23-TA-1907: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes 2023. gada 19. jūlija paziņojums Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar ko tās tika informētas, ka ir jānodrošina nepieciešamās pilnvaras savas valsts pārstāvim parakstīt Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (turpmāk - OACPS) dalībvalstīm, no otras puses jeb “post-Kotonū” nolīgums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi apstiprināt Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šis Nolīgums ir jauns partnerības nolīgums starp ES un tās dalībvalstīm un OACPS dalībvalstīm. Kopš 2000. gada tiesiskais regulējums bija Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (turpmāk – ĀKK) valstu grupas locekļiem un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk – Kotonū nolīgums), kas parakstīts Kotonū. Nolīgums, kas pārskatīts 2005. un 2010. gadā, zaudēja spēku 2020. gadā. Kotonū nolīguma piemērošana uz noteiktu laiku tika pagarināta piecas reizes un pēdējo reizi līdz 2023. gada 31. oktobrim.
Politiskā vienošanās par nolīguma tekstu tika panākta jau 2020. gada decembrī, kā arī tas ir parafēts 2021. gada aprīlī.
Latvija atbalsta jaunā ES-OACPS Partnerattiecību nolīguma parakstīšanu. Svarīgi ir modernizēt attiecību ietvaru, pielāgot to mūsdienu realitātei un globāliem izaicinājumiem un diferencēt turpmākās attiecības ar katru no reģioniem. Latvija atbalsta pragmatisku, efektīvu un rezultātos balstītu attiecību veidošanu, kas atbilst ES stratēģiskajiem un politiskajiem mērķiem. Latvijas nostāja balstās 2021. gada 16. novembrī Ministru kabinetā apstiprinātajā pozīcijā nr. 3 “Par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) dalībvalstīm, no otras puses”. Toties Saeimas Eiropas lietu komisija nacionālo pozīciju apstiprināja 2021. gada 17. novembrī.
Politiskā vienošanās par nolīguma tekstu tika panākta jau 2020. gada decembrī, kā arī tas ir parafēts 2021. gada aprīlī.
Latvija atbalsta jaunā ES-OACPS Partnerattiecību nolīguma parakstīšanu. Svarīgi ir modernizēt attiecību ietvaru, pielāgot to mūsdienu realitātei un globāliem izaicinājumiem un diferencēt turpmākās attiecības ar katru no reģioniem. Latvija atbalsta pragmatisku, efektīvu un rezultātos balstītu attiecību veidošanu, kas atbilst ES stratēģiskajiem un politiskajiem mērķiem. Latvijas nostāja balstās 2021. gada 16. novembrī Ministru kabinetā apstiprinātajā pozīcijā nr. 3 “Par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) dalībvalstīm, no otras puses”. Toties Saeimas Eiropas lietu komisija nacionālo pozīciju apstiprināja 2021. gada 17. novembrī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas saistās ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās radītajām globālajām sekām, kā arī centieniem apšaubīt pašreizējo starptautisko kārtību, ES un tās dalībvalstis apzinās nepieciešamību veidot ciešākus kontaktus ar OACPS dalībvalstīm. Jaunais nolīgums veidotu partnerību starp vairāk kā 100 valstīm ar 1,5 miljardiem iedzīvotāju, kas atrodas četros kontinentos.
Modernizēts nolīgums veido juridisku partnerības ietvaru, kas atjauno ES un OACPS dalībvalstu attiecības un atspoguļo ambīcijas, kas balstās jaunās vajadzībās un izaicinājumos. Kopš 2000. gada pasaule ir savstarpēji saistīta vairāk kā jebkad agrāk un kopīgās vēlmes ir mainījušās kopš stājās spēkā Kotonū nolīgums.
Modernizēts nolīgums veido juridisku partnerības ietvaru, kas atjauno ES un OACPS dalībvalstu attiecības un atspoguļo ambīcijas, kas balstās jaunās vajadzībās un izaicinājumos. Kopš 2000. gada pasaule ir savstarpēji saistīta vairāk kā jebkad agrāk un kopīgās vēlmes ir mainījušās kopš stājās spēkā Kotonū nolīgums.
Risinājuma apraksts
Nolīgumu veido vispārīgā daļa (I līdz VI daļa), trīs reģionālie protokoli un divi pielikumi. Nolīgums atspoguļo vispārējos principus, mērķus, ko atspoguļo nolīguma I daļas 1. pants, un nosacījumus, uz kuriem būs balstītas ES un OACPS dalībvalstu turpmākās partnerattiecības (I daļa). Tas ietver šādus mērķus:
1. veicināt, aizsargāt un īstenot cilvēktiesības, demokrātijas principus, tiesiskumu un labu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai;
2. veidot miermīlīgas un noturīgas valstis un sabiedrību, novēršot pašreizējos un jaunus draudus mieram un drošībai;
3. veicināt humāno un sociālo attīstību un jo īpaši izskaust nabadzību un novērst nevienlīdzību, nodrošinot cilvēka cienīgu dzīvi un to, ka neviens netiek atstāts novārtā, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un meitenēm;
4. mobilizēt ieguldījumus, atbalstīt tirdzniecību un veicināt privātā sektora attīstību, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un radītu pienācīgas darbvietas visiem;
5. cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt vidi un nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī
6. īstenot visaptverošu un līdzsvarotu pieeju migrācijai, lai varētu izmantot drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas un mobilitātes sniegtos ieguvumus, un apturēt neatbilstīgu migrāciju, vienlaikus novēršot tās pamatcēloņus, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un saskaņā ar Pušu attiecīgajām kompetencēm.
Nolīgumā paredzēta sadarbība sešās galvenās stratēģiskās prioritātēs: cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība uz cilvēkiem orientētas un tiesības balstītas sabiedrības; miers un drošība; humānā un sociālā attīstība; iekļaujoša ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; vidiskā ilgtspēja un klimata pārmaiņas; migrācija un mobilitāte (II daļa). Papildus abas puses atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir sadarboties starptautiskā līmenī, lai veicinātu un aizstāvētu to kopīgās intereses un saglabātu un stiprinātu multilaterālismu (III daļa). Nolīguma pēdējās daļas nosaka sadarbības līdzekļus un īstenošanu, kas balstās partnerībās (IV daļa), kā arī institucionālo satvaru, t.sk. izveidojot kopīgas institūcijas OACPS dalībvalstu un ES Puses līmenī: OACPS un ES Ministru padome, OACPS un ES Vēstnieku līmeņa augstāko amatpersonu komiteja (OACPS un ES ALSOC) un OACPS un ES Apvienotā parlamentārā asambleja (V daļa). Nobeiguma noteikumi sniedz sīkāku informāciju par nolīguma piemērošanu (VI daļa).
Starp katra reģiona valstīm un ES ir trīs reģionālie protokoli. Katrs protokols ir pielāgots konkrētā reģiona vajadzībām, dinamikai un problēmu risināšanai. Sekojošas prioritātes ES sadarbībai:
1. ar Āfrikas reģiona valstīm: iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; humānā un sociālā attīstība; vide, dabas resursu pārvaldība un klimata pārmaiņas; miers un drošība; cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība; migrācija un mobilitāte;
2. ar Karību jūras reģiona valstīm: stiprināt politisko partnerību; iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; vides ilgtspēja, klimatnoturība un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība; veidot iekļaujošas, miermīlīgas un drošas sabiedrības, īpaši cilvēktiesības un dzimumu līdztiesības, pārvaldība, miers un drošība; ieguldīt humānajā un sociālajā attīstībā, novērst nabadzību un pieaugošo nevienlīdzību;
3. ar Klusā okeāna valstīm: stiprināt politisko partnerību; vides ilgtspēja un klimatnoturība; demokrātiskas, miermīlīgas un uz tiesībām balstītas sabiedrības, laba pārvaldība un tiesiskums, cilvēktiesības; iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas attīstība; okeāni, jūras un zvejniecība; humānā un sociālā attīstība.
Nolīguma pielikumi ietver atgriešanas un atpakaļuzņemšanas procesus (I pielikums) un Eiropas Investīciju bankas darbības (II pielikums).
Politiskā ziņā Nolīgums ar OACPS dalībvalstīm ir nozīmīgs solis nolūkā stiprināt ES lomu ĀKK valstīs, pamatojoties uz tādām kopējām vispārējām vērtībām kā demokrātija un cilvēktiesības. Tas paver ceļu plašākai politiskajai, reģionālajai un globālajai sadarbībai starp partneriem. Šā Nolīguma īstenošana dos praktisku labumu abām pusēm, nodrošinot pamatu plašāku ES politisko interešu veicināšanai.
Ņemot vērā, ka nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kurš satur gan ES, gan dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus, ir nepieciešama šī nolīguma apstiprināšana visās dalībvalstīs, kā arī Padomē.
Tiek plānots, ka ES dalībvalstu pārstāvjiem Nolīgums būs atvērts parakstīšanai tuvākajā laikā. Sakarā ar to ir nepieciešams pilnvarot Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Leldi Līci-Līcīti Latvijas Republikas vārdā to parakstīt.
1. veicināt, aizsargāt un īstenot cilvēktiesības, demokrātijas principus, tiesiskumu un labu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai;
2. veidot miermīlīgas un noturīgas valstis un sabiedrību, novēršot pašreizējos un jaunus draudus mieram un drošībai;
3. veicināt humāno un sociālo attīstību un jo īpaši izskaust nabadzību un novērst nevienlīdzību, nodrošinot cilvēka cienīgu dzīvi un to, ka neviens netiek atstāts novārtā, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un meitenēm;
4. mobilizēt ieguldījumus, atbalstīt tirdzniecību un veicināt privātā sektora attīstību, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un radītu pienācīgas darbvietas visiem;
5. cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt vidi un nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī
6. īstenot visaptverošu un līdzsvarotu pieeju migrācijai, lai varētu izmantot drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas un mobilitātes sniegtos ieguvumus, un apturēt neatbilstīgu migrāciju, vienlaikus novēršot tās pamatcēloņus, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un saskaņā ar Pušu attiecīgajām kompetencēm.
Nolīgumā paredzēta sadarbība sešās galvenās stratēģiskās prioritātēs: cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība uz cilvēkiem orientētas un tiesības balstītas sabiedrības; miers un drošība; humānā un sociālā attīstība; iekļaujoša ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; vidiskā ilgtspēja un klimata pārmaiņas; migrācija un mobilitāte (II daļa). Papildus abas puses atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir sadarboties starptautiskā līmenī, lai veicinātu un aizstāvētu to kopīgās intereses un saglabātu un stiprinātu multilaterālismu (III daļa). Nolīguma pēdējās daļas nosaka sadarbības līdzekļus un īstenošanu, kas balstās partnerībās (IV daļa), kā arī institucionālo satvaru, t.sk. izveidojot kopīgas institūcijas OACPS dalībvalstu un ES Puses līmenī: OACPS un ES Ministru padome, OACPS un ES Vēstnieku līmeņa augstāko amatpersonu komiteja (OACPS un ES ALSOC) un OACPS un ES Apvienotā parlamentārā asambleja (V daļa). Nobeiguma noteikumi sniedz sīkāku informāciju par nolīguma piemērošanu (VI daļa).
Starp katra reģiona valstīm un ES ir trīs reģionālie protokoli. Katrs protokols ir pielāgots konkrētā reģiona vajadzībām, dinamikai un problēmu risināšanai. Sekojošas prioritātes ES sadarbībai:
1. ar Āfrikas reģiona valstīm: iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; humānā un sociālā attīstība; vide, dabas resursu pārvaldība un klimata pārmaiņas; miers un drošība; cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība; migrācija un mobilitāte;
2. ar Karību jūras reģiona valstīm: stiprināt politisko partnerību; iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; vides ilgtspēja, klimatnoturība un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība; veidot iekļaujošas, miermīlīgas un drošas sabiedrības, īpaši cilvēktiesības un dzimumu līdztiesības, pārvaldība, miers un drošība; ieguldīt humānajā un sociālajā attīstībā, novērst nabadzību un pieaugošo nevienlīdzību;
3. ar Klusā okeāna valstīm: stiprināt politisko partnerību; vides ilgtspēja un klimatnoturība; demokrātiskas, miermīlīgas un uz tiesībām balstītas sabiedrības, laba pārvaldība un tiesiskums, cilvēktiesības; iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas attīstība; okeāni, jūras un zvejniecība; humānā un sociālā attīstība.
Nolīguma pielikumi ietver atgriešanas un atpakaļuzņemšanas procesus (I pielikums) un Eiropas Investīciju bankas darbības (II pielikums).
Politiskā ziņā Nolīgums ar OACPS dalībvalstīm ir nozīmīgs solis nolūkā stiprināt ES lomu ĀKK valstīs, pamatojoties uz tādām kopējām vispārējām vērtībām kā demokrātija un cilvēktiesības. Tas paver ceļu plašākai politiskajai, reģionālajai un globālajai sadarbībai starp partneriem. Šā Nolīguma īstenošana dos praktisku labumu abām pusēm, nodrošinot pamatu plašāku ES politisko interešu veicināšanai.
Ņemot vērā, ka nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kurš satur gan ES, gan dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus, ir nepieciešama šī nolīguma apstiprināšana visās dalībvalstīs, kā arī Padomē.
Tiek plānots, ka ES dalībvalstu pārstāvjiem Nolīgums būs atvērts parakstīšanai tuvākajā laikā. Sakarā ar to ir nepieciešams pilnvarot Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Leldi Līci-Līcīti Latvijas Republikas vārdā to parakstīt.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām ES. Nolīgums tiks noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību un konkrēti – tā 217. pantu, kas paredz, ES ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var slēgt asociācijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru. Saskaņā ar 218. panta 5. punktu un 8. punkta otro daļu, kas nosaka, ka pēc sarunu vadītāja priekšlikuma Padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu un vajadzības gadījumā – to provizoriski piemērot līdz brīdim, kad tas stājas spēkā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi