25-TA-3060: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Noteikuma projekts izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam kopējā mērķa un iznākumu rādītāju sasniegšanu Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra sēdes protokollēmuma Nr. 49 65.§. „Informatīvais ziņojums “Par SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” ēkas 2. posma rekonstrukcijas īstenošanu"” 5. punktā noteikto uzdevumu, kas paredz Veselības ministrijai steidzamības kārtībā sagatavot un noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministra kabineta noteikumos par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās kārtas, 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” un 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" īstenošanu, un Ministru kabineta 2025. gada 9. decembra sēdes protokollēmuma Nr. 51 105. § "Informatīvais ziņojums "Par VSIA "Par VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A2 ēkas attīstībai pieejamo finansējumu un tā piesaistīšanas iespējām" 4. punktā noteikto uzdevumu, kas paredz - Veselības ministrijai izstrādāt nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi", kuros noteikt, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca", īstenojot Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošnanas perioda projektu Nr. 4.1.1.1/5/24/I/002 "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība (projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 2. posms)", tiek piešķirtas tiesības saņemt avansa un starpposma maksājumus, ievērojot nosacījumu, ka to kopsumma var pārsniegt 90 procentus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās kārtas ietvaros pieejamo kopējo finansējumu saistībā ar 2.2.2.3. pasākuma[1], 3.1.1.7. pasākuma[2], 1.3.1.1. pasākuma[3] un 2.1.1.4. pasākuma[4] finansējuma pārdali, kā arī nodrošināt 25-UZ-744 un 25-UZ-847 uzdevumu izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Programma), nosakot, ka 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" ietvaros veselības aprūpei būtiska nozīme ir veselības sistēmas stiprināšanā, veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, attīstot visaptverošu un integrētu veselības sistēmu un paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 462) noteikta kārtība, kādā tiek īstenota Programmas 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – 4.1.1. SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.1. pasākums) pirmā un piektā kārta un 4.1.1.5. pasākums “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” (turpmāk – 4.1.1.5. pasākums un visi kopā – pasākums).
Pasākuma ietvaros šobrīd finansējumu veido:
1) 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 128 681 527 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 109 379 296 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 19 302 231 euro.
2) 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 133 543 211 euro (no tā elastības finansējums – 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 113 511 729 euro (no tā elastības finansējums – 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 20 031 482 euro (no tā elastības finansējums – 7 002 344 euro).
3) 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 12 307 060 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums ir 1 846 059 euro.
Pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras attīstībai saskaņā ar valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem IV un V līmeņa ārstniecības iestādēm, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 462) noteikta kārtība, kādā tiek īstenota Programmas 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – 4.1.1. SAM) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.1. pasākums) pirmā un piektā kārta un 4.1.1.5. pasākums “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” (turpmāk – 4.1.1.5. pasākums un visi kopā – pasākums).
Pasākuma ietvaros šobrīd finansējumu veido:
1) 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 128 681 527 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 109 379 296 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 19 302 231 euro.
2) 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 133 543 211 euro (no tā elastības finansējums – 46 682 293 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 113 511 729 euro (no tā elastības finansējums – 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 20 031 482 euro (no tā elastības finansējums – 7 002 344 euro).
3) 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 12 307 060 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums ir 1 846 059 euro.
Pasākuma ietvaros atbalsts paredzēts valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras attīstībai saskaņā ar valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem IV un V līmeņa ārstniecības iestādēm, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" attīstību
2025. gada 14. oktobrī Ministru kabinets (turpmāk - MK) izskatīja Veselības ministrijas (turpmāk - VM) informatīvo ziņojumu “Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" attīstības iespējām” (25-TA-2195). MK atbalstīja SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – RAKUS) stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” (turpmāk – LOC) ēkas rekonstrukciju divos posmos: 1. posmā paredzot operāciju bloka un intensīvās terapijas nodaļas un ar to saistītās infrastruktūras rekonstrukciju, bet 2. posmā - pārējo LOC nodaļu rekonstrukciju. Vienlaikus MK atbalstīja finansējuma nodrošināšanu 1. posmam un uzdeva turpināt darbu pie finansējuma piesaistes 2. posmam.
Secīgi, 2025. gada 25. novembrī MK izskatīja VM informatīvo ziņojumu “Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas 2. posma rekonstrukcijas īstenošanu” (25-TA-2707). Ar šo ziņojumu MK atbalstīja finansējuma piešķiršanu LOC 2. posma būvdarbu īstenošanai, paredzot nepieciešamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 41 096 993 euro ar PVN (kopā ar nacionālo līdzfinansējumu 48 349 403 euro ar PVN) nodrošināt šādi:
- pārdalot Klimata un enerģētikas ministrijas 2.2.2.3. pasākuma[1] ietvaros notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumiem plānoto Kohēzijas fonda finansējumu 23 148 681 euro apmērā;
- novirzot 4 701 707 euro no Satiksmes ministrijas 3.1.1.7. pasākuma[2] ietvaros iekšzemes intermodālo termināļu attīstības projektiem paredzētā Kohēzijas fonda finansējuma;
- pārdalot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1.3.1.1. pasākuma[3] ietvaros valsts pārvaldes IKT risinājumu attīstībai, to atvēršanai datu apmaiņai un integrācijām ar privātā sektora IKT sistēmām paredzēto ERAF finansējumu 1 291 682 euro apmērā;
- pārdalot 11 954 923 euro no Ekonomikas ministrijas 2.1.1.4. pasākuma[4] ietvaros energoefektivitātes uzlabošanai paredzētā ERAF finansējuma.
Attiecīgi, atbilstoši pieņemtajam lēmumam ar šo noteikumu projektu RAKUS LOC attīstībai 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek iezīmēts papildus finansējums 48 349 403 euro apmērā, no kuriem ERAF finansējums sastāda 41 096 993 euro, bet nacionālais finansējums - 7 252 410 euro (valsts budžets un privātais finansējums). Paralēli šiem MK noteikumu Nr.462 grozījumiem ir ierosināti grozījumi MK noteikumos Nr. 338[5] (25-TA-3061) un Nr. 881[6] (26-TA-96), precizējot pieejamo finansējumu atbilstoši iepriekš minētajam lēmumam. Savukārt, attiecībā uz 2.2.2.3. pasākumu[1], grozījumi īstenošanas noteikumos nav nepieciešami, jo attiecīgajam finansējumam MK noteikumi nav apstiprināti, un 3.1.1.7. pasākumam[2] īstenošanas noteikumi vēl nav izstrādāti.
MK noteikumu Nr. 462 8. un 10. punktā minētie rādītāji netiek grozīti, jo paredzētā pārdale attiecas uz finansējuma saņēmēju, kurš jau iepriekš bija iekļauts 4.1.1.1. pasākuma pirmajā kārtā un kuram finansējums tika piešķirts vēl pirms šo grozījumu veikšanas, kā arī ņemot vērā to, ka MK noteikumu Nr. 462 8. un 10. punktā norādīto rādītāju aprēķinā jau ir iekļauti šī finansējuma saņēmēja dati, tostarp informācija par pacientu skaitu LOC.
Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” projektu Nr. 4.1.1.1/5/24/I/002 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība (projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 2. posms)”
4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvarā īsteno projektu Nr. 4.1.1.1/5/24/I/002 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība (projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 2. posms)” (turpmāk – A2 projekta 2. posms jeb A2 projekts).
Atbilstoši šo MK noteikumos Nr. 462 noteiktajam, A2 projekta 2. posma īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 119 891 730,18 euro.
2025. gada 17. jūnijā MK pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts nekustamā īpašuma daļas nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldībā" (25-TA-1356) (MK 17.06.2025. sēdes protokols Nr. 24 57. §) un atbalstīja atļaut VM noslēgt līgumu par A2 projekta īstenošanai piekritīgās un funkcionāli nepieciešamās nekustamā īpašuma daļas (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 056 0115) ar aptuveno platību 18 300 m² Pilsoņu ielā 13, Rīgā, kas reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda VM personā, nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) pārvaldībā.
Atbilstoši VNĪ izstrādātajai A2 projekta 2. posma īstenošanas koncepcijai, šo A2 projekta 2. posma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu 119 891 730,18 euro apjomā plānots apgūt līdz 2029. gada 31. decembrim:
Šobrīd MK noteikumu Nr. 462 nosacījumi nosaka, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 (deviņdesmit) procentus, līdz ar to Slimnīcai no saviem līdzekļiem būtu jārod iespēja nodrošināt 10% jeb aptuveni ~11 milj. euro priekšfinansējumu, taču Slimnīca pašlaik saskaras ar nopietniem finanšu izaicinājumiem, kas nav izolēti gadījumi, bet gan daļa no sistēmiskām problēmām, kuras ietekmē visu veselības aprūpes nozari Latvijā. Galvenais izaicinājums ir hronisks finansējuma deficīts, kas rada neatbilstību starp valstī noteiktajiem tarifiem un reālajām pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Situāciju pasliktina arī strauji pieaugošais pacientu skaits, kas palielina slogu uz resursiem un izmaksām. Slimnīca ir klasificēta kā no valsts budžeta atkarīga nekomerciāla sabiedrība. Tās darbība, funkciju izpilde un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana pilnībā balstās uz valsts budžeta finansējumu. Šis statuss nozīmē, ka Slimnīcai nav brīvu komerciālu resursu vai kapitāla, kas ļautu uzņemties neplānotu finanšu slogu, kas nav tieši segts no valsts budžeta. Lai gan A2 projekta otrā posma priekšfinansējuma nepieciešamība ir paredzama tikai 2028. gadā, Slimnīcas pašreizējā finansiālā situācija un nepieciešamība segt projekta neattiecināmās izmaksas liedz iespēju tik īsā laika posmā izveidot pietiekamas finanšu rezerves, tādēļ, lai savlaicīgi novērstu maksātnespējas iestāšanās riskus, garantētu kritiski svarīgu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un nodrošinātu sekmīgu projekta pabeigšanu, ir nepieciešams jau šobrīd veikt attiecīgus grozījumus normatīvajā regulējumā.
VM 2025. gada 9. decembrī MK sēdē ar informatīvo ziņojumu "Par VSIA "Par VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A2 ēkas attīstībai pieejamo finansējumu un tā piesaistīšanas iespējām" (25-TA-2700) vērsa uzmanību uz šī jautājuma aktualitāti un rosināja izdarīt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot izņēmumu attiecībā uz Slimnīcas tiesībām, īstenojot A2 projekta 2. posmu. Proti, tika ierosināts un atbalstīts noteikt, ka Slimnīcai avansa un starpposma maksājumu kopsumma, kas pārsniedz 90 procentus no A2 projekta 2. posma finansējuma, ir pamatojama ar sabiedriskā labuma un kritiskā riska pārvaldības principiem, ņemot vērā Slimnīcas stratēģiski svarīgo statusu kā nacionālās veselības aprūpes un terciārā līmeņa pakalpojumu sniedzējam, līdz ar to Slimnīcai būtu piešķiramas tiesības saņemt avansa un starpposma maksājumus, ievērojot nosacījumu, ka to kopsumma var pārsniegt 90 procentus. Izņēmuma mērķis nav piešķirt nepamatotas priekšrocības un pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu, bet gan novērst pirmsšķietamus draudus - maksātnespējas iestāšanos vai kritiski svarīgu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu nākotnē. Tādējādi, šis solis ļaus novērst finanšu riskus, ja tādi iestāsies īstenojot A2 projektu.
[1] Klimata un enerģētikas ministrijas ieviešamais 2.2.2.3. pasākums "Notekūdeņu dūņu pārstrāde"
[2] Satiksmes ministrijas ieviešamais 3.1.1.7. pasākums "Iekšzemes intermodālo termināļu attīstības projekti"
[3] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieviešamais 1.3.1.1. pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram"
[4] Ekonomikas ministrijas ieviešamais 2.1.1.4. pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās"
[5] Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 338 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi”
[6] Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 881 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi”
2025. gada 14. oktobrī Ministru kabinets (turpmāk - MK) izskatīja Veselības ministrijas (turpmāk - VM) informatīvo ziņojumu “Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" attīstības iespējām” (25-TA-2195). MK atbalstīja SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – RAKUS) stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” (turpmāk – LOC) ēkas rekonstrukciju divos posmos: 1. posmā paredzot operāciju bloka un intensīvās terapijas nodaļas un ar to saistītās infrastruktūras rekonstrukciju, bet 2. posmā - pārējo LOC nodaļu rekonstrukciju. Vienlaikus MK atbalstīja finansējuma nodrošināšanu 1. posmam un uzdeva turpināt darbu pie finansējuma piesaistes 2. posmam.
Secīgi, 2025. gada 25. novembrī MK izskatīja VM informatīvo ziņojumu “Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas 2. posma rekonstrukcijas īstenošanu” (25-TA-2707). Ar šo ziņojumu MK atbalstīja finansējuma piešķiršanu LOC 2. posma būvdarbu īstenošanai, paredzot nepieciešamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu 41 096 993 euro ar PVN (kopā ar nacionālo līdzfinansējumu 48 349 403 euro ar PVN) nodrošināt šādi:
- pārdalot Klimata un enerģētikas ministrijas 2.2.2.3. pasākuma[1] ietvaros notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumiem plānoto Kohēzijas fonda finansējumu 23 148 681 euro apmērā;
- novirzot 4 701 707 euro no Satiksmes ministrijas 3.1.1.7. pasākuma[2] ietvaros iekšzemes intermodālo termināļu attīstības projektiem paredzētā Kohēzijas fonda finansējuma;
- pārdalot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1.3.1.1. pasākuma[3] ietvaros valsts pārvaldes IKT risinājumu attīstībai, to atvēršanai datu apmaiņai un integrācijām ar privātā sektora IKT sistēmām paredzēto ERAF finansējumu 1 291 682 euro apmērā;
- pārdalot 11 954 923 euro no Ekonomikas ministrijas 2.1.1.4. pasākuma[4] ietvaros energoefektivitātes uzlabošanai paredzētā ERAF finansējuma.
Attiecīgi, atbilstoši pieņemtajam lēmumam ar šo noteikumu projektu RAKUS LOC attīstībai 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek iezīmēts papildus finansējums 48 349 403 euro apmērā, no kuriem ERAF finansējums sastāda 41 096 993 euro, bet nacionālais finansējums - 7 252 410 euro (valsts budžets un privātais finansējums). Paralēli šiem MK noteikumu Nr.462 grozījumiem ir ierosināti grozījumi MK noteikumos Nr. 338[5] (25-TA-3061) un Nr. 881[6] (26-TA-96), precizējot pieejamo finansējumu atbilstoši iepriekš minētajam lēmumam. Savukārt, attiecībā uz 2.2.2.3. pasākumu[1], grozījumi īstenošanas noteikumos nav nepieciešami, jo attiecīgajam finansējumam MK noteikumi nav apstiprināti, un 3.1.1.7. pasākumam[2] īstenošanas noteikumi vēl nav izstrādāti.
MK noteikumu Nr. 462 8. un 10. punktā minētie rādītāji netiek grozīti, jo paredzētā pārdale attiecas uz finansējuma saņēmēju, kurš jau iepriekš bija iekļauts 4.1.1.1. pasākuma pirmajā kārtā un kuram finansējums tika piešķirts vēl pirms šo grozījumu veikšanas, kā arī ņemot vērā to, ka MK noteikumu Nr. 462 8. un 10. punktā norādīto rādītāju aprēķinā jau ir iekļauti šī finansējuma saņēmēja dati, tostarp informācija par pacientu skaitu LOC.
Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” projektu Nr. 4.1.1.1/5/24/I/002 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība (projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 2. posms)”
4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvarā īsteno projektu Nr. 4.1.1.1/5/24/I/002 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība (projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/013 2. posms)” (turpmāk – A2 projekta 2. posms jeb A2 projekts).
Atbilstoši šo MK noteikumos Nr. 462 noteiktajam, A2 projekta 2. posma īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 119 891 730,18 euro.
2025. gada 17. jūnijā MK pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par valsts nekustamā īpašuma daļas nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldībā" (25-TA-1356) (MK 17.06.2025. sēdes protokols Nr. 24 57. §) un atbalstīja atļaut VM noslēgt līgumu par A2 projekta īstenošanai piekritīgās un funkcionāli nepieciešamās nekustamā īpašuma daļas (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 056 0115) ar aptuveno platību 18 300 m² Pilsoņu ielā 13, Rīgā, kas reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda VM personā, nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) pārvaldībā.
Atbilstoši VNĪ izstrādātajai A2 projekta 2. posma īstenošanas koncepcijai, šo A2 projekta 2. posma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu 119 891 730,18 euro apjomā plānots apgūt līdz 2029. gada 31. decembrim:
| Nr. | Izmaksu pozīcijas | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads | 2027. gads | 2028. gads | 2029. gads | Kopējā summa (euro ar PVN) |
| 1 | Projekta vadība | 32 533,50 | 32 533,50 | |||||
| 2 | Aprīkojums un tehnoloģijas | 343 824,05 | 302 181,65 | 1 153 994,30 | 563 366,52 | 2 363 366,52 | ||
| 3 | Būvniecības izmaksas (t.sk. projektēšana, būvuzraudzība, autoruzraudzība) | 2 654 865,91 | 2 919 795,71 | 6 056 083,60 | 46 576 192,89 | 46 576 192,89 | 12 712 699,16 | 117 495 830,16 |
| Kopā | 3 031 223,46 | 3 221 977,36 | 6 056 083,60 | 46 576 192,89 | 47 730 187,19 | 13 276 065,68 | 119 891 730,18 |
Šobrīd MK noteikumu Nr. 462 nosacījumi nosaka, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 (deviņdesmit) procentus, līdz ar to Slimnīcai no saviem līdzekļiem būtu jārod iespēja nodrošināt 10% jeb aptuveni ~11 milj. euro priekšfinansējumu, taču Slimnīca pašlaik saskaras ar nopietniem finanšu izaicinājumiem, kas nav izolēti gadījumi, bet gan daļa no sistēmiskām problēmām, kuras ietekmē visu veselības aprūpes nozari Latvijā. Galvenais izaicinājums ir hronisks finansējuma deficīts, kas rada neatbilstību starp valstī noteiktajiem tarifiem un reālajām pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Situāciju pasliktina arī strauji pieaugošais pacientu skaits, kas palielina slogu uz resursiem un izmaksām. Slimnīca ir klasificēta kā no valsts budžeta atkarīga nekomerciāla sabiedrība. Tās darbība, funkciju izpilde un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana pilnībā balstās uz valsts budžeta finansējumu. Šis statuss nozīmē, ka Slimnīcai nav brīvu komerciālu resursu vai kapitāla, kas ļautu uzņemties neplānotu finanšu slogu, kas nav tieši segts no valsts budžeta. Lai gan A2 projekta otrā posma priekšfinansējuma nepieciešamība ir paredzama tikai 2028. gadā, Slimnīcas pašreizējā finansiālā situācija un nepieciešamība segt projekta neattiecināmās izmaksas liedz iespēju tik īsā laika posmā izveidot pietiekamas finanšu rezerves, tādēļ, lai savlaicīgi novērstu maksātnespējas iestāšanās riskus, garantētu kritiski svarīgu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un nodrošinātu sekmīgu projekta pabeigšanu, ir nepieciešams jau šobrīd veikt attiecīgus grozījumus normatīvajā regulējumā.
VM 2025. gada 9. decembrī MK sēdē ar informatīvo ziņojumu "Par VSIA "Par VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A2 ēkas attīstībai pieejamo finansējumu un tā piesaistīšanas iespējām" (25-TA-2700) vērsa uzmanību uz šī jautājuma aktualitāti un rosināja izdarīt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot izņēmumu attiecībā uz Slimnīcas tiesībām, īstenojot A2 projekta 2. posmu. Proti, tika ierosināts un atbalstīts noteikt, ka Slimnīcai avansa un starpposma maksājumu kopsumma, kas pārsniedz 90 procentus no A2 projekta 2. posma finansējuma, ir pamatojama ar sabiedriskā labuma un kritiskā riska pārvaldības principiem, ņemot vērā Slimnīcas stratēģiski svarīgo statusu kā nacionālās veselības aprūpes un terciārā līmeņa pakalpojumu sniedzējam, līdz ar to Slimnīcai būtu piešķiramas tiesības saņemt avansa un starpposma maksājumus, ievērojot nosacījumu, ka to kopsumma var pārsniegt 90 procentus. Izņēmuma mērķis nav piešķirt nepamatotas priekšrocības un pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu, bet gan novērst pirmsšķietamus draudus - maksātnespējas iestāšanos vai kritiski svarīgu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu nākotnē. Tādējādi, šis solis ļaus novērst finanšu riskus, ja tādi iestāsies īstenojot A2 projektu.
[1] Klimata un enerģētikas ministrijas ieviešamais 2.2.2.3. pasākums "Notekūdeņu dūņu pārstrāde"
[2] Satiksmes ministrijas ieviešamais 3.1.1.7. pasākums "Iekšzemes intermodālo termināļu attīstības projekti"
[3] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieviešamais 1.3.1.1. pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram"
[4] Ekonomikas ministrijas ieviešamais 2.1.1.4. pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās"
[5] Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 338 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi”
[6] Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 881 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi”
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 462 ieviešanas nosacījumus un pielikumu. Attiecīgi, par RAKUS papildus piešķirto finansējumu precizēts MK noteikumu Nr. 462 12. punkts un precizēta pielikuma 1., 1.1. un KOPĀ aile. Tāpat, MK noteikumi Nr. 462 tiek papildināti ar 53.1 punktu, nosakot, ka Slimnīcai, īstenojot A2 projektu, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var pārsniegt 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ņemot vērā, ka šāds risinājums tika pamatots un akceptēts, izskatot 2025. gada 9. decembrī MK sēdē informatīvo ziņojumu "Par VSIA "Par VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A2 ēkas attīstībai pieejamo finansējumu un tā piesaistīšanas iespējām" (25-TA-2700).
Atbilstoši Programmai 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 24 076 205 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 30 095 258 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 96 304 826 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 150 476 289 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 150 476 289 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 150 476 289 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 150 476 289 euro.
Savukārt, 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem nav mainīts.
Papildus, jāņem vērā, ka 2025. gada 16. decembrī Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums), kas aizstās Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums). Jaunais VTNP lēmums ir stājies spēkā ar 2026. gada 8. janvāri. Vienlaikus jaunajā VTNP lēmumā ir noteikts, ka visas atbalsta programmas, kas stājās spēkā pirms tā spēkā stāšanās un kas bija saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības saskaņā ar veco VTNP lēmumu, arī turpmāk ir saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības vēl divu gadu laikposmā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalstu pasākuma ietvaros saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, ievērojot noteikumos ietvertos atbalsta nosacījumus un nosacījumus, kas izriet no vecā VTNP lēmuma, un atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz veco VTNP lēmumu nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu.
Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs nepieciešams veikt izmaiņas īstenošanā esošajos projektos, tai skaitā RAKUS ERAF projektā Nr. 4.1.1.1/1/24/I/006 “SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāru ārstniecības nodaļu atjaunošana” un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” ERAF projektā Nr. 4.1.1.1/5/24/I/002 "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība". Minētie grozījumi uzskatāmi par būtiskiem, ņemot vērā, ka tie paredz RAKUS ERAF projekta atbalsta apjoma izmaiņas un PSKUS ERAF projekta avansa apmēra palielināšanu. Minētās izmaiņas neietekmē projektu atlases un projektu rezultātus, tomēr rada ietekmi uz 4.1. prioritātes “Veselības veicināšana un aprūpe” kopējo atbalsta apjomu, kā rezultātā ar finansējuma pārdali saistītie grozījumi Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam šobrīd ir izstrādes procesā un tiks skaņoti ar Eiropas Komisiju.
Atbilstoši Programmai 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 128 “Veselības aprūpes infrastruktūra” – ERAF finansējums 24 076 205 euro;
Nr. 129 “Veselības aprūpes iekārtas” - ERAF finansējums 30 095 258 euro;
Nr. 44 “Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi” - ERAF finansējums 96 304 826 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 150 476 289 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 150 476 289 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 150 476 289 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 150 476 289 euro.
Savukārt, 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem nav mainīts.
Papildus, jāņem vērā, ka 2025. gada 16. decembrī Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums), kas aizstās Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums). Jaunais VTNP lēmums ir stājies spēkā ar 2026. gada 8. janvāri. Vienlaikus jaunajā VTNP lēmumā ir noteikts, ka visas atbalsta programmas, kas stājās spēkā pirms tā spēkā stāšanās un kas bija saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības saskaņā ar veco VTNP lēmumu, arī turpmāk ir saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības vēl divu gadu laikposmā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalstu pasākuma ietvaros saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, ievērojot noteikumos ietvertos atbalsta nosacījumus un nosacījumus, kas izriet no vecā VTNP lēmuma, un atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz veco VTNP lēmumu nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu.
Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs nepieciešams veikt izmaiņas īstenošanā esošajos projektos, tai skaitā RAKUS ERAF projektā Nr. 4.1.1.1/1/24/I/006 “SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāru ārstniecības nodaļu atjaunošana” un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” ERAF projektā Nr. 4.1.1.1/5/24/I/002 "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība". Minētie grozījumi uzskatāmi par būtiskiem, ņemot vērā, ka tie paredz RAKUS ERAF projekta atbalsta apjoma izmaiņas un PSKUS ERAF projekta avansa apmēra palielināšanu. Minētās izmaiņas neietekmē projektu atlases un projektu rezultātus, tomēr rada ietekmi uz 4.1. prioritātes “Veselības veicināšana un aprūpe” kopējo atbalsta apjomu, kā rezultātā ar finansējuma pārdali saistītie grozījumi Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam šobrīd ir izstrādes procesā un tiks skaņoti ar Eiropas Komisiju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
- VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”
Ietekmes apraksts
Papildus piešķirtais atbalsts paredzēts veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
palielinās
Vērtības nozīme:
11,35
euro/stunda
16,00
stundas
1
iestāde
1
projekta iesnieguma grozījumu iesniegšana vienu reizi gadā
181,60
Aprēķinam izmantots pieņēmums, ka projekta iesniegumu grozījumi tiek iesniegti elektroniski, šo pienākumu veic darbinieki ar vidējo mēneša darba samaksu sabiedriskajā sektorā, kas 2024. gadā Latvijā bija 1 604 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV070/table/tableViewLayout1/), kam atbilst stundas samaksas likme 11,35 euro. Aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka finansējuma saņēmējs datu ievadei un iesniegšanai sadarbības iestādē izmanto Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumu grozījumus ievada 2 darbinieki (8 stundas katrs), un paredzēts, ka grozījumus iesniegs vienu reizi. Ir nepieciešami vieni projekta iesniegumu grozījumi. Veiktais aprēķins attiecas uz noteikumu projekta 12. punktu un jauno pielikumu, jo tas paredz atbalsta apjoma izmaiņas SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”
palielinās
Vērtības nozīme:
11,35
euro/stunda
16,00
stundas
1
iestāde
1
projekta iesnieguma grozījumu iesniegšana vienu reizi gadā
181,60
Aprēķinam izmantots pieņēmums, ka projekta iesniegumu grozījumi tiek iesniegti elektroniski, šo pienākumu veic darbinieki ar vidējo mēneša darba samaksu sabiedriskajā sektorā, kas 2024. gadā Latvijā bija 1 604 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV070/table/tableViewLayout1/), kam atbilst stundas samaksas likme 11,35 euro. Aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka finansējuma saņēmējs datu ievadei un iesniegšanai sadarbības iestādē izmanto Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumu grozījumus ievada 2 darbinieki (8 stundas katrs), un paredzēts, ka grozījumus iesniegs vienu reizi. Ir nepieciešami vieni projekta iesniegumu grozījumi. Veiktais aprēķins attiecas uz noteikumu projekta 53.1 punktu, jo tas paredz avansa apjoma izmaiņas VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”.
Kopā
363,20
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
25 804 012
3 910 788
64 195 473
41 772 068
37 811 616
-10 912 683
19 243 243
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
25 804 012
3 910 788
64 195 473
41 772 068
37 811 616
-10 912 683
19 243 243
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
30 357 661
4 600 927
75 524 086
49 143 609
44 484 255
-12 838 451
22 639 109
2.1. valsts pamatbudžets
30 357 661
4 600 927
75 524 086
49 143 609
44 484 255
-12 838 451
22 639 109
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-4 553 649
-690 139
-11 328 613
-7 371 541
-6 672 639
1 925 768
-3 395 866
3.1. valsts pamatbudžets
-4 553 649
-690 139
-11 328 613
-7 371 541
-6 672 639
1 925 768
-3 395 866
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-690 139
-7 371 541
1 925 768
-3 395 866
5.1. valsts pamatbudžets
-690 139
-7 371 541
1 925 768
-3 395 866
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atbilstoši šobrīd MK noteikumu Nr. 462 12. punkta spēkā esošai redakcijai 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās, piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais finansējums ir 274 531 798 euro (tai skaitā ERAF – 233 352 026 euro un nacionālais finansējums – 41 179 772 euro), t.sk.:
- 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros – 128 681 527 euro (tai skaitā ERAF – 109 379 296 euro un nacionālais finansējums – 19 302 231 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros – 133 543 211 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), no kuriem ERAF – 113 511 729 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums – 20 031 482 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro);
- 4.1.1.5. pasākuma ietvaros – 12 307 060 euro (tai skaitā ERAF – 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 1 846 059 euro).
Izpildes dati 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās, piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma finansējuma izlietojumam ir sekojoši:
2024. gadā
4.1.1.1. pasākuma pirmā kārta – 6 301 209,04 euro (tai skaitā ERAF – 5 356 027,68 euro un nacionālais finansējums – 945 181,36 euro);
4.1.1.1. pasākuma piektā kārta – 9 598 012,60 euro (tai skaitā ERAF – 8 158 310,71 euro un nacionālais finansējums – 1 439 701,89 euro);
4.1.1.5. pasākums – 29 717,26 euro (tai skaitā ERAF – 25 259,67 euro un nacionālais finansējums – 4 457,59 euro);
2025. gadā
4.1.1.1. pasākuma pirmā kārta – 26 249 983,39 euro (tai skaitā ERAF – 22 312 485,88 euro un nacionālais finansējums – 3 937 497,51 euro);
4.1.1.1. pasākuma piektā kārta – 22 073 937,14 euro (tai skaitā ERAF – 18 762 846,57 euro un nacionālais finansējums – 3 311 090,57 euro);
4.1.1.5. pasākums – 232 866,66 euro (tai skaitā ERAF – 197 936,66 euro un nacionālais finansējums – 34 930,00 euro).
Plānotā finansējuma apguve 2026. gadam līdz šim ir bijusi 30 357 661 euro, tai skaitā ERAF - 25 804 012 euro un nacionālais finansējums - 4 553 649 euro.
Grozījumu projekts paredz palielināt 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas finansējumu par 48 349 403 euro (tai skaitā ERAF – 41 096 993 euro un nacionālais finansējums – 7 252 410 euro).
Pēc grozījumu projekta stāšanās spēkā 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais finansējums būs 322 881 201 euro (tai skaitā ERAF – 274 449 019 euro un nacionālais finansējums – 48 432 182 euro), t.sk.:
- 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros – 177 030 930 euro (tai skaitā ERAF – 150 476 289 euro un nacionālais finansējums – 26 554 641 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros – 133 543 211 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), no kuriem ERAF – 113 511 729 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums – 20 031 482 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro);
- 4.1.1.5. pasākuma ietvaros – 12 307 060 euro (tai skaitā ERAF – 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 1 846 059 euro).
Ņemot vērā noteikumu projektā paredzēto papildus finansējumu 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmajai kārtai, pēc grozījumu projekta stāšanās spēkā faktiskā un plānotā 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās, piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma finansējuma apguve atbilstoši projektu iesniedzēju sniegtajām prognozēm un KPVIS datiem būs šāda:
2024. gadā 15 928 938,90 euro (ERAF 13 539 598,06 euro; nacionālais finansējums 2 389 340,84 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai izlietotais finansējums - 2 969 292,79 euro (ERAF 2 523 898,87 euro; nacionālais finansējums 445 393,92 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 12 959 646,11 euro (ERAF 11 015 699,19 euro; nacionālais finansējums 1 943 946,92 euro);
2025. gadā 48 556 787,19 euro (ERAF 41 273 269,11 euro; nacionālais finansējums 7 283 518,08 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai izlietotais finansējums - 2 764 709,23 euro (ERAF 2 350 002,85 euro; nacionālais finansējums 414 706,38 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 45 792 077,96 euro (ERAF 38 923 266,26 euro; nacionālais finansējums 6 868 811,70 euro);
2026. gadā 34 958 588 euro (ERAF 29 714 800 euro; nacionālais finansējums 5 243 788 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 2 602 353 euro (ERAF 2 212 000,05 euro; nacionālais finansējums 390 352,95 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 32 356 234,96 euro (ERAF 27 502 799,72 euro; nacionālais finansējums 4 853 435,24 euro);
2027. gadā 124 667 695 euro (ERAF 105 967 541 euro; nacionālais finansējums 18 700 154 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 3 220 216 euro (ERAF 2 737 183,60 euro; nacionālais finansējums 483 032,40 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 121 447 479,26 euro (ERAF 103 230 357,37 euro; nacionālais finansējums 18 217 121,89 euro);
2028. gadā 31 645 804 euro (ERAF 26 898 933 euro; nacionālais finansējums 4 746 871 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 4 324 485 euro (ERAF 3 675 812,25 euro; nacionālais finansējums 648 672,75 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 27 321 319 euro (ERAF 23 223 121,15 euro; nacionālais finansējums 4 098 197,85 euro);
2029. gadā 67 123 364 euro (ERAF 57 054 859 euro; nacionālais finansējums 10 068 505 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 2 242 101 euro (ERAF 1 905 785,85 euro; nacionālais finansējums 336 315,15 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 64 881 262,95 euro (ERAF 55 149 073,51 euro; nacionālais finansējums 9 732 189,44 euro).
Finansējums Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai tiek plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.09.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu veselības jomā īstenošana (2021-2027)”. Savukārt, pārējiem finansējuma saņēmējiem – kapitālsabiedrībām – finansējums tiek plānots Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021 - 2027)” kā avansi un atmaksa finansējuma saņēmējiem par ERAF projektu realizāciju.
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” Veselības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 62.09.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2021-2027)” un Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021 - 2027)” pasākumu īstenošanai 2026.-2028. gadam plānotais finansējums, kā arī plānotais finansējums mērķa griestos 2029. gadam ir šāds:
2026. gadā - 30 357 661 euro (ERAF 25 804 012 euro; nacionālais finansējums 4 553 649 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 2 257 674 euro (ERAF 1 919 023 euro; nacionālais finansējums 338 651 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 28 099 987 euro (ERAF 23 884 989 euro; nacionālais finansējums 4 214 998 euro);
2027. gadā - 75 524 086 euro (ERAF 64 195 473 euro; nacionālais finansējums 11 328 613 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 3 220 216 euro (ERAF 2 737 184 euro; nacionālais finansējums 483 032 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 72 303 870 euro (ERAF 61 458 289 euro; nacionālais finansējums 10 845 581 euro);
2028. gadā - 44 484 255 euro (ERAF 37 811 616 euro; nacionālais finansējums 6 672 639 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 4 324 485 euro (ERAF 3 675 812 euro; nacionālais finansējums 648 673 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 40 159 770 euro (ERAF 34 135 804 euro; nacionālais finansējums 6 023 966 euro);
2029. gadā - 66 234 814 euro (ERAF 56 299 591 euro; nacionālais finansējums 9 935 223 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 1 353 551 euro (ERAF 1 150 518 euro; nacionālais finansējums 203 033 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 64 881 263 euro (ERAF 55 149 073 euro; nacionālais finansējums 9 732 190 euro).
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa no projekta attiecināmajām izmaksām.
Budžeta izdevumi ir projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi.
- 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros – 128 681 527 euro (tai skaitā ERAF – 109 379 296 euro un nacionālais finansējums – 19 302 231 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros – 133 543 211 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), no kuriem ERAF – 113 511 729 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums – 20 031 482 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro);
- 4.1.1.5. pasākuma ietvaros – 12 307 060 euro (tai skaitā ERAF – 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 1 846 059 euro).
Izpildes dati 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās, piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma finansējuma izlietojumam ir sekojoši:
2024. gadā
4.1.1.1. pasākuma pirmā kārta – 6 301 209,04 euro (tai skaitā ERAF – 5 356 027,68 euro un nacionālais finansējums – 945 181,36 euro);
4.1.1.1. pasākuma piektā kārta – 9 598 012,60 euro (tai skaitā ERAF – 8 158 310,71 euro un nacionālais finansējums – 1 439 701,89 euro);
4.1.1.5. pasākums – 29 717,26 euro (tai skaitā ERAF – 25 259,67 euro un nacionālais finansējums – 4 457,59 euro);
2025. gadā
4.1.1.1. pasākuma pirmā kārta – 26 249 983,39 euro (tai skaitā ERAF – 22 312 485,88 euro un nacionālais finansējums – 3 937 497,51 euro);
4.1.1.1. pasākuma piektā kārta – 22 073 937,14 euro (tai skaitā ERAF – 18 762 846,57 euro un nacionālais finansējums – 3 311 090,57 euro);
4.1.1.5. pasākums – 232 866,66 euro (tai skaitā ERAF – 197 936,66 euro un nacionālais finansējums – 34 930,00 euro).
Plānotā finansējuma apguve 2026. gadam līdz šim ir bijusi 30 357 661 euro, tai skaitā ERAF - 25 804 012 euro un nacionālais finansējums - 4 553 649 euro.
Grozījumu projekts paredz palielināt 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas finansējumu par 48 349 403 euro (tai skaitā ERAF – 41 096 993 euro un nacionālais finansējums – 7 252 410 euro).
Pēc grozījumu projekta stāšanās spēkā 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais finansējums būs 322 881 201 euro (tai skaitā ERAF – 274 449 019 euro un nacionālais finansējums – 48 432 182 euro), t.sk.:
- 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros – 177 030 930 euro (tai skaitā ERAF – 150 476 289 euro un nacionālais finansējums – 26 554 641 euro);
- 4.1.1.1. pasākuma piektās kārtas ietvaros – 133 543 211 euro (no tā elastības finansējums 46 682 293 euro), no kuriem ERAF – 113 511 729 euro (no tā elastības finansējums 39 679 949 euro) un nacionālais finansējums – 20 031 482 euro (no tā elastības finansējums 7 002 344 euro);
- 4.1.1.5. pasākuma ietvaros – 12 307 060 euro (tai skaitā ERAF – 10 461 001 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums – 1 846 059 euro).
Ņemot vērā noteikumu projektā paredzēto papildus finansējumu 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmajai kārtai, pēc grozījumu projekta stāšanās spēkā faktiskā un plānotā 4.1.1. SAM 4.1.1.1. pasākuma pirmās, piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma finansējuma apguve atbilstoši projektu iesniedzēju sniegtajām prognozēm un KPVIS datiem būs šāda:
2024. gadā 15 928 938,90 euro (ERAF 13 539 598,06 euro; nacionālais finansējums 2 389 340,84 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai izlietotais finansējums - 2 969 292,79 euro (ERAF 2 523 898,87 euro; nacionālais finansējums 445 393,92 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 12 959 646,11 euro (ERAF 11 015 699,19 euro; nacionālais finansējums 1 943 946,92 euro);
2025. gadā 48 556 787,19 euro (ERAF 41 273 269,11 euro; nacionālais finansējums 7 283 518,08 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai izlietotais finansējums - 2 764 709,23 euro (ERAF 2 350 002,85 euro; nacionālais finansējums 414 706,38 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 45 792 077,96 euro (ERAF 38 923 266,26 euro; nacionālais finansējums 6 868 811,70 euro);
2026. gadā 34 958 588 euro (ERAF 29 714 800 euro; nacionālais finansējums 5 243 788 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 2 602 353 euro (ERAF 2 212 000,05 euro; nacionālais finansējums 390 352,95 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 32 356 234,96 euro (ERAF 27 502 799,72 euro; nacionālais finansējums 4 853 435,24 euro);
2027. gadā 124 667 695 euro (ERAF 105 967 541 euro; nacionālais finansējums 18 700 154 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 3 220 216 euro (ERAF 2 737 183,60 euro; nacionālais finansējums 483 032,40 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 121 447 479,26 euro (ERAF 103 230 357,37 euro; nacionālais finansējums 18 217 121,89 euro);
2028. gadā 31 645 804 euro (ERAF 26 898 933 euro; nacionālais finansējums 4 746 871 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 4 324 485 euro (ERAF 3 675 812,25 euro; nacionālais finansējums 648 672,75 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 27 321 319 euro (ERAF 23 223 121,15 euro; nacionālais finansējums 4 098 197,85 euro);
2029. gadā 67 123 364 euro (ERAF 57 054 859 euro; nacionālais finansējums 10 068 505 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 2 242 101 euro (ERAF 1 905 785,85 euro; nacionālais finansējums 336 315,15 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 64 881 262,95 euro (ERAF 55 149 073,51 euro; nacionālais finansējums 9 732 189,44 euro).
Finansējums Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai tiek plānots Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.09.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu veselības jomā īstenošana (2021-2027)”. Savukārt, pārējiem finansējuma saņēmējiem – kapitālsabiedrībām – finansējums tiek plānots Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021 - 2027)” kā avansi un atmaksa finansējuma saņēmējiem par ERAF projektu realizāciju.
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” Veselības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 62.09.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2021-2027)” un Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 62.10.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021 - 2027)” pasākumu īstenošanai 2026.-2028. gadam plānotais finansējums, kā arī plānotais finansējums mērķa griestos 2029. gadam ir šāds:
2026. gadā - 30 357 661 euro (ERAF 25 804 012 euro; nacionālais finansējums 4 553 649 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 2 257 674 euro (ERAF 1 919 023 euro; nacionālais finansējums 338 651 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 28 099 987 euro (ERAF 23 884 989 euro; nacionālais finansējums 4 214 998 euro);
2027. gadā - 75 524 086 euro (ERAF 64 195 473 euro; nacionālais finansējums 11 328 613 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 3 220 216 euro (ERAF 2 737 184 euro; nacionālais finansējums 483 032 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 72 303 870 euro (ERAF 61 458 289 euro; nacionālais finansējums 10 845 581 euro);
2028. gadā - 44 484 255 euro (ERAF 37 811 616 euro; nacionālais finansējums 6 672 639 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 4 324 485 euro (ERAF 3 675 812 euro; nacionālais finansējums 648 673 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 40 159 770 euro (ERAF 34 135 804 euro; nacionālais finansējums 6 023 966 euro);
2029. gadā - 66 234 814 euro (ERAF 56 299 591 euro; nacionālais finansējums 9 935 223 euro), no tiem Veselības ministrijas padotības iestāžu projektu īstenošanai plānotais finansējums - 1 353 551 euro (ERAF 1 150 518 euro; nacionālais finansējums 203 033 euro) un pārējiem finansējuma saņēmējiem (kapitālsabiedrībām) - 64 881 263 euro (ERAF 55 149 073 euro; nacionālais finansējums 9 732 190 euro).
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa no projekta attiecināmajām izmaksām.
Budžeta izdevumi ir projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Skatīt kopā ar 6.punktu.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt kopā ar 6.punktu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Finanšu ministrija (CFLA) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Nepieciešamības gadījumā attiecīgu pieprasījumu iesniegs arī Veselības ministrija.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 881 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra sēdes protokola Nr. 49 65. § (Informatīvais ziņojums "Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas 2. posma rekonstrukcijas īstenošanu" (25-TA-2707)) 2. un 5. punkts.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumos Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra sēdes protokola Nr. 49 65. § (Informatīvais ziņojums "Par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas 2. posma rekonstrukcijas īstenošanu" (25-TA-2707)) 2 un 5. punkts.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka tiesību akta projekts tiek izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta jau pieņemta protokollēmuma izpildi un tas neparedz jaunu politikas iniciatīvu ieviešanu, sabiedrības informēšanas pasākumu organizēšana saistībā ar tā izstrādi nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Veselības ministrija
neietekmē
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
neietekmē
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu grozījumu projekta mērķis ir nodrošināt papildus finansējuma piesaisti RAKUS infrastruktūras attīstībai 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros, šim nolūkam novirzot Eiropas Savienības fondu atlikumus. 4.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek sniegts atbalsts valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras attīstībai saskaņā ar valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem. Šobrīd ir nepieciešamas izmaiņas, lai neiestātos situācija, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, papildus uzsverot, ka attiecībā uz ieguldījumiem ārstniecības iestāžu būvniecībā nav pieļaujams, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem netiks sniegti, jo tas tiešā veidā ietekmēs cilvēku veselību vai pat dzīvību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi