kurā ir noteikta FID kompetence starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, vienlaikus Ārlietu ministrijai saglabājot kompetenci pār sankciju jomu regulējošajiem tiesību aktiem un politikas veidošanu. FID kompetencē ietilpst arī lēmumu pieņemšana par sankciju izpildi gadījumos, kad nav veikta sankciju piemērošana saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Likumprojekta 12.¹ panta ceturtajā daļā ietverta atsauce uz likuma 2. panta otro daļu, kas paredz, ka likums attiecas uz visām personām. Likuma 2.panta otrā daļa paredz, ka visām personām ir pienākums nekavējoties veikt līdzekļu iesaldēšanu un atbrīvošanu, saskaņā ar noteikto sankciju regulējumu.
FID ir noteikta kompetence pieņemt ikvienai personai saistošus starptautisko un nacionālo sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, kas attiecas gan uz sankciju noteikšanas, gan atcelšanas gadījumiem. Piemēram, gadījumos, ja juridiskai personai ir sarežģīta vai slēpta īpašumtiesību struktūra vai pēc Uzņēmumu reģistram pieejamās informācijas nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, tādējādi konstatējot kontroles aspektu, FID var sniegt tā rīcībā esošo informāciju, lai sankcijas varētu tikt izpildītas. Savukārt, gadījumos saistībā ar sankciju atcelšanu un sankcijām pakļauto (iesaldēto) resursu atbrīvošanu, regulējuma nepieciešamība izriet no 2019. gadā publicētā Eiropas Padomes Moneyval progresa ziņojuma par situāciju Latvijā, kurā, balstoties uz FATF 6. rekomendācijas 6.6. kritēriju, norādīti trūkumi Latvijas normatīvajos aktos, kas neapskata līdzekļu atbrīvošanas apstākļus, lai nodrošinātu sankciju atcelšanas izpildi (tādos gadījumos kā delistēšana vai īpašumtiesību/kontroles apstākļu maiņa). Piemēram, gadījumā, ja tiek veikta sankcijām pakļautas juridiskas personas īpašumtiesību vai kontroles maiņa, FID ir tiesības izvērtēt, vai šāda īpašumtiesību vai kontroles maiņa ir atbilstoša sankciju regulējumam un lemt par to, vai sankcijas joprojām būtu attiecināmas.
FID pārņem no Ārlietu ministrijas atbilžu sniegšanu uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu. Atbildes uz iesniegumiem FID sniegs atbilstoši Iesnieguma likumā noteiktajām prasībām, tādēļ šī kārtība nav atsevišķi izcelta likumprojektā.
FID kompetencē iekļauta informācijas publicēšana par sankciju subjektiem un saskaņā ar starptautiskajām sankcijām iesaldētajiem saimnieciskajiem resursiem. Daļēji šādu informāciju, savā tīmekļvietnē publicējot datus par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros, šobrīd nodrošina Tieslietu ministrija, atbilstoši tai noteiktajai koordinējošajai lomai sankciju piemērošanā valsts uzturētajos reģistros, kurus uztur Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Patentu valde, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija", Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, Lauksaimniecības datu centrs, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra Virzoties uz centralizētu modeli un vienas pieturas aģentūru par kādu ar šiem likuma grozījumiem kļūs FID, plānots, ka FID tīmekļvietnē būs pieejama informācija par sankcijām pakļautajām privātpersonām Latvijā. Uzņēmumu reģistrs un FID turpina regulāru informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju atbilstību Uzņēmumu reģistrā pieejamajām atzīmēm un FID tīmekļvietnē publicētajai informācijai. Vienlaikus FID savā tīmekļvietnē uztur arī visu starptautisko un nacionālo sankciju sarakstus, tādējādi atvieglojot informācijas pieejamību privātpersonām.

Uzraudzības institūcijas.
Līdz ar plānoto centralizāciju un FID kompetentās institūcijas statusu, tiek veiktas izmaiņas likuma 13. pantā, kurā noteiktās kompetentās institūcijas kļūs par starptautisko un nacionālo sankciju uzraudzības institūcijām. Līdzšinējā FID kompetence (13. panta 4.¹ daļa) tiek pārcelta uz 12.¹ pantu.
Ņemot vērā izmaiņas likuma 4. pantā, nosakot tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus kā vienu no nacionālo sankciju veidiem un konstatējot, ka Latvijā nav noteikti šāda veida ierobežojumi, 13. panta trešā daļa, kas paredz Ekonomikas ministriju kā kompetento institūciju, tiek dzēsta. Gadījumā, ja tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi tiktu noteikti kā nacionālās sankcijas, kompetentā iestāde par šo ierobežojumu izpildi, kā arī informēšanu par šādu ierobežojumu noteikšanu būtu Finanšu izlūkošanas dienests.
13. panta ceturtajā daļā tiek dzēsta Latvijas bankas kompetence pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem un veikt resursu iesaldēšanu, kā arī deleģējums noteikt kritēriju par ES/NATO dalībvalstu sankciju piemērošanu un izpildes prasībām. Savukārt 13. panta 4.² daļā tiek papildināta Valsts ieņēmumu dienesta kā uzraudzības institūcijas kompetence, veicot muitas kontroles funkcijas un pieņemot lēmumus, kas attiecas uz sankciju piemērošanu preču apritē. 13. pants tiek papildināts ar 4.10 daļu, ar kuru Maksātnespējas kontroles dienests noteikts kā uzraudzības institūcija šī likuma izpratnē, uzraugot sankciju izpildi maksātnespējas procesa administratoru darbā un izstrādājot kārtību, lai nodrošinātu šī likuma prasību izpildi maksātnespējas procesā.
Likumprojekta 13.² panta piektā daļa, kurā jau esošajā likuma redakcijā ir paredzēts, ka “Latvijas Bankas lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet citu kompetento institūciju lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu — Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā” tiek papildināta ar precizējumu “Latvijas Bankas lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. Citu šā panta pirmajā daļā minēto uzraudzības institūciju lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu — Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību”. Šī daļa tiek papildināta, lai precizētu pārsūdzēšanas procesu to pēc būtības nemainot.
Spēkā esošajā likuma redakcijā 15. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabineta rīkojumu par nacionālo sankciju noteikšanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Šī daļa tiek papildināta, lai precizētu pārsūdzēšanas procesu to pēc būtības nemainot.

Informācijas aprite.
Vienlaikus likumprojekts paredz informācijas apriti un koordināciju starp FID un Ārlietu ministriju, lai Ārlietu ministrija varētu izpildīt savas saistības pret starptautiskajām organizācijām attiecībā uz to noteiktajām sankcijām. 
Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde par sankciju noteikšanu Latvijā, tai skaitā par saziņu ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām. Vienlaikus, FID veic saziņu ar minētajiem starptautiskajiem partneriem savas kompetences ietvaros, piemēram, lai paziņotu par izņēmuma atļaujas piemērošanu Eiropas Savienībai un dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Ārlietu ministrija un FID plāno regulāru un padziļinātu koordināciju, lai nodrošinātu informācijas ātru un visaptverošu apmaiņu starp abām institūcijām, nodrošinot sekmīgu politikas izstrādi un ieviešanu. Piemēram, FID informē Ārlietu ministriju par lēmumiem, kas piemēroti saskaņā ar 10. panta pirmo daļu, savukārt Ārlietu ministrija informē FID par lēmumiem, kas piemēroti saskaņā ar 10. panta 1.¹ daļu.
Ikvienai personai, tostarp, uzraudzības institūcijām, ir pienākums nekavējoties informēt FID par sankciju izpildi, piemēram, par līdzekļu iesaldēšanu. Ikvienas personas pienākums ir labā ticībā ziņot FID par sankciju apiešanas mēģinājumiem.
FID sniedz Ārlietu ministrijai informāciju par sankciju izpildi, tostarp, informāciju, kas ministrijai neieciešama, lai nodrošinātu savu saistību pret starptautiskajām organizācijām izpildi. FID nav jāsniedz Ārlietu ministrijai informācija, kas iegūta izpildot citu likumu, piemēram Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.
Likumprojekta 17. pantā par ziņošanas pienākumu personu loks, kam ir noteikts pienākums ziņot saglabājas nemainīgs, tiek mainīta tikai terminoloģija atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem 13. pantā - no “kompetentās institūcijas” uz “šā likuma 13. pantā minētās” institūcijas. Vienlaikus tiek dzēsts pienākums informēt uzraudzības institūcijas, lai neturpinātu dubultās ziņošanas principu, kas šobrīd paredz, uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām pienākumu par sankciju pārkāpumiem ziņot Valsts Drošības dienestam un savai uzraudzības institūcijai. Šāds dubultās ziņošanas pienākums nav nepieciešams un rada papildus slogu likuma subjektiem.  

Likumprojekts neskar sankciju politikas plānošanas jomu, kas saglabājas Ārlietu ministrijas kompetencē. Tajā ietilpst nacionālo sankciju jautājumu koordinācija, nacionālo sankciju noteikšana un atjaunošana, nacionālo normatīvo aktu pārskatīšana un precizēšana, jaunu ES sankciju piedāvājumu izstrāde, jau noteikto ES sankciju pārskatīšana un atjaunošana, ES tiesību aktu sankciju jomā izskatīšana un analīze, saziņa ar nacionālajām iestādēm par Apvienoto Nāciju Organizācijas, ES sankciju noteikšanu un ieviešanu.

Paredzēts, ka likumprojekts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, tomēr ņemot vērā nepieciešamību FID izstrādāt iekšējos normatīvus, atrast un apmācīt darbiniekus, izveidot atsevišķus lietvedības un informāciju tehnoloģiju risinājumus, pilnīga risinājuma ieviešana un jauno FID noteikto funkciju izpilde pilnā apmērā būtu iespējama sākot ar 2024. gada 1. aprīli. Tādēļ likumprojekts paredz pārejas periodu FID pēc budžeta līdzekļu saņemšanas, lai faktiski sāktu pildīt tam piešķirtās papildus funkcijas, kas paredzēts pārejas noteikumos, nosakot, ka attiecīgie grozījumi, ar kuriem pēc būtības tiek mainīta līdz šim pastāvējusī sistēma, ir piemērojami ar 2024. gada 1. aprīli. Līdz 2024. gada 31. martam tiek piemērota līdzšinējā sistēma.