Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projektā jānosaka padomes funkcijas, uzdevumus, pienākumus un tiesības.

Noteikumu projektā noteiktas padomes funkcijas, uzdevumi, pienākumi un tiesības. Viena no būtiskākajām funkcijām ir sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšana, lai tādējādi tiktu izstrādāti  kvalitatīvi gan nacionālie, gan Eiropas Savienības tiesību akti un sekmēta nozares problēmu risināšana. Padomes galvenais uzdevums ir dažādu tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un lēmumu izvērtēšana, kā arī priekšlikumu sniegšana, lai politikas plānotājiem būtu skaidrs lauksaimnieku viedoklis un labākie risinājumi nozares attīstībai. Tā kā Zemkopības ministrija aktīvi seko līdzi dažādām plānotajām nodokļu izmaiņām un atvieglojumiem, piemēram, dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokli piešķiršanai, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanai svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, padome var izvērtēt arī priekšlikumus attiecībā uz nodokļu politiku lauksaimniecības nozarē, kā arī citus priekšlikumus, kas var būtiski ietekmēt lauksaimniecības attīstību.
Padomes pienākums ir iepazīties ar dažādiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem lauksaimniecības jomā, lai tā vienmēr būtu informēta par nozarē notiekošo. Lai padome spētu pieņemt kvalitatīvus un uz izaugsmi un ilgtspēju vērstus lēmumus, svarīgi ir noskaidrot lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vajadzības un ievērot visas lauksaimniecības nozares intereses, nevis pārstāvēt tikai atsevišķas jomas. Tāpat padomei lēmumu pieņemšanā ir būtiski iepazīties ar dažāda veida informāciju, tāpēc tai ir tiesības pieprasīt minēto informāciju, kā arī pieaicināt ekspertus, lai spētu izprast katra risināmā jautājuma specifiskās nianses. 

Noteikumu projektā jānosaka padomes sastāvs. Lai padomes lēmumi būtu kvalitatīvi, darbam padomē ir jāatlasa atbilstošas nevalstiskās organizācijas, tādēļ nosakāmi kritēriji, pēc kuriem tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas.

2004. gadā pieņemtajā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 12. panta sākotnējā redakcijā bija noteikts, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi. Tolaik tā bija horizontāla, dažādu jomu lauksaimniekus apvienojoša biedrība, taču vēlāk situācija mainījās, jo lauksaimniecības nozarē tika nodibinātas vēl citas nevalstiskās organizācijas, kas aktīvi iesaistījās lauksaimnieku interešu aizstāvēšanā. Tāpēc, lai lēmumu pieņemšanā iesaistītu plašāku lauksaimnieku nevalstisko organizāciju loku, 2009. gadā ar zemkopības ministra rīkojuma tika izveidota Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome. Neizvirzot ar normatīvajiem aktiem noteiktus kritērijus, šajā konsultatīvajā padomē tika iekļautas lielākās horizontālas darbības organizācijas, kas tobrīd aktīvi līdzdarbojās lauksaimnieku viedokļa paušanā.
Valsts kontrole 2019. gada revīzijā "Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi" ieteica Zemkopības ministrijai grozīt Lauksaimnieku konsultatīvās padomes nolikumu, izvērtējot iespēju nolikumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumu formā un tā paredzot skaidru un atklātu procedūru un kritērijus nevalstisko organizāciju pārstāvībai konsultatīvajā padomē. Ievērojot minēto Valsts kontroles ieteikumu, noteikumu projektā ir noteikts padomes sastāvs un tā veidošanas nosacījumi, paredzot kritērijus nevalstisko organizāciju pārstāvniecībai padomē.
Noteikumu projekts paredz, ka tiks izraudzītas noteiktu darbības veidu horizontālas darbības nevalstiskās organizācijas (noteikumu projekta 6.3.–6.10. apakšpunkts). Tādējādi padomē ar nevalstisko organizāciju starpniecību būs pārstāvētas dažādu darbības veidu saimniecības, piemēram, gan kooperatīvos esošās, gan bioloģiskajā jomā strādājošās, gan jauno lauksaimnieku saimniecības u.c., kā arī pārtikas nozares uzņēmumi.
Tā kā lauksaimniecības nozarē ir vairākas lielas organizācijas, kurām nav specifiska darbības virziena (to mērķis nav, piemēram, apvienot jaunos lauksaimniekus, kapitālsabiedrības, bioloģiskās jomas saimniecības vai cita noteikta veida saimniecības), noteikumu projekta 6.9. apakšpunktā paredzēta iespēja padomē darboties arī šādām ietekmīgām vispārējas darbības organizācijām, bet ar nosacījumu, ka to lauksaimnieki darbojas dažādās jomās. Tas nozīmē, ka atbilstoši 6.9. apakšpunktam darbam padomē var pieteikties nevalstiskā organizācija, kas, piemēram, apvieno piena liellopu, gaļas liellopu, aitu un kazu audzētājus, un nevalstiskā organizācija, kas apvieno, piemēram, graudu, kartupeļu un dārzeņu audzētājus un augļkopjus. Tādējādi padomē būs pa vienam pārstāvim no divām dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus.
Papildus tam, ka nevalstiskās organizācijas tiks izraudzītas pēc noteiktiem darbības veidiem, šīm nevalstiskajām organizācijām būs jāatbilst arī vairākiem papildu kritērijiem:
1) darbības ilgums. Lai nevalstiskā organizācija orientētos lauksaimniecības procesos, tai vismaz piecus gadus jābūt reģistrētai biedrību un nodibinājumu reģistrā;
2) darbības jomu skaits. Nevalstiskā organizācija varēs pretendēt uz darbu padomē tikai tad, ja tā pārstāvēs vismaz četras lauksaimniecības nozares jomas vai pārtikas pārstrādes jomas. Tādējādi katra no padomes horizontālajām organizācijām pārstāvēs arī vairākas jomas – gan dažādas lopkopības, gan dažādas dārzkopības un laukkopības jomas. Atsevišķu jomu organizācijas, kas ir ar šauru specializāciju, piemēram, gaļas liellopu audzētāju organizācija, kazu audzētāju organizācija, dārzeņu audzētāji u.c., nevarēs pretendēt uz dalību padomē, jo šādu atsevišķu jomu nevalstisko organizāciju ir ļoti daudz un tās katra pārstāv šauru lauksaimnieku loku, bet ir jāņem vērā, ka padomē iekļaujamo nevalstisko organizāciju skaits konstruktīvam lēmumu pieņemšanas procesam ir ierobežots. Atsevišķu jomu nevalstiskās organizācijas padomē var tikt pārstāvētas ar lielāku horizontālo nevalstisko organizāciju starpniecību;
3) biedru skaits. Nevalstiskajai organizācijai, kas darbojas padomē, ir jābūt ar pietiekami daudz biedriem, lai šī nevalstiskā organizācija pārstāvētu pietiekami plašu lauksaimnieku loku;
4) aktivitāte. Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt tādai, kas arī iepriekšējos gados ir aktīvi darbojusies lauksaimniecības nozares politikas veidošanā, tādēļ ir sagaidāms, ka tā arī turpmāk spēs kvalitatīvi sadarboties būtisku jautājumu risināšanā;
5) nevalstiskās organizācijas sadarbība ar starptautiskām organizācijām – nozīmīgi ir vērtēt arī šādu kritēriju, jo nevalstiskā organizācija, kas sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, labāk pārzina to, kādā veidā jautājumi tiek risināti citās valstīs.
Ja vienā darbības veidā piesakās vairākas nevalstiskās organizācijas, ir jāvērtē, kurai no šīm organizācijām kritēriju vērtības ir augstākas, nekā noteikts. Visi minētie kritēriji ir uzskatāmi par svarīgiem, jo sniedz informāciju par nevalstiskās organizācijas darbības efektivitāti un ilgtspēju, kā arī par spēju darboties tādā veidā, kas rada biedros interesi par dalību šajā organizācijā.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, nevajadzētu rasties grūtībām izveidot padomi atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Kritēriji ir izvēlēti tādi, lai nevalstiskās organizācijas spētu tos izpildīt un vienlaikus būtu iespējams izveidot kvalitatīvu padomi. Ja tomēr izveidojas situācija, kad kādā no šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8. un 6.10. apakšpunktā minētajiem specifiskajiem darbības veidiem neviena organizācija neatbilst kritērijiem, Zemkopības ministrija var iekļaut padomē papildu organizāciju, kurai nav specifiska darbības virziena, bet kura apvieno dažādu jomu lauksaimniekus, kā tas noteikts noteikumu projekta 6.9. apakšpunktā. Tā kā ir vairākas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv dažādu jomu lauksaimniekus, nevajadzētu rasties problēmām nevalstiskās organizācijas iekļaut padomes sastāvā atbilstoši 6.9. apakšpunktā noteiktajam darbības veidam.
Darbam padomē tiek apstiprinātas ne vairāk kā deviņas nevalstiskās organizācijas. 
Katra nevalstiskā organizācija darbam padomē deleģē pārstāvi – padomes locekli. Padomes locekļi ir atbildīgi par padomes sanāksmju apmeklēšanu un par savas organizācijas viedokļa paušanu.
Tā kā padome lemj arī par finansējuma sadali, padomes locekļi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta (2²⁾ daļas 3. punktam ir uzskatāmi par valsts amatpersonām.

Noteikumu projektā nepieciešams noteikt padomes darbības kārtību, lai dažādās situācijās būtu skaidrs rīcības modelis. Tāpat jābūt skaidrai lēmumu pieņemšanas rakstiskajai procedūrai.

Noteikumu projektā paredzēts, ka padomes sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs, kas ir zemkopības ministrs. Šāda kārtība paredzēta tādēļ, ka Zemkopības ministrija kā lauksaimniecības politikas veidotāja ir lietas kursā par dažādu tiesību aktu un politikas dokumentu virzību un līdz ar to saprot, kurā brīdī ir nepieciešams konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām.
Padomes darbu materiāltehniski, t.i., telpas un aprīkojumu klātienes sēdēm, nodrošina Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija pilda arī sekretariāta funkcijas, informējot padomes locekļus un uzaicinātos ekspertus par padomes sēžu norises laiku, darba kārtību un izskatāmajiem dokumentiem. Zemkopības ministrija tāpat sagatavo padomes sēžu protokolus, atspoguļojot tajos gan dažādus viedokļus, gan pieņemtos lēmumus. Šādi pienākumi Zemkopības ministrijai bijuši jau iepriekš, tāpēc arī turpmāk paredzēta šāda kārtība.
Padomes sēdes ir atklātas, ja vien padome nav lēmusi citādi. Tas nozīmē, ka padomes sēdes drīkst apmeklēt arī citas personas, kurām ir svarīgi dzirdēt padomē pārrunāto informāciju un argumentus par attiecīgo jautājumu. Padome atsevišķos gadījumos var lemt, ka sēde ir aizklāta, piemēram, ja tajā ir jāskata ierobežotas pieejamības informācija vai ir kāds cits būtisks iemesls. Šis iemesls norādāms sēdes protokolā.
Lēmumus padome pieņem balsojot. Situācijā, kad balsu skaita sadalījums ir vienāds, izšķirošā balss ir padomes priekšsēdētājam (zemkopības ministram) vai viņa vietniekam (Zemkopības ministrijas valsts sekretāram), jo ir svarīgi, lai pieņemtajos lēmumos tiktu līdzsvarotas gan lauksaimnieku, gan kopējās Latvijas iedzīvotāju intereses.
Tā kā ne visiem lēmumiem nepieciešamas klātienes sēdes, noteikumu projektā noteikta iespēja lēmumus pieņemt rakstiskajā procedūra. Rakstiskās procedūras laikā saņemtos priekšlikumus un iebildumus padomes sekretariāts atspoguļo protokolā. 
Parakstītos padomes sēžu protokolus Zemkopības ministrija ievieto savā Dokumentu vadības sistēmā, kā arī tīmekļvietnē, lai ar tiem varētu iepazīties jebkurš interesents.