24-TA-564: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas iniciatīva.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 4. §) 3. punktam Ekonomikas ministrijai reizē ar citiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā ir uzdots precizēt Nacionālās drošības likuma 44. panta astotajā daļā minēto deleģējumu, iekļaujot tajā atsauci uz Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 4. §) 3. punktam Ekonomikas ministrijai reizē ar citiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā ir uzdots precizēt Nacionālās drošības likuma 44. panta astotajā daļā minēto deleģējumu, iekļaujot tajā atsauci uz Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir pilnveidot apdraudējuma kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem izvērtēšanas un novēršanas mehānismu, mazināt valsts pārvaldes un privātpersonu administratīvo slogu, kā arī veikt atsevišķus redakcionālā rakstura precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nacionālās drošības likuma VI nodaļa “Apdraudējuma novēršana nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem” uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, nosaka nozares, kuras ir īpaši nozīmīgas nacionālajai drošībai, un kuras ir nepieciešams uzraudzīt, lai novērstu apdraudējumu nacionālajai drošībai, un attiecīgo uzraudzības mehānismu. Nacionālās drošības likums nosaka un definē nacionālajai drošībai nozīmīgus subjektus – komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, kas ir reģistrētas Latvijā un kas atbilsts noteiktiem nosacījumiem (kas konstatē saikni ar nozarēm, kas ir īpaši svarīgas nacionālajai drošībai). Nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu uzraudzība tiek īstenota paredzot tiem pienākumu deklarēt Nacionālās drošības likumā noteikto informāciju, kā arī pieprasīt Ministru kabineta atļaujas Nacionālās drošības likumā noteiktajos gadījumos (piemēram, būtiskas līdzdalības un izšķirošas ietekmes iegūšanai).
2022. gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā (turpmāk - grozījumi), ar kuriem, tai skaitā, tika paplašināts nozaru klāsts, kuras ir īpaši svarīgas nacionālajai drošībai. Attiecīgi ievērojami paplašinājās arī nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu skaits (personas, kuras atbilsts noteiktiem nosacījumiem saistībā ar nacionālajai drošībai īpaši nozīmīgajām nozarēm, piemēram, personas, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra), uz kuriem turpmāk tiek attiecināti Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktie ierobežojumi un pienākumi. Tai skaitā, ar grozījumiem Nacionālās drošības likuma 37. pants, kas nosaka nacionālajai drošībai īpaši nozīmīgas nozares, tika papildināts ar 12. punktu. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktu nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, biedrība vai nodibinājums ir tāda komercsabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas apstrādā valsts kritiskās infrastruktūras sistēmās iekļautās datu kopas, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās Ekonomikas ministrija, apzinot subjektus, kuriem turpmāk ir piemērojami Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi un pienākumi, un lai nodrošinātu Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktās informācijas deklarēšanu, pieprasīja informāciju no atbildīgām iestādēm atkarībā no kompetences. Apkopojot saņemto informāciju, tika konstatēts, ka pēc grozījumu spēkā stāšanos nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu skaits pieauga par apmēram 55 subjektiem, neieskaitot personas, kas atbilst Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta nosacījumiem.
Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkts paredz nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājuma pienākumu iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) paziņojumu par savu atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājuma nosacījumiem. Tomēr, ņemot vērā ievērojamu pieaugumu nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu lokā, attiecīgo subjektu apzināšana, informēšana, kā arī sadarbība ar tiem, notika nevienlīdzīgi. Tāpat attiecīgā paziņojuma iesniegšana Uzņēmuma reģistrā atsevišķos gadījumos bija problemātiskā un tika novilcināta no nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta puses. Līdz ar to izveidojās situācija, kad komercreģistrā nebija atzīmju par atsevišķu subjektu atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta nosacījumiem, un pastāvēja varbūtība, ka attiecīgie subjekti veiks izmaiņas, nesaņemot Ministru kabineta atļauju Nacionālās drošības likumā noteiktajos gadījumos (piemēram, izmaiņas būtiskā līdzdalībā, izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja u.c.), un attiecīgās izmaiņas tiks reģistrētas komercreģistrā. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu Nacionālās drošības likuma normu ievērošanu, Ekonomikas ministrija pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 39. panta otro daļu iesniedza Uzņēmumu reģistram subjektu sarakstu, kas atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājuma nosacījumiem, bet nav iesniegušas attiecīgo paziņojumu Uzņēmumu reģistram.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma VI nodaļā ietvertajam regulējumam nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu uzraudzība tiek īstenota, kontrolējot izmaiņas nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu īpašumtiesību struktūrā vai kontrolē. Attiecībā uz komercsabiedrībām ir paredzēts, ka, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā Ministru kabinets lemj par atļauju šādām darbībām: būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšana vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju un ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir cits patiesais labuma guvējs, — kontroles ķēdē pēdējā juridiskā persona, kurai var konstatēt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā (turpmāk – netiešās ietekmes ieguvējs), aizdevuma saņemšana. Vienlaikus Nacionālās drošības likuma 43. pants paredz izņēmumus ietekmes iegūšanas ierobežojumiem, proti, kad Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.
Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma 22.2 panta septītajā daļā, 40. panta pirmajā daļā, 41. panta trešajā daļā, 42. panta pirmajā daļā un 42.1 pantā minētajos gadījumos Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 “Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 311) Ekonomikas ministrija pēc pieteikuma saņemšanas nosūta to drošības iestādēm (atkarībā no kompetencēm) atzinuma sniegšanai. Tāpat Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz valsts drošības iestāžu pieprasījumu, var pieprasīt papildu informāciju, skaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai vai informācijas sniegšanai Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, (turpmāk - Regula) 6. panta 6. punktu. Pēc drošības iestāžu atzinuma saņemšanas Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedz to saskaņošanai ar citām institūcijām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas, Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu Valsts kancelejā. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.606 ”Ministru kabineta kārtības rullis” 82. punktu Valsts kanceleja septiņu darbdienu laikā pēc projekta iesniegšanas Valsts kancelejā izvērtē projekta atbilstību.
Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmā daļa nosaka, ka Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, bet šo termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.
2022. gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā (turpmāk - grozījumi), ar kuriem, tai skaitā, tika paplašināts nozaru klāsts, kuras ir īpaši svarīgas nacionālajai drošībai. Attiecīgi ievērojami paplašinājās arī nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu skaits (personas, kuras atbilsts noteiktiem nosacījumiem saistībā ar nacionālajai drošībai īpaši nozīmīgajām nozarēm, piemēram, personas, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra), uz kuriem turpmāk tiek attiecināti Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktie ierobežojumi un pienākumi. Tai skaitā, ar grozījumiem Nacionālās drošības likuma 37. pants, kas nosaka nacionālajai drošībai īpaši nozīmīgas nozares, tika papildināts ar 12. punktu. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktu nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, biedrība vai nodibinājums ir tāda komercsabiedrība, biedrība vai nodibinājums, kas apstrādā valsts kritiskās infrastruktūras sistēmās iekļautās datu kopas, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās Ekonomikas ministrija, apzinot subjektus, kuriem turpmāk ir piemērojami Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi un pienākumi, un lai nodrošinātu Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktās informācijas deklarēšanu, pieprasīja informāciju no atbildīgām iestādēm atkarībā no kompetences. Apkopojot saņemto informāciju, tika konstatēts, ka pēc grozījumu spēkā stāšanos nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu skaits pieauga par apmēram 55 subjektiem, neieskaitot personas, kas atbilst Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta nosacījumiem.
Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkts paredz nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājuma pienākumu iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) paziņojumu par savu atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājuma nosacījumiem. Tomēr, ņemot vērā ievērojamu pieaugumu nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu lokā, attiecīgo subjektu apzināšana, informēšana, kā arī sadarbība ar tiem, notika nevienlīdzīgi. Tāpat attiecīgā paziņojuma iesniegšana Uzņēmuma reģistrā atsevišķos gadījumos bija problemātiskā un tika novilcināta no nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta puses. Līdz ar to izveidojās situācija, kad komercreģistrā nebija atzīmju par atsevišķu subjektu atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta nosacījumiem, un pastāvēja varbūtība, ka attiecīgie subjekti veiks izmaiņas, nesaņemot Ministru kabineta atļauju Nacionālās drošības likumā noteiktajos gadījumos (piemēram, izmaiņas būtiskā līdzdalībā, izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja u.c.), un attiecīgās izmaiņas tiks reģistrētas komercreģistrā. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu Nacionālās drošības likuma normu ievērošanu, Ekonomikas ministrija pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 39. panta otro daļu iesniedza Uzņēmumu reģistram subjektu sarakstu, kas atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājuma nosacījumiem, bet nav iesniegušas attiecīgo paziņojumu Uzņēmumu reģistram.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma VI nodaļā ietvertajam regulējumam nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu uzraudzība tiek īstenota, kontrolējot izmaiņas nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu īpašumtiesību struktūrā vai kontrolē. Attiecībā uz komercsabiedrībām ir paredzēts, ka, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā Ministru kabinets lemj par atļauju šādām darbībām: būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšana, uzņēmuma pāreja, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšana vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju un ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir cits patiesais labuma guvējs, — kontroles ķēdē pēdējā juridiskā persona, kurai var konstatēt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā (turpmāk – netiešās ietekmes ieguvējs), aizdevuma saņemšana. Vienlaikus Nacionālās drošības likuma 43. pants paredz izņēmumus ietekmes iegūšanas ierobežojumiem, proti, kad Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.
Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma 22.2 panta septītajā daļā, 40. panta pirmajā daļā, 41. panta trešajā daļā, 42. panta pirmajā daļā un 42.1 pantā minētajos gadījumos Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 311 “Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu apdraudējuma novēršanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 311) Ekonomikas ministrija pēc pieteikuma saņemšanas nosūta to drošības iestādēm (atkarībā no kompetencēm) atzinuma sniegšanai. Tāpat Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz valsts drošības iestāžu pieprasījumu, var pieprasīt papildu informāciju, skaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai vai informācijas sniegšanai Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, (turpmāk - Regula) 6. panta 6. punktu. Pēc drošības iestāžu atzinuma saņemšanas Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedz to saskaņošanai ar citām institūcijām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas, Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu Valsts kancelejā. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.606 ”Ministru kabineta kārtības rullis” 82. punktu Valsts kanceleja septiņu darbdienu laikā pēc projekta iesniegšanas Valsts kancelejā izvērtē projekta atbilstību.
Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmā daļa nosaka, ka Ministru kabineta lēmums tiek pieņemts mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, bet šo termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
No Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta izriet, ka komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, kas apstrādā valsts kritiskās infrastruktūras sistēmās iekļautās datu kopas, izņemot gadījumus, kad to veic finanšu tirgus dalībnieki, ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, kuriem jābūt uzraudzītiem atbilstoši Nacionālās drošības likuma VI nodaļā ietvertajām nacionālās drošības aizsardzības mehānismam. Apzinot nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumus ievērojot Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktā ievērtus kritērijus, lai izpildītu Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktās prasības, tika konstatēts, ka subjektu loka, kas atbilst Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta nosacījumiem, lielāko daļu, veido pakalpojuma sniedzēji veselības nozarē strādājušie, piemēram, aptiekas un ģimenes ārstu prakses, kas lieto attiecīgās datu kopas darba vajadzībām. Attiecīgo subjektu loku veido ievērojams personu skaits – aptuveni 2400 subjekti. Ņemot vērā ierobežotus resursus uzraudzības mehānisma īstenošanai, nodrošinot subjektu uzraudzību šādā kvantitātē, pastāv risks, ka no Nacionālās drošības likuma VI nodaļas izrietošā informācijas apstrāde, darījumu izvērtēšana u.c. netiks veikta atbilstošā kvalitātē, ievērojot līdzšinējo darbu saistībā ar nacionālajai drošībai nozīmīgajiem subjektiem.
Ņemot vērā minēto, lai izvērtētu šī nosacījuma samērīgumu pret subjektiem, uz kuriem tas attiecas, un to ietekmi uz nacionālo drošību, tika organizētas vairākas starpinstitūciju sanāksmes, kuras piedalījās nozaru ministrijas, valsts drošības iestādes un eksperti. Vispusīgi izvērtējot Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta atbilstības nosacījumu un ar to aptveramo subjektu loku, tika secināts, ka nosacījums neatbilst Nacionālas drošības likuma vispārīgām mērķim novērst ievērojamu apdraudējumu nacionālajai drošībai, jo no attiecīga nosacījuma izriet individuālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, kuru īpašnieku struktūra ir nacionālās izcelsmes un parasti ir veidota no viena īpašnieka sniegtā pakalpojuma specifikas dēļ. Tāpat riski, kas izriet no datu kopu lietotāju iespējam, nevar radīt nopietnu apdraudējumu nacionālajai drošībai.
Ievērojot minēto un to, ka nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta statusa noteikšanas mērķis ir uzraudzīt subjektus, kuriem ir patiesi būtiskā nozīme nacionālajai drošībai, lai novērstu nozīmīgus riskus nacionālai drošībai, bet attiecīgo datu kopu lietotāji nav atzīstami par tādiem, tika secināts, ka Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktā ievērtais kritērijs nav samērīgs un neveicina apdraudējuma nacionālajai drošībai un nacionālajai drošībai nozīmīgiem subjektiem izvērtēšanas un novēršanas mehānisma efektīvu darbību.
Ņemot vērā minēto, lai izvērtētu šī nosacījuma samērīgumu pret subjektiem, uz kuriem tas attiecas, un to ietekmi uz nacionālo drošību, tika organizētas vairākas starpinstitūciju sanāksmes, kuras piedalījās nozaru ministrijas, valsts drošības iestādes un eksperti. Vispusīgi izvērtējot Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkta atbilstības nosacījumu un ar to aptveramo subjektu loku, tika secināts, ka nosacījums neatbilst Nacionālas drošības likuma vispārīgām mērķim novērst ievērojamu apdraudējumu nacionālajai drošībai, jo no attiecīga nosacījuma izriet individuālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, kuru īpašnieku struktūra ir nacionālās izcelsmes un parasti ir veidota no viena īpašnieka sniegtā pakalpojuma specifikas dēļ. Tāpat riski, kas izriet no datu kopu lietotāju iespējam, nevar radīt nopietnu apdraudējumu nacionālajai drošībai.
Ievērojot minēto un to, ka nacionālajai drošībai nozīmīga subjekta statusa noteikšanas mērķis ir uzraudzīt subjektus, kuriem ir patiesi būtiskā nozīme nacionālajai drošībai, lai novērstu nozīmīgus riskus nacionālai drošībai, bet attiecīgo datu kopu lietotāji nav atzīstami par tādiem, tika secināts, ka Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punktā ievērtais kritērijs nav samērīgs un neveicina apdraudējuma nacionālajai drošībai un nacionālajai drošībai nozīmīgiem subjektiem izvērtēšanas un novēršanas mehānisma efektīvu darbību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu, ka Nacionālās drošības likuma 37. panta 12. punkts nosedz nozīmīgus riskus nacionālai drošībai ir nepieciešams precizēt ietverto kritēriju, nosakot, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, ir atzīstamas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, kas sniedz informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus vai nodrošina informācijas tehnoloģiju risinājumus informācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūrā iekļauto datu kopu apstrādei, un kuru Ministru kabinets, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, ir noteicis par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību.
Problēmas apraksts
Piemērojot praksē nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību uzraudzības mehānismu, kas paredz Ministru kabineta atļaujas saņemšanu saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu būtiskās līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā tika konstatēt, ka, gadījumos, kad pieteikumu par būtiskās līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanu nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā pamats ir reorganizācija vai darījums, kura rezultātā nemainās patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs, nav nepieciešamība vērtēt līdzdalības maiņu, jo par esošā īpašnieka struktūra atbildīgās iestādes ir sniegušas atzinumu un Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu valsts pārvaldes administratīvo slogu, kā arī uz nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām un personām, kas plāno iegūt būtisko līdzdalību vai izšķiršu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā, gulstu slogu, gadījumos, kad būtiskā līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā tiek iegūta reorganizācijas vai darījuma rezultātā, bet patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās, nepieciešams papildināt Nacionālās drošības likuma 43. pantu ar attiecīgo ietekmes iegūšanas ierobežojumu izņēmumu.
Problēmas apraksts
Ekonomikas ministrija norāda, ka praksē bieži vien nav iespējams ievērot Nacionālās drošības likuma 44. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, piemēram gadījumos, kad pieteikums ir saistīt ar ārvalstu tiešo ieguldījumu un ir nepieciešama papildu informācija, lai sagatavotu paziņojumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, ievērojot Regulas 6. panta 1. punkta prasības, vai ir nepieciešams veikt padziļinātu pieteikuma izvērtēšanu. Līdz ar to šādos gadījumos ir nepieciešams virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē rīkojuma projektu par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, kas uzliek papildu administratīvo slogu gan Ekonomikas ministrijai, gan nozaru ministrijām, gan Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
Lai optimizētu valsts pārvaldes resursus un mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā ir paredzēts Ministru kabineta deleģējums Nacionālās drošības likuma 44. panta astotajā daļā Ministru kabineta noteiktai institūcijai nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanu līdz četriem mēnešiem.
Problēmas apraksts
Šobrīd Nacionālās drošības likumā nav iekļauts Ministru kabineta deleģējums noteikt institūciju, kurā ir iesniedzams pieteikums saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu. Attiecīgo likuma robu ir paredzēts novērst Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 33, 4. §) 3. punktā reizē ar citiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu tiesisko noteiktību un skaidrību likumprojekts paredz papildināt Nacionālās drošības likuma 44. panta astoto daļu ar Ministru kabineta deleģējumu noteikt institūciju, kurā ir iesniedzams pieteikums saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 42.1 panta pirmo daļu.
Problēmas apraksts
Nacionālās drošības likuma 45. panta pirmajā daļā ir iekļauta kļūdaina atsauce uz Nacionālās drošības likuma 38. panta 1.1 daļu. Ņemot vērā to, ka ar Nacionālās drošības likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī, Nacionālās drošības likuma 38. pants tika izteikts jaunā redakcijā, šobrīd attiecīgā norma ir izteikta Nacionālās drošības likuma 38. panta otrajā daļā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts precizē Nacionālās drošības likuma 45. panta pirmajā daļā iekļauto atsauci uz Nacionālās drošības likuma 38. panta 1.1 daļu, ar atsauci uz Nacionālās drošības likuma 38. panta otro daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuras plāno iegūt būtisko līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā, reorganizācijas vai darījuma rezultātā, gadījumā, ja patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās, tiek atbrīvoti no pienākuma lūgt attiecīgo Ministru kabineta atļauju saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuras plāno iegūt būtisko līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā, reorganizācijas vai darījuma rezultātā, gadījumā, ja patiesā labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās, tiek atbrīvoti no pienākuma lūgt attiecīgo Ministru kabineta atļauju saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmo daļu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Nacionālais veselības dienests, Veselības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienestsNevalstiskās organizācijas
JāCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi