Anotācija (ex-ante)

21-TA-63: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Imigrācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Iekšlietu ministrijas iniciatīva, pamatojoties uz Diasporas konsultatīvās padomes, Ārlietu ministrijas un Rīgas Domes ierosinājumu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Veicināt augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijas Republikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Globalizācijas un arī Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos aktualizējusies tendence izmantot attālinātā darba iespēju, strādājot profesijā, kas pieļauj šādu iespēju, piemēram, dažādi konsultāciju sniegšanas pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju sektors un tamlīdzīgi. Ārlietu ministrija, Diasporas konsultatīvās padomes vārdā vēršoties pie Iekšlietu ministrijas un lūdzot nodrošināt attālinātā darba iespēju arī Latvijā, savā vēstulē norādījusi, ka pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas aplēsēm, pēdējo 10 gadu laikā pakāpeniski ir audzis attālināti nodarbināto īpatsvars darba tirgū. Eiropas Savienībā pirms pandēmijas regulārs vai daļējais attālināti nodarbināto īpatsvars svārstījās 10% – 30% apmērā, ar izteiktu īpatsvaru tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas (40%), izglītība (33%) un telekomunikācijas (22%)[1]. Covid-19 pandēmija būtiski kāpināja attālināti nodarbināto īpatsvaru, un no katriem 10 nodarbinātajiem Eiropas Savienībā 4 strādāja attālināti. Rezultātā 24% nodarbināto, kuri nekad nebija strādājuši attālināti, pilnībā pārgāja uz attālināto darbu[2]. Līdzīgi procesi vērojami citos pasaules reģionos.
Vienlaicīgi vērojams, ka arī darba devēji plāno saglabāt vai pat palielināt attālinātā darba īpatsvaru savos uzņēmumos arī pēc pandēmijas beigām. Tā, piemēram, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra aplēses liecina, ka 29% uzņēmumu plāno, ka visi attālināti nodarbinātie varētu turpināt strādāt attālināti arī pēc pandēmijas beigām, un vēl 16% uzskata, ka tā varētu turpināt vismaz puse no attālināti strādājošajiem darbiniekiem. Šie apsvērumi liecina, ka nozīmīgā daļā uzņēmumu pandēmijas laikā uzsāktā attālinātā nodarbinātības prakse turpināsies. Pasaules Ekonomikas foruma prognozes lēš, ka 84% darba devēju plāno būtiski digitalizēt darba procesu un sagaidāms apjomīgs attālināti nodarbināto kāpums tuvākajā periodā, ar potenciālu novirzīt līdz pat 44% darbaspēka uz pilnīgu attālināto darbu. Arī darba ņēmēju pusē interese par attālināto darbu pieaugusi no 28% 2011.gadā līdz 54% 2020.gadā[3].
Izvēloties vietu, kur strādāt attālināti, personas nereti dod priekšroku iespējai nevis palikt savā pilsonības/ nodarbinātības valstī, bet doties uz citu valsti, pastāvot dažādiem apsvērumiem - tīrāka vide, labi klimatiskie apstākļi, plaša diaspora vai draugu loks, attīstīta infrastruktūra, konkurētspējīgs interneta ātrums. Atsevišķas valstis, sekojot šīm tendencēm, savos normatīvajos aktos jau ir paredzējušas iespēju trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika pieļauj darbu veikt attālināti, saņemt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, uzturoties valstī, kas izsniegusi vīzu, un saglabājot darba attiecības ar ārvalstī reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti veikt pašnodarbinātas personas aktivitātes. No Eiropas Savienības dalībvalstīm šāds regulējums ieviests Horvātijā un Igaunijā, savukārt atsevišķas citas Eiropas Savienības dalībvalstis apsver iespēju šādu regulējumu ieviest. Horvātijā viena no šī regulējuma ieviešanas iniciatorēm ir Tūrisma un sporta ministrija, norādot, ka šāda iespēja veicinās tūrismu Horvātijā. Latvijas situācijā attālinātā darba vīzas ieviešana būtiski nepalielinātu tūristu plūsmu uz valsti, tomēr katra tūrista ieceļošana rada pozitīvu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību, līdz ar to šāda regulējuma ieviešanai būtu labvēlīga ietekme. Viens no Igaunijas minētajiem argumentiem par labu šādam risinājumam ir cīņa pret nelikumīgo migrāciju un vīzu pieprasīšanu, norādot nekorektu uzturēšanās mērķi, t.i., trešo valstu pilsoņi, kuru patiesais uzturēšanās mērķis ir vēlme veikt attālināto darbu, uzturoties Igaunijā, līdz šāda regulējuma ieviešanai nereti norādīja patiesajam uzturēšanās mērķim neatbilstošu uzturēšanās mērķi, piemēram, tūrisms, draugu apciemošana un tamlīdzīgi. Arī Latvijā ir vērojama līdzīga situācija, jo trešo valstu pilsoņi pauž interesi par vīzas saņemšanas iespējām, saglabājot nodarbinātību savā izcelsmes vai uzturēšanās valstī. Ieviešot šo regulējumu, valsts gūst plašāku informāciju par ieceļotāju patieso ieceļošanas mērķi. Šī vīza nedod tiesības uz nodarbinātību valstī, kas izsniegusi vīzu, turklāt personas darba pienākumiem jābūt tādiem, ko var veikt attālināti. Trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa šādu vīzu, jābūt pietiekamam iztikas nodrošinājumam (darba samaksai). Horvātijā šis iztikas nodrošinājums noteikts 2200 EUR mēnesī apmērā (2,5 vidējās algas), bet Igaunijā - 3500 EUR (arī 2,5 vidējās algas regulējuma ieviešanas brīdī - 2020.gada jūlijā). Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicinās augstas kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, kas varētu rezultēties komercdarbības uzsākšanā, tādējādi dodot pienesumu tautsaimniecības attīstībai, tomēr, ievērojot to, ka regulējums ieviests relatīvi nesen, šis apgalvojums pagaidām nav pamatots ar konkrētiem faktiem.


[1] https://ec.europa.eu/jrc/sites/jrcsh/files/jrc120945_policy_brief_-_covid_and_telework_final.pdf

[2] https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_protect/---protrav/---travail/documents/instructionalmaterial/wcms_751232.pdf

[3] http://www3.weforum.org/docs/WEF_Future_of_Jobs_2020.pdf

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā. 
Risinājuma apraksts
          Projekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona (persona nav darba attiecībās ar darba devēju, bet sniedz individuālus pakalpojumus, piemēram, juridiskās konsultācijas, tulkošanas pakalpojumus, pakalpojumus IT jomā un tamlīdzīgi) un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti.
          Šāda regulējuma ieviešanas pozitīvie aspekti  ir vairāki. Pirmkārt, trešo valstu pilsoņi, kas pieprasītu šādas vīzas, būtu augsti kvalifīcēti, kā arī specializētos Latvijas tautsaimniecībai un darba tirgum būtiskās nozarēs (piemēram, informācijas tehnoloģijas). Uzturoties Latvijas Republikā ilgāku laiku, kas pārsniedz trīs mēnešu termiņu, uz kādu valstī varētu uzturēties tūrisma nolūkā, personām, lai gan viņas nebūtu tieši nodarbinātas Latvijas uzņēmumos, veidotos laba izpratne par komercdarbības vidi, būtu nepieciešams izmantot dažādu Latvijas uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tādējādi radot labvēlīgus priekšnoteikumus komercdarbības uzsākšanai Latvijas Republikā vai uzturēšanās iemesla maiņai, uzsākot nodarbinātību pie Latvijā reģistrēta darba devēja. Ievērojot to, ka gan Eiropas Savienības ietvaros, gan pārējā pasaulē konkurence augstas kvalifikācijas profesionāļu piesaistes jomā ir ļoti intensīva, šādas vīzas ieviešana dotu papildu priekšrocības. Papildus šāds regulējums veicinās tūrisma attīstību un paaugstinās pieprasījumu pēc dažādiem ar tūrisma industriju saistītiem pakalpojumiem. Jāatzīmē arī  regulējuma pozitīvā ietekme uz latviešu diasporu trešajās valstīs, uz ko norādījusi Diasporas konsultatīvā padome, lūdzot ieviest šādu regulējumu. Šāds regulējums nodrošinātu iespēju Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo trešajās valstīs kopā ar partneri vai viendzimuma laulāto, atgriezties uz dzīvi Latvijā kopā ar savu partneri vai laulāto, ja šis partneris vai laulātais būtu nodarbināts profesijā, kas pieļauj attālinātā darba iespēju. Šobrīd tādas iespējas nav, jo Imigrācijas likums neparedz iespēju partneriem vai viendzimuma laulātajiem saņemt uzturēšanās atļauju ģimenes apvienošanas nolūkā. Projektā iekļautā norma arī legalizētu ceļojošo profesionāļu statusu, samazinot to gadījumu skaitu, kad trešo valstu pilsoņi pieprasa vīzu it kā tūrisma nolūkā, bet patiesais mērķis ir uzturēšanās valstī un attālinātā darba veikšana un līdz ar to atļaujot veikt kvalitatīvāku migrācijas datu un tās ietekmes analīzi.
          Prognozējamie riski, ieviešot šādu regulējumu, galvenokārt saistāmi ar iespējamiem krāpniecības gadījumiem, mēģinot iegūt vīzu attālinātā darba veikšanai, bet neizpildot noteiktos kritērijus, kā arī ar iespējamu pieteikumu pieaugumu no valstīm, kurās konstatēts paaugstināts terorisma risks.  
          Lai mazinātu imigrācijas nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas risku, Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz, ka personai jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo  algu apmērā (2021.gadā – 2857.50 EUR), jo vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, kā arī šādām personām nav tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijas Republikā. Darba samaksas pierādījums tiktu uzskatīts par pietiekamu gan tad, ja šī darba samaksa būtu nodrošināta ik mēnesi, gan tad, ja pēdējo sešu mēnešu laikā tā tiktu izmaksāta vienā vai dažos maksājumos (piemēram, autoratlīdzība), maksājumiem kopā sasniedzot atbilstošo summu. Nodarbinātības un darba samaksas apmēra apliecināšanai pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos jāparedz nepieciešamība iesniegt nodarbinātības valsts nodokļu administrācijas izziņu, kam jābūt legalizētai.
          Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, projektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļautu iespēju uzturēties Latvijas Republikā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijas Republikā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību. Iespēja saņemt ilgtermiņa vīzu uz vēl vienu gadu mazinātu risku tam, ka personas likumīgās uzturēšanās termiņš beidzas, bet vēl nav pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saistībā ar citu uzturēšanās pamatu piešķiršanu. Divu gadu uzturēšanās termiņš radītu arī pozitīvu iespaidu uz diasporu. Kā norādīts LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra 2020.gadā publicētajā pētījumā "Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai" (I. Mieriņa, I. Šūpule, M. Muižarājs, R. Jansone, A. Žukovska, I. Koroļeva), "Sekundāro datu analīze liecina, ka starp attālināti strādājošajiem, kuriem ir dzīvesbiedrs (70%), teju divreiz biežāk nekā klātienes darbiniekiem (27% salīdzinot ar 15%), šis partneris ir no kādas citas valsts, kas bieži nav šī brīža mītnes zemes pilsonis. Tāpat šai grupai visbiežāk izplatītākais iemesls remigrācijai ir saistīts ar ģimenes apsvērumiem (37% gadījumu). Vienlaikus starp jau remigrējušiem attālinātā darba veicējiem, 4,2% gadījumos dzīvesbiedrs dzīvo iepriekšējās mītnes zemē, savukārt vēl 5,6% vēl kādā trešajā valstī. Vienlaikus izplatītākais iemesls emigrācijai no Latvijas (ja arī attālinātā formā tiek saglabātas darba attiecības ar juridisku personu Latvijā) minēts tieši fakts, ka ārzemēs dzīvo dzīvesbiedrs un ģimene (37,1% gadījumi). Šie apsvērumi liecina par nepieciešamību radīt attālināti nodarbināto dzīvesbiedriem labvēlīgākus imigrācijas nosacījumus. Ņemot vērā vispārējo attālinātā darba izplatības kāpumu globāla mērogā, gan arī Latvijas intereses piesaistīt valstij augsti kvalificēto darbaspēku, tieši attālinātā darba vīza palīdzētu ne vien attālinātā darba veicēju remigrācijas veicināšanai, bet vienlaicīgi radītu apstākļus, kur no Latvijas var legāli attālināti strādāt šo personu dzīvesbiedri, kas pēc vispārējā attālināta darba formāta ir augsti kvalificēts darbaspēks.". 
Projektā paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nav tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu ārpus Latvijas Republikas reģistrētā uzņēmumā vai, lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona. Sešu mēnešu termiņš noteikts, lai ārzemnieks nevarētu pēc vīzas termiņa beigām turpināt uzturēties, piemēram, atbilstoši bezvīzu ieceļošanas kārtībai, kas paredz trīs mēnešu uzturēšanos, nesaņemot vīzu vai uzturēšanās atļauju, un pēc tam turpināt uzturēties saistībā ar attālinātā darba veikšanu. Šis nosacījums neierobežo ārzemnieka tiesības pieprasīt vīzu vai uzturēšanās atļauju saistībā ar citu uzturēšanās iemeslu, piemēram, komercdarbības uzsākšanu, investīcijām vai ģimenes apvienošanu. Ja darba attiecības ar ārzemnieku tiktu pārtrauktas vīzas derīguma termiņa laikā, atlikušo vīzas termiņu iespējams atcelt atbilstoši Imigrācijas likuma 16.pantā noteiktajam.
         Saistībā ar pieteikumiem, kas saņemti no paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem, jau šobrīd sekmīgi darbojas papildu pārbaužu mehānisms, proti, katrs vīzas pieteikums, ko iesniedzis paaugstināta terorisma riska valsts pilsonis, tiek nosūtīts padziļinātas pārbaudes veikšanai kompetentajām valsts drošības iestādēm. Šāda kārtība attiektos arī uz pieteikumiem, kas iesniegti vīzas attālinātā darba veikšanai iegūšanai.  
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ārzemnieki, kas esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikā reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrētas pašnodarbinātas personas, vēlas uzturēties Latvijas Republikas teritorijā un veikt darba pienākumus attālināti.
Ietekmes apraksts
Projekts paredz paplašināt mērķgrupas tiesības uzturēties Latvijas Republikā. 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.676 “Vīzu noteikumi” 

Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi normatīvajā aktā, paredzot dokumentus, kādi jāiesniedz vīzas pieprasītājam, lai pierādītu atbilstību attālinātā darba vīzas saņemšanai, proti, pierādījums par vismaz sešus mēnešus ilgušu nodarbinātību pie ārvalstī reģistrēta darba devēja vai vismaz sešu mēnešu ilgu reģistrāciju kā pašnodarbinātai personai ārvalstī, kā arī informācija par veicamā darba specifiku, lai varētu veikt izvērtējumu par to, vai šādus amata pienākumus iespējams veikt attālināti;
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”

Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi normatīvajā aktā, lai noteiktu attālinātā darba vīzas pieprasītājiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru vismaz 2.5 vidējo algu apmērā.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32010R0265
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
25.03.2010.
Apraksts
Regula, ar kuru Šengenas nolīguma Īstenošanas konvenciju un Regulu (EK) Nr. 562/2006 groza attiecībā uz tādu personu pārvietošanos, kurām ir ilgtermiņa vīzas.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Projekts šo jomu neskar.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
25.03.2010.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.pants
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Projekts nodrošina atbilstību ES tiesību aktā noteiktajam maksimālajam ilgtermiņa vīzas izsniegšanas termiņam - attālinātā darba veicējiem izsniedzamo ilgtermiņa vīzu paredzēts izsniegt uz vienu gadu. 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Rīgas Dome
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/e0681311-03e8-4f4f-bea5-6431f9082ae9 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības pārstāvji nav snieguši komentārus par projektu

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Iespēju realizēt projektā paredzētās tiesības var izmantot diasporas ģimenes locekļi, kas kopā ar diasporas pārstāvi vēlas ilgstoši uzturēties Latvijā, bet kam nav tiesību saņemt uzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņu ģimenes locekļiem (partneri, viendzimuma laulātie).

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk