Anotācija (ex-ante)

22-TA-1930: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par studiju virziena "Transporta pakalpojumi" atvēršanu Rīgas Tehniskajā universitātē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk – Universitāte) ir izstrādājusi studiju virzienu “Transporta pakalpojumi”, kas atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, Latvijas Nacionālajam attīstības plāna 2021.-2027.gadam  izvirzītajiem prioritārajiem virzieniem, gan arī aktuālajai situācijai tautsaimniecībā, atbilst Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, skatoties no transporta un loģistikas nozares attīstības perspektīvām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atvērt jaunu studiju virzienu, ņemot vērā to, ka Universitātei ir pieejami resursi jauna studiju virziena īstenošanai un tā atvēršana atbilst valsts attīstības prioritātēm.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Universitāte saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumu Nr.793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 793)  6.1. apakšpunktu Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – Ministrija) ir iesniegusi iesniegumu par jauna studiju virziena atvēršanu atbilstoši Augstskolu likuma 55.3 panta pirmajā daļā noteiktajam.
Iesniegumam tika pievienoti MK noteikumu Nr.793 7. punktā minētā informācija.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Universitāte atbilstoši tās stratēģijai pretendē uz vadošo lomu tādos zinātnes virzienos kā enerģētika un elektrotehnika, elektronika un telekomunikācijas, datorsistēmas un informācijas tehnoloģija, ķīmija un ķīmijas tehnoloģija, biomehānika un biomateriālu tehnoloģija, materiālzinātne un materiālu dizains, tekstila un apģērbu tehnoloģija, siltuma, gāzes un ūdens inženierija, būvzinātne un ģeomātika, mehānika, mehatronika un robotika, automobiļu, dzelzceļa un aviācijas transports, aparātbūve, arhitektūra un pilsētplānošana, digitālās humanitārajās zinātnes, valodniecība un tulkojumzinātne, kā arī biznesa vadība un transporta loģistika. Lai attīstītu zinātnes virzienu transporta loģistika ir nepieciešams atvērt jaunu studiju virzienu “Transporta pakalpojumi”. Viens no Universitātes mērķiem ir starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana un sadarbības veicināšana zinātnes, inovāciju un studiju jomās. Universitātes starptautiskā tēla stiprināšana un atpazīstamības veicināšana. Starptautisko partneru un ārvalstu studentu piesaistes un ārvalstu studentu studiju procesa pilnveide. Jauna studiju virziena izveide sekmēs minētā mērķa sasniegšanu.
Universitāte ir izstrādājusi divu studiju programmu izstrādes plānu. Viena no studiju programmām  – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Loģistika”. Minētās studiju programmas izstrāde balstīta uz nozarē pastāvošām aktualitātēm un nozares uzņēmēju, no profesionālās bakalaura studiju programmas “Uzņēmējdarbības loģistika” bijušo un esošo studentu aptaujām. Aptaujas uzrādīja būtiskus un sakritīgus ierosinājumus un vājās vietas absolventu kompetencēs visās aptaujāto grupās. Aktuālās vajadzības izriet no nozaru straujās izaugsmes tehnoloģiju pielietošanas jomās un uzņēmēju vajadzībām pēc praktiskas un ražošanā uzreiz pielietojamas spējas apguvušiem profesionāļiem. Izstrādājot studiju programmu, ņemtas vērā aptaujās iegūtās norādes par nepieciešamajām zināšanām absolventiem uzņēmumu darbībā. Būtisks akcents liekams uz padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi ciešā sasaistē ar praksē pielietojamām spējām. Tika analizētas dažādu augstskolu studiju programmas loģistikā. Piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija vai grāds un profesionālā kvalifikācija - Loģistikas speciālista profesionālā kvalifikācija.
Otrā studiju programma - Profesionālā maģistra studiju programma “Loģistika un piegādes ķēdes drošība”. Studiju programmas izstrāde balstīta uz nozarē pastāvošām aktualitātēm un nozares uzņēmēju, bijušo un esošo studentu aptaujām. Aptaujas uzrādīja būtiskus un sakritīgus ierosinājumus un vājās vietas absolventu kompetencēs visās aptaujāto grupās. Aktuālās vajadzības izriet no nozaru straujās izaugsmes tehnoloģiju pielietošanas jomās un uzņēmēju vajadzībām pēc praktiskas un ražošanā uzreiz pielietojamas spējas apguvušiem profesionāļiem. Izstrādājot studiju programmu, ņemtas vērā aptaujās iegūtās norādes par nepieciešamajām zināšanām absolventiem uzņēmumu darbībā. Būtisks akcents liekams uz padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi ciešā sasaistē ar praksē pielietojamām spējām. Ņemot vērā, ka augstākā izglītība ir viens no galvenajiem globālās konkurētspējas rādītājiem, un, ņemot vērā globalizāciju un zināšanu nodošanu, izstrādāta starpdisciplināra studiju programma, kas orientēta uz pieprasījumu reģionālā un globālā mērogā. Piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija vai grāds un profesionālā kvalifikācija - Profesionālais maģistra grāds piegādes ķēdes vadīšanā un piegādes ķēdes vadītāja profesionālā kvalifikācija.
Universitāte ir pievienojusi studiju virzienā īstenošanā iesaistāmo mācībspēku sarakstu, norādot mācībspēka īstenoto studiju kursu/ moduli, kā arī  informāciju par mācībspēka  zinātniskajām publikācijām/māksliniecisko jaunradi. Universitāte ir sniegusi detalizētu informāciju par materiāli tehnisko bāzi, finansiālo bāzi un informatīvajiem resursiem un informāciju par veiktajām un plānotajām finanšu investīcijām studiju virziena attīstībai.
Minētajam tiesību akta projektam tiek pievienoti šādi atzinumi:
1.Ekonomikas ministrijas 24.03.2022. atzinums Nr. 3.3-4/2022/2008N uz 2 lp. 2.Pārresoru koordinācijas centra 28.03.2022. atzinums Nr. 1.2-7/4 uz 2 lp. 3.Augstākās izglītības padomes 23.03.2022. atzinums Nr. 1.10/34 uz 2 lp. 4.Satiksmes ministrijas 22.03.2022. atzinums Nr. 11-01 /951 uz 3 lp.
5.Latvijas Darba devēju konfederācijas 22.03.2022. atzinums Nr. 2-10/14 uz 1 lp. 6.Izglītības un zinātnes ministrijas 21.04.2022. atzinums Nr. 4-6e/22/1182 uz 1 lp.
7. Universitātes Senāta 28.03.2022. sēdes lēmuma (protokols Nr. 661) noraksts uz 1 lp.
Ekonomikas ministrija atzinīgi novērtē Universitātes plānotā studiju virziena “Transporta pakalpojumi” ar tajā iekļaujamo programmu – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Loģistika” un profesionālā maģistra studiju programmu “Loģistika un piegāžu ķēdes drošība” – atvēršanu. Ekonomikas ministrijas ieskatā plānotais studiju virziens atbilst gan Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2021 – 2027 izvirzītajiem prioritārajiem virzieniem, gan arī aktuālajai situācijai tautsaimniecībā. Covid-19 krīzes ietekmē un digitālās pārejas kontekstā mainās starptautiskā ražošana un notiek virzība uz ar vien īsākām un lokalizētām globālām vērtību ķēdēm, kas paver iespējas Latvijai integrēties starptautiskajos ražošanas tīklos. Plānošanas dokumentos kā prioritāte ir minēta nepieciešamība veicināt preču un pakalpojumu eksportu. Piemēram, Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2021 – 2027 rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” viens no mērķiem ir integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā, nodrošina gan vietējo sasniedzamību, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, gan arī starptautisko savienojamību, pilnībā iekļaujoties Eiropas Savienības pamattīklā (Rail Baltica) un nodrošinot pamattīkla un visaptverošā tīkla sasaisti. Tāpat arī Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā sasniedzamības uzlabošana ir minēta kā viens no prioritārajiem virzieniem.

Pārresoru koordinācijas centrs izvērtējot studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (turpmāk – LIAS) un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam (turpmāk – NAP2027) mērķiem, sniedz šādu viedokli:
LIAS[1] akcentē loģistikas pakalpojumu potenciāla attīstību, lai veicinātu iespējas piesaistīt vairāk tūristu un attīstītu Latvijas kā kravu tranzīta valsts pievilcību. Papildus LIAS akcentē klasteru (nozaru, uzņēmumu grupa, kuras vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi faktori ar mērķi koordinēt ražošanu) attīstības programmas nozīmi[2] - veidojot projektus, kas palīdz uzņēmumiem iekļauties dažādās ražošanas ķēdēs.
NAP2027 Prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstības” Rīcības virzienā “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” minēts, ka loģistikas un transporta pakalpojumi, infrastruktūra ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā[3].
NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā plānots atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, piem. sniedzot atbalstu nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, īstenot pilotprogrammu būvniecības, transporta un loģistikas, kokrūpniecības, IKT, ķīmiskajā rūpniecībā un tās saskarnozarē, telekomunikācijās un sakaros.[4]
Apstāklis, ka Universitātes izstrādātais piedāvājums balstās uz transporta nozares  ekspertu secinājumiem, norāda uz to, ka studiju programmā tiks ņemti vērā mūsdienās aktuālie teorētiskie un praktiskie jautājumi loģistikas speciālista profesijas apguvē.
             Ņemot vērā iepriekš minēto, studiju virziens “Transporta pakalpojumi” atbilst hierarhiski augstākā nacionālā līmeņa ilgtermiņa plānošanas dokumentam – LIAS, kā arī nav pretrunā ar NAP2027.

Augstākās izglītības padome ir izvērtējusi studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atbilstību attīstības plānošanas dokumentiem. Attīstības plānošanas dokumentos minēto mērķu sasniegšanai ir veidojama integrēta transporta sistēma, kura starp nacionālas un reģionālas nozīmes centriem nodrošinātu sabiedrisko transportu, kas kursētu gan ekspreša, gan parastajā režīmā, sniedzot iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem nokļūt pakalpojumu sniegšanas vietās. Sabiedriskā transporta maršrutu plānošanā būtu jāņem vērā ne tikai kvantitatīvais rādītājs – iedzīvotāju skaits, bet arī iedzīvotāju tiesības saņemt līdzvērtīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus visos reģionos. Stratēģijas sadaļā “Austrumu pierobežas” attīstības virzieni norādīts, ka efektīvi jāizmanto pierobežas ekonomiskais potenciāls, stiprinot gan lielo pilsētu – Rēzeknes un Daugavpils – lomu starptautisko sadarbības saišu veidošanā ar kaimiņu valstīm, gan mazo pierobežas pilsētu – Viļakas, Kārsavas, Zilupes, Krāslavas – lomu attālāko lauku teritoriju attīstības atbalstam.  Jāattīsta pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu reģionālā un lokālā līmenī, veicinot kopīgu programmu, projektu un vienotu stratēģiju izstrādi. Kā viens no risinājumiem norādīta efektīva pierobežas teritoriju izmantošana tranzīta un transporta pakalpojumu nodrošināšanai, uzlabojot un atvieglojot robežas šķērsošanas procedūru, attīstot saistīto infrastruktūru un pakalpojumus.   
         Tādejādi studiju virziens “Transporta pakalpojumi” atzīstams par atbilstošu Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 noteiktajiem attīstības virzieniem. Augstākā izglītības padome ņem vērā arī Ekonomikas ministrijas veiktās Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozes Transporta un loģistikas nozarē, kurās, cita starpā, secināts, ka gan vidējā, gan ilgtermiņā darbaspēka pieprasījums transporta un loģistikas nozarē turpinās pārstrukturēties par labu augstākās kvalifikācijas specialitātēm, tādejādi sagaidāms darbaspēka pieprasījuma pieaugums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību.
Ievērojot to, ka  studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršana  atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam un Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam, vadoties no 2018.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” 7.6.1. apakšpunkta, Augstākās izglītības padome nolēma atbalstīt studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršanu Rīgas Tehniskajā universitātē.   
Satiksmes ministrija augstu novērtē Rīgas Tehniskās universitātes ieguldījumu nozares speciālistu izglītošanā un atbalsta Rīgas Tehniskās universitātes nodomu veikt nepieciešamās darbības studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršanai. Satiksmes ministrija apstiprina, ka studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršana pilnībā atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, skatoties no transporta un loģistikas nozares attīstības perspektīvām.
Latvijas Darba devēju konfederācija ņemot vērā, ka:
abas studiju programmas jau ir izvērtētas atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 11.decembra noteikumiem Nr.795 “Studiju programmu licencēšanas noteikumi” un pēc būtības ir kvalitatīvas un atbilstošas visām izvirzītajām prasībām;
studiju virziena atvēršana ir nepieciešama saistībā ar 2021.gada 9.novembrī veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”, kuros veiktas izmaiņas izglītības programmu grupās un ar tām saistītajās izglītības programmu kopās, tai skaitā izglītības programmu kopu “Loģistika” pārvietojot uz “Transporta pakalpojumu” izglītības programmu grupu;
RTU jau līdz šim ir īstenojis studiju programmas loģistikas nozarē, kas ir ieguvušas pozitīvu vērtējumu līdzšinējos kvalitātes nodrošināšanas procesos;
arī turpmāk ir nepieciešams sagatavot augsta līmeņa cilvēkkapitālu ar atbilstošu profesionālo kompetenci loģistikas nozarē,
Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršanu Universitātē.

Ministrija savā atzinumā norāda, ka studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršana ir atbilstoša  Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, Nacionālajam attīstības plānam un citiem attīstības plānošanas dokumentiem. Balstoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem studiju jomā “Transporta pakalpojumi” šobrīd tiek īstenotas 14 studiju programma ar kopumā 1182 studentiem. Tās īsteno Latvijas Jūras akadēmija, Liepājas Jūrniecības koledža, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Aeronavigācijas institūts un Transporta un sakaru institūts.
          Ņemot vērā minēto un augstākās izglītības nozarē notiekošās reformas, kas ietver Latvijas Jūras akadēmijas un Liepājas Jūrniecības koledžas integrāciju Universitātē, ministrija atbalsta šāda studiju virziena atvēršanu Universitāte.

Universitātes Senāts 2022. gada 28. marta sēdē ir pieņēmis lēmumu “Par RTU Senāta atbalstu jauna studiju virziena  “Transporta pakalpojumi” atvēršanai”, pamatojoties uz nodibinājuma “Akadēmiskais informācijas centrs” Studiju kvalitātes komisijas 2022. gada 23. februāra diviem lēmumiem (Nr. 2022/02-L un Nr. 2022/03-L), kuros ir izteikts rosinājums Universitātei līdz 2022. gada 31. decembrim veikt nepieciešamās darbības studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršanai, Senāts nolemj atbalstīt lēmumu par studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršanu.

Ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr.793 9. punktu iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par jauna studiju virziena “Transporta pakalpojumi” atvēršanu Universitātē.  


[1] 182, 284, 325, 342 un 323 rindkopa

[2] 182 rindkopa

[3] 297.rindkopa

[4] 419.pasākums

 
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • studētgribētāji
Ietekmes apraksts
Projekts attiecas uz esošajiem Universitātes studentiem, kā arī uz potenciālajiem studēt gribētājiem. Kad Universitāte būs licencējusi studiju virzienam “Transporta pakalpojumi” atbilstošas studiju programmas - pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Loģistika” un profesionālā maģistra studiju programmu “Loģistika un piegādes ķēdes drošība”, tad būs iespējams piesaistīt studentus, ceļot Universitātes konkurētspēju, kā arī piedāvājot iespēju studēt jaunās studiju programmās.  
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Rodas konkurence augstskola vidū, kas īsteno līdzīgas studiju programmas.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Absolvējot studiju virziena “Transporta pakalpojumi” īstenotās programmas tiks sagatavoti augsta līmeņa speciālisti.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Izdevumi, kas ir saistīti ar jauna studiju virziena atvēršanu tiek segti no Universitātes budžeta.
 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija


Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo  jauna studiju virziena "Transporta pakalpojumi" atvēršana Universitātē ir tās kompetences jautājums. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Rīgas Tehniskā universitāte

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi