Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projektā jānosaka prasības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem atbalsta pretendents pērk apdrošināšanas polisi.

Noteikumu projekta 5. punktā noteikts, ka apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam ir vai nu licence apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai, vai nu tas ir publicēts apdrošināšanas starpnieku sarakstā (apdrošināšanas brokeri). Paredzēta arī trešā iespēja, ka pakalpojumus sniedz iepriekš minētajiem pakalpojumu sniedzējiem saistīts uzņēmums.

Noteikumu projektā ir jāiekļauj nosacījumi attiecībā uz atbalsta pretendentu.

1. Noteikumu projektā iekļauts nosacījums, ka atbalsta saņēmējam ir jāatbilst aktīvā lauksaimnieka nosacījumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu un administrēšanu. Minētajos normatīvajos aktos aktīvā lauksaimnieka nosacījumiem iestrādāti atbilstoši regulas 2021/2115 un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna  2023.–2027. gadam nosacījumiem. Prasība, ka atbalstu par apdrošināšanas polišu iegādi piešķir aktīvam lauksaimniekam, noteikta regulas 2021/2115 76. panta 2. punktā.
2. Lai pretendents varētu saņemt atbalstu, tam ir jāiegādājas apdrošināšanas polise. Noteikumu projektā noteikts, ka polisi vienā apdrošināšanas periodā iegādājas pie viena apdrošinātāja. Tāda prasība noteikta, lai administrējošā iestāde varētu izvērtēt polišu ekonomisko pamatotību. Ja vienas un tās pašas platības apdrošina pie dažādiem apdrošinātājiem, tad administrējošai iestādei var būt grūtības izvērtēt attiecīgās polises prēmijas un tās sadalījuma pamatotību.
 3. Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā atbalsta saņēmējam nedrīkst būt nodokļu (nodevu) parādi.
4. Lauku atbalsta dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējo kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai, vērtē, vai pretendents nav izslēdzams no atbalsta saņēmēju loka (piemēram, ja pretendents vainojams terorismā, ir pakļauts sankcijām u.c. gadījumos). Ja pretendents ir izslēdzams no atbalsta saņēmēju loka, šādam pretendentam atbalstu nepiešķir.

Noteikumu projektā jānosaka prasības attiecībā uz apdrošināšanas polisi un atbalsta intensitāti.

1. Atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna  2023.–2027. gadam intervencei "Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija" (turpmāk - intervence) noteikumu projektā noteikts, ka attiecināmās izmaksas ir par apdrošināšanas polisi, kas sedz šādus sējumu, stādījumu un dzīvnieku riskus: nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, uguns, dzīvnieku un augu slimības un augu kaitēkļu invāzija. Attiecībā uz slimībām, tāpat kā iepriekš netiek atbalstīta tādu slimību apdrošināšana, par kurām var saņemt valsts kompensāciju. No 2023. gada uguns risks ir jauns atbalstāmais risks, šis risks ir salīdzinoši rets, taču attiecīgajai saimniecībai var izraisīt bankrotu, tāpēc ir būtiski, ka lauksaimnieks spēj šādu risku apdrošināt.
2. Tāpat kā iepriekšējā periodā regula 2021/2115 nosaka, ka atbalstāma ir tikai tā apdrošināšanas prēmijas daļa, kas paredz kompensāciju gadījumā, ja atbalsta pretendentam ir iznīcināti ne mazāk kā 20 procentu no vidējā produkcijas apjoma. Ja pretendents vēlas apdrošināt mazākus zaudējumus, pretendents šo polises izdevumu daļu apmaksā pats.
3. Noteikumu projektā, tāpat kā iepriekš, ietverti nosacījumi attiecībā uz atlīdzības limitu un pašrisku, lai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji un lauksaimnieki nerīkotos negodīgi un nenoteiktu polisēs zemus atlīdzību limitus un mainīgu pašrisku katrā nākamajā atlīdzības gadījumā.
4. Atbilstoši noteikumu projektam Lauku atbalsta dienests pārbauda, vai attiecīgā apdrošinātā platība ir pieteikta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai. Ja tas attiecīgajā brīdī nav iespējams, Lauku atbalsta dienests to dara izlases kārtā brīdī, kas attiecīgais lauksaimnieks platības ir deklarējis. Var būt arī situācijas, kad apdrošinātie sējumi vai stādījumi ir gājuši bojā, un lauksaimnieks to vietā ir iesējis vai iestādījis citu kultūraugu. Tādā gadījumā lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu vai citus pierādījumus, piemēram, fotogrāfijas vai eksperta atzinumu. 
5. Lauku atbalsta dienests salīdzina arī to, vai apdrošinātie dzīvnieki saimniecībā atbilst Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrētajam dzīvnieku skaitam attiecīgajā dienā vai datumā, kad pēdējo reizi datubāzē ir ziņots dzīvnieku skaits. Apdrošināšanas periodā dzīvnieku skaits ganāmpulkā var mainīties. Ja ganāmpulkā dzīvnieku skaits apdrošināšanas periodā ir krasi mainījies, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības pieprasīt no pretendenta vai apdrošinātāja skaidrojumu par polises ekonomisko pamatotību, it īpaši attiecībā uz samaksāto apdrošināšanas prēmiju.
6. Noteikumu projektā atbilstoši intervencei noteikts, ka atbalsta intensitāte ir 50 procenti no polises iegādes izdevumiem. Kaut gan regulas 2021/2115 76. panta 6. punkts pieļauj augstāku intensitāti (līdz 70 procentiem), atbalsta intensitāte, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir samazināta, jo riska pārvaldības pasākumi saimniecībā ir arī paša lauksaimnieka atbildība. Šos 50 procentus rēķina tikai no atbalstāmajiem riskiem un tikai no tās prēmijas daļas, kas samaksāta par  zaudējumiem, kas pārsniedz 20 procentus no produkcijas. Atbalsts par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību nepārsniedz 50 euro. Liellopu vienības aprēķina atbilstoši noteikumu projekta 1. pielikumam.

Noteikumu projektā jāiekļauj nosacījumi attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju un tās apmaksu.

1. Noteikumu projektā noteikts, ka to prēmijas daļu, par ko nepienākas atbalsts, apdrošināšanas polisē ir jānodala. Lauku atbalsta dienests vērtē, vai prēmijas sadalījums ir samērīgs attiecībā pret apdrošinātajiem riskiem.
2. Atbalsta pretendents par apdrošināšanas polisi var maksāt vienā vai vairākos maksājumos atkarībā no tā, kā pretendentam ir ērtāk. Ja maksājumus veic vairākos maksājumos, tad jāņem vērā, ka pilnībā par polisi ir jāsamaksā līdz attiecīgās iesniegumu kārtas beigām. 

Noteikumu projektā jānosaka iesniegumu iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība. 

1. Noteikumu projektā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests par iesniegumu kārtas atvēršanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tā kā atbalsta pretendentam pirms iesniegumu iesniegšanas nav jāveic nekādas papildu darbības, ir pietiekami, ka Lauku atbalsta dienests par kārtas atvēršanu paziņo vienu dienu pirms šīs kārtas atvēršanas. Tas lauksaimniekiem ir izdevīgi, jo bez kavēšanās var uzsākt iesniegumu iesniegšanu atbalsta saņemšanai.
2. Lauksaimnieks iesniegumu atbalsta saņemšanai iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā, pēc iespējas detalizēti norādot informāciju par apdrošinātajām kultūrām vai dzīvniekiem, apdrošinātajiem riskiem un apdrošināšanas prēmiju. Lai varētu analizēt informāciju par būtiskākajiem riskiem, par kuriem lauksaimnieki saņēmuši atlīdzības, no 2023. gada lauksaimniekiem reizē ar atbalsta iesniegumu būs jānorāda arī informācija par saņemtajām atlīdzībām, kas saistītas ar platību vai dzīvnieku apdrošināšanu.
3. Atbalsta pretendents iesniegumam pievieno apdrošināšanas polisi un maksājumu dokumentus, kā arī citus dokumentus saistībā ar atlīdzības limitu un pašrisku.
4. Lauku atbalsta dienests izskata iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības prasīt atbalsta pretendentam vai apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam skaidrojumu, ja ir aizdomas, ka polise ir ekonomiski nepamatota vai apdrošināšanas mērķim neatbilstoša. Šajā gadījumā situācijas, kad pieprasīt skaidrojumu, var būt ļoti dažādas, piemēram, polise ir salīdzinoši dārga vai tieši pretēji - par atsevišķiem riskiem polisē ir ļoti zema apdrošināšanas prēmija, apdrošinātajiem riskiem attiecīgajā gadalaikā nav iespēja iestāties u.c. 
5. Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalstu par vienu liellopa vienību proporcionāli samazina atbilstoši līguma darbības termiņa dienu skaitam tajā gadījumā, ja dzīvnieki apdrošināti uz mazāku termiņu nekā gads. Šajā gadījumā atbalsta apmēru Lauku atbalsta dienests rēķina pēc formulas:
A = Da : Dg x 50,
kur:
A – maksimālā atbalsta summa par liellopa vienību attiecīgajā periodā;
Da – apdrošināšanas perioda dienu skaits;
Dg – dienu skaits attiecīgajā gadā (365 vai 366).
6. Lai Lauku atbalsta dienestam būtu skaidrs, uz kādiem kontiem ir atļauts pārskaitīt attiecīgo atbalstu, noteikumu projektā ir noteikts, ka atbalstu pārskaita vai nu uz pretendenta kredītiestādes kontu vai uz valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" norēķinu kontu. Minēto iestāžu finanšu darbība tiek attiecīgi uzraudzīta, tāpēc šie konti atbalsta saņēmējam ir uzskatāmi par drošiem.

Tā kā praksē ir pietiekami daudz gadījumi, kad apdrošināšanas līgumus groza un apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu apdrošinātājs atgriež lauksaimniekam, ir nepieciešams noteikumos iekļaut rīcību šādos gadījumos. 

Noteikumu projektā noteikts, ka apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs informē Lauku atbalsta dienestu par grozītajiem un pirms termiņa izbeigtajiem līgumiem. Lauku atbalsta dienests attiecīgi  pārrēķina atbalsta summu vai pieprasa atbalsta saņēmējam atmaksāt piešķirto atbalstu vai tā daļu. Tādējādi ir nodrošināts, ka lauksaimnieks saņem tikai tādu atbalstu daļu, kāda viņam pienākas.

Noteikumu projektā jāiekļauj regulējums gadījumiem, kad pieprasītais finansējums ir lielāks nekā kārtā pieejamais finansējums. 

Tiem pretendentiem, kas iesniegumus iesnieguši pēc tam, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedzis 90 procentus no pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību.