26-TA-643: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pretendentu apstiprināšanu ievēlēšanai Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību konsultatīvajā komitejā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Atbilstoši 1995. gada 1. februāra Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk – Konvencija) 26. pantam un Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcijas (97)10 par Konvencijas uzraudzības nosacījumiem (turpmāk – Rezolūcija) 8.-19. pantiem, Latvijai ir jāizvirza pretendenti ievēlēšanai Konvencijas konsultatīvajā komitejā (turpmāk – Komiteja).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir apstiprināt Latvijas pretendentus, lai tos virzītu ievēlēšanai Komitejā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvija ir Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk – Konvencija) dalībvalsts no 2005. gada.
Konvencijas izpildi uzrauga konsultatīvā komiteja, kuru veido Eiropas Padomes dalībvalstu eksperti nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā. No katras Konvencijas dalībvalsts konsultatīvajā komitejā tiek ievēlēts viens eksperts uz četriem gadiem, kas darbojas individuāli, neatkarīgi un objektīvi.
Saskaņā ar Rezolūciju CM/Res(2019)49 Par pārskatītajiem uzraudzības noteikumiem atbilstoši Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 24. -26. pantam Latvijai ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram vismaz divu ekspertu kandidatūras iekļaušanai pretendentu sarakstā tālākai virzīšanai ievēlēšanai Komitejā. Eiropas Padomes Ministru komiteja balsojuma rezultātā ievēl vienu no valsts izvirzītajiem pretendentiem.
Konvencijas izpildi uzrauga konsultatīvā komiteja, kuru veido Eiropas Padomes dalībvalstu eksperti nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā. No katras Konvencijas dalībvalsts konsultatīvajā komitejā tiek ievēlēts viens eksperts uz četriem gadiem, kas darbojas individuāli, neatkarīgi un objektīvi.
Saskaņā ar Rezolūciju CM/Res(2019)49 Par pārskatītajiem uzraudzības noteikumiem atbilstoši Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 24. -26. pantam Latvijai ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram vismaz divu ekspertu kandidatūras iekļaušanai pretendentu sarakstā tālākai virzīšanai ievēlēšanai Komitejā. Eiropas Padomes Ministru komiteja balsojuma rezultātā ievēl vienu no valsts izvirzītajiem pretendentiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 11. janvāra rīkojumu Nr.2 (Prot. Nr. 1 2. §), Ārlietu ministrijai tika uzdots izveidot atklāta konkursa atlases komisiju, lai izvirzītu Latvijas pretendentus ievēlēšanai konsultatīvajā komitejā.
Ministru kabineta 09.07.2024. sēdē tika apstiprināts pretendentu saraksts (Ministru kabineta rīkojums Nr. 548, protokols Nr. 28 7. §) ievēlēšanai Komitejā - nolemts izvirzīt Roksanas Rudevičas un Ilvijas Pūces kandidatūras iekļaušanai pretendentu sarakstā.
Secīgi R.Rudeviča tika ievēlēta Komitejā 2024. gada 25. septembrī un ir pildījusi ekspertes pienākumus nepilnu termiņu, proti uz iepriekšējā Latvijas eksperta M.Paparinska mandāta atlikušo laiku, ar iespēju pēc termiņa beigām tikt pārvēlētai.
Ņemot vērā, ka 2026. gada 31. maijā beigsies iepriekš ievēlētās Latvijas ekspertes pilnvaru termiņš konsultatīvajā komitejā, Latvijai ir jāpieņem lēmums par Latvijas eksperta nominēšanu.
Ministru kabineta 09.07.2024. sēdē tika apstiprināts pretendentu saraksts (Ministru kabineta rīkojums Nr. 548, protokols Nr. 28 7. §) ievēlēšanai Komitejā - nolemts izvirzīt Roksanas Rudevičas un Ilvijas Pūces kandidatūras iekļaušanai pretendentu sarakstā.
Secīgi R.Rudeviča tika ievēlēta Komitejā 2024. gada 25. septembrī un ir pildījusi ekspertes pienākumus nepilnu termiņu, proti uz iepriekšējā Latvijas eksperta M.Paparinska mandāta atlikušo laiku, ar iespēju pēc termiņa beigām tikt pārvēlētai.
Ņemot vērā, ka 2026. gada 31. maijā beigsies iepriekš ievēlētās Latvijas ekspertes pilnvaru termiņš konsultatīvajā komitejā, Latvijai ir jāpieņem lēmums par Latvijas eksperta nominēšanu.
Risinājuma apraksts
Ārlietu ministrija ir saņēmusi atbalstu no atlases komisijas sastāvā esošām iestādēm - Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Ģenerālprokuratūras, lai atkārtoti virzītu Ilvijas Pūces un Roksanas Rudevičas kandidatūras darbam Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību konsultatīvajā komitejā.
Ir saņemta Ilvijas Pūces piekrišana uzņemties pildīt ekspertes pienākumus konsultatīvajā komitejā, gadījumā ja viņa tiktu izvēlēta eksperta amatam. Kā arī Roksanas Rudeviča ir apliecinājusi, ka ir ieinteresēta turpināt darbu konsultatīvajā komitejā arī nākamajā mandāta termiņā.
Ir saņemta Ilvijas Pūces piekrišana uzņemties pildīt ekspertes pienākumus konsultatīvajā komitejā, gadījumā ja viņa tiktu izvēlēta eksperta amatam. Kā arī Roksanas Rudeviča ir apliecinājusi, ka ir ieinteresēta turpināt darbu konsultatīvajā komitejā arī nākamajā mandāta termiņā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Strasbūra, 1995.gada 1. februāris)
Apraksts
Atbilstoši Konvencijas 26. pantam un Rezolūcijas 8.-19. pantiem Latvijai ir jāizvirza eksperti ievēlēšanai Komitejā.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Strasbūra, 1995.gada 1. februāris)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Saskaņā ar Konvencijas 24. pantu Eiropas Padomes Ministru komiteja ir atbildīga par Konvencijas ieviešanas uzraudzību dalībvalstīs. Konvencijas 26. pants nosaka, ka Eiropas Padomes Ministru komitejai uzraudzības funkciju palīdz veikt Komiteja, kuras dalībnieki ir atzīti eksperti nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā.
Komitejas ekspertu izvirzīšanas un ievēlēšanas procedūru nosaka Rezolūcija. Saskaņā ar Rezolūciju valstu izvirzītajiem ekspertiem darbam Komitejā tiek noteikti kritēriji – ekspertīze nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā, neatkarība, objektivitāte un gatavība efektīvi piedalīties Komitejas darbā.
Rezolūcija nosaka, ka valstij ir jāizvirza vismaz divi augstākminētajiem kritērijiem atbilstoši eksperti. Vienu no valsts izvirzītajiem ekspertiem Eiropas Padomes Ministru komiteja ievēl darbam Komitejā.
Latvijai ir jāizvirza vismaz divi ekspertu kandidāti. Balstoties uz labas pārvaldības principiem, tika rīkots Konkurss un izveidota Komisija, lai izvērtētu un izraudzītos Latvijas ekspertu kandidātus.
Komitejas ekspertu izvirzīšanas un ievēlēšanas procedūru nosaka Rezolūcija. Saskaņā ar Rezolūciju valstu izvirzītajiem ekspertiem darbam Komitejā tiek noteikti kritēriji – ekspertīze nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā, neatkarība, objektivitāte un gatavība efektīvi piedalīties Komitejas darbā.
Rezolūcija nosaka, ka valstij ir jāizvirza vismaz divi augstākminētajiem kritērijiem atbilstoši eksperti. Vienu no valsts izvirzītajiem ekspertiem Eiropas Padomes Ministru komiteja ievēl darbam Komitejā.
Latvijai ir jāizvirza vismaz divi ekspertu kandidāti. Balstoties uz labas pārvaldības principiem, tika rīkots Konkurss un izveidota Komisija, lai izvērtētu un izraudzītos Latvijas ekspertu kandidātus.
Latvija virza divus pretendentus ievēlēšanai Komitejā – I. Pūci un R. Rudeviču, no kuriem Eiropas Padomes Ministru komitejas balsojuma rezultātā viens pretendents tiks ievēlēts darbam Komitejā (rīkojuma projekta 1. punkts).
Izvēlēto pretendentu saraksts tiek iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Latvija virzīs pretendentus ievēlēšanai Komitejā, par to informējot Eiropas Padomes ģenerālsekretāru (rīkojuma projekta 2. punkts).
Izvēlēto pretendentu saraksts tiek iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Latvija virzīs pretendentus ievēlēšanai Komitejā, par to informējot Eiropas Padomes ģenerālsekretāru (rīkojuma projekta 2. punkts).
Pārņemtas daļēji
-
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Šis tiesību akts nav politikas plānošanas dokuments vai jaunas iniciatīvas process.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicina cilvēktiesību, demokrātisku vērtību un pilsoniskās sabiedrības attīstību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi