Anotācija (ex-ante)

Likumprojektā "Grozījumi Meža likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-949) 28. pantā noteikts, ka Ministru kabinets izdod meža aizsardzības noteikumus, nosakot meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus, meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās noteikšanas un atcelšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana.
Spēkā esošo noteikumu Nr. 947 III nodaļā noteikta ārkārtējās situācijas izsludināšana sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanos vai slimību masveida izplatīšanos, un noteikumu projektā tā ir jāaizstāj ar III nodaļu par meža kaitēkļu masveida savairošanos un slimību izplatīšanos mežā, tajā nosakot meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās noteikšanas kārtību, jo meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā lēmums par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un īstenojamajiem pasākumiem, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, būtu jāpieņem nozares institūcijai, kuras darbības mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju, – VMD. Tādēļ paredzēts ārkārtējo situāciju aizstāt ar meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, kurā VMD ģenerāldirektors ar lēmumu noteiks meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju un teritoriju, pasākumus meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai un periodu, uz kuru nepieciešams noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju. Šo lēmumu pieņems VMD ģenerāldirektors Ministru kabineta noteiktā kārtībā, nevis ikreiz Ministru kabinets. 

Noteikumu projektā saglabājamas normas, kas noteiktas spēkā esošo noteikumu Nr. 947 II nodaļā, – meža aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtība un termiņi, kā arī IV nodaļā – meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošanas kontrole. Noteikumu projektā jānosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās noteikšanas un atcelšanas kārtība, to ietverot III nodaļā par meža kaitēkļu masveida savairošanos un slimību izplatīšanos mežā. 

Mikroliegumu aizsardzību regulē speciālais normatīvais akts – Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu", tādēļ noteikumu projekta 2. punkts papildināms ar noteikumos noteikto normu attiecināšanu uz mikroliegumiem. 

Noteikumu projekta 2. punktā noteikts, ka noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, ciktāl to aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi.

Lai grozītu vēsturisko normatīvo regulējumu no ārkārtējās situācijas kā bāzes risinājuma katastrofas pārvaldības vadībai uz patstāvīgi institucionāli koordinētu katastrofas vadību Zemkopības ministrijas resorā, jānosaka, ka lēmumu par pasākumu īstenošanu, lai likvidētu iespējamās apdraudējuma sekas mežam saistībā ar augiem kaitīgu organismu izplatīšanos, pamatojoties uz LVMI "Silava" monitoringa rezultātiem, var pieņemt VMD, nevis Ministru kabinets. Ievērojot iepriekš minēto, noteikumu projektā ir jānosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās noteikšanas un atcelšanas kārtība. 
VMD saskaņā ar noteikumu Nr. 947 19. punktu apkopo informāciju par mežaudžu apsekošanu un VMD izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un apkopoto informāciju katru gadu līdz 1. martam iesniedz Zemkopības ministrijā, un LVMI "Silava" saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 51 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi" 11.3. apakšpunktu katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Zemkopības ministrijā un VMD informāciju par meža kaitēkļu un slimību izplatību attiecīgā gada pirmajā pusgadā un to izplatības prognozēm, kā arī nekavējoties – informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku.
Pamatojoties uz iepriekšminēto informāciju, ar lēmumu ir jānosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija, teritorija un ierobežošanas pasākumi, nepieciešamība VMD nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu iegādi un lietošanu, kā arī periods, uz kuru nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija.
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var ietekmēt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Lai minētie pasākumi negatīvi neietekmētu īpaši aizsargājamos biotopus un sugas un atbilstu konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai tās funkcionālās zonas izveidošanas mērķim, nosakot pienākumus un pasākumus kaitēkļu un slimību ierobežošanai, ir jāņem vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības mērķi un tiesiskais regulējums un apdraudējums mežam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Lai koordinētu valsts un pašvaldību institūciju, biedrību un nodibinājumu sadarbību informācijas izvērtēšanā un lēmuma pieņemšanā par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu, periodu, uz kuru nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija, kā arī meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi, VMD ģenerāldirektoram ir jāapstiprina ekspertu darba grupas nolikums.
Noteikumos jānosaka ekspertu darba grupas sasaukšanas biežums, lai nodrošinātu ne vien informācijas par meža kaitēkļu un slimību izplatību attiecīgā gada pirmajā pusgadā un to izplatības prognozēm, kā arī nekavējoties – informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku izvērtēšanu, bet arī meža nozares informēšanu par plānotajiem īstenojamajiem meža kaitēkļu vai slimību ierobežošanas pasākumiem, ja noteikta meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija. 
Noteikumos jānosaka lēmuma pieņemšanas termiņš situācijā, kad mizgrauzis savairojas masveidā, lai meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji, kā arī meža apsaimniekotāji laikus zinātu plānotos ierobežošanas pasākumus Latvijā bīstamākā meža kaitēkļa apkarošanai un attiecīgi spētu gan pārplānot saimniecisko darbību, gan iegādāties papildu preces vai pakalpojumus, kas nepieciešami sekmīgai kaitēkļa apkarošanai. 

Izvērtējot informāciju par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un LVMI "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātus, kā arī informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku, VMD ģenerāldirektors izveido ekspertu darba grupu. Ekspertu darba grupa atbilstoši noteikumu projekta 13. punktā minētajam izvērtē iepriekšminēto informāciju un atbilstoši noteikumu projekta 14. punktā minētajam rosina nepieciešamību noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju. Līdz ar meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju ekspertu darba grupa rosina noteikt arī izplatīšanās teritoriju – visā valstī, administratīvajā teritorijā vai administratīvās teritorijas daļā, ierobežošanas pasākumus, nepieciešamību VMD nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu iegādi un lietošanu, kā arī periodu, uz kuru nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija.
Saskaņā ar noteikumu projekta 14.3. apakšpunktu, nosakot meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību ierobežošanas pasākumus, ekspertu darba grupa izvērtē arī šo pasākumu atbilstību īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības mērķim un regulējumam un apdraudējumu mežam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Noteikumu projekta 15. punktā noteikts, ka ekspertu darba grupu pārstāv visas meža ilgtspējīgā apsaimniekošanā iesaistītās puses – entomologi, fitopatologi un meža nozares eksperti no LVMI "Silava", Latvijas Universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas. Lai nodrošinātu to, ka izvērtējums un ierobežošanas pasākumi ir atbilstoši konkrētās meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai, ekspertu darba grupu pārstāv eksperti, kuriem ir speciālās zināšanas konkrēto meža kaitēkļu vai slimību jomā. Ja 15. punktā minēto institūciju ekspertiem nav speciālo zināšanu konkrēto meža kaitēkļu vai slimību jomā, VMD ekspertu darba grupai var piesaistīt citus speciālistus no iepriekš neminētām institūcijām, tādēļ noteikumu projektā ir noteikts, ka VMD, ja nepieciešams, pieaicina arī citus attiecīgās jomas ekspertus.
Noteikumu projekta 16. punktā noteikts, ka ekspertu darba grupas nolikumu apstiprina VMD ģenerāldirektors. 
Ekspertu darba grupas nolikumā nosaka ekspertu darba grupas uzdevumus, pārstāvētās institūcijas, sasaukšanas biežumu, balsošanas kārtību lēmumu pieņemšanai un lēmumu protokolēšanas kārtību.
Noteikumu projekta 17. punktā noteikts, ka VMD ģenerāldirektors ekspertu darba grupu sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā mēneša laikā pēc LVMI "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātu saņemšanas.
Noteikumu projekta 18. punktā noteikts, ka VMD ģenerāldirektors, pamatojoties uz ekspertu darba grupas rosināto, pieņem lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu. Lēmumā nosaka tā darbības teritoriju (visā valstī, administratīvajā teritorijā vai administratīvās teritorijas daļā), meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumus un lēmuma darbības termiņu. Noteikumu projekta 18. punktā noteikts arī lēmuma pieņemšanas termiņš par mizgrauža masveida savairošanās situāciju, nosakot, ka lēmumu VMD ģenerāldirektors pieņem līdz kārtējā gada 31. janvārim.
Noteikumu projekta 18. punktā minētie lēmumā noteiktie meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi var būt ne tikai Meža likuma 27. pantā noteiktā koku ciršanas pārtraukšana vai atlikšana, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai un slimību inficētā vai kaitēkļu invadētā meža reproduktīvā materiāla iznīcināšanu, bet arī citi aizsardzības pasākumi, kas īstenojami, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai ierobežotu to izplatīšanos. Piemēram, lai efektīvi ierobežotu mizgrauža izplatību, Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumā Nr. 180 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās noteikti šādi aizsardzības pasākumi: atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, ja vienlaikus mizgraužu svaigi invadēto koku skaits ir vismaz 10 koki uz vienu hektāru vai nogabalā, kas ir mazāks par vienu hektāru, un cērtamā vienlaidu platība ir vismaz 0,8 hektāri vai mežaudzi cērt pa nogabala ārējām robežām, ja nogabals ir mazāks par 0,8 hektāriem, kā arī feromonu slazdu izvietošana skujkoku izcirtumos, kuros koki cirsti no 2023. gada 1. janvāra un izcirtuma platība pārsniedz 0,8 hektārus. Feromonu slazdu ekspluatāciju nodrošina meža apsaimniekotājs – valsts īpašumā esošajos mežos un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajos mežos, savukārt Valsts meža dienests – mežos, kas nav minēti iepriekš.

Lai nodrošinātu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumu īstenošanu, ekspertu darba grupa atbilstoši noteikumu projekta 14.4. apakšpunktam izvērtē nepieciešamību VMD nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu iegādi un lietošanu. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā atšķiras atkarībā no meža kaitēkļu sugas vai slimības veida, tādēļ teritorijās, kurās to nevar izdarīt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, tas ir jānodrošina VMD. Šādu darbību īstenošanai Zemkopības ministrija (VMD) ar pamatotu pieprasījumu par faktisko līdzekļu nepieciešamību pēc darbu uzskaites meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā papildu finansējumu var pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", sagatavojot attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ja Zemkopības ministrijai (VMD) ir jāīsteno meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā noteiktie ierobežošanas pasākumi un šim mērķim nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, Zemkopības ministrija (VMD) atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajai kārtībai sniedz pamatotu pieprasījumu no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un lēmumu par līdzekļu piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.