Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta projekta mērķis ir veicināt nekustamo īpašumu attīstītāju interesi piedalīties zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā, paredzot risinājumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu finansēšanai, kā arī veikt precizējumus normās, lai novērstu to interpretācijas iespējas. 

Vispārējā kārtība

Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā viena no izdevumu pozīcijām nekustamā īpašuma attīstītājiem ir pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN). PVN apmaksu valsts budžetā nekustamā īpašuma attīstītājs veic pie kārtējās rēķina apmaksas no saviem vai aizņemtiem līdzekļiem, kad projekta ietvaros naudas plūsmā vēl nav ieņēmumi no īres maksas. Atveseļošanās fonda finansējums nevar tikt izmantots PVN finansēšanai, savukārt aizdevuma finansēšana PVN izmaksām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.459 var tikt nodrošināta no sabiedrības “Altum” piesaistāmā Valsts kases aizdevuma, kas paredz augstas resursa izmaksas (uz 2023.gada 21.decembri mainīgā likme aizdevumam valsts kapitālsabiedrībām uz 30 gadiem ir 2.367 % plus 6 vai 12 mēnešu Euribor, kas šobrīd attiecīgi ir 3.899 % 6 mēnešu Euribor likmei). PVN var tikt finansēts arī kā apgrozāmo līdzekļu aizdevums ar salīdzinoši īsu aizdevuma atmaksas termiņu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tas rada lielus izdevumus naudas plūsmā, radot negatīvu pašu kapitālu, jo ieņēmumi no īres maksas sāk rasties tikai pēc dzīvojamās īres mājas nodošanas ekspluatācijā un izīrēšanas, turklāt no šiem ieņēmumiem ir jāsedz arī aizdevuma attiecināmajām izmaksām maksājumi.
Lai veicinātu nekustamo īpašumu attīstītāju aktivitāti zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā, ir būtiski PVN finansēšanai rast papildus resursus, aizdevumam piemērojot atvieglotos finansēšanas nosacījumus – zemu procentu likmi un garu aizdevuma atmaksas termiņu. Tādēļ noteikumu projekts paredz papildināt ar jaunu resursu, no kā sabiedrība “Altum” var finansēt PVN un citas izmaksas, kas netiek finansētas no Atveseļošanās fonda finansējuma un kas nav atgūstamas vispārējā kārtībā, tam novirzot līdz 9 milj. EUR atmaksāto publisko finansējumu no 2.2.1.4.1.apakšaktivitātes “Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai” (turpmāk - 2.2.1.4.1.apakšaktivitāte). Papildus, noteikumu projekts nākotnes perspektīvā paredz izmantot PVN finansēšanai arī Mājokļu pieejamības fonda finanšu resursus, un šie resursi tiks izmantoti pēc tam, kad tie būs pietiekošā apjomā projektu finansēšanai un tiks izmantots atmaksu finansējums no 2.2.1.4.1.apakšaktivitātes.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.459 71.punktam un Līgumam par dzīvojamās īres mājas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas uzraudzību (turpmāk – Līgums par uzraudzību), kas tiek slēgts starp nekustamā īpašuma attīstītāju un  sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – sabiedrība “Possessor”) (pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/finansesanas-fonda-izveide-zemas-ires-majoklu-buvniecibai) pirms sabiedrības “Altum” aizdevuma izmaksas, nekustamā īpašuma attīstītājam par noteiktiem pārkāpumiem tiek piemērots līgumsodus, kura apmērs un piemērošanas kārtība ir noteikta Līgumā par uzraudzību. Ņemot vērā, ka līdzšinēji MK noteikumu Nr.459 ietvaros nav noteikts gūto Līgumsodu izmantošanas mērķis, tad noteikumu projekts paredz nostiprināt, ka iekasētie Līgumsodi ir viens no Mājokļu pieejamības fonda finanšu avotiem, kurus katru gadu noteiktā kārtībā sabiedrība “Possessor” pārskaita sabiedrībai “Altum” Mājokļu pieejamības fondā.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.459 22.2.apakšpunktam, nekustamā īpašuma attīstītājs reizi gadā ir tiesīgs palielināt īres maksu saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni. Lai nodrošinātu vienādu pieeju un uzskatāmu un vienuviet pieejamu informāciju gan par attiecīgajā gadā koriģētajiem mājsaimniecību ienākumu sliekšņiem, lai kvalificētos īres tiesībām zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā, gan īres maksu, tad noteikumu projekts nostiprina, ka īres maksu, tāpat kā mājsaimniecību ienākumu sliekšņus, koriģē Ekonomikas ministrija un publicē Ekonomikas ministrijas, sabiedrības “Altum” un sabiedrības “Possessor” tīmekļvietnēs.

Pielikumā Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu paredz 3.1.1.4.i investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” mērķi - stimulēt mājokļu piedāvājumu, nodrošināt cenas ziņā pieejamus mājokļus, veicināt darbaspēka reģionālo mobilitāti un palīdzēt piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus reģionos. Lai nodrošinātu izvērtējumu par šī mērķa izpildi, sabiedrība “Possessor” veiks vairāku datu uzkrāšanu un nodrošināšanu Ekonomikas ministrijai, tā piemēram, apkopos informāciju par īrnieka nodarbinātību, deklarēto dzīves vietas adresi, mājsaimniecību un to sastāvu u.c. informāciju. Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (1.3.apakšpunkts) nosaka  Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo pienākumu izpildei. Savukārt, saskaņā ar minēto noteikumu 2.2. apakšpunktu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību nodrošina nozares ministrija. Ekonomikas ministrija un sabiedrība “Possessor” 2023.gada 31.janvārī ir noslēgusi Līgumu par atbalsta dzīvojamo īres māju būvniecībai uzraudzības funkcijas īstenošanu, deleģējot uzraudzības funkcijas īstenošanu sabiedrībai “Possessor”. Tādēļ, lai sabiedrība “Possessor” varētu pilnvērtīgi veikt uzraudzību, noteikumu projekts paredz noteikt sabiedrībai “Possessor” tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās, datubāzēs un reģistros. Datu uzkrāšanas procesā tiks ievērots Fizisko personu datu apstrādes likums, nodrošinot atbilstošu personu datu aizsardzību. 

MK noteikumi Nr.459 neatrunā nosacījumus projektu vērtēšanai, tajā skaitā salīdzināšanai, ja nekustamā īpašuma attīstītāji ir iesnieguši nepilnvērtīgu dokumentāciju. Ņemot vērā, ka vērtēšanai nepieciešamās un iesniegtās dokumentācijas kvalitāte būtiski ietekmē projektu vērtēšanas procesu, tad noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jaunu 45.¹ un 45.² punktu, paredzot nosacījumus, kā notiek projektu atbalsta pieteikumu vērtēšana, ja iesniegtā informācija nav pilnīga un korekta.
 
Atbilstoši 2021.gada 6.jūlija Eiropas Savienības Padomes īstenošanas lēmumam Nr. 10157/21 “Par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu” starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju kā donoru ir panākta vienošanās, ka Atveseļošanās fonda finansētajās programmās, tai skaitā 3.1.1.4.i investīcijas ietvaros, horizontāliem izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta 1. punktā, piemēro tādu paši praksi, kāda tā ir attiecībā uz Eiropas Savienības investīcijām, proti, Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22.panta pirmās daļas 1.- 4. punktā noteiktos izslēgšanas noteikumus. Attiecīgi, lai nodrošinātu vienotus kritērijus visās Atveseļošanās fonda finansētajās programmās un šo investīciju atbilstību Eiropas Komisijas uzstādījumiem, kā arī vienlaikus mazinātu finanšu korekcijas risku, ir izstrādāti grozījumi MK noteikumu Nr.459 53.4.apakšpunktā. 

Izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms
		79.2 pants. Terorisma finansēšana
		79.3  pants. Teroristu grupa
		79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
		79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
		79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
		89.1 pants. Noziedzīga organizācija
		154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
		177. pants. Krāpšana
		177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
		178. pants. Apdrošināšanas krāpšana
		179. pants. Piesavināšanās
		184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
		190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
		195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
		198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
		199. pants. Komerciālā uzpirkšana
		218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
		320. pants. Kukuļņemšana
		321. pants. Kukuļa piesavināšanās
		322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam)
		323. pants. Kukuļdošana
		326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
		326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
		326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
		326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Noteikumu projekts paredz veikt vairākums tehniskus precizējumus šādos MK noteikumu Nr.459 punktos:
1) 2.2.apakšpunktā, precizējot kapitāla atlaides definīciju. Kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts līdz 30 % no Atveseļošanās fonda finansētajām attiecināmajām izmaksām. Attiecīgi nav iespējama situācija, ka, piešķirot kapitāla atlaidi, aizdevuma pamatsumma tiek dzēsta pilnā apmērā;
2) 26.5. apakšpunktā, precizējot iebūvētās virtuves iekārtas sastāvu;
3) 37.punktā, precizējot, ka mājsaimniecību ienākumu sliekšņi tiek pārbaudīti vienu reizi;
4) 39.punktā, paredzot, ka nekustamā īpašuma attīstītājs saskaņā ar Līgumu par uzraudzību veic maksājumus no īres maksas sabiedrībai “Possessor”, kas tālāk pārskaita maksājumus Mājokļu pieejamības fondā;
5) 42.punktā, uzsverot, ka 5 % pašu finansējums ir paredzēts attiecināmo izmaksu līdzfinansēšanai un tas tiek rēķināts papildus sabiedrības “Altum” aizdevumam vai paralēlajam aizdevumam, kas tiek finansēts no Atveseļošanās fonda finansējuma. Attiecīgi, ja sabiedrības “Altum” aizdevums no Atveseļošanās fonda finansējuma sastāda MK noteikumu Nr.459 73.punktā noteikto maksimālo apjomu 89 107 EUR bez PVN par vienu īres dzīvokli, tad pašu līdzfinansējuma apmērs tiek noteikts papildus, kas attiecīgi ir 89 107 *1.05 – 89 107= 4 455,35 EUR, tādejādi kopējam projekta attiecināmo izmaksu apmēram vidēji par vienu dzīvokli sastādot 93 562,35 EUR bez PVN;
6) 44.4. apakšpunktā un 44.6. apakšpunktā, svītrojot terminu “atbalsta intensitāte”, jo praktiski atbalsta intensitāte netiek rēķināta. Atbalsts kapitāla atlaides un aizdevuma veidā nekustamā īpašuma attīstītājam tiek sniegts kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;
7) tiek svītrots 55.3. apakšpunkts, ņemot vērā, ka praktiski šāda situācija nav iespējama. Kapitāla atlaide tiek piešķirta līdz 30 % no Altum aizdevuma vai paralēlā aizdevuma, kas finansēts no Atveseļošanās fonda finansējuma;
8) normu skaidrības nolūkā, tiek veikti tehniski precizējumi 59. un 72.punktā, 60.3. apakšpunktā;
9) lai atvieglotu projekta izvērtēšanas procesu, tiek veikti tehniski precizējumi 74.punktā, izmaksu attiecināmības brīdi nosakot pēc tam, kad attīstītājs ir iesniedzis sabiedrībā “Altum” pieteikumu atbalsta saņemšanai un noslēdzis līgumu par būvdarbu, pakalpojumu vai preču piegādi, kā to līdzšinēji praksē piemēro sabiedrība "Altum".

Sabierība "Altum" ir izvērtējusi, un Ekonomikas ministrija apliecina, ka noteikumu projekts neietekmē apstiprināto zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas rādītāju novērtējumu. 

[1] Oficiālās statistikas portāla datu bāze,  https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__BU__BUE/BUE021/
 

Nē

Nē

nekustamā īpašuma attīstītājiem ir pieejams papildus resurss PVN izmaksu finansēšanai

Nē

Nē

Nē

-