21-TA-763: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1510 „Valsts pārbaudījumu norises kārtība” un Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumos Nr. 335 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” noteikto, katru gadu ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par attiecīgā mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību. Valsts pārbaudes darbu norises laiku 2021./2022. mācību gadā nosaka Ministru kabineta 2021. gada 11.marta noteikumi Nr. 158 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2021./2022. mācību gadā”. Attiecībā uz valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā Ministru kabineta noteikumi nav izdoti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sagatavotais projekts nosaka norises laiku valsts pārbaudes darbiem 2022./2023. mācību gadā tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam, valsts profesionālās vidējās izglītības standartam un valsts arodizglītības standartam attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Tāpat arī projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējuši kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos, un norises laiku eksāmeniem, kurus organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde. Minēto valsts pārbaudes darbu kārtošanā, raugoties no fiziskās un emocionālās veselības sargāšanas un slimību un traucējumu profilakses viedokļa, nebūtu pieļaujama divu vai vairāku eksāmenu kārtošana divdesmit četru stundu periodā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt eksāmenu norises laiku 2022./2023.mācību gadā Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 16.punktā un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 21.punktā noteiktajiem valsts pārbaudes darbiem.
Atbilstoši izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, eksāmenus optimālajā līmenī izglītojamie var kārtot gan 11.klasē, gan 12.klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Tā kā vienā gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā līmenī, tad projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki līmeņi, notiek vienā dienā. Tas nepieciešams, lai būtu iespējams visu eksāmenu norisi iekļaut mācību gada ietvaros, izņemot eksāmenus, kuri paredzēti izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar piedalīties noteiktajā laikā. Projekts paredz atsevišķus laikus tiem izglītojamajiem, kuri eksāmenus nevar kārtot noteiktajā laikā. Šiem izglītojamajiem svešvalodu eksāmeniem kārtošanai paredzētas divas dienas, lai izglītojamie, kuri kārto divas svešvalodas, tās varētu veikt katru savā dienā. Projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus nevar kārtot noteiktajā laikā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot eksāmenus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no eksāmeniem kārtot laikā, kas paredzēti izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu nevar piedalīties noteiktajā laikā.
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenu kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas trīs dienas. Franču valodas un vācu valodas eksāmenu izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Mācību priekšmetos, kuros paredzēta arī praktiskā daļa, norise ieplānota divās dienās, lai izglītojamiem sadalītu atbilstošu psihoemocionālo slodzi.
Tā kā centralizēto eksāmenu darbu sagatavošana vērtēšanai, to vērtēšana un datu apstrāde ilgst līdz trim nedēļām, tad eksāmenu sesijas sākumā ir plānota tādu eksāmenu norise, kuros piedalās visvairāk izglītojamo. Ņemot vērā 2022./2023. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt 2023.gada 14.jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2023. gada 30. jūnijā. Izglītojamiem, kuri centralizētos eksāmenus kārtos papildu termiņā, sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību varēs izsniegt 2023. gada 7. jūlijā.
Atbilstoši izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, eksāmenus optimālajā līmenī izglītojamie var kārtot gan 11.klasē, gan 12.klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Tā kā vienā gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā līmenī, tad projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki līmeņi, notiek vienā dienā. Tas nepieciešams, lai būtu iespējams visu eksāmenu norisi iekļaut mācību gada ietvaros, izņemot eksāmenus, kuri paredzēti izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar piedalīties noteiktajā laikā. Projekts paredz atsevišķus laikus tiem izglītojamajiem, kuri eksāmenus nevar kārtot noteiktajā laikā. Šiem izglītojamajiem svešvalodu eksāmeniem kārtošanai paredzētas divas dienas, lai izglītojamie, kuri kārto divas svešvalodas, tās varētu veikt katru savā dienā. Projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus nevar kārtot noteiktajā laikā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot eksāmenus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no eksāmeniem kārtot laikā, kas paredzēti izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu nevar piedalīties noteiktajā laikā.
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenu kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas trīs dienas. Franču valodas un vācu valodas eksāmenu izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Mācību priekšmetos, kuros paredzēta arī praktiskā daļa, norise ieplānota divās dienās, lai izglītojamiem sadalītu atbilstošu psihoemocionālo slodzi.
Tā kā centralizēto eksāmenu darbu sagatavošana vērtēšanai, to vērtēšana un datu apstrāde ilgst līdz trim nedēļām, tad eksāmenu sesijas sākumā ir plānota tādu eksāmenu norise, kuros piedalās visvairāk izglītojamo. Ņemot vērā 2022./2023. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt 2023.gada 14.jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2023. gada 30. jūnijā. Izglītojamiem, kuri centralizētos eksāmenus kārtos papildu termiņā, sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību varēs izsniegt 2023. gada 7. jūlijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- pedagogi
Ietekmes apraksts
Aptuveni 42 000 izglītojamie. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Izglītojamie 2022./2023.mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Izglītojamie 2022./2023.mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/911821ba-f5b6-430a-8436-255a557b824c
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) tiksa nosūtīts Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, arodbiedrībai “Latvijas izglītības vadītāju asociācijai”, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Privātskolu asociācijai un valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem. Viedokļi par projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) netika saņemti.
Projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) tika nodots publiskajai apspriešanai. Publiskās apspriedes norises laikā (27.10.2021. - 12.11.2021.) viedokļi netika saņemti.
Projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) tika nodots publiskajai apspriešanai. Publiskās apspriedes norises laikā (27.10.2021. - 12.11.2021.) viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas. Projekta izpilde neatstās ietekmi uz to institūciju, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi