Anotācija (ex-ante)

Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā. 

          Projekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona (persona nav darba attiecībās ar darba devēju, bet sniedz individuālus pakalpojumus, piemēram, juridiskās konsultācijas, tulkošanas pakalpojumus, pakalpojumus IT jomā un tamlīdzīgi) un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti.
          Šāda regulējuma ieviešanas pozitīvie aspekti  ir vairāki. Pirmkārt, trešo valstu pilsoņi, kas pieprasītu šādas vīzas, būtu augsti kvalifīcēti, kā arī specializētos Latvijas tautsaimniecībai un darba tirgum būtiskās nozarēs (piemēram, informācijas tehnoloģijas). Uzturoties Latvijas Republikā ilgāku laiku, kas pārsniedz trīs mēnešu termiņu, uz kādu valstī varētu uzturēties tūrisma nolūkā, personām, lai gan viņas nebūtu tieši nodarbinātas Latvijas uzņēmumos, veidotos laba izpratne par komercdarbības vidi, būtu nepieciešams izmantot dažādu Latvijas uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tādējādi radot labvēlīgus priekšnoteikumus komercdarbības uzsākšanai Latvijas Republikā vai uzturēšanās iemesla maiņai, uzsākot nodarbinātību pie Latvijā reģistrēta darba devēja. Ievērojot to, ka gan Eiropas Savienības ietvaros, gan pārējā pasaulē konkurence augstas kvalifikācijas profesionāļu piesaistes jomā ir ļoti intensīva, šādas vīzas ieviešana dotu papildu priekšrocības. Papildus šāds regulējums veicinās tūrisma attīstību un paaugstinās pieprasījumu pēc dažādiem ar tūrisma industriju saistītiem pakalpojumiem. Jāatzīmē arī  regulējuma pozitīvā ietekme uz latviešu diasporu trešajās valstīs, uz ko norādījusi Diasporas konsultatīvā padome, lūdzot ieviest šādu regulējumu. Šāds regulējums nodrošinātu iespēju Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo trešajās valstīs kopā ar partneri vai viendzimuma laulāto, atgriezties uz dzīvi Latvijā kopā ar savu partneri vai laulāto, ja šis partneris vai laulātais būtu nodarbināts profesijā, kas pieļauj attālinātā darba iespēju. Šobrīd tādas iespējas nav, jo Imigrācijas likums neparedz iespēju partneriem vai viendzimuma laulātajiem saņemt uzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas nolūkā. Projektā iekļautā norma arī legalizētu ceļojošo profesionāļu statusu, samazinot to gadījumu skaitu, kad trešo valstu pilsoņi pieprasa vīzu it kā tūrisma nolūkā, bet patiesais mērķis ir uzturēšanās valstī un attālinātā darba veikšana un līdz ar to atļaujot veikt kvalitatīvāku migrācijas datu un tās ietekmes analīzi.
          Prognozējamie riski, ieviešot šādu regulējumu, galvenokārt saistāmi ar iespējamiem krāpniecības gadījumiem, mēģinot iegūt vīzu attālinātā darba veikšanai, bet neizpildot noteiktos kritērijus, kā arī ar iespējamu pieteikumu pieaugumu no valstīm, kurās konstatēts paaugstināts terorisma risks.  
          Lai mazinātu imigrācijas nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas risku, Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz, ka personai jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo  algu apmērā (2021.gadā – 2857.50 EUR), jo vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, kā arī šādām personām nav tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijas Republikā. Darba samaksas pierādījums tiktu uzskatīts par pietiekamu gan tad, ja šī darba samaksa būtu nodrošināta ik mēnesi, gan tad, ja pēdējo sešu mēnešu laikā tā tiktu izmaksāta vienā vai dažos maksājumos (piemēram, autoratlīdzība), maksājumiem kopā sasniedzot atbilstošo summu. Nodarbinātības un darba samaksas apmēra apliecināšanai pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos jāparedz nepieciešamība iesniegt nodarbinātības valsts nodokļu administrācijas izziņu, kam jābūt legalizētai.
          Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, projektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļautu iespēju uzturēties Latvijas Republikā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijas Republikā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību. Iespēja saņemt ilgtermiņa vīzu uz vēl vienu gadu mazinātu risku tam, ka personas likumīgās uzturēšanās termiņš beidzas, bet vēl nav pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saistībā ar citu uzturēšanās pamatu piešķiršanu. Divu gadu uzturēšanās termiņš radītu arī pozitīvu iespaidu uz diasporu. Kā norādīts LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra 2020.gadā publicētajā pētījumā "Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai" (I. Mieriņa, I. Šūpule, M. Muižarājs, R. Jansone, A. Žukovska, I. Koroļeva), "Sekundāro datu analīze liecina, ka starp attālināti strādājošajiem, kuriem ir dzīvesbiedrs (70%), teju divreiz biežāk nekā klātienes darbiniekiem (27% salīdzinot ar 15%), šis partneris ir no kādas citas valsts, kas bieži nav šī brīža mītnes zemes pilsonis. Tāpat šai grupai visbiežāk izplatītākais iemesls remigrācijai ir saistīts ar ģimenes apsvērumiem (37% gadījumu). Vienlaikus starp jau remigrējušiem attālinātā darba veicējiem, 4,2% gadījumos dzīvesbiedrs dzīvo iepriekšējās mītnes zemē, savukārt vēl 5,6% vēl kādā trešajā valstī. Vienlaikus izplatītākais iemesls emigrācijai no Latvijas (ja arī attālinātā formā tiek saglabātas darba attiecības ar juridisku personu Latvijā) minēts tieši fakts, ka ārzemēs dzīvo dzīvesbiedrs un ģimene (37,1% gadījumi). Šie apsvērumi liecina par nepieciešamību radīt attālināti nodarbināto dzīvesbiedriem labvēlīgākus imigrācijas nosacījumus. Ņemot vērā vispārējo attālinātā darba izplatības kāpumu globāla mērogā, gan arī Latvijas intereses piesaistīt valstij augsti kvalificēto darbaspēku, tieši attālinātā darba vīza palīdzētu ne vien attālinātā darba veicēju remigrācijas veicināšanai, bet vienlaicīgi radītu apstākļus, kur no Latvijas var legāli attālināti strādāt šo personu dzīvesbiedri, kas pēc vispārējā attālināta darba formāta ir augsti kvalificēts darbaspēks.". 
Projektā paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nav tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu ārpus Latvijas Republikas reģistrētā uzņēmumā vai, lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona. Sešu mēnešu termiņš noteikts, lai ārzemnieks nevarētu pēc vīzas termiņa beigām turpināt uzturēties, piemēram, atbilstoši bezvīzu ieceļošanas kārtībai, kas paredz trīs mēnešu uzturēšanos, nesaņemot vīzu vai uzturēšanās atļauju, un pēc tam turpināt uzturēties saistībā ar attālinātā darba veikšanu. Šis nosacījums neierobežo ārzemnieka tiesības pieprasīt vīzu vai uzturēšanās atļauju saistībā ar citu uzturēšanās iemeslu, piemēram, komercdarbības uzsākšanu, investīcijām vai ģimenes apvienošanu. Ja darba attiecības ar ārzemnieku tiktu pārtrauktas vīzas derīguma termiņa laikā, atlikušo vīzas termiņu iespējams atcelt atbilstoši Imigrācijas likuma 16.pantā noteiktajam.
         Saistībā ar pieteikumiem, kas saņemti no paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem, jau šobrīd sekmīgi darbojas papildu pārbaužu mehānisms, proti, katrs vīzas pieteikums, ko iesniedzis paaugstināta terorisma riska valsts pilsonis, tiek nosūtīts padziļinātas pārbaudes veikšanai kompetentajām valsts drošības iestādēm. Šāda kārtība attiektos arī uz pieteikumiem, kas iesniegti vīzas attālinātā darba veikšanai iegūšanai.