Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas saistās ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās radītajām globālajām sekām, kā arī centieniem apšaubīt pašreizējo starptautisko kārtību, ES un tās dalībvalstis apzinās nepieciešamību veidot ciešākus kontaktus ar OACPS dalībvalstīm. Jaunais nolīgums veidotu partnerību starp vairāk kā 100 valstīm ar 1,5 miljardiem iedzīvotāju, kas atrodas četros kontinentos.
Modernizēts nolīgums veido juridisku partnerības ietvaru, kas atjauno ES un OACPS dalībvalstu attiecības un atspoguļo ambīcijas, kas balstās jaunās vajadzībās un izaicinājumos. Kopš 2000. gada pasaule ir savstarpēji saistīta vairāk kā jebkad agrāk un kopīgās vēlmes ir mainījušās kopš stājās spēkā Kotonū nolīgums.

Nolīgumu veido vispārīgā daļa (I līdz VI daļa), trīs reģionālie protokoli un divi pielikumi. Nolīgums atspoguļo vispārējos principus, mērķus, ko atspoguļo nolīguma I daļas 1. pants, un nosacījumus, uz kuriem būs balstītas ES un OACPS dalībvalstu turpmākās partnerattiecības (I daļa). Tas ietver šādus mērķus:
1. veicināt, aizsargāt un īstenot cilvēktiesības, demokrātijas principus, tiesiskumu un labu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai;
2. veidot miermīlīgas un noturīgas valstis un sabiedrību, novēršot pašreizējos un jaunus draudus mieram un drošībai;
3. veicināt humāno un sociālo attīstību un jo īpaši izskaust nabadzību un novērst nevienlīdzību, nodrošinot cilvēka cienīgu dzīvi un to, ka neviens netiek atstāts novārtā, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un meitenēm;
4. mobilizēt ieguldījumus, atbalstīt tirdzniecību un veicināt privātā sektora attīstību, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un radītu pienācīgas darbvietas visiem;
5. cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt vidi un nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī
6. īstenot visaptverošu un līdzsvarotu pieeju migrācijai, lai varētu izmantot drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas un mobilitātes sniegtos ieguvumus, un apturēt neatbilstīgu migrāciju, vienlaikus novēršot tās pamatcēloņus, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un saskaņā ar Pušu attiecīgajām kompetencēm.
Nolīgumā paredzēta sadarbība sešās galvenās stratēģiskās prioritātēs: cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība uz cilvēkiem orientētas un tiesības balstītas sabiedrības; miers un drošība; humānā un sociālā attīstība; iekļaujoša ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; vidiskā ilgtspēja un klimata pārmaiņas; migrācija un mobilitāte (II daļa). Papildus abas puses atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir sadarboties starptautiskā līmenī, lai veicinātu un aizstāvētu to kopīgās intereses un saglabātu un stiprinātu multilaterālismu (III daļa). Nolīguma pēdējās daļas nosaka sadarbības līdzekļus un īstenošanu, kas balstās partnerībās (IV daļa), kā arī institucionālo satvaru, t.sk. izveidojot kopīgas institūcijas OACPS dalībvalstu un ES Puses līmenī: OACPS un ES Ministru padome, OACPS un ES Vēstnieku līmeņa augstāko amatpersonu komiteja (OACPS un ES ALSOC) un OACPS un ES Apvienotā parlamentārā asambleja (V daļa). Nobeiguma noteikumi sniedz sīkāku informāciju par nolīguma piemērošanu (VI daļa).
Starp katra reģiona valstīm un ES ir trīs reģionālie protokoli. Katrs protokols ir pielāgots konkrētā reģiona vajadzībām, dinamikai un problēmu risināšanai. Sekojošas prioritātes ES sadarbībai:
1. ar Āfrikas reģiona valstīm: iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; humānā un sociālā attīstība; vide, dabas resursu pārvaldība un klimata pārmaiņas; miers un drošība; cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība; migrācija un mobilitāte;
2. ar Karību jūras reģiona valstīm: stiprināt politisko partnerību; iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība; vides ilgtspēja, klimatnoturība un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība; veidot iekļaujošas, miermīlīgas un drošas sabiedrības, īpaši cilvēktiesības un dzimumu līdztiesības, pārvaldība, miers un drošība; ieguldīt humānajā un sociālajā attīstībā, novērst nabadzību un pieaugošo nevienlīdzību;
3. ar Klusā okeāna valstīm: stiprināt politisko partnerību; vides ilgtspēja un klimatnoturība; demokrātiskas, miermīlīgas un uz tiesībām balstītas sabiedrības, laba pārvaldība un tiesiskums, cilvēktiesības; iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas attīstība; okeāni, jūras un zvejniecība; humānā un sociālā attīstība.
Nolīguma pielikumi ietver atgriešanas un atpakaļuzņemšanas procesus (I pielikums) un Eiropas Investīciju bankas darbības (II pielikums).
Politiskā ziņā Nolīgums ar OACPS dalībvalstīm ir nozīmīgs solis nolūkā stiprināt ES lomu ĀKK valstīs, pamatojoties uz tādām kopējām vispārējām vērtībām kā demokrātija un cilvēktiesības. Tas paver ceļu plašākai politiskajai, reģionālajai un globālajai sadarbībai starp partneriem. Šā Nolīguma īstenošana dos praktisku labumu abām pusēm, nodrošinot pamatu plašāku ES politisko interešu veicināšanai.
Ņemot vērā, ka nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kurš satur gan ES, gan dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus, ir nepieciešama šī nolīguma apstiprināšana visās dalībvalstīs, kā arī Padomē.
Tiek plānots, ka ES dalībvalstu pārstāvjiem Nolīgums būs atvērts parakstīšanai tuvākajā laikā. Sakarā ar to ir nepieciešams pilnvarot Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Leldi Līci-Līcīti Latvijas Republikas vārdā to parakstīt.