Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
23-TA-500: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai turpinātu pilnveidot valsts budžeta bāzes aprēķināšanas procesu un precizētu regulējumu saistībā ar aktuāliem jautājumiem, kā arī veiktu tehniskus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Likuma "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumu paketē tika iekļauti Labklājības ministrijas sagatavotie pieci likuma grozījumi - Grozījumi likumā "Par valsts pensijām", 22-TA-2050 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 32.§), Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", 22-TA-2048 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 33.§), Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, 22-TA-2554 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 35.§), Grozījums likumā "Par sociālo drošību", 22-TA-2078 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 34.§), Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, 22-TA-2016 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 36.§) saistībā ar Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē atbalstīto finansējumu Labklājības ministrijas prioritārā pasākuma "Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai" īstenošanai, kā rezultātā minimālo pensiju/sociālo pabalstu/atlīdzību apmēri tiks piesaistīti procentuālai vērtībai no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas. Vienlaikus minētiem likuma grozījumiem pievienotajos Ministru kabineta sēdes protokollēmumos tiek noteikts, ka likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2024.gadam un turpmāk ik gadu pārskatīt un iekļaut Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai/prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā.
2. Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra rīkojumā Nr.808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju" noteikts, ka ar 2023.gada 1.martu tiek likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, pievienojot to Valsts kancelejai un, ka Valsts kanceleja ir Pārresoru koordinācijas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja.
3. 2022. gada 20. jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā "Par piesārņojumu", kas paredz ietvaru Modernizācijas fonda izveidei, finansējuma izmantošanas nosacījumus un ziņošanas kārtību. Lai noteiktu Modernizācijas fonda īstenošanas kārtību, investīciju prioritātes fonda daudzgadu darbības programmai līdz 2030. gadam, fonda vadības un īstenošanas nosacījumus, kā arī kompetences sadalījumu starp iesaistītajām pusēm, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma"(22-TA-1466). Modernizācijas fonda īstenošanai saistošs ir valsts budžeta normatīvais regulējums, līdz ar ko Klimata un enerģētikas ministrija ierosina Finanšu ministrijai pilnveidot tiesību aktus.
4. Iekšlietu ministrija iesniedz prioritāro pasākumu sarakstu vienotā failā, tādējādi ir grūtības atsevišķi nodalīt Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu sarakstu.
5. Prioritārā pasākuma pieteikumā jānorāda ar prioritārā pasākuma ieviešanu saistītās plānotās amata vietu skaita izmaiņas. Taču var būt gadījumi, ka ministrijas kopējais amata vietu skaits netiek mainīts, jo notiek pārdale no citām budžeta programmām (apakšprogrammām). Šādos gadījumos jānorāda informācija pie citas būtiskas informācijas.
6. Nepieciešami atsevišķi tehniski precizējumi, ņemot vērā praktiskā darba pieredzi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams attiecīgi veikt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un  katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" (turpmāk – MK noteikumi Nr.15), lai, veidojot bāzi 2024.-2026.gadam un turpmākajiem gadiem, būtu spēkā attiecīgs regulējums.
2. Nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu saistībā ar Pārresoru koordinācijas centra pievienošanu Valsts kancelejai.
3. Nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu saistībā ar Klimata un enerģētikas ministrijas ierosinājumu.
4. Nepieciešams nodalīt Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu sarakstus no pārējo Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta.
5. Līdz šim nebija konkrēti norādīts, ka informācija par amata vietu pārdalēm jānorāda pie citas būtiskas informācijas.
6. Normatīvajā regulējumā nepieciešami tehniski precizējumi.
Risinājuma apraksts
1. Tiek veikti grozījumi, lai, veidojot bāzi 2024.-2026.gadam un turpmākajiem gadiem, būtu spēkā attiecīgs regulējums (noteikumu projekta 2.punkts).
2. Tiek precizēts normatīvais regulējums, aizstājot vārdus "Pārresoru koordinācijas centrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts kanceleja" (attiecīgā locījumā). Arī turpmāk Valsts kanceleja, sniedzot atzinumu par prioritārajiem pasākumiem, vērtēs papildu pieprasījumus jaunu amata vietu izveidei un finansējumu atlīdzībai (noteikumu projekta 6., 7. (MK noteikumi Nr.15 25.punkts tiek svītrot, lai nedublētu 24.punktu), 15., 16., 17. un 18.punkts).
3. Tiek precizēts normatīvais regulējums, aizstājot vārdus "emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu" (attiecīgajā locījumā) (noteikumu projekta 1., 3. un 4.punkts).
4. Tiek papildināts ar regulējumu, kurā noteikts, ka Iekšlietu ministrija nodrošina, ka Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā failā MS Excel formātā (noteikumu projekta 9. un 10.punkts).
5. Tiek papildināts ar regulējumu, ka informācija par amata vietu pārdalēm jānorāda pie citas būtiskas informācijas (noteikumu projekta 13.punkts).
6. Tiek veikti tehniski precizējumi (noteikumu projekta 5., 8., 11., 12. un 14.punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Attiecībā uz MK noteikumu Nr.15 papildināšanu ar 9.9.apakšpunktu, jāņem vērā, ka sākot ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanu, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto izdevumu pārskatīšanas tvērumu, bāzes izdevumu noteikšana un izdevumu pārskatīšana tiek integrēti vienā procesā, kas paredz arī sarunas starp Finanšu ministriju un nozaru ministrijām par bāzē iekļaujamiem priekšlikumiem un informācijas sagatavošanu Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai. Ja tiek konstatēts, ka minimālo ienākumu sliekšņa izmaiņas izraisīs izdevumu palielinājumu tādās pozīcijās, kas nav uzskaitītas jaunajā 9.9.apakšpunktā, tad attiecīgā nozares ministrija piesaka šo jautājumu kā savu bāzes izdevumu pārskatīšanas procesa sastāvdaļu vai kā prioritāro pasākumu nākamajā saimnieciskajā gadā. Lēmumu par attiecīgo izdevumu iekļaušanu budžetā attiecīgi pieņem Ministru kabinets. Pašreiz nav iespējams prognozēt, cik lielā mērā minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas un ar to saistītās trūcīgo un maznodrošināto personu skaita izmaiņas ietekmēs dažādu nozaru ministriju bāzes izdevumus trūcīgām un maznodrošinātām personām nodrošināmiem atbalsta veidiem, atvieglojumiem un pakalpojumiem. Turklāt politiku ieviešanas un izvērtēšanas rezultātā var tikt pieņemti lēmumi gan par jaunu atbalsta veidu sasaisti ar minimālo ienākumu sliekšņiem, gan par esošā atbalsta, atvieglojumu un pakalpojumu trūcīgām un maznodrošinātām personām izmaiņām, kas potenciāli var ietekmēt šim atbalstam plānoto finansējumu.  Tādēļ, balstoties uz 2023.gada laikā gūto pieredzi, būs iespējams izvērtēt nepieciešamību veikt atbilstošus papildinājumus MK noteikumos Nr.15, precizējot jaunā 9.9.apakšpunkta redakciju.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes netiek organizētas, jo noteikumu projekts tieši sabiedrības intereses neskar.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi