Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likuma tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu valsts nekustamo īpašumu "Egļu sils" Umurgas pagastā, Limbažu novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Vispārējā kārtība

Valsts ieņēmumu dienests ar 18.12.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4966R/25-2, ievērojot Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 10.5. apakšpunktā noteikto un Uzņēmumu reģistra 14.01.2019. lēmumu Nr. 6-12/5305, saskaņā ar kuru SIA "Land Market" ir izslēgta no komercreģistra, nodeva nekustamo īpašumu "Priežlejas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 001 0405), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0405) 4,8 ha platībā - Umurgas pagastā, Limbažu novadā, Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Civillikuma 417. pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Pārņemot nekustamo īpašumu VNĪ pārvaldīšanā, tika konstatēts, ka zemesgrāmatas nodalījumā nav aktualizēti dati par nekustamā īpašuma adresi. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums "Priežlejas" ir sadalīts, pamatojoties uz 2007. gada 18. aprīļa Umurgas pagasta padomes lēmumu Nr. 5;4. "Par zemes gabala sadali", ar kuru atdalāmajiem nekustamajiem īpašumiem piešķirti nosaukumi. Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas pārvaldīšanā ir atvērts jauns zemesgrāmatas nodalījums, kurā nostiprinātas īpašuma tiesības uz atdalīto nekustamo īpašumu atbilstoši NĪVKIS datiem, kā arī zemesgrāmatas nodalījumā ir norādīts aktuālais nekustamā īpašuma nosaukums – "Egļu sils".
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu "Egļu sils" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 001 0405) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0405) 4,8 ha platībā, – Umurgas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk - Nekustamais īpašums), Umurgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000953918, lēmuma datums 04.03.2026.

Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 4,8 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0405) (turpmāk – Zemes vienība). Zemes lietošanas mērķis ir (0101) "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība". Zemes lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. pļava –, no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme) – 4, 17 ha, krūmājs – 0,35 ha, zeme zem ūdeņiem - platība 0,28 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 2 697 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 10 426 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorija, 4,8 ha platībā.
Zemesgrāmatas nodalījumā apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.

Limbažu novada pašvaldības Limbažu novada Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļa ar 18.03.2026. vēstuli Nr. 8.2/26/300 informē, ka:
1. Zemes vienībai funkcionālais zonējums spēkā esošajā Limbažu novada teritorijas plānojumā 2012.-2024. gadam noteikts Lauku zemes (L), kur atbilstoši Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 423. punktam atļautā izmantošana ir: lauksaimnieciska izmantošana; lauksaimniecības produktu ražošanai un glabāšanai nepieciešamās būves; lauksaimnieciskās un vispārīgās ražošanas objekti, ievērojot sanitārās, veterinārās un ugunsdrošās prasības, kā arī tehnoloģiskās projektēšanas normas (labākos pieejamos tehniskos paņēmienus); dzīvnieku novietnes jeb fermas (liellopu, cūku, vistu u.c. dzīvnieku); saimniecības ēkas, palīgēkas; kokapstrādes uzņēmums; zivsaimniecība, dīķsaimniecība; sēņu audzētava; siltumnīcas; biškopība; veterinārā iestāde, dzīvnieku patversme; viensēta; savrupmāja; lauku tūrisma mītnes; darījumu objekti, kas nodrošina lauksaimniecisko darbību vai lauku tūrisma darbību; sporta un rekreācijas būves, peldvietas; tirdzniecības un pakalpojumu objekti; derīgo izrakteņu ieguve, veicot zemes lietošanas veidu maiņu; kokaudzētavas; mežsaimnieciska izmantošana, veicot zemes lietošanas veidu maiņu; inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti; inženierinfrastruktūras objekti, kas nepieciešami teritorijas funkcionēšanai. Maksimālais apbūves blīvums: ne vairāk par 10 %. Ēku un būvju skaits uz zemesgabala: 1 dzīvojamā māja; pārējo ēku un būvju skaits, ievērojot atļautos apbūves rādītājus. Maksimālais stāvu skaits dzīvojamajai apbūvei: 2 stāvi un jumta stāva izbūve. Dzīvojamās apbūves maksimālais augstums: nedrīkst pārsniegt 12 m.
Šobrīd notiek jauna Limbažu novada teritorijas plānojuma izstrāde. Limbažu novada pašvaldības dome 18.12.2025. attiecībā uz jaunā Limbažu novada teritorijas plānojuma tālāko virzību, lēmusi pilnveidot Limbažu novada teritorijas plānojuma 2. redakciju atbilstoši publiskās apspriešanas rezultātiem, institūciju atzinumiem un normatīvajiem aktiem, izstrādājot Limbažu novada teritorijas plānojuma 3. redakciju (pieejama https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33228).
2. Uz Zemes vienības atsavināšanu attiecas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
3. Zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu.
4. Zemes vienība ir uzskatāma par starpgabalu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktu, jo tai nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ceļam.
5. Zemes vienībai nav nodrošināta piekļūšana.

Saskaņā ar 18.12.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 4966R/25-2 pielikumu nekustamo īpašumu apsekojot dabā, konstatēts, ka Nekustamais īpašums ir nekopts un netiek apsaimniekots. Nekustamajam īpašumam nav konstatēts atsevišķs piekļuves ceļš.

Zemes vienībai būtu iespējams nodrošināt piekļuvi no pašvaldības ceļa Jaunpāļi – Ozoli pa zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0379), nodibinot ceļa servitūtu un izbūvējot ceļu. Dabā nepastāv ceļš, ko varētu izmantot piekļuvei zemes vienībai. Ievērojot, ka atsavināmās zemes vienības rietumu pusē gar robežu atrodas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija, piekļuves nodrošināšana būtu iespējama no zemes vienības dienvidu puses. Tādējādi izbūvējamā ceļa aptuvenais garums būtu 342 m.
Pamatojoties uz topogrāfiskās uzmērīšanas datiem, kas publiski pieejami NĪVKIS, piekļuvi Nekustamajam īpašumam būtu iespējams nodrošināt arī no valsts reģionālā autoceļa P11 Kocēni – Limbaži – Tūja pa zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 002 0112), kurai ir paredzēta vienīgā pieļaujamā nobrauktuve no valsts reģionālā autoceļa P11 Kocēni – Limbaži – Tūja. Arī šajā gadījumā dabā nepastāv ceļš, kuru būtu iespējams izmantot piekļuvei zemes vienībai. Zemes vienību (zemes vienību kadastra apzīmējumi 6680 002 0112) pārsvarā aizņem mežu zeme, tādēļ piebraucamā ceļa izbūvei būtu nepieciešama koku ciršana, par kuru zemes vienības īpašniekam būtu izmaksājama normatīvajos aktos paredzētā kompensācija. Šādā gadījumā izbūvējamā ceļa aptuvenais garums būtu 375 m.
Ņemot vērā, ka uz atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0405) un tai piegulošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 002 0139) robežas ir ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija, netiek vērtēta piekļuves nodrošināšanas iespējamība pa zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 002 0139).
Atbilstoši VNĪ speciālistu aprēķinam, ja piebraucamais ceļš tiek izveidots 4,5 m plats, tad aptuvenās ceļa izbūves izmaksas ir 45–113 euro/m (grants ceļš), 68–158 euro/m (šķembu ceļš), 158–360 euro/m (bruģēts ceļš), 180–450 euro/m (asfaltēts ceļš).
Pieņemot, ka grants ceļš jāizbūvē 342 m garumā un tā vidējās izmaksas ir 80 euro/m, tad ceļa servitūta izbūves izdevumi būtu 27 360 euro. Savukārt aprēķinos piemērojot zemāko izmaksu aplēsi (45 euro/m), ceļa servitūta izbūves izdevumi būtu 15 390 euro. Papildus finansiālajiem ieguldījumiem jāņem vērā arī ievērojamais administratīvais un laika resurss, kas nepieciešams piekļuves nodrošināšanai. Ceļa servitūta nodibināšanas process varētu ilgt aptuveni sešus mēnešus līdz vienam gadam, ja servitūta nodibināšana ir panākama vienošanās ceļā. Savukārt gadījumā, ja servitūta nodibināšana būtu risināma tiesas ceļā, procesa ilgums varētu būtiski palielināties. Turklāt vienlaikus šajā laika posmā valstij būtu jāturpina uzturēt Nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā VNĪ speciālistu pieredzi nekustamo īpašumu pārdošanā prognozējamā Nekustamā īpašuma pārdošanas cena šobrīd varētu būt aptuveni 13 000-17 000 euro, savukārt, ja Nekustamajam īpašumam tiktu izveidota piekļuve, Nekustamā īpašuma atsavināšanas cena palielinātos par aptuveni 10-20 %, t.i. par aptuveni 1 300 - 3 400 euro. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 1. punktā noteikts, ka publiskas personas, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, savukārt minētā panta 2. punktā noteikts, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot piekļuves nodrošināšanas izmaksu un patērēto laika resursu samērīgumu attiecībā pret prognozējamo Nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu piekļuves nodrošināšanas gadījumā, secināms, ka piekļuves dibināšana Nekustamajam īpašumam gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību. Tādējādi Nekustamā īpašuma pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 7. panta pirmajai daļai, visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.¹ panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Privātīpašumā esošs ceļš vai iela nav uzskatāms par koplietošanas ceļu vai ielu spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Konkrētajā gadījumā Nekustamajam īpašumam un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, līdz ar to saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta "b" apakšpunktā noteikto, Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par zemes starpgabalu, un ir atsavināma, ievērojot Atsavināšanas likuma 44. panta astoto daļu, ņemot vērā, ka tai nav nodrošināta tieša piekļuve koplietošanas ielai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta astotās daļas 1. punktu zemes starpgabalu, kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt zemes starpgabala kopīpašniekam vai tam zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, Zemes vienībai piegul šādas zemes vienības:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0379), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Saulvidi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 001 0379) Umurgas pagastā, Limbažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Umurgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000307726 nostiprinātas privātpersonai;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0381), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Ozoli" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 001 0381) Umurgas pagastā, Limbažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Umurgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000128386 nostiprinātas privātpersonai;
3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 001 0382), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Ozoli 2" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 001 0382) Umurgas pagastā, Limbažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Umurgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000150180 nostiprinātas privātpersonai;
4) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 002 0022), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Pudas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 002 0022) Umurgas pagastā, Limbažu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Umurgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 95 nostiprinātas privātpersonai;
5) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 002 0112), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Vecpāļi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 002 0112) Umurgas pagastā, Limbažu novadā, sastāvā, uz kurām īpašuma tiesības Umurgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000220263 nostiprinātas privātpersonai
6) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6680 002 0139), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Vecpāļi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6680 002 0112) Umurgas pagastā, Limbažu novadā, sastāvā, uz kurām īpašuma tiesības Umurgas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000220263 nostiprinātas privātpersonai.
Ievērojot iepriekš minēto, Nekustamais īpašums tiks pārdots par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Atbilstoši likuma "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 1. pantam biosfēras rezervāta teritorija tiek iedalīta divās zonās – ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā. Nekustamais īpašums atrodas biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, kas neparedz nekādus īpašus atsavināšanas ierobežojumus un aizliegumus. Ievērojot zemes vienības atrašanos biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. panta otrajai daļai nav ierobežojums tās iegūšanai īpašumā.
Uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (33. panta otrā daļa), jo zemes vienība atrodas biosfēras rezervāta neitrālās zonas teritorijā nevis aizsargājamo ainavu apvidus dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonās.
Ievērojot Nekustamā īpašuma atrašanos biosfēras rezervāta neitrālajā zonā, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to būs jāievēro Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumos Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie lietošanas ierobežojumi.
Uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu ir attiecināms likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.¹ pants, kurā norādīti darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Ievērojot minētā likuma 29. panta otrās daļas 5. punktu, šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Savukārt atbilstoši šā likuma 30.¹ panta pirmajai daļai, šā likuma 28. panta pirmās daļas 7.punktā un 28.¹ panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija.
Atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.² panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.
Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.¹ panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.² panta trešajai daļai, ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.¹ panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma  ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju, VNĪ nekustamā īpašuma izsoles paziņojumā norādīs, ka Nekustamā īpašuma sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas aptver 4,1700 ha platību (no 4,8000 ha platības), līdz ar to, uz darījuma subjektu attiecas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.¹ pantā noteiktie nosacījumi, un darījuma subjektam ir pienākums iesniegt attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu, darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina tā tiesības iegūt minēto lauksaimniecības zemi īpašumā atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valstij piederošā Nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu to atsavināšanas gadījumā.

Nē

Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki - fiziskas personas, kurām piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuras vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

-