22-TA-1741: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Lauksaimniecības konsultatīvās padomes nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2022. gada 5. maijā pieņemti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, precizējot 12. panta pirmo daļu un izsakot jaunā redakcijā 12. panta otro daļu. 12. panta otrajā daļā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Lauksaimniecības konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus, tiesības, uzdevumus un kritērijus nevalstisko organizāciju iekļaušanai padomē, kā arī nosacījumus tās darbībai. Šāds regulējums nodrošinās to, ka lauksaimniecībā, tāpat kā citās Zemkopības ministrijas kompetencē esošajās nozarēs, t.i., pārtikas, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarē, padomes darbību regulēs Ministru kabineta noteikumi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 30. punktā noteikts, ka likuma 12. panta otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, tāpēc šajā datumā jāstājas spēkā arī noteikumu projektam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik lauksaimnieku nevalstisko organizāciju darbību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā regulē iekšējais normatīvais akts – Zemkopības ministrijas 2020. gada 14. septembra rīkojums Nr. 88 "Par lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi", ar kuru tika izveidota Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome un apstiprināts tās nolikums. Tā kā citās Zemkopības ministrijas kompetencē esošajās nozarēs – pārtikas, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarē – konsultatīvās padomes izveide ir deleģēta Ministru kabinetam, šāda prakse atbilstoši grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā ieviesta arī attiecībā uz lauksaimniecības nozari.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā jānosaka padomes funkcijas, uzdevumus, pienākumus un tiesības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteiktas padomes funkcijas, uzdevumi, pienākumi un tiesības. Viena no būtiskākajām funkcijām ir sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšana, lai tādējādi tiktu izstrādāti kvalitatīvi gan nacionālie, gan Eiropas Savienības tiesību akti un sekmēta nozares problēmu risināšana. Padomes galvenais uzdevums ir dažādu tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un lēmumu izvērtēšana, kā arī priekšlikumu sniegšana, lai politikas plānotājiem būtu skaidrs lauksaimnieku viedoklis un labākie risinājumi nozares attīstībai. Tā kā Zemkopības ministrija aktīvi seko līdzi dažādām plānotajām nodokļu izmaiņām un atvieglojumiem, piemēram, dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokli piešķiršanai, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanai svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, padome var izvērtēt arī priekšlikumus attiecībā uz nodokļu politiku lauksaimniecības nozarē, kā arī citus priekšlikumus, kas var būtiski ietekmēt lauksaimniecības attīstību.
Padomes pienākums ir iepazīties ar dažādiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem lauksaimniecības jomā, lai tā vienmēr būtu informēta par nozarē notiekošo. Lai padome spētu pieņemt kvalitatīvus un uz izaugsmi un ilgtspēju vērstus lēmumus, svarīgi ir noskaidrot lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vajadzības un ievērot visas lauksaimniecības nozares intereses, nevis pārstāvēt tikai atsevišķas jomas. Tāpat padomei lēmumu pieņemšanā ir būtiski iepazīties ar dažāda veida informāciju, tāpēc tai ir tiesības pieprasīt minēto informāciju, kā arī pieaicināt ekspertus, lai spētu izprast katra risināmā jautājuma specifiskās nianses.
Padomes pienākums ir iepazīties ar dažādiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem lauksaimniecības jomā, lai tā vienmēr būtu informēta par nozarē notiekošo. Lai padome spētu pieņemt kvalitatīvus un uz izaugsmi un ilgtspēju vērstus lēmumus, svarīgi ir noskaidrot lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vajadzības un ievērot visas lauksaimniecības nozares intereses, nevis pārstāvēt tikai atsevišķas jomas. Tāpat padomei lēmumu pieņemšanā ir būtiski iepazīties ar dažāda veida informāciju, tāpēc tai ir tiesības pieprasīt minēto informāciju, kā arī pieaicināt ekspertus, lai spētu izprast katra risināmā jautājuma specifiskās nianses.
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā jānosaka padomes sastāvs. Lai padomes lēmumi būtu kvalitatīvi, darbam padomē ir jāatlasa atbilstošas nevalstiskās organizācijas, tādēļ nosakāmi kritēriji, pēc kuriem tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas.
Risinājuma apraksts
2004. gadā pieņemtajā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 12. panta sākotnējā redakcijā bija noteikts, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi. Tolaik tā bija horizontāla, dažādu jomu lauksaimniekus apvienojoša biedrība, taču vēlāk situācija mainījās, jo lauksaimniecības nozarē tika nodibinātas vēl citas nevalstiskās organizācijas, kas aktīvi iesaistījās lauksaimnieku interešu aizstāvēšanā. Tāpēc, lai lēmumu pieņemšanā iesaistītu plašāku lauksaimnieku nevalstisko organizāciju loku, 2009. gadā ar zemkopības ministra rīkojuma tika izveidota Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome. Neizvirzot ar normatīvajiem aktiem noteiktus kritērijus, šajā konsultatīvajā padomē tika iekļautas lielākās horizontālas darbības organizācijas, kas tobrīd aktīvi līdzdarbojās lauksaimnieku viedokļa paušanā.
Valsts kontrole 2019. gada revīzijā "Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi" ieteica Zemkopības ministrijai grozīt Lauksaimnieku konsultatīvās padomes nolikumu, izvērtējot iespēju nolikumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumu formā un tā paredzot skaidru un atklātu procedūru un kritērijus nevalstisko organizāciju pārstāvībai konsultatīvajā padomē. Ievērojot minēto Valsts kontroles ieteikumu, noteikumu projektā ir noteikts padomes sastāvs un tā veidošanas nosacījumi, paredzot kritērijus nevalstisko organizāciju pārstāvniecībai padomē.
Noteikumu projekts paredz, ka tiks izraudzītas noteiktu darbības veidu horizontālas darbības nevalstiskās organizācijas (noteikumu projekta 6.3.–6.10. apakšpunkts). Tādējādi padomē ar nevalstisko organizāciju starpniecību būs pārstāvētas dažādu darbības veidu saimniecības, piemēram, gan kooperatīvos esošās, gan bioloģiskajā jomā strādājošās, gan jauno lauksaimnieku saimniecības u.c., kā arī pārtikas nozares uzņēmumi.
Tā kā lauksaimniecības nozarē ir vairākas lielas organizācijas, kurām nav specifiska darbības virziena (to mērķis nav, piemēram, apvienot jaunos lauksaimniekus, kapitālsabiedrības, bioloģiskās jomas saimniecības vai cita noteikta veida saimniecības), noteikumu projekta 6.9. apakšpunktā paredzēta iespēja padomē darboties arī šādām ietekmīgām vispārējas darbības organizācijām, bet ar nosacījumu, ka to lauksaimnieki darbojas dažādās jomās. Tas nozīmē, ka atbilstoši 6.9. apakšpunktam darbam padomē var pieteikties nevalstiskā organizācija, kas, piemēram, apvieno piena liellopu, gaļas liellopu, aitu un kazu audzētājus, un nevalstiskā organizācija, kas apvieno, piemēram, graudu, kartupeļu un dārzeņu audzētājus un augļkopjus. Tādējādi padomē būs pa vienam pārstāvim no divām dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus.
Papildus tam, ka nevalstiskās organizācijas tiks izraudzītas pēc noteiktiem darbības veidiem, šīm nevalstiskajām organizācijām būs jāatbilst arī vairākiem papildu kritērijiem:
1) darbības ilgums. Lai nevalstiskā organizācija orientētos lauksaimniecības procesos, tai vismaz piecus gadus jābūt reģistrētai biedrību un nodibinājumu reģistrā;
2) darbības jomu skaits. Nevalstiskā organizācija varēs pretendēt uz darbu padomē tikai tad, ja tā pārstāvēs vismaz četras lauksaimniecības nozares jomas vai pārtikas pārstrādes jomas. Tādējādi katra no padomes horizontālajām organizācijām pārstāvēs arī vairākas jomas – gan dažādas lopkopības, gan dažādas dārzkopības un laukkopības jomas. Atsevišķu jomu organizācijas, kas ir ar šauru specializāciju, piemēram, gaļas liellopu audzētāju organizācija, kazu audzētāju organizācija, dārzeņu audzētāji u.c., nevarēs pretendēt uz dalību padomē, jo šādu atsevišķu jomu nevalstisko organizāciju ir ļoti daudz un tās katra pārstāv šauru lauksaimnieku loku, bet ir jāņem vērā, ka padomē iekļaujamo nevalstisko organizāciju skaits konstruktīvam lēmumu pieņemšanas procesam ir ierobežots. Atsevišķu jomu nevalstiskās organizācijas padomē var tikt pārstāvētas ar lielāku horizontālo nevalstisko organizāciju starpniecību;
3) biedru skaits. Nevalstiskajai organizācijai, kas darbojas padomē, ir jābūt ar pietiekami daudz biedriem, lai šī nevalstiskā organizācija pārstāvētu pietiekami plašu lauksaimnieku loku;
4) aktivitāte. Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt tādai, kas arī iepriekšējos gados ir aktīvi darbojusies lauksaimniecības nozares politikas veidošanā, tādēļ ir sagaidāms, ka tā arī turpmāk spēs kvalitatīvi sadarboties būtisku jautājumu risināšanā;
5) nevalstiskās organizācijas sadarbība ar starptautiskām organizācijām – nozīmīgi ir vērtēt arī šādu kritēriju, jo nevalstiskā organizācija, kas sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, labāk pārzina to, kādā veidā jautājumi tiek risināti citās valstīs.
Ja vienā darbības veidā piesakās vairākas nevalstiskās organizācijas, ir jāvērtē, kurai no šīm organizācijām kritēriju vērtības ir augstākas, nekā noteikts. Visi minētie kritēriji ir uzskatāmi par svarīgiem, jo sniedz informāciju par nevalstiskās organizācijas darbības efektivitāti un ilgtspēju, kā arī par spēju darboties tādā veidā, kas rada biedros interesi par dalību šajā organizācijā.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, nevajadzētu rasties grūtībām izveidot padomi atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Kritēriji ir izvēlēti tādi, lai nevalstiskās organizācijas spētu tos izpildīt un vienlaikus būtu iespējams izveidot kvalitatīvu padomi. Ja tomēr izveidojas situācija, kad kādā no šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8. un 6.10. apakšpunktā minētajiem specifiskajiem darbības veidiem neviena organizācija neatbilst kritērijiem, Zemkopības ministrija var iekļaut padomē papildu organizāciju, kurai nav specifiska darbības virziena, bet kura apvieno dažādu jomu lauksaimniekus, kā tas noteikts noteikumu projekta 6.9. apakšpunktā. Tā kā ir vairākas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv dažādu jomu lauksaimniekus, nevajadzētu rasties problēmām nevalstiskās organizācijas iekļaut padomes sastāvā atbilstoši 6.9. apakšpunktā noteiktajam darbības veidam.
Darbam padomē tiek apstiprinātas ne vairāk kā deviņas nevalstiskās organizācijas.
Katra nevalstiskā organizācija darbam padomē deleģē pārstāvi – padomes locekli. Padomes locekļi ir atbildīgi par padomes sanāksmju apmeklēšanu un par savas organizācijas viedokļa paušanu.
Tā kā padome lemj arī par finansējuma sadali, padomes locekļi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta (22) daļas 3. punktam ir uzskatāmi par valsts amatpersonām.
Valsts kontrole 2019. gada revīzijā "Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi" ieteica Zemkopības ministrijai grozīt Lauksaimnieku konsultatīvās padomes nolikumu, izvērtējot iespēju nolikumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumu formā un tā paredzot skaidru un atklātu procedūru un kritērijus nevalstisko organizāciju pārstāvībai konsultatīvajā padomē. Ievērojot minēto Valsts kontroles ieteikumu, noteikumu projektā ir noteikts padomes sastāvs un tā veidošanas nosacījumi, paredzot kritērijus nevalstisko organizāciju pārstāvniecībai padomē.
Noteikumu projekts paredz, ka tiks izraudzītas noteiktu darbības veidu horizontālas darbības nevalstiskās organizācijas (noteikumu projekta 6.3.–6.10. apakšpunkts). Tādējādi padomē ar nevalstisko organizāciju starpniecību būs pārstāvētas dažādu darbības veidu saimniecības, piemēram, gan kooperatīvos esošās, gan bioloģiskajā jomā strādājošās, gan jauno lauksaimnieku saimniecības u.c., kā arī pārtikas nozares uzņēmumi.
Tā kā lauksaimniecības nozarē ir vairākas lielas organizācijas, kurām nav specifiska darbības virziena (to mērķis nav, piemēram, apvienot jaunos lauksaimniekus, kapitālsabiedrības, bioloģiskās jomas saimniecības vai cita noteikta veida saimniecības), noteikumu projekta 6.9. apakšpunktā paredzēta iespēja padomē darboties arī šādām ietekmīgām vispārējas darbības organizācijām, bet ar nosacījumu, ka to lauksaimnieki darbojas dažādās jomās. Tas nozīmē, ka atbilstoši 6.9. apakšpunktam darbam padomē var pieteikties nevalstiskā organizācija, kas, piemēram, apvieno piena liellopu, gaļas liellopu, aitu un kazu audzētājus, un nevalstiskā organizācija, kas apvieno, piemēram, graudu, kartupeļu un dārzeņu audzētājus un augļkopjus. Tādējādi padomē būs pa vienam pārstāvim no divām dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus.
Papildus tam, ka nevalstiskās organizācijas tiks izraudzītas pēc noteiktiem darbības veidiem, šīm nevalstiskajām organizācijām būs jāatbilst arī vairākiem papildu kritērijiem:
1) darbības ilgums. Lai nevalstiskā organizācija orientētos lauksaimniecības procesos, tai vismaz piecus gadus jābūt reģistrētai biedrību un nodibinājumu reģistrā;
2) darbības jomu skaits. Nevalstiskā organizācija varēs pretendēt uz darbu padomē tikai tad, ja tā pārstāvēs vismaz četras lauksaimniecības nozares jomas vai pārtikas pārstrādes jomas. Tādējādi katra no padomes horizontālajām organizācijām pārstāvēs arī vairākas jomas – gan dažādas lopkopības, gan dažādas dārzkopības un laukkopības jomas. Atsevišķu jomu organizācijas, kas ir ar šauru specializāciju, piemēram, gaļas liellopu audzētāju organizācija, kazu audzētāju organizācija, dārzeņu audzētāji u.c., nevarēs pretendēt uz dalību padomē, jo šādu atsevišķu jomu nevalstisko organizāciju ir ļoti daudz un tās katra pārstāv šauru lauksaimnieku loku, bet ir jāņem vērā, ka padomē iekļaujamo nevalstisko organizāciju skaits konstruktīvam lēmumu pieņemšanas procesam ir ierobežots. Atsevišķu jomu nevalstiskās organizācijas padomē var tikt pārstāvētas ar lielāku horizontālo nevalstisko organizāciju starpniecību;
3) biedru skaits. Nevalstiskajai organizācijai, kas darbojas padomē, ir jābūt ar pietiekami daudz biedriem, lai šī nevalstiskā organizācija pārstāvētu pietiekami plašu lauksaimnieku loku;
4) aktivitāte. Nevalstiskajai organizācijai ir jābūt tādai, kas arī iepriekšējos gados ir aktīvi darbojusies lauksaimniecības nozares politikas veidošanā, tādēļ ir sagaidāms, ka tā arī turpmāk spēs kvalitatīvi sadarboties būtisku jautājumu risināšanā;
5) nevalstiskās organizācijas sadarbība ar starptautiskām organizācijām – nozīmīgi ir vērtēt arī šādu kritēriju, jo nevalstiskā organizācija, kas sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, labāk pārzina to, kādā veidā jautājumi tiek risināti citās valstīs.
Ja vienā darbības veidā piesakās vairākas nevalstiskās organizācijas, ir jāvērtē, kurai no šīm organizācijām kritēriju vērtības ir augstākas, nekā noteikts. Visi minētie kritēriji ir uzskatāmi par svarīgiem, jo sniedz informāciju par nevalstiskās organizācijas darbības efektivitāti un ilgtspēju, kā arī par spēju darboties tādā veidā, kas rada biedros interesi par dalību šajā organizācijā.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, nevajadzētu rasties grūtībām izveidot padomi atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Kritēriji ir izvēlēti tādi, lai nevalstiskās organizācijas spētu tos izpildīt un vienlaikus būtu iespējams izveidot kvalitatīvu padomi. Ja tomēr izveidojas situācija, kad kādā no šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8. un 6.10. apakšpunktā minētajiem specifiskajiem darbības veidiem neviena organizācija neatbilst kritērijiem, Zemkopības ministrija var iekļaut padomē papildu organizāciju, kurai nav specifiska darbības virziena, bet kura apvieno dažādu jomu lauksaimniekus, kā tas noteikts noteikumu projekta 6.9. apakšpunktā. Tā kā ir vairākas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv dažādu jomu lauksaimniekus, nevajadzētu rasties problēmām nevalstiskās organizācijas iekļaut padomes sastāvā atbilstoši 6.9. apakšpunktā noteiktajam darbības veidam.
Darbam padomē tiek apstiprinātas ne vairāk kā deviņas nevalstiskās organizācijas.
Katra nevalstiskā organizācija darbam padomē deleģē pārstāvi – padomes locekli. Padomes locekļi ir atbildīgi par padomes sanāksmju apmeklēšanu un par savas organizācijas viedokļa paušanu.
Tā kā padome lemj arī par finansējuma sadali, padomes locekļi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta (22) daļas 3. punktam ir uzskatāmi par valsts amatpersonām.
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā nepieciešams noteikt padomes darbības kārtību, lai dažādās situācijās būtu skaidrs rīcības modelis. Tāpat jābūt skaidrai lēmumu pieņemšanas rakstiskajai procedūrai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka padomes sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs, kas ir zemkopības ministrs. Šāda kārtība paredzēta tādēļ, ka Zemkopības ministrija kā lauksaimniecības politikas veidotāja ir lietas kursā par dažādu tiesību aktu un politikas dokumentu virzību un līdz ar to saprot, kurā brīdī ir nepieciešams konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām.
Padomes darbu materiāltehniski, t.i., telpas un aprīkojumu klātienes sēdēm, nodrošina Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija pilda arī sekretariāta funkcijas, informējot padomes locekļus un uzaicinātos ekspertus par padomes sēžu norises laiku, darba kārtību un izskatāmajiem dokumentiem. Zemkopības ministrija tāpat sagatavo padomes sēžu protokolus, atspoguļojot tajos gan dažādus viedokļus, gan pieņemtos lēmumus. Šādi pienākumi Zemkopības ministrijai bijuši jau iepriekš, tāpēc arī turpmāk paredzēta šāda kārtība.
Padomes sēdes ir atklātas, ja vien padome nav lēmusi citādi. Tas nozīmē, ka padomes sēdes drīkst apmeklēt arī citas personas, kurām ir svarīgi dzirdēt padomē pārrunāto informāciju un argumentus par attiecīgo jautājumu. Padome atsevišķos gadījumos var lemt, ka sēde ir aizklāta, piemēram, ja tajā ir jāskata ierobežotas pieejamības informācija vai ir kāds cits būtisks iemesls. Šis iemesls norādāms sēdes protokolā.
Lēmumus padome pieņem balsojot. Situācijā, kad balsu skaita sadalījums ir vienāds, izšķirošā balss ir padomes priekšsēdētājam (zemkopības ministram) vai viņa vietniekam (Zemkopības ministrijas valsts sekretāram), jo ir svarīgi, lai pieņemtajos lēmumos tiktu līdzsvarotas gan lauksaimnieku, gan kopējās Latvijas iedzīvotāju intereses.
Tā kā ne visiem lēmumiem nepieciešamas klātienes sēdes, noteikumu projektā noteikta iespēja lēmumus pieņemt rakstiskajā procedūra. Rakstiskās procedūras laikā saņemtos priekšlikumus un iebildumus padomes sekretariāts atspoguļo protokolā.
Parakstītos padomes sēžu protokolus Zemkopības ministrija ievieto savā Dokumentu vadības sistēmā, kā arī tīmekļvietnē, lai ar tiem varētu iepazīties jebkurš interesents.
Padomes darbu materiāltehniski, t.i., telpas un aprīkojumu klātienes sēdēm, nodrošina Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija pilda arī sekretariāta funkcijas, informējot padomes locekļus un uzaicinātos ekspertus par padomes sēžu norises laiku, darba kārtību un izskatāmajiem dokumentiem. Zemkopības ministrija tāpat sagatavo padomes sēžu protokolus, atspoguļojot tajos gan dažādus viedokļus, gan pieņemtos lēmumus. Šādi pienākumi Zemkopības ministrijai bijuši jau iepriekš, tāpēc arī turpmāk paredzēta šāda kārtība.
Padomes sēdes ir atklātas, ja vien padome nav lēmusi citādi. Tas nozīmē, ka padomes sēdes drīkst apmeklēt arī citas personas, kurām ir svarīgi dzirdēt padomē pārrunāto informāciju un argumentus par attiecīgo jautājumu. Padome atsevišķos gadījumos var lemt, ka sēde ir aizklāta, piemēram, ja tajā ir jāskata ierobežotas pieejamības informācija vai ir kāds cits būtisks iemesls. Šis iemesls norādāms sēdes protokolā.
Lēmumus padome pieņem balsojot. Situācijā, kad balsu skaita sadalījums ir vienāds, izšķirošā balss ir padomes priekšsēdētājam (zemkopības ministram) vai viņa vietniekam (Zemkopības ministrijas valsts sekretāram), jo ir svarīgi, lai pieņemtajos lēmumos tiktu līdzsvarotas gan lauksaimnieku, gan kopējās Latvijas iedzīvotāju intereses.
Tā kā ne visiem lēmumiem nepieciešamas klātienes sēdes, noteikumu projektā noteikta iespēja lēmumus pieņemt rakstiskajā procedūra. Rakstiskās procedūras laikā saņemtos priekšlikumus un iebildumus padomes sekretariāts atspoguļo protokolā.
Parakstītos padomes sēžu protokolus Zemkopības ministrija ievieto savā Dokumentu vadības sistēmā, kā arī tīmekļvietnē, lai ar tiem varētu iepazīties jebkurš interesents.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības nozarē un pārtikas nozarē strādājošām nevalstiskajām organizācijām ir iespēja aktīvi līdzdarboties lauksaimniecības nozares politikas veidošanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pareizi, mērķtiecīgi padomes lēmumi veicina nodarbinātību un ražošanu laukos, un tas pozitīvi ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Pareizi, mērķtiecīgi padomes lēmumi veicina kvalitatīvas lopkopības un augkopības produkcijas ražošanu, un tas labvēlīgi ietekmē konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tā kā Zemkopības ministrija sniedz priekšlikumus arī par jautājumiem, kas skar nodokļus un nodarbinātību lauksaimniecības nozarē, padomes lēmumiem var būt pozitīva ietekme uz lauksaimniecības nozares uzņēmējdarbības vidi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Daudzi lēmumi lauksaimniecības nozarē tiek pieņemti tieši attiecībā uz mazajām un vidējām saimniecībām, tādējādi padomes darbs var ietekmēt šādas saimniecības.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar mērķtiecīgiem lēmumiem stiprinot lauksaimniecības nozari tiek saglabāta lauku apdzīvotība un veicināta nodarbinātība laukos.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Zemkopības ministrija noteikumu projektā paredzēto īstenos no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība Zemnieku saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/d9d89006-d02e-4e0d-b130-2446ec34e73f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Zemkopības ministrija organizēja noteikumu projekta publisko apspriešanu, kā arī noteikumu projektu elektroniski saskaņoja ar lauksaimniecības nozarē strādājošajām horizontālajām nevalstiskajām organizācijām. Zemkopības ministrija saņēma priekšlikumus no piecām nevalstiskajām organizācijām.
1. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Zemnieku federācija izteica priekšlikumu papildināt nevalstisko organizāciju atlases kritērijus ar dalību starptautiskās organizācijās. Priekšlikums ņemts vērā, jo sadarbība ar citu valstu organizācijām veido plašāku skatījumu uz dažādiem jautājumiem un to iespējamajiem risinājumiem.
2. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Zemnieku federācija un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija izteica priekšlikumu attiecināt visus kritērijus arī uz nevalstisko organizāciju, kas pārstāv mazās lauku saimniecības. Priekšlikums ņemts vērā.
3. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija izteica priekšlikumu, ka viena nevalstiskā organizācija piesakās tikai uz vienu vietu padomē. Priekšlikums ņemts vērā, jo ir svarīgi, ka padomes pārstāvji ir no dažādām organizācijām.
4. Latvijas Zemnieku federācija ierosināja precizēt, ka divi pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus, ir no divām atšķirīgām nevalstiskajām organizācijām. Priekšlikums ņemts vērā, padarot normu skaidrāku.
5. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ierosināja, ka būtu jāizvēlas tikai viens (nevis divi) pārstāvis no nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus. Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un Zemnieku Saeima izteica līdzīgu priekšlikumu, t.i., saglabāt padomi kā līdz šim deviņu nevalstisko organizāciju pārstāvju sastāvā. Priekšlikums daļēji ņemts vērā – padome saglabāta deviņu nevalstisko organizāciju pārstāvju sastāvā, tomēr paredzēts, ka no nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus, atbilstoši sākotnēji plānotajam tiks izvēlēti divi pārstāvji no divām dažādām organizācijām. Lai saglabātu padomi līdzšinējā skaitliskajā sastāvā, ņemot vērā to, ka pārsvarā nevalstiskās organizācijas apvieno lauksaimniekus no dažādiem reģioniem, netiks paredzēta atsevišķa pieteikšanās darbībai padomē organizācijai, kas apvieno reģionālās lauksaimnieku apvienības.
6. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija izteica priekšlikumu iekļaut padomē divus pārstāvjus no pārtikas nozares. Tā kā pārtikas nozarei ir izveidota Pārtikas nozares padome, priekšlikums nav ņemts vērā, paredzot vienu pārstāvi no pārtikas nozares.
7. Biedrība "Zemnieku saeima" izteica priekšlikumu, ka nevalstiskajai organizācijai, lai varētu pieteikties darbam padomē, būtu jābūt reģistrētai vismaz 10 gadus (piecu gadu vietā) un ar vismaz 200 biedriem (100 biedru vietā). Priekšlikums nav ņemts vērā, saglabājot sākotnēji noteiktos minimālos sliekšņus, tomēr, izvērtējot organizācijas, tiks izvērtēti visi kritēriji un esošie nosacījumi pieļauj iespēju dot priekšroku organizācijai, kura aktīvi darbojusies vairāk nekā piecus gadus un kurai ir daudz vairāk nekā 100 biedru.
8. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un biedrība "Zemnieku saeima" ierosināja noteikt piecu, nevis trīs dienu termiņu, kurā pirms padomes sēdes padomes locekļiem jānosūta dokumenti. Priekšlikums ņemts vērā.
1. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Zemnieku federācija izteica priekšlikumu papildināt nevalstisko organizāciju atlases kritērijus ar dalību starptautiskās organizācijās. Priekšlikums ņemts vērā, jo sadarbība ar citu valstu organizācijām veido plašāku skatījumu uz dažādiem jautājumiem un to iespējamajiem risinājumiem.
2. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Zemnieku federācija un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija izteica priekšlikumu attiecināt visus kritērijus arī uz nevalstisko organizāciju, kas pārstāv mazās lauku saimniecības. Priekšlikums ņemts vērā.
3. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija izteica priekšlikumu, ka viena nevalstiskā organizācija piesakās tikai uz vienu vietu padomē. Priekšlikums ņemts vērā, jo ir svarīgi, ka padomes pārstāvji ir no dažādām organizācijām.
4. Latvijas Zemnieku federācija ierosināja precizēt, ka divi pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus, ir no divām atšķirīgām nevalstiskajām organizācijām. Priekšlikums ņemts vērā, padarot normu skaidrāku.
5. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ierosināja, ka būtu jāizvēlas tikai viens (nevis divi) pārstāvis no nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus. Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un Zemnieku Saeima izteica līdzīgu priekšlikumu, t.i., saglabāt padomi kā līdz šim deviņu nevalstisko organizāciju pārstāvju sastāvā. Priekšlikums daļēji ņemts vērā – padome saglabāta deviņu nevalstisko organizāciju pārstāvju sastāvā, tomēr paredzēts, ka no nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno dažādu jomu lauksaimniekus, atbilstoši sākotnēji plānotajam tiks izvēlēti divi pārstāvji no divām dažādām organizācijām. Lai saglabātu padomi līdzšinējā skaitliskajā sastāvā, ņemot vērā to, ka pārsvarā nevalstiskās organizācijas apvieno lauksaimniekus no dažādiem reģioniem, netiks paredzēta atsevišķa pieteikšanās darbībai padomē organizācijai, kas apvieno reģionālās lauksaimnieku apvienības.
6. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija izteica priekšlikumu iekļaut padomē divus pārstāvjus no pārtikas nozares. Tā kā pārtikas nozarei ir izveidota Pārtikas nozares padome, priekšlikums nav ņemts vērā, paredzot vienu pārstāvi no pārtikas nozares.
7. Biedrība "Zemnieku saeima" izteica priekšlikumu, ka nevalstiskajai organizācijai, lai varētu pieteikties darbam padomē, būtu jābūt reģistrētai vismaz 10 gadus (piecu gadu vietā) un ar vismaz 200 biedriem (100 biedru vietā). Priekšlikums nav ņemts vērā, saglabājot sākotnēji noteiktos minimālos sliekšņus, tomēr, izvērtējot organizācijas, tiks izvērtēti visi kritēriji un esošie nosacījumi pieļauj iespēju dot priekšroku organizācijai, kura aktīvi darbojusies vairāk nekā piecus gadus un kurai ir daudz vairāk nekā 100 biedru.
8. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un biedrība "Zemnieku saeima" ierosināja noteikt piecu, nevis trīs dienu termiņu, kurā pirms padomes sēdes padomes locekļiem jānosūta dokumenti. Priekšlikums ņemts vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi