24-TA-1365: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2024.gada 3.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-109/2024 (Nr.A420131020) norādīto attiecībā uz noilgumu disciplinārsoda uzlikšanai būvspeciālistiem par profesionālās darbības pārkāpumiem, kas izdarīti ilgāku laiku (vairākus gadus) pirms disciplinārlietas izskatīšanas.
2. Noteikumu projektā pārskatīta maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai, ņemot vērā, ka šī maksa nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā), kā arī ir paredzēts ieviest maksu par atkārtotu kompetences novērtēšanu.
3. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs vairs neveiks pārbaudi ne retāk kā reizi piecos gados no būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras piešķiršanas datuma vai iepriekšējās pārbaudes datuma, pārbaudot būvspeciālista veikto patstāvīgo praksi un būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā.
4. Noteikumu projektā ir paredzēta tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšana ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām – krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātņu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Noteikumu projektā ir precizēts padziļināto pārbaužu apjoms nosakot, ka pārbaudes jāveic vismaz 1% būvspeciālistu, nevis vismaz 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā.
6. Noteikumu projektā paredzēts, ka uzraudzības maksu nepiemēro personām ar arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu par laikposmu, kurā tā izpilda būvinspektora pienākumus, ja tās neveic patstāvīgo praksi.
7. Noteikumu projektā precizētas iekšējās atsauces attiecībā uz pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.
8. Noteikumu projektā precizēta būvspeciālisti sertifikāta anulēšanas kārtība, ja sertifikāts ir ilgstoši apturēts.
2. Noteikumu projektā pārskatīta maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai, ņemot vērā, ka šī maksa nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā), kā arī ir paredzēts ieviest maksu par atkārtotu kompetences novērtēšanu.
3. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs vairs neveiks pārbaudi ne retāk kā reizi piecos gados no būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras piešķiršanas datuma vai iepriekšējās pārbaudes datuma, pārbaudot būvspeciālista veikto patstāvīgo praksi un būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā.
4. Noteikumu projektā ir paredzēta tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšana ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām – krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātņu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Noteikumu projektā ir precizēts padziļināto pārbaužu apjoms nosakot, ka pārbaudes jāveic vismaz 1% būvspeciālistu, nevis vismaz 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā.
6. Noteikumu projektā paredzēts, ka uzraudzības maksu nepiemēro personām ar arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu par laikposmu, kurā tā izpilda būvinspektora pienākumus, ja tās neveic patstāvīgo praksi.
7. Noteikumu projektā precizētas iekšējās atsauces attiecībā uz pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.
8. Noteikumu projektā precizēta būvspeciālisti sertifikāta anulēšanas kārtība, ja sertifikāts ir ilgstoši apturēts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu noilgumu soda uzlikšanai būvspeciālistiem par profesionālās darbības pārkāpumiem, pārskatītu maksu par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai, atvieglotu piecos gados veicamo patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides apjomu būvekspertīzes specialitātē, precizētu padziļināto pārbaužu apjomu, papildinātu vairāku darbības sfēru kompetenci un precizētu uzraudzības maksu būvspeciālistiem, kuri pilda būvinspektora amata pienākumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Būvniecības process ir ļoti ilgs, un projektēšanas procesā pieļautās kļūdas nereti tiek atklātas tikai būvdarbu vai ekspluatācijas laikā, līdz ar to iespējams saņemt sūdzības un izskatīt disciplinārlietas par profesionālās darbības pārkāpumiem, kas izdarīti ilgāku laiku (vairākus gadus) pirms disciplinārlietas izskatīšanas. Līdz ar to nebūtu samērīgi izskatīt disciplinārlietas par ļoti seniem pārkāpumiem (kā šobrīd tas būtu jādara, jo nav noteikts ierobežojums laikā), jo būvspeciālista kompetence un rīcība var būt būtiski mainījusies un attiecīgā soda piemērošana vairs nesasniegtu mērķi, jo būvspeciālists kādus konkrētus pārkāpumus apzināti vai neapzināti vairs nepieļauj.
2. Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā). Kā arī šobrīd pretendentam ir iespēja kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā vienu reizi atkārtoti kārtot kompetences pārbaudi bez maksas, tomēr šāda pieeja rada zaudējumus kompetences pārbaudes iestādēm, jo atkārtotā pārbaude rada izmaksas par ekspertu darbu izvērtējot kompetences pārbaudē sniegtās atbildes, kuras šobrīd pretendenti neapmaksā.
3. Būveksperta sertifikāta uzturēšanai šobrīd ir nesamērīgi liels administratīvais slogs, līdz ar to būvekspertu skaits Latvijā ir neliels - 2024.gadā 27 būvekspertu darbības sfērās kopā ir tikai 191 aktīvs būveksperts, tādējādi būvekspertīzes jomā ir vāja konkurence un pasūtītāji ne vienmēr var saņemt augtākās kvalitātes pakalpojumu. Norādām, ka lai iegūtu būveksperta sertifikātu, būvspeciālistam ir jābūt sertifikātam pamatdarbības sfērā un eksperta sertifikāts ir kā papildus sertifikāts. Rezultātā būvekspertiem ir jāizpilda minimālā prakse sertifikāta uzturēšanai dubultā apjomā, ko nereti nav iespējams izdarīt.
4. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus par tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām - krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātņu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Šobrīd padziļināto pārbaužu apjoms nosaka, ka pārbaudes ir jāveic 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā, tomēr ir atsevišķas darbības sfēras, kurās ir ļoti maz būvspeciālistu (piemēram ekspertīzes specialitātē) kompetences pārbaudes iestādei sanāk padziļināti pārbaudīt vienus un tos pašus būvspeciālistus katru gadu.
6. Pildot būvinspektora amata pienākumus personām ir ļoti ierobežotas iespējas praktizēt pamatdarbības sfērā, gan laika trūkuma dēļ, jo būvinspektora darbs pārsvarā gadījumu ir uz pilnu slodzi, gan normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ (Ministru kabineta 2014.gada 19. augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 133. punkts nosaka aizliegumu būvinspektoriem veikt būvspeciālista praksi savā kontrolējamā administratīvajā teritorijā), līdz ar to nebūtu samērīgi prasīt no šīm personām maksāt uzraudzības maksu, ja tās neveic nekādu praksi pamatdarbības sfērā.
7. Pārbaude kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai ir minēta vairākās Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.169) normās, ņemot vērā, ka šai pārbaudei ir dažādi paveidi, var rasties neskaidrība par kompetences pārbaudes tiesībām piemērot šādu pārbaudi.
2. Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā). Kā arī šobrīd pretendentam ir iespēja kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā vienu reizi atkārtoti kārtot kompetences pārbaudi bez maksas, tomēr šāda pieeja rada zaudējumus kompetences pārbaudes iestādēm, jo atkārtotā pārbaude rada izmaksas par ekspertu darbu izvērtējot kompetences pārbaudē sniegtās atbildes, kuras šobrīd pretendenti neapmaksā.
3. Būveksperta sertifikāta uzturēšanai šobrīd ir nesamērīgi liels administratīvais slogs, līdz ar to būvekspertu skaits Latvijā ir neliels - 2024.gadā 27 būvekspertu darbības sfērās kopā ir tikai 191 aktīvs būveksperts, tādējādi būvekspertīzes jomā ir vāja konkurence un pasūtītāji ne vienmēr var saņemt augtākās kvalitātes pakalpojumu. Norādām, ka lai iegūtu būveksperta sertifikātu, būvspeciālistam ir jābūt sertifikātam pamatdarbības sfērā un eksperta sertifikāts ir kā papildus sertifikāts. Rezultātā būvekspertiem ir jāizpilda minimālā prakse sertifikāta uzturēšanai dubultā apjomā, ko nereti nav iespējams izdarīt.
4. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus par tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām - krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātņu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
5. Šobrīd padziļināto pārbaužu apjoms nosaka, ka pārbaudes ir jāveic 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā, tomēr ir atsevišķas darbības sfēras, kurās ir ļoti maz būvspeciālistu (piemēram ekspertīzes specialitātē) kompetences pārbaudes iestādei sanāk padziļināti pārbaudīt vienus un tos pašus būvspeciālistus katru gadu.
6. Pildot būvinspektora amata pienākumus personām ir ļoti ierobežotas iespējas praktizēt pamatdarbības sfērā, gan laika trūkuma dēļ, jo būvinspektora darbs pārsvarā gadījumu ir uz pilnu slodzi, gan normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ (Ministru kabineta 2014.gada 19. augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 133. punkts nosaka aizliegumu būvinspektoriem veikt būvspeciālista praksi savā kontrolējamā administratīvajā teritorijā), līdz ar to nebūtu samērīgi prasīt no šīm personām maksāt uzraudzības maksu, ja tās neveic nekādu praksi pamatdarbības sfērā.
7. Pārbaude kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai ir minēta vairākās Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.169) normās, ņemot vērā, ka šai pārbaudei ir dažādi paveidi, var rasties neskaidrība par kompetences pārbaudes tiesībām piemērot šādu pārbaudi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Būvniecības process ir ļoti ilgs, un projektēšanas procesā pieļautās kļūdas nereti tiek atklātas tikai būvdarbu vai ekspluatācijas laikā, līdz ar to iespējams saņemt sūdzības un izskatīt disciplinārlietas par profesionālās darbības pārkāpumiem, kas izdarīti ilgāku laiku (vairākus gadus) pirms disciplinārlietas izskatīšanas. Tomēr nebūtu samērīgi izskatīt disciplinārlietas par ļoti seniem pārkāpumiem (kā šobrīd tas būtu jādara, jo nav noteikts ierobežojums laikā), jo būvspeciālista kompetence un rīcība var būt būtiski mainījusies un attiecīgā soda piemērošana vairs nesasniegtu mērķi jo būvspeciālists kādus konkrētus pārkāpumus apzināti vai neapzināti vairs nepieļauj.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka maksimālais būvdarbu veikšanas laiks ir 8 gadi (atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 80.punktam) noilgums tiek noteikts 10 gadi no pārkāpuma pieļaušanas brīža. Attiecībā uz būvprojekta izstrādi pārkāpuma brīdis tiek nofiksēts ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi (brīdis kad būvprojekts ir uzskatāms par pabeigtu). Attiecībā uz būvdarbu vadīšanu pārkāpuma brīdis tiek nofiksēts būves pieņemšanu ekspluatācijā (brīdis kad būvdarbi ir uzskatāmi par pabeigtiem).
Problēmas apraksts
2. Maksa par sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai nav pārskatīta kopš 2014.gada (šī maksa sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 50.punktā).
Risinājuma apraksts
Balstoties uz nozares pārstāvju iesniegtajiem priekšlikumiem, Ekonomikas ministrija ir veikusi aprēķinus kompetences pārbaudes izmaksām, balstoties uz aktuālām izmaksām 2024.gadā:
Aprēķinā palielināta atalgojuma stundas likme ekspertiem un administratīvajam personālam, balstoties faktiskajām izmaksām 2024.gadā. Līdzīgs aprēķins iekļauts arī Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta noteikumu Nr. 551 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis"" anotācijā.
| Nr.p.k. | Rādītājs (izmaksu veids) | Skaits | Eksperta stundas likme (euro/h) | Laika ieguldījums (h) | Izmaksu apjoms (euro) |
| 1. | Ekspertu izmaksas | 2 | 60,00 | 2,00 | 240,00 |
| 2. | Administratīvā personāla izmaksas | 1 | 20,00 | 0,50 | 10,00 |
| Kopā | 250,00 |
Aprēķinā palielināta atalgojuma stundas likme ekspertiem un administratīvajam personālam, balstoties faktiskajām izmaksām 2024.gadā. Līdzīgs aprēķins iekļauts arī Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta noteikumu Nr. 551 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumos Nr. 100 "Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis"" anotācijā.
Problēmas apraksts
3. Līdz šim pretendentam bija iespēja kompetences pārbaudes nenokārtošanas gadījumā vienu reizi atkārtoti kārtot kompetences pārbaudi bez maksas, tomēr šāda pieeja rada zaudējumus kompetences pārbaudes iestādēm, jo atkārtotā pārbaude rada izmaksas par ekspertu darbu, izvērtējot kompetences pārbaudē sniegtās atbildes, ko šobrīd pretendenti neapmaksā.
Risinājuma apraksts
Balstoties uz nozares pārstāvju iesniegtajiem priekšlikumiem, Ekonomikas ministrija ir veikusi aprēķinus atkārtotas kompetences pārbaudes izmaksām, balstoties uz aktuālām izmaksām 2024.gadā:
Atkārtotas kompetences pārbaudes gadījumā ekspertiem nav nepieciešams atkārtoti izvērtēt pretendenta iesniegtos dokumentus, pēc kuriem tiek noteikts vai pretendents kvalificējas kompetences pārbaudei, līdz ar to atkārtotas kompetences pārbaudes izmaksas ir zemākas nekā sākotnējai kompetences pārbaudei.
| Nr.p.k. | Rādītājs (izmaksu veids) |
Skaits | Eksperta stundas likme (euro/h) |
Laika ieguldījums (h) |
Izmaksu apjoms (euro) |
| 1. | Ekspertu izmaksas | 2 | 60,00 | 1,00 | 120,00 |
| 2. | Administratīvā personāla izmaksas |
1 | 20,00 | 0,50 | 10,00 |
| Kopā | 130,00 |
Atkārtotas kompetences pārbaudes gadījumā ekspertiem nav nepieciešams atkārtoti izvērtēt pretendenta iesniegtos dokumentus, pēc kuriem tiek noteikts vai pretendents kvalificējas kompetences pārbaudei, līdz ar to atkārtotas kompetences pārbaudes izmaksas ir zemākas nekā sākotnējai kompetences pārbaudei.
Problēmas apraksts
4. Būveksperta sertifikāta uzturēšanai šobrīd ir nesamērīgi liels administratīvais slogs, līdz ar to būvekspertu skaits Latvijā ir neliels - 2024.gadā 27 būvekspertu darbības sfērās kopā ir tikai 191 aktīvs būveksperts, tādējādi būvekspertīzes jomā ir vāja konkurence un pasūtītāji ne vienmēr var saņemt augtākās kvalitātes pakalpojumu. Norādām, ka lai iegūtu būveksperta sertifikātu, būvspeciālistam ir jābūt sertifikātam pamatdarbības sfērā un eksperta sertifikāts ir kā papildus sertifikāts. Rezultātā būvekspertiem ir jāizpilda minimālā prakse sertifikāta uzturēšanai dubultā apjomā, ko nereti nav iespējams izdarīt.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību attiecībā uz katras piecgades laikā izpildāmo prakses un profesionālās pilnveides apjomu veiks tikai tās kompetences pārbaudes iestādes, kas ir izsniegušas sertifikātus būvspeciālistu pamatdarbības sfērās (nevis būvekspertīzes sfērās). Būvniecības valsts kontroles birojs turpmāk attiecībā uz būvekspertu uzraudzību veiks padziļinātās pārbaudes, izskatīs saņemtās sūdzības par būvekspertiem kā arī pieņems Noteikumu Nr. 169 58., 59. un 60.punktos minētos lēmumus saņemot informāciju par būvekspertu pamatdarbības statusa izmaiņām.
Problēmas apraksts
5. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus par tiltu darbības sfēru būvspeciālistu kompetences paplašināšanu ar līdzīgām būvēm no ostu un jūras hidrotehnisko būvju un hidrotehnisko būvju darbības sfērām - krastmalām ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātņu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
Būvspeciālisti savās darbības sfērās arī darbojas atbilstoši savai kompetencei, jo darbības sfēras ir definētas plašākas, lai neradītu pārmērīgu slogu un ierobežojumus būvspeciālistu patstāvīgās prakses veikšanai un pasūtītājiem būvspeciālistu piesaistīšanai. Piemēram, būvspeciālistiem ar patstāvīgās prakses tiesībām ēku konstrukciju projektēšanā ir tiesības projektēt konstrukcijas gan nelielām dzīvojamām ēkām, gan sarežģītām augstceltnēm, kā arī konstrukcijas projektēt var no dzelzsbetona, tērauda, koka u.c. materiāliem. Līdz ar to katrs būvspeciālists uzņemas tikai savai kompetencei atbilstošus projektus.
Attiecībā uz tiltu jomas būvspeciālistu kompetences paplašināšanu iekļaujot tajā krastu nostiprinājumus un estakādes tipa piestātnes, norādām, ka nereti tilta konstrukcijas sastāvā ir jāparedz arī krasta nostiprinājumi līdz ar to tiltu jomas būvspeciālistiem ir kompetence attiecībā uz krasta nostiprinājumiem.
Attiecībā uz estakādes tipa piestātnēm jānorāda, ka estakādes pēc būtības ir tiltiem līdzīgas būves (Estakādes definīcija - Tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām.). Tiltiem, tāpat kā piestātnēm un citām hidrobūvēm, ir jāņem vērā dažādas dinamiskās slodzes, tostarp iespējamās sadursmes ar kuģiem, ledus slodzes un ūdens plūsmas radītās slodzes. Šo faktoru dēļ tiltu jomas būvspeciālisti ir kompetenti dažādu dinamisko slodžu aprēķināšanā, tostarp dinamisko slodžu, kas saistītas ar kuģu pietauvošanas slodzēm.Būvprojektu izstrāde notiek atbilstoši standartiem, vadlīnijām un normatīvajām prasībām, kas nosaka projektēšanas metodoloģiju un slodžu aprēķinu principus. Visi būvspeciālisti ikdienā strādā izmantojot standartus un būvspeciālistiem standarti ir pieejami par ikgadēju abonēšanas maksu 30 eiro apmērā (atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 65.2.2.apakšpunktu), līdz ar to atsevišķu specifisku lietu tūlītēja nezināšana nevar būt par pamatu uzskatīt, ka tiltu jomas būvspeciālistiem nebūtu kompetence attiecībā uz estakādes tipa piestātnēm, jo specifiskos tehniskos risinājumus ir iespējams izstrādāt izmantojot standartus, vadlīnijas u.c. tehnisko dokumentāciju, kuru izmanto arī paši ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālisti.
Papildus norādām, ka šobrīd būvprakses sertifikāts ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanā ir 20 būvspeciālistiem, no kuriem 9 ir ēku būvinženiera kvalifikācija, 4 ir transportbūvju būvinženiera kvalifikācija un tikai 7 ir ar hidrotehnisko būvju kvalifikāciju un ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā būvprakses sertifikāts ir 108 būvspeciālistiem no kuriem 51 ir ēku būvinženiera kvalifikācija, 15 ir transportbūvju būvinženiera kvalifikācija un tikai 28 ir ar hidrotehnisko būvju kvalifikāciju (14 ir ar citu kvalifikāciju). Līdz ar to tiltu jomas būvspeciālisti, kuriem arī iegūtā kvalifikācija ir transportbūvju būvinženieris vai ēku būvinženieris ir ar pietiekošu zināšanu bāzi lai projektētu un būvētu estakādes tipa piestātnes, ko apliecina iegūtā kvalifikācija un esošā prakse, kurā ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomu plaši pārstāv arī ēku un transportbūvju būvinženieri.
Ņemot vērā minēto uzskatām, ka tiltu jomas būvspeciālisti atbilstoši savai kompetencei var veikt arī estakādes tipa iekšzemes ūdens piestātņu projektēšanu, būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzi.
Būvspeciālisti savās darbības sfērās arī darbojas atbilstoši savai kompetencei, jo darbības sfēras ir definētas plašākas, lai neradītu pārmērīgu slogu un ierobežojumus būvspeciālistu patstāvīgās prakses veikšanai un pasūtītājiem būvspeciālistu piesaistīšanai. Piemēram, būvspeciālistiem ar patstāvīgās prakses tiesībām ēku konstrukciju projektēšanā ir tiesības projektēt konstrukcijas gan nelielām dzīvojamām ēkām, gan sarežģītām augstceltnēm, kā arī konstrukcijas projektēt var no dzelzsbetona, tērauda, koka u.c. materiāliem. Līdz ar to katrs būvspeciālists uzņemas tikai savai kompetencei atbilstošus projektus.
Attiecībā uz tiltu jomas būvspeciālistu kompetences paplašināšanu iekļaujot tajā krastu nostiprinājumus un estakādes tipa piestātnes, norādām, ka nereti tilta konstrukcijas sastāvā ir jāparedz arī krasta nostiprinājumi līdz ar to tiltu jomas būvspeciālistiem ir kompetence attiecībā uz krasta nostiprinājumiem.
Attiecībā uz estakādes tipa piestātnēm jānorāda, ka estakādes pēc būtības ir tiltiem līdzīgas būves (Estakādes definīcija - Tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām.). Tiltiem, tāpat kā piestātnēm un citām hidrobūvēm, ir jāņem vērā dažādas dinamiskās slodzes, tostarp iespējamās sadursmes ar kuģiem, ledus slodzes un ūdens plūsmas radītās slodzes. Šo faktoru dēļ tiltu jomas būvspeciālisti ir kompetenti dažādu dinamisko slodžu aprēķināšanā, tostarp dinamisko slodžu, kas saistītas ar kuģu pietauvošanas slodzēm.Būvprojektu izstrāde notiek atbilstoši standartiem, vadlīnijām un normatīvajām prasībām, kas nosaka projektēšanas metodoloģiju un slodžu aprēķinu principus. Visi būvspeciālisti ikdienā strādā izmantojot standartus un būvspeciālistiem standarti ir pieejami par ikgadēju abonēšanas maksu 30 eiro apmērā (atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 65.2.2.apakšpunktu), līdz ar to atsevišķu specifisku lietu tūlītēja nezināšana nevar būt par pamatu uzskatīt, ka tiltu jomas būvspeciālistiem nebūtu kompetence attiecībā uz estakādes tipa piestātnēm, jo specifiskos tehniskos risinājumus ir iespējams izstrādāt izmantojot standartus, vadlīnijas u.c. tehnisko dokumentāciju, kuru izmanto arī paši ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālisti.
Papildus norādām, ka šobrīd būvprakses sertifikāts ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanā ir 20 būvspeciālistiem, no kuriem 9 ir ēku būvinženiera kvalifikācija, 4 ir transportbūvju būvinženiera kvalifikācija un tikai 7 ir ar hidrotehnisko būvju kvalifikāciju un ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā būvprakses sertifikāts ir 108 būvspeciālistiem no kuriem 51 ir ēku būvinženiera kvalifikācija, 15 ir transportbūvju būvinženiera kvalifikācija un tikai 28 ir ar hidrotehnisko būvju kvalifikāciju (14 ir ar citu kvalifikāciju). Līdz ar to tiltu jomas būvspeciālisti, kuriem arī iegūtā kvalifikācija ir transportbūvju būvinženieris vai ēku būvinženieris ir ar pietiekošu zināšanu bāzi lai projektētu un būvētu estakādes tipa piestātnes, ko apliecina iegūtā kvalifikācija un esošā prakse, kurā ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomu plaši pārstāv arī ēku un transportbūvju būvinženieri.
Ņemot vērā minēto uzskatām, ka tiltu jomas būvspeciālisti atbilstoši savai kompetencei var veikt arī estakādes tipa iekšzemes ūdens piestātņu projektēšanu, būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību kā arī būvprojektu un būvju ekspertīzi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts papildināt Noteikumu Nr. 169 1. pielikuma piezīmes ar papildus kompetenci tiltu jomas būvspeciālistiem veikt projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi un izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību krasta nostiprinājumiem un piestātnēm iekšzemes ūdeņos un to ostu teritorijās, tostarp estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātnēm.
Problēmas apraksts
6. Šobrīd Noteikumu Nr. 169 39.1 punktā noteiktais padziļināto pārbaužu apjoms nosaka, ka pārbaudes ir jāveic 1% būvspeciālistu katrā darbības sfērā, tomēr ir atsevišķas darbības sfēras, kurās ir ļoti maz būvspeciālistu (piemēram ekspertīzes specialitātē) kompetences pārbaudes iestādei sanāk padziļināti pārbaudīt vienus un tos pašus būvspeciālistus katru gadu.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to Noteikumu projektā noteikts, ka tiek pārbaudīts 1% būvspeciālistu no kopējā skaita, tādējādi dodot kompetences pārbaudes iestādei arī iespēju vairāk pārbaudes veikt tieši problemātiskajās darbības sfērās, par kurām tiek saņemtas vairāk sūdzības. Specifiski nosacījumi par pārbaudāmo būvspeciālistu apjomu tiks noteikti deleģēšanas līgumā, Ekonomikas ministrijai par tiem vienojoties ar konkrētajām kompetences pārbaudes iestādēm.
Problēmas apraksts
7. Pildot būvinspektora amata pienākumus personām ir ļoti ierobežotas iespējas praktizēt pamatdarbības sfērā, gan laika trūkuma dēļ, jo būvinspektora darbs pārsvarā gadījumu ir uz pilnu slodzi, gan normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ (Ministru kabineta 2014.gada 19. augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 133. punkts nosaka aizliegumu būvinspektoriem veikt būvspeciālista praksi savā kontrolējamā administratīvajā teritorijā), līdz ar to nebūtu samērīgi prasīt no šīm personām maksāt uzraudzības maksu, ja tās neveic nekādu praksi pamatdarbības sfērā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka uzraudzības maksu nepiemēro personām ar arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu par laikposmu, kurā tā izpilda būvinspektora pienākumus, ja tā neveic patstāvīgo praksi
Problēmas apraksts
8. Noteikumu 57.4. apakšpunktā ir paredzēts, ka būvspeciālista sertifikāts tiek anulēts, ja būvspeciālistam saskaņā ar šo noteikumu 51.2., 51.4. vai 51.4.1 apakšpunktu vai 52. punktu vairāk nekā četrus gadus pēdējo piecu gadu laikā ir bijis apturēts arhitekta prakses sertifikāts vai būvprakses sertifikāta darbības sfēra. Šāds regulējums tika paredzēts, lai nodrošinātu, ka sertifikāti ir tikai būvspeciālistiem, kas spēj saglabāt savu kompetenci aktīvi praktizējot un veicot profesionālo pilnveidi vai pierādot to nokārtojot pārbaudi kompetenču un prasmju novērtēšanai. Praksē ir gadījumi, kad būvspeciālisti pēc šādas pārbaudes nokārtošanas vēlas joprojām turēt sertifikātu apturētu, ko esošā redakcija tiešā veidā nepieļauj, līdz ar to tā ir jāprecizē.
Risinājuma apraksts
Precizēt noteikumu 57.4. apakšpunkta redakciju, nosakot, ka četrus gadus pēdējo piecu gadu laikā skaita no iepriekšējās šo noteikumu 40.punktā noteiktās pārbaudes datuma vai pārbaudes kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai nokārtošanas datuma. Anulēšanas gadījums iestājās skaitot no pēdējā no abiem datumiem. Proti, ja būvspeciālists ir tikko nokārtojis pārbaudi kompetenču un prasmju līmeņa novērtēšanai, tad anulēšana gadījums iestājas ja nākošo piecu gadu laikā vismaz četrus gadus būs apturēts būvprakses sertifikāts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personām, kuras vēlas iegūt būvspeciālista sertifikātu, palielināsies maksa par sākotnējo kompetences pārbaudi sertifikāta saņemšanai, bet kopējais administratīvais slogs nepieaugs.
Samazināts administratīvais slogs būvekspertīzes sertifikāta uzturēšanā.
Samazināts administratīvais slogs būvekspertīzes sertifikāta uzturēšanā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Būvinženieru savienība"
Biedrība "Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens tehnoloģijas inženieru savienība"
Biedrība "Latvijas Dzelzceļnieku biedrība"
Biedrība "Latvijas Melioratoru biedrība"
Biedrība "Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku savienība"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība veikta 25.11.2024. - 09.12.2024.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/d5f18718-bda4-4fc0-b0e4-ee3f1ba6d5e4
Sabiedrības līdzdalībā pēc tās termiņa tika saņemts SIA “CHR Design Solutions” atzinums ar lūgumu nevirzīt darbības sfēru paplašināšanu tiltu jomas būvspeciālistiem un ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistiem. Atzinumā norādītais ir daļēji ņemts vērā un tālāk netiek virzīta darbības sfēras paplašināšana ar pirmās un otrās grupas gājēju un velosipēdistu tiltiem ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistiem, jo nozarē nav izteikts trūkums pēc šīs jomas būvspeciālistiem. Attiecībā uz darbības sfēru paplašināšanu tiltu jomas būvspeciālistiem atzinumā norādītais netiek ņemts vērā un papildināta anotācija ar papildus skaidrojumu.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/d5f18718-bda4-4fc0-b0e4-ee3f1ba6d5e4
Sabiedrības līdzdalībā pēc tās termiņa tika saņemts SIA “CHR Design Solutions” atzinums ar lūgumu nevirzīt darbības sfēru paplašināšanu tiltu jomas būvspeciālistiem un ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistiem. Atzinumā norādītais ir daļēji ņemts vērā un tālāk netiek virzīta darbības sfēras paplašināšana ar pirmās un otrās grupas gājēju un velosipēdistu tiltiem ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvspeciālistiem, jo nozarē nav izteikts trūkums pēc šīs jomas būvspeciālistiem. Attiecībā uz darbības sfēru paplašināšanu tiltu jomas būvspeciālistiem atzinumā norādītais netiek ņemts vērā un papildināta anotācija ar papildus skaidrojumu.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalības rezultāti apkopoti un publicēti pēc sabiedrības līdzdalības
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paplašinātas tiesības veikt patstāvīgo praksi tiltu jomas būvspeciālistiem un ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistiem
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi