Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts sagatavots, lai turpinātu pilnveidot valsts budžeta bāzes aprēķināšanas procesu un precizētu regulējumu saistībā ar aktuāliem jautājumiem, kā arī veiktu tehniskus precizējumus.

Vispārējā kārtība

1. Likuma "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumu paketē tika iekļauti Labklājības ministrijas sagatavotie pieci likuma grozījumi - Grozījumi likumā "Par valsts pensijām", 22-TA-2050 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 32.§), Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", 22-TA-2048 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 33.§), Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, 22-TA-2554 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 35.§), Grozījums likumā "Par sociālo drošību", 22-TA-2078 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 34.§), Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, 22-TA-2016 (Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra sēdes protokols Nr.4 36.§) saistībā ar Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē atbalstīto finansējumu Labklājības ministrijas prioritārā pasākuma "Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai" īstenošanai, kā rezultātā minimālo pensiju/sociālo pabalstu/atlīdzību apmēri tiks piesaistīti procentuālai vērtībai no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas. Vienlaikus minētiem likuma grozījumiem pievienotajos Ministru kabineta sēdes protokollēmumos tiek noteikts, ka likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2024.gadam un turpmāk ik gadu pārskatīt un iekļaut Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai/prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā.
2. Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra rīkojumā Nr.808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju" noteikts, ka ar 2023.gada 1.martu tiek likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, pievienojot to Valsts kancelejai un, ka Valsts kanceleja ir Pārresoru koordinācijas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja.
3. 2022. gada 20. jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā "Par piesārņojumu", kas paredz ietvaru Modernizācijas fonda izveidei, finansējuma izmantošanas nosacījumus un ziņošanas kārtību. Lai noteiktu Modernizācijas fonda īstenošanas kārtību, investīciju prioritātes fonda daudzgadu darbības programmai līdz 2030. gadam, fonda vadības un īstenošanas nosacījumus, kā arī kompetences sadalījumu starp iesaistītajām pusēm, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma"(22-TA-1466). Modernizācijas fonda īstenošanai saistošs ir valsts budžeta normatīvais regulējums, līdz ar ko Klimata un enerģētikas ministrija ierosina Finanšu ministrijai pilnveidot tiesību aktus.
4. Iekšlietu ministrija iesniedz prioritāro pasākumu sarakstu vienotā failā, tādējādi ir grūtības atsevišķi nodalīt Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu sarakstu.
5. Prioritārā pasākuma pieteikumā jānorāda ar prioritārā pasākuma ieviešanu saistītās plānotās amata vietu skaita izmaiņas. Taču var būt gadījumi, ka ministrijas kopējais amata vietu skaits netiek mainīts, jo notiek pārdale no citām budžeta programmām (apakšprogrammām). Šādos gadījumos jānorāda informācija pie citas būtiskas informācijas.
6. Nepieciešami atsevišķi tehniski precizējumi, ņemot vērā praktiskā darba pieredzi.

Nē

-