Anotācija

Ņemot vērā, ka šobrīd UPP saistības ir noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim, Regulatoram 2026. gadā būs jārīko konkurss UPP sniedzēja izvēlei nākamajam periodam. Atbilstoši Pasta likuma 27.² panta trešajai daļai UPP saistības nosaka uz pieciem gadiem. Lai rīkotu konkursu, ievērojot Pasta likumā noteikto konkursa procedūru veikšanai nepieciešamo laiku, Regulatoram līdz 2025. gada beigām jārīko publiskās konsultācijas par konkursa nolikuma projektu un 2026. gada janvārī jāsludina konkurss, lai vēlākais līdz 2026. gada jūlija beigām konkursa uzvarētājam noteiktu UPP saistības līdz 2031. gada 31. decembrim.
Pēdējo piecu gadu laikā dažādos forumos tika pausti viedokļi, ka pasta nozarē ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, un Pasta direktīva vairs neatbilst reāliem apstākļiem. 2021. gada 8. novembrī tika publicēts kārtējais Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Pasta direktīvas piemērošanu (COM(2021) 674 final), bet ziņojumam netika pievienots priekšlikums direktīvas grozīšanai. Balstoties uz dalībvalstu iniciatīvu, Padome 2022. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu (2022/1327), ar kuru lūdza Komisiju iesniegt pētījumu par Savienības situāciju attiecībā uz direktīvas 97/67/EK piemērošanu un vajadzības gadījumā likumdošanas priekšlikumu, ņemot vērā pētījuma rezultātus. 2023. gadā Komisijas uzdevumā tika uzsākts perspektīvs pētījums par pasta nozares nākotni (turpmāk - pētījums), un ziņojums par pētījumu tika publicēts 2024. gada 21. novembrī. Pētījumā tika izvērtēti pieci nākotnes scenāriji ES pasta nozares attīstībai līdz 2040. gadam, un pētījuma secinājumos visos scenārijos atzīta nepieciešamība grozīt pašreizējo regulējumu, lai risinātu nozares problēmas un nodrošinātu, ka ES pasta tiesiskais regulējums joprojām ir atbilstošs un efektīvs. Ievērojot, ka 2024. gadā notika vēlēšanas Eiropas Parlamentā, dalībvalstis sagaidīja, ka, balstoties uz šī pētījuma rezultātiem, jaunā Eiropas Komisija jau 2025. gadā uzsāks darbu pie priekšlikumu izstrādes Pasta direktīvas grozīšanai. Tomēr Eiropas Komisijas 2025. gada darba plānā nav paredzēts uzdevums pārskatīt Pasta direktīvu.
2025. gada 21. maijā Eiropas Komisija publicēja Stratēģiju par vienoto tirgus, tostarp pasta jomā plānojot 2026. gadā uzsākt jaunā tiesību akta izstrādi, kas aizstās Pasta direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/644 par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem. Iespējams, ka ar jaunu regulējumu varētu būt noteiktas jaunas prasības un mainītas šobrīd esošās prasības attiecībā uz UPP nodrošināšanu. Ievērojot, ka Eiropas Savienības tiesībās tiek piemērots tiesiskās paļāvības princips, būtiskām izmaiņām pasta regulējumā vajadzētu būt paredzētiem atbilstošiem pārejas noteikumiem (piemērošanas kārtībai), lai aizsargātu privātpersonu pamattiesības UPP sniedzēju pamattiesības uz īpašumu saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem.
Līdz ar to, ja 2026. gada sākumā tiks rīkots Pasta likumā paredzētais konkurss un tiks noteiktas UPP saistības uz pieciem gadiem, faktiski Latvijā līdz 2031. gadam tiktu saglabāts esošais UPP modelis, kas radīs vēl lielāko slogu uz valsts budžetu. Taču šobrīd nav pamata prognozēt, ka jaunā Eiropas Savienības regulējuma ieviešanai pārejas noteikumu termiņš varētu tikt noteikts līdz pat 2031. gadam. Tādējādi Pasta likumā būtu jānosaka pārejas regulējums, pagarinot UPP saistības uz diviem gadiem, kas ļaus pārejas periodā pārskatīt UPP modeli, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijas pasta tirgū turpina samazināties kopējais pasta sūtījumu skaits. Regulatora tīmekļvietnē publicēta informācija par Latvijas pasta nozares rādītājiem 2024. gadā, kas apkopota, balstoties uz pasta komersantu iesniegto informāciju. Kopumā 2024. gadā pasta komersanti apstrādājuši 60 miljonus pasta sūtījumu. Lielāko skaitu veidoja pasta paku sūtījumi – 30,9 miljoni (jeb 51 % no kopējā skaita). Pasta paku kopējais sūtījumu skaits, salīdzinot ar 2023. gadu, pieauga par 13 %. Savukārt vēstuļu korespondences sūtījumu un piegādāto abonētās preses sūtījumu skaits turpina kristies: vēstuļu korespondences sūtījumu skaits, sasniedzot 16,6 miljonus sūtījumu (jeb 28 % no kopējā sūtījumu skaita). Tas ir par 14,2 % mazāk, salīdzinot ar 2023.gadu. Piegādāto abonēto preses sūtījumu skaits sasniedza tikai 12,69 miljonu (jeb 21% no kopējā sūtījumu skaita), salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinoties par 14,6 %.
Vērtējot datus pēc sūtījuma piegādes veida, novērojams, ka iedzīvotāji par ērtāko piegādes veidu 2024. gadā izvēlējās pakomātu – to skaits, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaudzis par 35 %. Latvijā iespēju sūtījumu saņemt vai nosūtīt pakomātos nodrošina SIA "Omniva", SIA "DPD Latvija”, SIA "VENIPAK LATVIJA”, SIA "SmartPosti”, Latvijas Pasts un SIA "Unisend Latvija”. Tas nozīmē, ka klasiskā izpratnē piegādēs veids, izmantojot pastkastītes vai izsniedzot sūtījumus pasta nodaļā, arvien vairāk tiek aizstāts ar sūtījumu piegādi pakomātos, un attiecīgi būtu jāpārskata kvalitātes prasības, nosakot UPP saistības.
Regulators, publicējot informāciju ar nozares rādītajiem par 2024. gadu, atzīmēja, ka "pasta nozare visā Eiropā piedzīvo būtiskas izmaiņas, un tendence ir nepārprotama – vēstuļu sūtījumu un piegādātās abonētās preses vienību skaits turpina kristies. Vēstules aizstāj elektroniskais pasts, savukārt drukāto presi – digitālie un elektroniski mediji. Tajā pašā laikā turpina pieaugt paku sūtījumi, kas skaidrojams gan ar pakomātu pieejamību, gan e-komercijas attīstību. Šādas strukturālās pakalpojumu izmaiņas liecina par nepieciešamību komersantiem pārorientēties atbilstoši jaunajiem tirgus noteikumiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem - pārskatīt pasta nozares regulējumu".

Ievērojot, ka Eiropas Komisijas stratēģija par vienoto tirgus paredz jaunā tiesību akta izstrādi 2026. gada 4. ceturksnī, aizstājot Pasta direktīvu, un šobrīd nav indikāciju par konkrētiem risinājumiem un ieviešanas termiņiem, būtu lietderīgi no 2027. gada 1. janvāra UPP saistības noteikt uz īsāku laiku – tikai uz diviem gadiem kā pārejas periodam, kas būtu atbilstošs iespējamā ES likumdošanas procesa ilgumam.
Konkursa organizēšana UPP nodrošināšanai nodrošinātu visatbilstošākā pasta komersanta izvēli starp konkurējošiem pasta komersantiem ilgākam laika posmam. Savukārt, gadījumā, ja konkursam pieteiksies vairāki pretendenti, un saskaņā ar Pasta likumā noteikto pēc konkursa rīkošanas UPP saistības ar jaunām kvalitātes prasībām atbilstoši aktuālajai situācijai Latvijas pasta pakalpojumu tirgū tiks noteiktas tikai uz diviem gadiem, konkursa uzvarētājam nebūs dots pietiekamais laiks, lai atgūtu investīcijas. Taču atbilstoši Pasta direktīvā minētajam, jānodrošina, ka UPP sniedzēja noteikšanas ilgums nodrošinātu pietiekamu laikposmu, lai gūtu atdevi no ieguldījumiem.
Tas arī var radīt riskus Latvijas starptautisko saistību neizpildei, ja operatīvi netiks nodrošināti visi operacionālie procesi sadarbībā starp visiem pasaules izraudzītajiem pasta operatoriem, un ja par konkursa uzvarētāju tiks noteikts cits pasta komersants, nevis Latvijas Pasts. Atkārtotā konkursa rīkošanas gadījumā pēc diviem gadiem potenciāli iespējams, ka par konkursa uzvarētāju varētu tikt izvēlēts trešais pasta komersants. Jāatzīmē, ka operatīvi būtu jārisina arī jautājums ar iepriekšējā UPP sniedzēja izdotām un apgrozībā laistām, bet neizmantotām Latvijas Republikā derīgām pasta apmaksas zīmēm vai jārisina problēmas, kad uz nodotiem pasta sūtījumiem tika uzlīmētas tā UPP sniedzēja izdotas pasta apmaksas zīmes, kas pildīja UPP saistības līdz Regulatora lēmuma spēkā stāšanos par jaunā UPP sniedzēja noteikšanu. Tas var radīt risku UPP nepārtrauktai un kvalitatīvai nodrošināšanai šī pārejas perioda laikā un visu finansiālo saistību nokārtošanai ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Publiskās apspriešanas laikā Pasta komersantu biedrība norādīja, ka “par nozari atbildīgajām institūcijām ir jāspēj operatīvi pielāgot gan likumā, gan arī iepirkumā definētās prasības, neatkarīgi no procesiem Eiropas Komisijā. Esošais UPP pakalpojuma sniegšanas modelis nav ilgtspējīgs un problēmas atlikšana uz diviem gadiem neko neatrisinās un tikai palielinās publiskās naudas injekcijas apjomus neefektīvā pakalpojumā”. Jāatzīmē, ka šī problēma ir identificēta arī saistībā ar valsts budžeta līdzekļu nepietiekamību Pasta likumā noteikto maksājumu veikšanai no valsts budžeta saistībā ar UPP nodrošināšanu. Regulators var rīkoties tikai normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Konkursa rīkošana un UPP saistību noteikšana balstās uz pasta regulējumā noteikto un spēkā esošo UPP nodrošināšanas modeli. Ja konkursu rīkotu 2026. gadā un UPP saistības noteiktu nākamajiem pieciem gadiem līdz 2031. gada 31. decembrim, šobrīd identificētās problēmas vēl vairāk saasināsies, tostarp palielinot finansiālo slogu uz valsts budžetu. Tādējādi šobrīd uzsākts darbs pie konceptuālā ziņojuma izstrādes par UPP attīstību nākotnē un tā iespējamo modeli. Plānots darbu pabeigt līdz 2025. gada beigām. Attiecīgi pēc konceptuālā lēmuma pieņemšanas par UPP nākotnes modeli, 2026. gadā būs jāveic nepieciešamie grozījumi pasta regulējumā, kas potenciāli varētu stāties spēkā 2027. vai pat 2028. gadā, ņemot vērā, ka galīgo lēmumu par izstrādājamā likumprojektā paredzētajiem grozījumiem pieņems Saeima. Ievērojot minēto, likumdošanas process var ilgt līdz pat 2027. gadam. Taču, ievērojot šobrīd spēkā esošo UPP nodrošināšanas modeli un konkursa rīkošanai visu nepieciešamo procesu īstenošanas laiku, lēmums par konkursa uzvarētāju Regulatoram jāpieņem līdz 2026. gada 31. jūlijam. Minētie aspekti kopumā ietekmēs Regulatora darbību konkursa sagatavošanai un kvalitātes prasību izstrādei.
Ievērojot minēto, lietderīgi pagarināt UPP saistības esošajam UPP sniedzējam, nerīkojot konkursu.
Risinot iepriekš minēto problēmu, ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz noteikt pārejas periodu. Pasta likuma pārejas noteikumos tiek noteikti nosacījumi UPP saistību pagarināšanai uz diviem gadiem esošām UPP sniedzējam, nerīkojot konkursu, jo tā izveidotā infrastruktūra jau ir pielāgota nepieciešamo kvalitātes prasību nodrošināšanai, kas sniedz paredzamību patērētājam (sociālā atbildība) un, iespējams, novērš noteiktas sabiedrības daļas izolēšanu, saglabājot drošības sajūtu. UPP saistību pagarināšana uz diviem gadiem ļaus pārskatīt UPP modeli, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos.

Ievērojot objektīvus apstākļus, pārejas periods tiek noteikts kā izņēmuma gadījums no Pasta likumā paredzētās prasības rīkot konkursu, un nav plānots atkārtoti pagarināt pārejas periodu.
UPP nodrošināšanai pēc pārejas perioda termiņa beigām (31.12.2028.) UPP sniedzējs tiks izvēlēts konkursa rezultātā, ja vien līdz šī konkursa izsludināšanas termiņam būs stājies spēkā ES normatīvais regulējums pasta nozarē, kas aizstās, tostarp Pasta direktīvu. Saskaņā ar Pasta likuma 27.² panta pirmo daļu Regulators izstrādās nolikumu konkursa rīkošanai, lai noteiktu UPP sniedzēju nākamajam periodam. Izstrādājot konkursa nolikumu un kritērijus kvalitātes prasībām, tiks ņemta vērā aktuālā situācija nozarē, kā arī tiks dota iespēja sabiedrības pārstāvjiem iesaistīties un paust viedokļus Regulatora organizētās publiskās konsultācijas procesā.

Saskaņā ar Pasta likuma 27.¹ panta pirmās daļas 3. un 4. punktu UPP sniedzējam ir pienākums nodrošināt UPP sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī UPP jāsniedz ekonomiski izdevīgākajā veidā. Saskaņā ar Pasta likuma 32.panta trešo daļu UPP tarifus apstiprina Regulators likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu pakalpojumu rentabilitāti. Ja piemērojamie Regulatora apstiprinātie tarifi vairs nesedz pieaugošās šo pakalpojumu sniegšanas izmaksas, UPP sniedzējs var iesniegt Regulatoram apstiprināšanai jaunu tarifu projektu.
Lietotāju paradumi mainās un tradicionālo pasta sūtījumu apjomi ik gadu samazinās, jo pasta pakalpojumu tirgus pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas visaptverošās digitalizācijas dēļ – vēstuļu korespondences sūtījumus aizstāj elektroniskais pasts. Attiecīgi samazinās vēstuļu korespondences sūtījumu apjomi un abonētās preses piegādes apjomi, tāpat arī samazinās  pasta pakalpojumu sniegšanas vietu noslodze, kas veido izmaksu pieaugumu  uz vienu sūtījuma vienību. Tādējādi, lai mazinātu būtisku UPP tarifu kāpumu, ko izraisa izmaksu uz vienu sūtījuma vienību pieaugums, atbilstoši jāpielāgo nepieciešamā UPP pieejamība, vienlaikus nodrošinot, ka UPP tiktu sniegts ekonomiski izdevīgākajā veidā.
Ja ievērojami mainās situācija pasta tirgū, saglabājoties pienākumam nodrošināt UPP Regulatora noteiktā kvalitātē, tas negatīvi ietekmē UPP saistību izpildes tīrās izmaksas. Izmaksu ievērojamu pieaugumu ietekmē tādi faktori, kā piemēram, augstie inflācijas rādītāji, energoresursu un degvielas cenu kāpums, minimālās mēneša darba algas apmēra celšana, UPP lietotāju paradumu maiņa.

Saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu Regulatora apstiprinātās UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, ja tas rada zaudējumus, pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta. Lai rastu risinājumu ietekmes uz valsts budžetu samazināšanai, būtu jāpārskata noteiktās kvalitātes prasības.
Kā negatīvu aspektu konkursa procedūrai var atzīmēt, ka noteiktās UPP kvalitātes prasības nevarēs pārskatīt piecus gadus (konkursa kārtībā noteikto saistību termiņš). Regulatora lēmums par UPP saistību noteikšanu nosaka kvalitātes prasības pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vēstuļu kastīšu izvietojumam un skaitam atkarīgi no konkrētajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaita.
Ievērojot, ka pasta pakalpojumu sniegšanas vietās samazinās pieprasījums tieši pēc pasta pakalpojumiem, pārsvarā pieprasot maksājumu pakalpojumus (rēķinu apmaksa, pensiju un pabalstu saņemšana), kas nav UPP grozā, būtu lietderīgi paredzēt iespēju Regulatoram noteikt elastīgākas kvalitātes prasības, nekā tās noteiktas šobrīd.
Saskaņā ar UPU regulējumu vēstuļu korespondences kategorijā ietvertas arī sīkpakas ar precēm svarā līdz 2 kilogramiem, tādēļ pārrobežu pasta sūtījumos esošo preču piegādes pakalpojumiem nebūtu jānosaka augstas kvalitātes prasības, proti -piegādāt sūtījumu nākamajā dienā (proti, D+1 standarts), kas tika noteikts vēsturiski attiecībā uz korespondences piegādi.
Līdzīgi var pārskatīt nepieciešamību pārskatīt kvalitātes prasības attiecībā uz UPP grozā ietverto pasta paku svarā līdz 10 kilogramiem un pārrobežu ienākošo pasta paku svarā līdz 20 kilogramiem piegādēm.
Risinot šo problēmu, likumprojekts paredz tiesības Regulatoram, pagarinot UPP saistības uz diviem gadiem un ņemot vērā aktuālo situāciju Latvijas pasta tirgū, nākamajam periodam noteikt atšķirīgas UPP kvalitātes prasības nekā noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim, ar mērķi nodrošināt efektīvu UPP sniegšanu ekonomiski izdevīgākajā veidā, taču, lai tā rezultātā nerastos nepieciešamībai veikt papildu ieguldījumus, no kuriem tik īsā laika posmā nevarēs gūt atdevi. Regulatoram, nosakot atšķirīgas universālā pasta pakalpojuma kvalitātes prasības, salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim, ir jāņem vērā, ka jaunās universālā pasta pakalpojuma kvalitātes prasības, kas noteiktas līdz 2028. gada 31.decembrim, nedrīkst radīt universālā pasta pakalpojuma sniedzējam pienākumu veikt papildu finanšu ieguldījumus. Veicot UPP kvalitātes prasību izpildes uzraudzību, Regulators rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un patstāvīgi pieņem lēmumus par savu funkciju izpildei nepieciešamo kontroles mehānismu pilnveidošanu, ja tas ir nepieciešams.  
Pasta likums paredz Regulatoram pienākumus noteikt UPP kvalitātes prasības un jomu, taču nenosaka konkrētus kvalitātes prasību rādītājus, tādējādi, lai reaģētu uz pārmaiņām pasta tirgū,  Regulators, nosakot UPP saistībās kvalitātes prasības, tās var noteikt tādā veidā, lai būtu vismaz minimālā elastība, lai tos, pastāvot objektīvam pamatojumam, varētu precizēt atbilstoši reālai situācijai.