21-TA-709: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”" izstrādāts, lai pieskaņotu likuma normas tiešo nodokļu atlaižu piemērošanā kapitālsabiedrībām atbilstoši Eiropas Komisijas (ES) 2014. gada 17. jūnija Regulai Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Regula (ES) Nr. 651/2014), Eiropas Komisijas (ES) 2021. gada 23. jūlija Regulai Nr. 2021/1237, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turmpāk - Regula (ES) Nr. 2021/1237) (publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī L 270/39, 29.7.2021), kā arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19. aprīlī pieņemtajām Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēm (turpmāk - Pamatnostādnes) (publicētas ES Oficiālajā Vēstnesī C 153/1, 29.04.2021) un attiecīgi saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 729 "Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027.gadam" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 729).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" nepieciešami, lai ieviestu Regulas (ES) Nr. 2021/1237 prasības, kas skar kapitālsabiedrības, kuras Covid-19 pandēmijas dēļ kļuvušas par grūtībās nonākušām kapitālsabiedrībām, kā arī grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu tiešo nodokļu atlaižu procentuālo apmēru lielām, vidējām un mazām kapitālsabiedrībām no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas, kas ir saskaņā ar reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027.gadam.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Esošā likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. panta "Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai" un 8.1 panta "Nodokļu atlaižu piemērošana lieliem ieguldījumu projektiem" normas ir spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim, pamatojoties uz Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2014.-2020. gadam (publicētas Oficiālajā Vēstnesī C 209/1, 23.07.2013) darbības pagarinājumu līdz 2021. gada 31. decembrim, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 786 "Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2021.gadam", kas attiecīgi ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim ar Eiropas Komisijas saskaņojumu. Tā kā līdz 2021. gada 31. decembrim ir jāsaņem no Eiropas Komisijas saskaņojums par Ministru kabinetā pieņemto jauno reģionālā atbalsta karti, kas piemērojama no 2022.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim, tad arī attiecīgajiem grozījumiem likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, līdz ar to likumprojekts ir skatāms steidzamības kārtā, lai nebūtu pārāk ilgs atbalsta regulējuma pārrāvums.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā Covid – 19 pandēmijas radītās sekas uzņēmējdarbībai, ir veikti grozījumi Regulā Nr. 651/2014, kas paredz atbalstu kapitālsabiedrībām, kuras ir nonākušas grūtībās laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Šobrīd šis atbalsts attiecīgajā laikposmā nav minēts likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās”.
Likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. panta "Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai" pirmās daļas norma paredz kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai saņemt noteiktās atlaides, ja uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa taksācijas periodā un aprēķinātās atlaides kopā nepārsniedz šādus attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamos procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas:
1) zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai, kura neatbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, — 35 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas;
2) zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai, kura atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajam vidējas kapitālsabiedrības statusam, — 45 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas;
3) zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai, kura atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajam mazas kapitālsabiedrības statusam, — 55 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas.
Likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8.1 panta "Nodokļu atlaižu piemērošana lieliem ieguldījumu projektiem" trešās daļas norma paredz lieliem ieguldījumu projektiem neatkarīgi no tā, vai ieguldījumus veic maza, vidēja vai liela kapitālsabiedrība, zonas pārvalde vai brīvostas pārvalde līgumā par ieguldījuma veikšanu vai līgumā par paredzamo algu izmaksu veikšanu nosaka pieļaujamos procentus, kādus taksācijas periodā zonas kapitālsabiedrības vai licencētas kapitālsabiedrības uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa drīkst sasniegt attiecībā pret zonas kapitālsabiedrības vai licencētas kapitālsabiedrības uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) 35 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas piemēro projektam līdz 50 miljoniem euro;
2) 17,5 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas piemēro projekta daļai no 50 līdz 100 miljoniem euro.
Likuma 8.1 panta ceturtā daļa nosaka lielo ieguldījumu projektiem piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summu, kura nepārsniedz 26,25 miljonus euro un 8.1 panta piektā daļa nosaka lielo ieguldījumu projektam, kura plānotās attiecināmās izmaksas pārsniedz 100 miljonus euro un tiešo nodokļu atlaižu summa pārsniedz 26,25 miljonus euro, zonas pārvalde vai brīvostas pārvalde līgumā par ieguldījumu veikšanu vai paredzamo algu izmaksu veikšanu var noteikt piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summu, kas ir lielāka par 26,25 miljoniem euro, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par liela ieguldījumu projekta atbalstīšanu un piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summu, kas ir lielāka par 26,25 miljoniem euro.
Saskaņā ar Regulu Nr. 2021/1237, likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās” 14. pantā “Atbalsta sniegšanas tiesiskais pamats” ir jāveic grozījumi, lai precizētu starptautiskos normatīvo aktu kopumu, uz kā pamata tiek saņemts reģionālais atbalsts.
Likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. panta "Ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai" pirmās daļas norma paredz kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai saņemt noteiktās atlaides, ja uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa taksācijas periodā un aprēķinātās atlaides kopā nepārsniedz šādus attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamos procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas:
1) zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai, kura neatbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, — 35 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas;
2) zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai, kura atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajam vidējas kapitālsabiedrības statusam, — 45 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas;
3) zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai, kura atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajam mazas kapitālsabiedrības statusam, — 55 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas.
Likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8.1 panta "Nodokļu atlaižu piemērošana lieliem ieguldījumu projektiem" trešās daļas norma paredz lieliem ieguldījumu projektiem neatkarīgi no tā, vai ieguldījumus veic maza, vidēja vai liela kapitālsabiedrība, zonas pārvalde vai brīvostas pārvalde līgumā par ieguldījuma veikšanu vai līgumā par paredzamo algu izmaksu veikšanu nosaka pieļaujamos procentus, kādus taksācijas periodā zonas kapitālsabiedrības vai licencētas kapitālsabiedrības uzkrātā tiešo nodokļu atlaižu summa drīkst sasniegt attiecībā pret zonas kapitālsabiedrības vai licencētas kapitālsabiedrības uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) 35 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas piemēro projektam līdz 50 miljoniem euro;
2) 17,5 procentus no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas piemēro projekta daļai no 50 līdz 100 miljoniem euro.
Likuma 8.1 panta ceturtā daļa nosaka lielo ieguldījumu projektiem piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summu, kura nepārsniedz 26,25 miljonus euro un 8.1 panta piektā daļa nosaka lielo ieguldījumu projektam, kura plānotās attiecināmās izmaksas pārsniedz 100 miljonus euro un tiešo nodokļu atlaižu summa pārsniedz 26,25 miljonus euro, zonas pārvalde vai brīvostas pārvalde līgumā par ieguldījumu veikšanu vai paredzamo algu izmaksu veikšanu var noteikt piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summu, kas ir lielāka par 26,25 miljoniem euro, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par liela ieguldījumu projekta atbalstīšanu un piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summu, kas ir lielāka par 26,25 miljoniem euro.
Saskaņā ar Regulu Nr. 2021/1237, likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās” 14. pantā “Atbalsta sniegšanas tiesiskais pamats” ir jāveic grozījumi, lai precizētu starptautiskos normatīvo aktu kopumu, uz kā pamata tiek saņemts reģionālais atbalsts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar MK noteikumiem Nr. 729 noteikts, ka visā Latvijas Republikas teritorijā līdz 2027. gadam maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 30 procenti bruto subsīdijas ekvivalents, kas jāpiemēro ar 2022. gada 1. janvāri. MK noteikumi Nr. 729 tika pieņemti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19. aprīlī pieņemto Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu (publicētas ES Oficiālajā Vēstnesī C 153/1, 29.04.2021) 189. punktu. Lai noteikumus par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam varētu sākt piemērot ar 2022. gada 1. janvārī, ir jāsaņem Eiropas Komisijas pozitīvs lēmums par Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karti 2022.-2027.gadam. Ja gadījumā neparedzētu apstākļu dēļ, līdz 2021. gada 31. decembrim netiks saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas par izstrādāto Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karti līdz 2027. gadam, tad MK noteikumu Nr. 729 stāšanās spēkā datums tiks mainīts uz vēlāku laika periodu, kas, savukārt, nedos iespēju ar 2022. gada 1. janvāri brīvostu un speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrībām izmantot reģionālās attīstības atbalstu. Kā arī līdzīga situācija var būt, ja grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās” nestāsies spēkā ar 2022. gada 1. janvāri, tad brīvostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldes nedrīkstēs slēgt jaunus ieguldījuma līgumus, jo attiecīgās reģionālā atbalsta intensitātes kapitālsabiedrībām nebūs pieejamas, tādejādi pastāv risks uz normatīvā regulējuma pārrāvumu. Jaunus ieguldījuma līgumus varēs slēgt, tiklīdz grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās” stāsies spēkā.
Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu 179. punkta 3) apakšpunkts nosaka, ka lielo uzņēmumu atbalsta intensitāte "a" apgabalos, kas likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” izpratnē attiecas uz Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu, Liepājas speciālo ekonomisko zonu, Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu un Latgales speciālo ekonomisko zonu, nedrīkst pārsniegt 30 procentus, ar noteikto iespēju palielināt atbalsta intensitāti tām kapitālsabiedrībām, kas atrodas Ventspils brīvostas teritorijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. Arī mazo un vidējo kapitālsabiedrību gadījumā maksimālā atbalsta bāzes intensitāte nedrīkst pārsniegt 30 procentus, ar noteikto iespēju palielināt atbalsta intensitāti.
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumu Nr.786 "Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2021. gadam" 3. punktu visā Latvijas Republikas teritorijā maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 35 % bruto subsīdijas ekvivalents. Ņemot vērā reģionālā atbalsta bāzes intensitātes samazināšanos no 35 procentiem uz 30 procentiem, ir nepieciešami grozījumi likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. pantā, kā arī 8.1 pantā, kurā jāprecizē lielo ieguldījumu projektiem piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summa, ņemot vērā EK Regulas Nr. 651/2014 1. panta 20. punktā norādīto formulu pēc, kuras tiek veikts pārrēķins (Atbalsta maksimālā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C):
Atbalsta maksimālā summa = 30%*(50 000 000+0,5*50 000 000+0*50 000 000)= 22 500 000 EUR).
Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1237 noteikto, ir paredzēts atbalsts kapitālsabiedrībām, kuras ir nonākušas grūtībās laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, līdz ar to ir jāveic precizējumi jeb jānorāda minētais laika periods, kas šobrīd nav minēts likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās”1. panta otrās daļas 4.1 punkta e) apakšpunktā, 5. panta sestās daļas 2. punktā, 8. pielikuma 19. punktā un 9. pielikuma 17. punktā.
Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu 179. punkta 3) apakšpunkts nosaka, ka lielo uzņēmumu atbalsta intensitāte "a" apgabalos, kas likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” izpratnē attiecas uz Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu, Liepājas speciālo ekonomisko zonu, Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu un Latgales speciālo ekonomisko zonu, nedrīkst pārsniegt 30 procentus, ar noteikto iespēju palielināt atbalsta intensitāti tām kapitālsabiedrībām, kas atrodas Ventspils brīvostas teritorijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. Arī mazo un vidējo kapitālsabiedrību gadījumā maksimālā atbalsta bāzes intensitāte nedrīkst pārsniegt 30 procentus, ar noteikto iespēju palielināt atbalsta intensitāti.
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumu Nr.786 "Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2021. gadam" 3. punktu visā Latvijas Republikas teritorijā maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 35 % bruto subsīdijas ekvivalents. Ņemot vērā reģionālā atbalsta bāzes intensitātes samazināšanos no 35 procentiem uz 30 procentiem, ir nepieciešami grozījumi likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" 8. pantā, kā arī 8.1 pantā, kurā jāprecizē lielo ieguldījumu projektiem piemērojamo maksimālo tiešo nodokļu atlaižu summa, ņemot vērā EK Regulas Nr. 651/2014 1. panta 20. punktā norādīto formulu pēc, kuras tiek veikts pārrēķins (Atbalsta maksimālā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C):
Atbalsta maksimālā summa = 30%*(50 000 000+0,5*50 000 000+0*50 000 000)= 22 500 000 EUR).
Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1237 noteikto, ir paredzēts atbalsts kapitālsabiedrībām, kuras ir nonākušas grūtībās laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, līdz ar to ir jāveic precizējumi jeb jānorāda minētais laika periods, kas šobrīd nav minēts likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās”1. panta otrās daļas 4.1 punkta e) apakšpunktā, 5. panta sestās daļas 2. punktā, 8. pielikuma 19. punktā un 9. pielikuma 17. punktā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka reģionālā atbalsta bāzes intensitāte ir samazināta no 35 procentiem uz 30 procentiem, ir jāveic grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās”, nosakot, kādā apmērā zonas kapitālsabiedrības vai licencētās kapitālsabiedrības varēs saņemt tiešo nodokļu atlaižu summu periodā no 2022. – 2027. gadam. Kapitālsabiedrībām, kuras ir noslēgušas ieguldījumu līgumus ar brīvostām vai speciālajām ekonomiskajām zonām līdz 2021. gada 31. decembrim, tiešo nodokļu atlaižu summa nemainās (maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 35 procenti bruto subsīdijas ekvivalents ar noteiktu ), savukārt, uz tām kapitālsabiedrībām, kas slēgs jaunus ieguldījumu līgumus, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, tiks attiecināti jaunie nosacījumi par tiešo nodokļu atlaižu summu piemērošanu. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 729 ir iespējams atbalsta intensitāti palielināt, tādejādi mazinot ietekmi no bāzes intensitātes samazinājuma. Maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti var palielināt konkrētas reģionālās attīstības atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros mazām un vidējām komercsabiedrībām, kas Regulas (ES) Nr.651/2014 1. pielikumā - atbalsta intensitāti var palielināt maksimāli par 20 procentiem mazajām kapitālsabiedrībām un par 10 procentiem vidējām kapitālsabiedrībām. Saskaņā ar Pamatnostādnēm noteiktās maksimālās intensitātes var palielināt par 10 procentiem NUTS 3. līmeņa reģionos, kuros no 2009. gada līdz 2018. gadam iedzīvotāju skaits ir sarucis vairāk kā par 10 procentiem. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 729 5.punktu, likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” izpratnē Ventspils brīvostā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, Rēzeknes ekonomiskajā zonā un Latgales ekonomiskajā zonā, atbalsta intensitāti var palielināt vēl par 10 procentiem, kā reģioniem ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Tādējādi likumprojekta grozījumi paredz to, ka lielajām kapitālsabiedrībām, vidējām kapitālsabiedrībām un mazajām kapitālsabiedrībām, kas atrodas Kurzemes un Latgales reģionā, ir palielināta atbalsta intensitāte par papildus 10 procentiem. Rīgas reģionā, likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” izpratnē Rīgas brīvostā, papildus 10 procenti netiek pievienoti, jo nav reģistrēts iedzīvotāju skaita samazinājums attiecīgajā laika periodā.
Piemēri atbalsta maksimālās intensitātes aprēķināšanai:
1. Projekta iesniedzējs ir liela kapitālsabiedrība, kas atrodas Ventspils brīvostas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 10 procenti (atbalsta palielinājums par reģionu (Kurzeme), kurā samazinājies iedzīvotāju skaits) = 40 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir palielinājusies par 5 procentiem (iepriekš 35 procenti, kas bija likumā noteiktā bāzes intensitāte).
2. Projekta iesniedzējs ir vidēja kapitālsabiedrība, kas atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 10 procenti (atbalsta palielinājums kā vidējai kapitālsabiedrībai) + 10 procenti (atbalsta palielinājums par reģionu (Kurzeme), kurā samazinājies iedzīvotāju skaits) = 50 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir palielinājusies par 5 procentiem (iepriekš 45 procenti).
3. Projekta iesniedzējs ir maza kapitālsabiedrība, kas atrodas Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 20 procenti (atbalsta palielinājums kā mazai kapitālsabiedrībai) + 10 procenti (atbalsta palielinājums par reģionu (Latgale), kurā samazinājies iedzīvotāju skaits) = 60 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir palielinājusies par 5 procentiem (iepriekš 55 procenti).
4. Projekta iesniedzējs ir vidēja kapitālsabiedrība, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 10 procenti (atbalsta palielinājums kā vidējai kapitālsabiedrībai) = 40 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 5 procentiem (iepriekš 45 procenti).
5. Projekta iesniedzējs ir maza kapitālsabiedrība, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 20 procenti (atbalsta palielinājums kā mazai kapitālsabiedrībai) = 50 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 5 procentiem (iepriekš 55 procenti).
Vienlaikus grozījumi likumprojektā ir nepieciešami arī nodokļu atlaižu piemērošanai lielo ieguldījumu projektiem. Lielo ieguldījumu projektiem, kuri pārsniedz 50 milj.euro reģionālās attīstības atbalsta intensitāti koriģē šādi:
1. projektiem līdz 50 milj. euro piemēro 100 procentus noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas ir 30 procenti ( šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 5 procentiem, iepriekš 35 procenti);
2. projektiem no 50 milj. euro līdz 100 milj. euro piemēro 50 procentus no noteiktās maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes, kas ir 15 procenti ( šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 2,5 procentiem, iepriekš 17,5 procenti);
Lielo ieguldījumu projektiem nepiemēro atbalsta palielinājuma intensitāti, kas ir paredzēta mazām un vidējām kapitālsabiedrībām.
Piemēri atbalsta maksimālās intensitātes aprēķināšanai:
1. Projekta iesniedzējs ir liela kapitālsabiedrība, kas atrodas Ventspils brīvostas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 10 procenti (atbalsta palielinājums par reģionu (Kurzeme), kurā samazinājies iedzīvotāju skaits) = 40 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir palielinājusies par 5 procentiem (iepriekš 35 procenti, kas bija likumā noteiktā bāzes intensitāte).
2. Projekta iesniedzējs ir vidēja kapitālsabiedrība, kas atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 10 procenti (atbalsta palielinājums kā vidējai kapitālsabiedrībai) + 10 procenti (atbalsta palielinājums par reģionu (Kurzeme), kurā samazinājies iedzīvotāju skaits) = 50 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir palielinājusies par 5 procentiem (iepriekš 45 procenti).
3. Projekta iesniedzējs ir maza kapitālsabiedrība, kas atrodas Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 20 procenti (atbalsta palielinājums kā mazai kapitālsabiedrībai) + 10 procenti (atbalsta palielinājums par reģionu (Latgale), kurā samazinājies iedzīvotāju skaits) = 60 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir palielinājusies par 5 procentiem (iepriekš 55 procenti).
4. Projekta iesniedzējs ir vidēja kapitālsabiedrība, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 10 procenti (atbalsta palielinājums kā vidējai kapitālsabiedrībai) = 40 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 5 procentiem (iepriekš 45 procenti).
5. Projekta iesniedzējs ir maza kapitālsabiedrība, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā:
30 procenti (bāzes intensitāte) + 20 procenti (atbalsta palielinājums kā mazai kapitālsabiedrībai) = 50 procenti kopējā atbalsta intensitāte. Šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 5 procentiem (iepriekš 55 procenti).
Vienlaikus grozījumi likumprojektā ir nepieciešami arī nodokļu atlaižu piemērošanai lielo ieguldījumu projektiem. Lielo ieguldījumu projektiem, kuri pārsniedz 50 milj.euro reģionālās attīstības atbalsta intensitāti koriģē šādi:
1. projektiem līdz 50 milj. euro piemēro 100 procentus noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas ir 30 procenti ( šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 5 procentiem, iepriekš 35 procenti);
2. projektiem no 50 milj. euro līdz 100 milj. euro piemēro 50 procentus no noteiktās maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes, kas ir 15 procenti ( šajā gadījumā kopējā atbalsta intensitāte ir samazinājusies par 2,5 procentiem, iepriekš 17,5 procenti);
Lielo ieguldījumu projektiem nepiemēro atbalsta palielinājuma intensitāti, kas ir paredzēta mazām un vidējām kapitālsabiedrībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Satiksmes ministrija nodrošina paziņošanas prasības izpildi Eiropas Komisijai 20 darba dienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- lielie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekta ietekme ir līdzvērtīga jau esošā likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" normu ietekmei.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts konkurētspēju veicinās netieši, turpinot piesaistīt ieguldījumus brīvostu un speciālo ekonomisko zonu uzņēmumos.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ierosinātie grozījumi turpinās veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos, kuros atrodas brīvotas un speciālās ekonomiskās zonas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi labvēlīgi ietekmēs mazo un vidējo kapitālsabiedrību darbību, jo tieši šo kapitālsabiedrību maksimālais tiešo nodokļu atlaižu procentuālais apmērs tiks paaugstināts.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Ierosinātie grozījumi veicinās konkurētspēju, piedāvājot speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrībām lielāku maksimālo tiešo nodokļu atlaižu procentuālo apmēru.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ierosinātie grozījumi tādā pat mērā kā līdz šim veicinās nodarbinātības līmeņa pieaugumu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šobrīd precīzu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav iespējams aprēķināt.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldības budžetu nav iespējams aprēķināt, jo nav zināms cik ieguldījuma līgumi ir noslēgti 2021. gadā brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās un nav iespējams paredzēt cik ieguldījuma līgumi tiks noslēgti 2022. gadā. Informācija par noslēgtajiem līgumiem 2021. gadā būs pieejama, kad tiks iesniegti gadskārtējie pārskati, savukārt nav tādu prasību, ka brīvostu pārvaldēm un speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm būtu jāsniedz prognozes par iespējamajiem ieguldījuma līgumiem uz nākamajiem gadiem. Tādejādi nav zināma informācija par to cik liela varētu būt tiešo nodokļu atlaižu kopējā summa, kas tiktu piešķirta kapitālsabiedrībām brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās. Investīciju piesaiste un ieguldījumu līgumu skaits ir atkarīga gan no esošās situācijas Latvijā, kā arī no Covid-19 pandēmijas ietekmes un straujajām svārstībām globālajā ekonomikā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Jāveic grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumo Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību".
Pamatojums un apraksts
Noteikumi nosaka speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrību un brīvostu licencēto kapitālsabiedrību sniedzamo informāciju par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošanu, citu saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai, uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto ieguldījumu summu, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam kā arī nosaka pārskata aizpildīšanas kārtību.
Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr.106 jāveic grozījumi 1. pielikumā "Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā", jāpielāgo tiešo nodokļu atlaižu procentuālo apmēru veidlapās.
Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr.106 jāveic grozījumi 1. pielikumā "Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā", jāpielāgo tiešo nodokļu atlaižu procentuālo apmēru veidlapās.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu.
Apraksts
Regulas mērķis ir ļaut Eiropas Ssavienības valdībām piešķirt vairāk budžeta līdzekļu plašākam uzņēmumu lokam, iepriekš nelūdzot Eiropas Komisijas piekrišanu.
Šis atbrīvojums ir izstrādāts, lai mazinātu administratīvo slogu valstu un vietējām iestādēm, kā arī iedrošinātu Eiropas Savienības valdības novirzīt atbalstu ekonomiskajai izaugsmei, neradot tā saņēmējiem negodīgas konkurences priekšrocības.
Šis atbrīvojums ir izstrādāts, lai mazinātu administratīvo slogu valstu un vietējām iestādēm, kā arī iedrošinātu Eiropas Savienības valdības novirzīt atbalstu ekonomiskajai izaugsmei, neradot tā saņēmējiem negodīgas konkurences priekšrocības.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta c) apakšpunkts
Likumprojekta 8. pielikuma 19. punkts
Likumprojekta 9. pielikuma 17. punkts
Likumprojekta 9. pielikuma 17. punkts
Pārņemtas daļēji
Likumprojekta normās ir iekļauts laikposms, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 651/2014 attiecīgajā pantā
Nav paredzētas stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 20. punkts
Likumprojekta 8.1 panta ceturtā un piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 61. punkta a) apakšpunkts
Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punkts
Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punkts
Likumprojekta 5. panta sestās daļas 2. punkts
Pārņemtas daļēji
Likumprojekta normā ir iekļauts laikposms, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 651/2014 attiecīgajā pantā
Nav paredzētas stingrākas prasības
Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punkts
Likumprojekta 1. panta otrās daļas 4.1 punkta e) apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Likumprojekta normā ir iekļauts laikposms, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 651/2014 attiecīgajā pantā
Nav paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Likumprojekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Saskaņā ar Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 11.pantu “Ziņojumu sniegšana”, Satiksmes ministrija 20 darbdienu laikā, no grozījumu likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” stāšanās spēkā brīža, Eiropas Komisijai nosūtīs kopsavilkumu, izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojekta izstrādē nebija nepieciešams iesaistīt kādas konkrētas sabiedrības mērķgrupas, jo ierosinātie grozījumi ir saskaņā ar Ministru Kabineta 2021. gada 2.novembra noteikumiem Nr. 729 "Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027.gadam”. Vienlaikus likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specialajās ekonomiskajās zonās” ir valsts atbalsta programma, kas ieviesta, ievērojot Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu nosacījumus un Reģionālās atbalsta kartes nosacījumus, kuri izriet no Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēm (publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī C 153/1, 29.04.2021).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Rīgas brīvostas pārvalde
- Ventspils brīvostas pārvalde
- Liepājas speciālā ekonomiskā zonas pārvalde
- Rēzeknes specialā ekonomiskā zonas pārvalde
- Latgales speciālā ekonomiskā zonas pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi