24-TA-424: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ievērojot grozījumus "Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" un likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteikto, sagatavoti noteikumi, lai noteiktu lauksaimniecības un lopbarības produktus, uz kuriem attiecas ievešanas (importēšanas) aizliegums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu mērķis ir noteikt ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Regulas Nr. 2658/87 I pielikumā un tās grozījumos, no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes.
Noteikumi zaudē spēku Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 35. punktā minētajā termiņā - 2025. gada 1. jūlijā.
Noteikumi zaudē spēku Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 35. punktā minētajā termiņā - 2025. gada 1. jūlijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā, ES valstu vadītāji pieņēma stratēģisku lēmumu "pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa" (2022. gada 10.–11. marta Versaļas deklarācija). Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgākajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Kopš šī lēmuma ES ir pieņēmusi 12 sankciju pakotnes, mazinot atkarību un daudzās jomās ierobežojot tirdzniecību ar Krieviju, lai tā tirdzniecības ceļā nevar iegūt finansējumu karam.
Vienlaikus ES sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.
Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.
Vienlaikus ES sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.
Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan Krievijas bruņotie spēki Ukrainā ir cietuši ievērojamus zaudējumus, tiem tik un tā saglabājas liels militārais potenciāls. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras rezerves, lai turpinātu karu, tādēļ Maskava joprojām apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Ievērojot šos apstākļus, Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu valsts budžets un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā. Ir jādara viss, lai apturētu tās kara mašinērijas finansēšanu gan pašlaik, gan turpmāk.
Lai arī lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecība ar Krieviju nav aizliegta, bet to ieguldījums Krievijas budžetā un kropļojošā ietekme uz ES vienoto tirgu kļūst aizvien acīmredzamāka. Krievija cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt lauksaimniecības produktus, īpaši graudaugus, lai izvairītos no iekšzemes piedāvājuma pārpalikuma. Lai pārvietotu lielu graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, daudzumu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.
Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību vien, bet arī ekonomiskā drošība ir nozīmīgs nacionālās drošības aspekts.
Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle: Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības izjūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma un Krievijas ietekmes visās jomās, tostarp no lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas nākuši no agresorvalsts.
ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī.
Jau pašlaik daudzi lauksaimniecības uzņēmumi ir atteikušies no Krievijas kā agresorvalsts ražošanas resursiem un tādā veidā izrādījuši savu attieksmi par sadarbību ar Krieviju. Latvija ir publiski paudusi atbalstu Ukrainai, izsakot nosodījumu Krievijas agresijai un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti, bet tajā pašā laikā turpina ekonomiskos sakarus ar Krieviju.
Lai arī lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecība ar Krieviju nav aizliegta, bet to ieguldījums Krievijas budžetā un kropļojošā ietekme uz ES vienoto tirgu kļūst aizvien acīmredzamāka. Krievija cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt lauksaimniecības produktus, īpaši graudaugus, lai izvairītos no iekšzemes piedāvājuma pārpalikuma. Lai pārvietotu lielu graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, daudzumu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.
Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību vien, bet arī ekonomiskā drošība ir nozīmīgs nacionālās drošības aspekts.
Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle: Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības izjūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma un Krievijas ietekmes visās jomās, tostarp no lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas nākuši no agresorvalsts.
ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī.
Jau pašlaik daudzi lauksaimniecības uzņēmumi ir atteikušies no Krievijas kā agresorvalsts ražošanas resursiem un tādā veidā izrādījuši savu attieksmi par sadarbību ar Krieviju. Latvija ir publiski paudusi atbalstu Ukrainai, izsakot nosodījumu Krievijas agresijai un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti, bet tajā pašā laikā turpina ekonomiskos sakarus ar Krieviju.
Risinājuma apraksts
Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijai jāīsteno pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī Latvijas valsts drošības apdraudējumus.
Ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas lauksaimniecības produktiem. Atkarības no Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem mazināšana ir noteikta par vienu no vispārējām prioritātēm Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai1.
Lauksaimniecībai vēsturiski ir bijusi stratēģiska nozīme, jo spēja pabarot savus iedzīvotājus ir valsts drošības garants. Tādējādi Latvijai, kas turklāt robežojas ar agresorvalstīm, mazās ekonomikas dēļ ir svarīgi nemazināt spēju sevi veiksmīgi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem. Jāizvairās no tā, lai Latvijas kā robežvalsts ar Krieviju teritorijā ienāktu lauksaimniecības un lopbarības produkti, radot atkarību no šīs agresorvalsts.
Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija ar ekonomisko sadarbību atbalsta Krieviju, no tās importējot lauksaimniecības produktus, jo tas ir viens no valsts drošības aspektiem.
Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu ziņā, bet, ievērojot valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka valsts līmenī. Lauksaimnieku sabiedrība ir publiski paudusi neapmierinātību ar Latvijas attiecību turpināšanu ar agresorvalsti un vēlmi izbeigt jebkuras attiecības ar to, tostarp izmantot tās produktus cilvēku un dzīvnieku patēriņā.
2023. gada 5. februārī notika lauksaimnieku protests Latvijas reģionos, lai pievērstu uzmanību daudziem lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem un rastu tiem risinājumu. Viena no lauksaimnieku prasībām ir Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
Ievērojot minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības un neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas minēti regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas:
1) II sadaļas 7. nodaļā (attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, sīpoliem, šalotēm, ķiplokiem, puraviem un citādiem sīpolu dārzeņiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, kolrābjiem, lapu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem vai atdzēstiem dārzeņiem; tāpat aizliegums attiecas uz saldētiem, īslaicīgai glabāšanai iekonservētiem un kaltētiem dārzeņiem, pākšaugiem; kā arī nevarēs importēt manioku, niedru marantu, salepu, topinambūrus, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļus ar augstu cietes vai inulīna saturu) ar preču kodu 07011000, 07019010, 07019050, 07019090, 07020000, 07031011, 07031019, 07031090, 07032000, 07039000, 07041010, 07041090, 07042000, 07049010, 07049090, 07051100, 07051900, 07052100, 07052900, 07061000, 07069010, 07069030, 07069090, 07070005, 07070090, 07081000, 07082000, 07089000, 07092000, 07093000, 07094000, 07095100, 07095200, 07095300, 07095400, 07095500, 07095600, 07095900, 07096010, 07096091, 07096095, 07096099, 07097000, 07099100, 07099210, 07099290, 07099310, 07099390, 07099910, 07099920, 07099940, 07099950, 07099960, 07099990, 07101000, 07102100, 07102200, 07102900, 07103000, 07104000, 07108010, 07108051, 07108059, 07108061, 07108069, 07108070, 07108080, 07108085, 07108095, 07109000, 07112010, 07112090, 07114000, 07115100, 07115900, 07119010, 07119030, 07119050, 07119070, 07119080, 07119090, 07122000, 07123100, 07123200, 07123300, 07123400, 07123900, 07129005, 07129011, 07129019, 07129030, 07129050, 07129090, 07131010, 07131090, 07132000, 07133100, 07133200, 07133310, 07133390, 07133400, 07133500, 07133900, 07134000, 07135000, 07136000, 07139000, 07141000, 07142010, 07142090, 07143000, 07144000, 07145000, 07149020 un 07149090;
2) II sadaļas 8. nodaļā (attiecas uz kokosriekstiem, Brazīlijas riekstiem, Indijas riekstiem un citādiem riekstiem, banāniem, datelēm, vīģēm, ananāsiem, avokado, gvajavēm, mango un mangostāniem, citrusaugļiem, vīnogām, melonēm un papaijām, āboliem, bumbieriem un cidonijām, aprikozēm, ķiršiem, persikiem, plūmēm un citiem svaigiem augļiem un ogām, tostarp mellenēm; tāpat nevarē ievest saldētus, konservētus un žāvētus augļus un riekstus; kā arī citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas) ar preču kodu 08011100, 08011200, 08011900, 08012100, 08012200, 08013100, 08013200, 08021110, 08021190, 08021210, 08021290, 08022100, 08022200, 08023100, 08023200, 08024100, 08024200, 08025100, 08025200, 08026100, 08026200, 08027000, 08028000, 08029100, 08029200, 08029910, 08029990, 08031010, 08031090, 08039011, 08039019, 08039090, 08041000, 08042010, 08042090, 08043000, 08044000, 08045000, 08051022, 08051024, 08051028, 08051080, 08052110, 08052190, 08052200, 08052900, 08054000, 08055010, 08055090, 08059000, 08061010, 08061090, 08062010, 08062030, 08062090, 08071100, 08071900, 08072000, 08081010, 08081080, 08083010, 08083090, 08084000, 08091000, 08092100, 08092900, 08093020, 08093030, 08093080, 08094005, 08094090, 08101000, 08102010, 08102090, 08103010, 08103030, 08103090, 08104010, 08104030, 08104050, 08104090, 08105000, 08106000, 08107000, 08109020, 08109075, 08111011, 08111019, 08111090, 08112011, 08112019, 08112031, 08112039, 08112051, 08112059, 08112090, 08119011, 08119019, 08119031, 08119039, 08119050, 08119070, 08119075, 08119080, 08119085, 08119095, 08121000, 08129025, 08129030, 08129040, 08129070, 08129098, 08131000, 08132000, 08133000, 08134010, 08134030, 08134050, 08134065, 08134095, 08135012, 08135015, 08135019, 08135031, 08135039, 08135091, 08135099 un 08140000;
3) II sadaļas 10. nodaļā (attiecas uz kviešiem un kviešu un rudzu maisījumiem, rudziem, miežiem, auzām, kukurūzu, rīsiem, graudu sorgo un griķiem) ar preču kodu 10011100, 10011900, 10019110, 10019120, 10019190, 10019900, 10021000, 10029000, 10031000, 10039000, 10041000, 10049000, 10051013, 10051015, 10051018, 10051090, 10059000, 10061010, 10061030, 10061050, 10061071, 10061079, 10061090, 10062011, 10062013, 10062015, 10062017, 10062019, 10062092, 10062094, 10062096, 10062098, 10062099, 10063021, 10063023, 10063025, 10063027, 10063029, 10063042, 10063044, 10063046, 10063048, 10063049, 10063061, 10063063, 10063065, 10063067, 10063069, 10063092, 10063094, 10063096, 10063098, 10063099, 10064000, 10071010, 10071090, 10079000, 10081000, 10082100, 10082900, 10083000, 10084000, 10085000, 10086000, 10089000;
4) IV sadaļas 23. nodaļā (attiecas uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriektiem vai palmu riekstiem; kā arī nevar ievest vīnoga nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā) ar preču kodu 23011000, 23012000, 23021010, 23021090, 23023010, 23023090, 23024002, 23024008, 23024010, 23024090, 23025000, 23031011, 23031019, 23031090, 23032010, 23032090, 23033000, 23040000, 23050000, 23061000, 23062000, 23064100, 23064900, 23065000, 23066000, 23069005, 23069011, 23069019, 23069090, 23070011, 23070019, 23070090, 23080011, 23080019, 23080040, 23080090, 23091011, 23091013, 23091015, 23091019, 23091031, 23091033, 23091039, 23091051, 23091053, 23091059, 23091070, 23091090, 23099010, 23099020, 23099031, 23099033, 23099035, 23099039, 23099041, 23099043, 23099049, 23099051, 23099053, 23099059, 23099070 un 23099096.
1 Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu; https://likumi.lv/ta/id/345911
Ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas lauksaimniecības produktiem. Atkarības no Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem mazināšana ir noteikta par vienu no vispārējām prioritātēm Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai1.
Lauksaimniecībai vēsturiski ir bijusi stratēģiska nozīme, jo spēja pabarot savus iedzīvotājus ir valsts drošības garants. Tādējādi Latvijai, kas turklāt robežojas ar agresorvalstīm, mazās ekonomikas dēļ ir svarīgi nemazināt spēju sevi veiksmīgi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem. Jāizvairās no tā, lai Latvijas kā robežvalsts ar Krieviju teritorijā ienāktu lauksaimniecības un lopbarības produkti, radot atkarību no šīs agresorvalsts.
Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija ar ekonomisko sadarbību atbalsta Krieviju, no tās importējot lauksaimniecības produktus, jo tas ir viens no valsts drošības aspektiem.
Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu ziņā, bet, ievērojot valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka valsts līmenī. Lauksaimnieku sabiedrība ir publiski paudusi neapmierinātību ar Latvijas attiecību turpināšanu ar agresorvalsti un vēlmi izbeigt jebkuras attiecības ar to, tostarp izmantot tās produktus cilvēku un dzīvnieku patēriņā.
2023. gada 5. februārī notika lauksaimnieku protests Latvijas reģionos, lai pievērstu uzmanību daudziem lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem un rastu tiem risinājumu. Viena no lauksaimnieku prasībām ir Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
Ievērojot minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības un neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas minēti regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas:
1) II sadaļas 7. nodaļā (attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, sīpoliem, šalotēm, ķiplokiem, puraviem un citādiem sīpolu dārzeņiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, kolrābjiem, lapu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem vai atdzēstiem dārzeņiem; tāpat aizliegums attiecas uz saldētiem, īslaicīgai glabāšanai iekonservētiem un kaltētiem dārzeņiem, pākšaugiem; kā arī nevarēs importēt manioku, niedru marantu, salepu, topinambūrus, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļus ar augstu cietes vai inulīna saturu) ar preču kodu 07011000, 07019010, 07019050, 07019090, 07020000, 07031011, 07031019, 07031090, 07032000, 07039000, 07041010, 07041090, 07042000, 07049010, 07049090, 07051100, 07051900, 07052100, 07052900, 07061000, 07069010, 07069030, 07069090, 07070005, 07070090, 07081000, 07082000, 07089000, 07092000, 07093000, 07094000, 07095100, 07095200, 07095300, 07095400, 07095500, 07095600, 07095900, 07096010, 07096091, 07096095, 07096099, 07097000, 07099100, 07099210, 07099290, 07099310, 07099390, 07099910, 07099920, 07099940, 07099950, 07099960, 07099990, 07101000, 07102100, 07102200, 07102900, 07103000, 07104000, 07108010, 07108051, 07108059, 07108061, 07108069, 07108070, 07108080, 07108085, 07108095, 07109000, 07112010, 07112090, 07114000, 07115100, 07115900, 07119010, 07119030, 07119050, 07119070, 07119080, 07119090, 07122000, 07123100, 07123200, 07123300, 07123400, 07123900, 07129005, 07129011, 07129019, 07129030, 07129050, 07129090, 07131010, 07131090, 07132000, 07133100, 07133200, 07133310, 07133390, 07133400, 07133500, 07133900, 07134000, 07135000, 07136000, 07139000, 07141000, 07142010, 07142090, 07143000, 07144000, 07145000, 07149020 un 07149090;
2) II sadaļas 8. nodaļā (attiecas uz kokosriekstiem, Brazīlijas riekstiem, Indijas riekstiem un citādiem riekstiem, banāniem, datelēm, vīģēm, ananāsiem, avokado, gvajavēm, mango un mangostāniem, citrusaugļiem, vīnogām, melonēm un papaijām, āboliem, bumbieriem un cidonijām, aprikozēm, ķiršiem, persikiem, plūmēm un citiem svaigiem augļiem un ogām, tostarp mellenēm; tāpat nevarē ievest saldētus, konservētus un žāvētus augļus un riekstus; kā arī citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas) ar preču kodu 08011100, 08011200, 08011900, 08012100, 08012200, 08013100, 08013200, 08021110, 08021190, 08021210, 08021290, 08022100, 08022200, 08023100, 08023200, 08024100, 08024200, 08025100, 08025200, 08026100, 08026200, 08027000, 08028000, 08029100, 08029200, 08029910, 08029990, 08031010, 08031090, 08039011, 08039019, 08039090, 08041000, 08042010, 08042090, 08043000, 08044000, 08045000, 08051022, 08051024, 08051028, 08051080, 08052110, 08052190, 08052200, 08052900, 08054000, 08055010, 08055090, 08059000, 08061010, 08061090, 08062010, 08062030, 08062090, 08071100, 08071900, 08072000, 08081010, 08081080, 08083010, 08083090, 08084000, 08091000, 08092100, 08092900, 08093020, 08093030, 08093080, 08094005, 08094090, 08101000, 08102010, 08102090, 08103010, 08103030, 08103090, 08104010, 08104030, 08104050, 08104090, 08105000, 08106000, 08107000, 08109020, 08109075, 08111011, 08111019, 08111090, 08112011, 08112019, 08112031, 08112039, 08112051, 08112059, 08112090, 08119011, 08119019, 08119031, 08119039, 08119050, 08119070, 08119075, 08119080, 08119085, 08119095, 08121000, 08129025, 08129030, 08129040, 08129070, 08129098, 08131000, 08132000, 08133000, 08134010, 08134030, 08134050, 08134065, 08134095, 08135012, 08135015, 08135019, 08135031, 08135039, 08135091, 08135099 un 08140000;
3) II sadaļas 10. nodaļā (attiecas uz kviešiem un kviešu un rudzu maisījumiem, rudziem, miežiem, auzām, kukurūzu, rīsiem, graudu sorgo un griķiem) ar preču kodu 10011100, 10011900, 10019110, 10019120, 10019190, 10019900, 10021000, 10029000, 10031000, 10039000, 10041000, 10049000, 10051013, 10051015, 10051018, 10051090, 10059000, 10061010, 10061030, 10061050, 10061071, 10061079, 10061090, 10062011, 10062013, 10062015, 10062017, 10062019, 10062092, 10062094, 10062096, 10062098, 10062099, 10063021, 10063023, 10063025, 10063027, 10063029, 10063042, 10063044, 10063046, 10063048, 10063049, 10063061, 10063063, 10063065, 10063067, 10063069, 10063092, 10063094, 10063096, 10063098, 10063099, 10064000, 10071010, 10071090, 10079000, 10081000, 10082100, 10082900, 10083000, 10084000, 10085000, 10086000, 10089000;
4) IV sadaļas 23. nodaļā (attiecas uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriektiem vai palmu riekstiem; kā arī nevar ievest vīnoga nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā) ar preču kodu 23011000, 23012000, 23021010, 23021090, 23023010, 23023090, 23024002, 23024008, 23024010, 23024090, 23025000, 23031011, 23031019, 23031090, 23032010, 23032090, 23033000, 23040000, 23050000, 23061000, 23062000, 23064100, 23064900, 23065000, 23066000, 23069005, 23069011, 23069019, 23069090, 23070011, 23070019, 23070090, 23080011, 23080019, 23080040, 23080090, 23091011, 23091013, 23091015, 23091019, 23091031, 23091033, 23091039, 23091051, 23091053, 23091059, 23091070, 23091090, 23099010, 23099020, 23099031, 23099033, 23099035, 23099039, 23099041, 23099043, 23099049, 23099051, 23099053, 23099059, 23099070 un 23099096.
1 Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu; https://likumi.lv/ta/id/345911
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā un šā likuma pārejas noteikumu 34. punktā noteikto, Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam izvērtē un iesniedz Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Zemkopības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Sagatavots ziņojums par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm.
Rādītājs
Attiecīgo produktu importa (ievešanas) struktūra.
1.6. Cita informācija
Nav attiecināms
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Lauksaimnieki, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes. Fiziskās personas, tostarp ceļotāji, kuras attiecīgos produktus ieved personiskajam patēriņam.
Ietekmes apraksts
Ieviešot lauksaimniecības un lopbarības produktu aizliegumu, potenciāli varētu sadārdzināties lopbarība. Saskaņā ar nozares sniegto informāciju, izmantojot lopbarībā Krievijas un Baltkrievijas izejvielas, barību var saražot (samazināt pašizmaksu) vidēji par 15–50 eiro/t lētāk.
Juridiskās personas
- Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes.
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta informāciju lopbarības produktus, tostarp graudaugus, un lopbarības izejvielas Latvijā ieveda kopumā 16 uzņēmumu. No tiem deviņi ir uzņēmumi, kuru darbības veids ir saistīts ar loģistikas nodrošināšanu (kravu iekraušanu un izkraušanu, ūdens transporta palīgdarbībām, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību), un septiņu uzņēmumu darbības veidi ir saistīti ar izplatīšanu (vairumtirdzniecību) un noteiktu produktu ražošanu (lauksaimniecisko ražošanu, dzīvnieku barības ražošanu). Visticamāk, šie septiņi uzņēmumi iegādājās Krievijas izcelsmes lopbarības produktus un izejvielas izplatīšanai Latvijas tirgū un (vai) savas produkcijas ražošanai. Šo uzņēmumu no Krievijas importētais produktu apjoms ir 62,2 tūkst. tonnu jeb 4,9 % no kopējā Latvijā importētā Krievijas izcelsmes lopbarības produktu un izejvielu daudzuma 2023. gadā.
Ieviešot lauksaimniecības un lopbarības produktu aizliegumu, potenciāli varētu sadārdzināties lopbarība. Saskaņā ar nozares sniegto informāciju, izmantojot lopbarībā Krievijas un Baltkrievijas izejvielas, barību var saražot (samazināt pašizmaksu) vidēji par 15–50 eiro/t lētāk.
Ieviešot lauksaimniecības un lopbarības produktu aizliegumu, potenciāli varētu sadārdzināties lopbarība. Saskaņā ar nozares sniegto informāciju, izmantojot lopbarībā Krievijas un Baltkrievijas izejvielas, barību var saražot (samazināt pašizmaksu) vidēji par 15–50 eiro/t lētāk.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieviešot lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu, samazināsies muitas nodokļa ieņēmumi un var būt ekonomiskās aktivitātes samazināšanās saistītajās nozarēs, kas var izraisīt darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazināšanos.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2023. gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm no Krievijas Federācijas preču laišanai brīvā apgrozībā bija šāds:
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 5 253 123 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 944 322 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 3 186 euro.
Pēc Valsts ieņēmumu datiem, 2023. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 1 550 158 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem:
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 1 313 281 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 236 081 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 796 euro.
Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā 2024. gadā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 1 550 158 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts zaudē spēku 2025. gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka 2025. gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 3 362 621 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu 2023. gadā pa mēnešiem, t.i., kombinētās nomenklatūras 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) mazākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 39 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; savukārt kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) lielākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 55 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) gada griezumā līdzvērtīgā apjomā (50 %) tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos un arī gada pēdējos sešos mēnešos.
Saskaņā ar iepriekš minēto 2025. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 840 655 euro.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2023. gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm no Krievijas Federācijas preču laišanai brīvā apgrozībā bija šāds:
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 5 253 123 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 944 322 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 3 186 euro.
Pēc Valsts ieņēmumu datiem, 2023. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 1 550 158 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem:
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 1 313 281 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 236 081 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 796 euro.
Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā 2024. gadā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 1 550 158 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts zaudē spēku 2025. gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka 2025. gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 3 362 621 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu 2023. gadā pa mēnešiem, t.i., kombinētās nomenklatūras 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) mazākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 39 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; savukārt kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) lielākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 55 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) gada griezumā līdzvērtīgā apjomā (50 %) tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos un arī gada pēdējos sešos mēnešos.
Saskaņā ar iepriekš minēto 2025. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 840 655 euro.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Nav uzskatāms, ka aizlieguma rezultātā varētu iestāties bezdarbs tādā apjomā, ka tas esošajos darba tirgus apstākļos radītu būtisku risku.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
68 400 000
-6 200 630
71 900 000
-3 362 621
76 500 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
68 400 000
-6 200 630
71 900 000
-3 362 621
76 500 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
68 400 000
0
71 900 000
0
76 500 000
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
68 400 000
0
71 900 000
0
76 500 000
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-6 200 630
0
-3 362 621
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-6 200 630
0
-3 362 621
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-6 200 630
-3 362 621
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
2023. gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm no Krievijas Federācijas preču laišanai brīvā apgrozībā:
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 5 253 123 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 944 322 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi), kas veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 3 186 euro.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2023. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 1 550 158 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem:
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 1 313 281 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 236 081 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi), kas veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 796 euro.
Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 1 550 158 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts zaudē spēku 2025. gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka 2025. gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 3 362 621 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu (tā sezonālo raksturu) 2023. gadā pa mēnešiem, t.i., kombinētās nomenklatūras 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) mazākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 39 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; savukārt kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) lielākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 55 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) gada griezumā līdzvērtīgā apjomā (50 %) tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos un arī gada pēdējos sešos mēnešos.
Saskaņā ar iepriekš minēto 2025. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 840 655 euro.
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 5 253 123 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 944 322 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi), kas veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 3 186 euro.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2023. gadā Latvijas budžetā tika ieskaitīti 25 % jeb 1 550 158 euro no aprēķinātajiem ievedmuitas nodokļiem:
1) kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) – 1 313 281 euro;
2) kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) – 236 081 euro;
3) kombinētās nomenklatūras 07. grupas produkti (ietverti 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi), kas veido nozīmīgāko šīs grupas importa apjomu) – 796 euro.
Pārējā daļa (75 %) tiek ieskaitīta ES budžetā.
Pēc lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importa) aizlieguma Latvijā valsts budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 1 550 158 euro (summa ir provizoriska, kas rēķināta uz pilna apjoma importu noteiktajām produktu grupām).
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts zaudē spēku 2025. gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka 2025. gadā aprēķinātais muitas nodoklis par ievestajām precēm provizoriski varētu būt 3 362 621 euro. Šī ir provizoriska summa, kas aprēķināta, ņemot vērā attiecīgo produktu importu (tā sezonālo raksturu) 2023. gadā pa mēnešiem, t.i., kombinētās nomenklatūras 071310 grupas produkti (kaltēti zirņi) mazākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 39 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; savukārt kombinētās nomenklatūras 23. grupas produkti (lopbarība, lopbarības izejvielas) lielākā apjomā tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos – 55 % no kopējā gada importa apjoma tika importēti 2023. gada periodā no janvāra līdz jūnijam; kombinētās nomenklatūras 10. grupas produkti (graudaugi) gada griezumā līdzvērtīgā apjomā (50 %) tika importēti 2023. gada pirmajos sešos mēnešos un arī gada pēdējos sešos mēnešos.
Saskaņā ar iepriekš minēto 2025. gadā Latvijas budžetā no muitas nodokļu iekasēšanas vairs neienāks aptuveni 840 655 euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Importa aizlieguma atbilstības Latvijas saistībām pret ES izvērtējums ir iekļauts likuma “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” anotācijā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", biedrība Zemnieku Saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, biedrība "Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija", biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" un Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Nav.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
2024. gada 15. februārī MK noteikumu projekts un lauksaimniecības un lopbarības produktu saraksts tika apspriests ZM organizētajā sanāksmē. Uz sanāksmi tika aicināti pārstāvji no biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", biedrības Zemnieku Saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas, biedrības "Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija", biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" un Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija.
Sanāksmes laikā tās dalībnieki tika aicināti sniegt komentārus un viedokli par lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu līdz 2024. gada 19. februārim. Noteiktajā termiņā komentāri par MK noteikumu projektā noteikto produktu sarakstu netika saņemti.
Sanāksmes laikā tās dalībnieki tika aicināti sniegt komentārus un viedokli par lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu līdz 2024. gada 19. februārim. Noteiktajā termiņā komentāri par MK noteikumu projektā noteikto produktu sarakstu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi