Anotācija (ex-ante)

2025. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta pirmajā daļā, aizstājot vārdus "nodokļu jomā" ar vārdiem "valsts ieņēmumu jomā". Līdz ar to ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus arī MK noteikumos Nr. 550.

MK noteikumu projekta 1., 6., 9. punkts nosaka aizstāt MK noteikumu Nr. 550 1.4. un 15.4.3. apakšpunktā, kā arī V nodaļas nosaukumā vārdus "nodokļu jomā" ar vārdiem "valsts ieņēmumu jomā".

Saskaņā ar Nacionālo NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumu par 2020.-2022. gadu (turpmāk – Novērtēšanas ziņojums, pieejams pēc šādas adreses: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf), augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (turpmāk – NILL) draudus no nacionālā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma veido izvairīšanās no nodokļu nomaksas, savukārt vidēji augstus – krāpšana, akcīzes preču nelikumīga aprite, narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga aprite, noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā. Minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā bieži tiek izmantota skaidrā nauda. Skaidrā naudā veiktiem darījumiem piemīt NILL riski (risku līmenis ir atkarīgs no summas), jo skaidrā naudā veiktie darījumi ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem.
Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju laika periodā no 2020.-2022. gadam ēnu ekonomikas apmērs varētu būt 6–10,4 mljrd. euro apmērā. Vairāki pētnieki ir centušies noteikt dažādu ēnu ekonomikas īpatsvaru pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk – IKP), bet līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijas Republikā, pētījumi vienoti norāda uz ēnu ekonomikas pieaugumu Covid19 krīzes gados. Saskaņā ar 2023. gada 30. maijā prezentētajiem pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" datiem 2022. gadā ēnu ekonomikas apmērs sasniedza 26,5% no IKP. Tāpat atzīmējams, ka joprojām nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2022. gadā saglabājās "aplokšņu algas", kas veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas (skat. Novērtēšanas ziņojuma 3.2.10. apakšpunktu).
Novērtēšanas ziņojumā secināts, ka Latvijas Republikā izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas apkarošana ir viena no svarīgajām prioritātēm finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā Latvijas Republikā. Ievērojot minēto, kā viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertajiem uzdevumiem, par kuru viena no atbildīgajām institūcijām ir FID, ir skaidras naudas plūsmas monitorings, kā ietvaros ir jāveic skaidras naudas plūsmas analīze (ar akcentu uz nezināmas izcelsmes skaidru naudu), skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku. Atzīmējams, ka 2022. gadā kopumā bankomātos iemaksāta skaidra nauda 2,4 miljardu euro apmērā.

1. Par skaidras naudas iemaksas un izmaksu sliekšņa deklarācijām.
Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 1.2.3. pasākumu – noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos), likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 755/Lp14) sākotnējās izstrādes procesā bija plānots grozīt minētā likuma 22.² panta 1.¹ daļu, to papildinot ar jaunu gadījumu, kad Novēršanas likuma subjektam būs pienākums iesniegt VID sliekšņa deklarāciju. Šis jaunais gadījums paredzēja, ka Novēršanas likuma subjektam, kas sniedz maksājumu pakalpojumu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē un kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, ar 2025. gada 1. janvāri būtu pienākums iesniegt informāciju VID par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu. Minētā likumprojekta saskaņošanas laikā Latvijas Finanšu nozaru asociācija ierosināja mainīt līdzšinējo pieeju un līdzīgi, kā tas ir noteikts Novēršanas likuma 31.⁶ panta trešajā daļā attiecībā uz FID iesniedzamajām sliekšņa deklarācijām, arī attiecībā uz VID iesniedzamajām sliekšņa deklarācijām paredzēt, ka sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumus ar 2025. gada 1. janvāri noteiktu Ministru kabinets.
Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 550, lai izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 1.2.3. pasākumu, noteiktu jaunu gadījumu, kad sliekšņa deklarācija iesniedzama VID.
Skaidras naudas darījuma summas pamatojums, par kuru ir iesniedzama sliekšņa deklarācija
Skaidras naudas darījuma summa, par kuru iesniedzama sliekšņa deklarācija FID un VID, kā arī pamatojums tam, ka VID ir būtiski saņemt sliekšņa deklarācijas par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos un filiālēs, ir vērtēta gan Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādes procesā, gan likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 755/Lp14) izstrādes ietvaros, minēto informāciju atspoguļojot likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (skat.:  https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/670B69F827DCCFE9C2258BB700209A35?OpenDocument).
Minētā likumprojekta izstrādes laikā, kā arī pēc likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta grozījumu spēkā stāšanās (2025. gada 1. janvārī) ir norisinājušās vairākas sanāksmes starp Finanšu ministriju, VID, FID, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Latvijas Banku, lai vienotos par skaidras naudas darījuma summu, par kuru būtu sniedzama sliekšņa deklarācija gan FID, gan VID.
Diskusijas rezultātā iepriekš minētās institūcijas vienojās, ka ir nosakāms atšķirīgs slieksnis skaidras naudas iemaksu darījumiem un skaidras naudas izmaksu darījumiem. Proti, skaidras naudas iemaksām slieksnis nosakāms, sākot ar 750 euro, bet skaidras naudas izmaksām, sākot ar 1500 euro.
Minētie sliekšņi pamatoti ar apsvērumu, ka nav aizdomu par tādas naudas likumību, kura jau atrodas finanšu sistēmā, savukārt skaidras naudas ievietošanai finanšu sistēmā riski ir nozīmīgi. Tādējādi zemāks slieksnis nosakāms skaidras naudas iemaksas darījumam ar mērķi efektīvāk identificēt nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus.
Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas sniegto informāciju pēc to biedru (kredītiestāžu) aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu, sākot ar 750 euro, viena mēneša laikā FID un VID iegūs informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas veikušas skaidras naudas iemaksas aptuveni 43 milj. euro apmērā, un aptuveni par 18 000 juridiskajām personām, kas kredītiestāžu kontos iemaksas veikuši aptuveni 83 milj. euro. Savukārt, nosakot skaidras naudas izmaksas darījumu, sākot ar 1500 euro, mēneša laikā sliekšņa deklarācijās tiktu ietverta informācija par 3 769 fiziskām personām, kas veikušas izmaksas 23 milj. euro apmērā, un 540 juridiskām personām, kas veikušas skaidras naudas izmaksas aptuveni 60 milj. euro apmērā.

2. Par sliekšņa deklarācijas iesniegšanu bezkonta skaidras naudas pārveduma darījumā.
Tāpat diskusijas gaitā tika apsvērta nepieciešamība noteikt sliekšņa deklarācijas iesniegšanu iepriekš norādītajiem subjektiem, ja klients nosūta vai saņem bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir ekvivalents 1000 euro vai vairāk . Šāds bezkonta skaidras naudas pārvedumiem slieksnis tika noteikts, ievērojot Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta b) apakšpunktā noteikto pienākumu Novēršanas likuma subjektam veikt klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tiek veikts līdzekļu pārvedums, tai skaitā, bezkonta naudas pārvedums. Tāpat piedāvātās redakcijas mērķis ir nodrošināt skaidru pienākuma iesniegt sliekšņa deklarāciju interpretāciju attiecībā uz bezkonta skaidras naudas pārvedumiem.
Sliekšņa deklarācijas galvenokārt tiek izmantotas stratēģiskajā un taktiskajā analīzē, šo informāciju vērtējot kopsakarā ar informāciju, kas pieejama FID, tostarp no citām valsts iestādēm saņemto informāciju vai publiski pieejamiem avotiem.
Sliekšņa deklarāciju analīze var palīdzēt identificēt un atklāt smagus noziegumus, piemēram, kukuļņemšanu, narkotiku tirdzniecību, citu aizliegto preču nelegālu apriti, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un NILL, tādējādi ir būtiski, ka FID rīcībā ir informācija, kas sniedz iespēju identificēt NILL riskus. Informācija par Novēršanas likuma subjektu, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē un ieguldījuma brokeru sabiedrību klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem sniegtu FID plašu informācijas apjomu, kuru izmantot stratēģiskās un operatīvās analīzes ietvaros NILL, TF/PF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanā un atklāšanā. Piemēram, informācija par skaidras naudas darījumiem, apvienojumā ar citu informāciju, var norādīt uz iespējamu amatpersonu vai viņu radinieku neizskaidrojamu labklājību un nelikumīgu līdzekļu izmantošanu, kas var būt iegūti no amatnoziegumiem.

3. Par ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākumu iesniegt sliekšņa deklarācijas
Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrību segmentam piemītošais NILL un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – TF/PF) risks tiek vērtēts kā vidēji augsts. 2022. gada beigās Latvijas finanšu sektorā darbojās 8 licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un 1 dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas ir par piecām sabiedrībām vairāk nekā 2019. gadā. Ņemot vērā būtiskās izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības segmentā saistībā ar ieguldījumu platformu darbības uzsākšanu, kam piemīt virkne specifisku risku, kas līdz šim ieguldījumu brokeru sabiedrības segmentam nebija raksturīgi – komplicētāks biznesa modelis, kas ietver sadarbību ar jaunu klientu grupu, tostarp citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem (kreditēšanas uzņēmumiem) un trešo juridisko personu  izmantošanu, un faktu, ka pēc darbības apjomiem ieguldījumu platformas dominē ieguldījumu brokeru sabiedrību segmentā, pārskata perioda beigās ieguldījumu brokeru sabiedrības segmenta NILL ievainojamības līmenis ir novērtēts kā vidēji augsts.
Apkopojot statistiku par saņemtajām sliekšņa deklarācijām, FID secinājis, ka atsevišķas ieguldījumus brokeru sabiedrības jau pašlaik sniedz sliekšņa deklarācijas saskaņā ar MK noteikumu Nr.550 14.1.2. apakšpunktu. Ņemot vērā minēto problemātiku ieguldījumu brokeru sabiedrību segmentā, būtu nepieciešams noteikt pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām sniegt sliekšņa deklarācijas par skaidras naudas darījumiem FID. Šādu priekšlikumu atbalsta arī biedrība "FinTech Latvija Asociācija".

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 550 14.1. apakšpunktā.

1. Par skaidras naudas iemaksas un izmaksu sliekšņa deklarācijām
MK noteikumu projekta 2. punkts paredz izteikt MK noteikumu Nr. 550 14.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Novēršanas likuma subjektiem, kuru darbība saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē vai ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, iesniedz FID sliekšņa deklarāciju šādos gadījumos:
14.1.1.) klients veic skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 euro vai vairāk vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 euro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja tiek veikts skaidras naudas darījums, kurā iesaistīts inkasācijas pakalpojumu sniedzējs (tiesību normas redakcija ir izteikta jaunā redakcijā);
14.1.2.) klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 euro vai vairāk (tiesību norma saglabāta pašreizējā redakcijā);
14.1.3.) klients nosūta vai saņem bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir ekvivalents 1000 euro vai vairāk (papildināts ar jaunu tiesību normu, kas nosaka jaunu sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumu).
Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 550:
1) papildināts Novēršanas likuma subjektu loks, kam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju par iepriekš norādītajos gadījumos, ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
2) mainīta skaidras naudas darījuma summa, par kuru iepriekš norādītie Novēršanas likuma subjekti iesniedz sliekšņa deklarāciju, vienlaikus skaidras naudas darījumu sadalot skaidras naudas iemaksas darījumā un skaidras naudas izmaksas darījumā;
3)  noteikts jauns sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījums  - klients nosūta vai saņem bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir ekvivalents 1000 euro vai vairāk.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.550 sliekšņa deklarācija iesniedzama par vienu skaidras naudas darījumu konkrētajā brīdī, kad klients veic vienu skaidras naudas iemaksu vai izmaksu filiālē vai bankomātā un konkrētais darījums ir ekvivalents vai pārsniedz 750 euro (viena skaidras naudas iemaksas darījuma ietvaros) vai ir ekvivalents vai pārsniedz 1500 euro (viena skaidras naudas izmaksas darījuma ietvaros). Ievērojot minēto, summēšana sliekšņa deklarācijas iesniegšanas nolūkos dienas vai kāda cita laika periodā nav jāveic. Vienlaikus jāatzīmē, ja Novēršanas likuma subjektam rodas aizdomas par to, ka klients tīši veic skaidras naudas iemaksas vai izmaksas zem sliekšņa deklarācijas apmēra, lai izvairītos no sliekšņa deklarācijas iesniegšanas, Novēršanas likuma subjektam jāvērtē nepieciešamība iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Tā kā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 550 tiek samazināts sliekšņa deklarācijas apmērs skaidras naudas darījumiem attiecībā uz Novēršanas likuma subjektiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē vai ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā liecina iepriekš norādītās Latvijas Finanšu nozares asoācijas biedru aplēses, sliekšņa deklarāciju skaits, kas iepriekš minētajiem Novēršanas likuma subjektiem ir jāiesniedz, būtiski pieaugs.

1. Par apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 550 14.2. apakšpunktu apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, iesniedz FID sliekšņa deklarāciju gadījumā, kad izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk.
Novērtēšanas ziņojumā secināts, ka dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju (turpmāk – DZA) segmenta NILL draudu līmenis ir novērtēts kā zems, lielākā daļa no dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem pēc iemaksāto līdzekļu apmēra ir iekšzemes klienti, fiziskas personas. Lielākā daļa no klientu, juridisko personu patiesā labuma guvēji ir Latvijas Republikas rezidenti, apjomīgi skaidras naudas darījumi vai starptautiskie pārvedumi sektoram nav raksturīgi un naudas līdzekļu kustība, prēmiju samaksas un atlīdzības izmaksa pārsvarā notiek Latvijas Republikā. DZA produkti kopumā nav pievilcīgi ātrai līdzekļu apritei un attiecīgi nav ērti izmantojami NILL. Piegādes kanālu risku rada tas, ka DZA izmanto aģentu un starpnieku pakalpojumus klientu identifikācijas veikšanai, tomēr apjoms nav būtisks. Vērtējot NILL, TF/PF DZA sektora draudus un ievainojamību Novērtēšanas ziņojuma pārskata periodā, secināms, ka kopumā NILL, TF/PF riska līmenis ir vidēji zems. Arī DZA starpniekiem NILL, TF/PF riska līmenis novērtēts kā zems. Vienlaikus atzīmējams, ka iesniegto sliekšņa deklarāciju apjoms nav vērtējams kā augsts – 2022. gadā iesniegtas 14 sliekšņa deklarācijas, savukārt 2023. gadā – 25.

2. Par privātajiem pensiju fondiem.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 550 14.3. apakšpunktu, privātie pensiju fondi iesniedz FID sliekšņa deklarāciju gadījumā, kad izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk.
Novērtēšanas ziņojumā secināts, ka 2022.gada beigās finanšu sektorā darbojās septiņi privāto pensiju fondi, no kuriem seši bija atklātie privāto pensiju fondi un viens slēgtais, kas kopā pārvalda 21 pensiju plānu. Četri no minētajiem privāto pensiju fondiem ir kredītiestāžu meitas uzņēmumi.
Tāpat privāto pensiju fondu  segmenta NILL draudu līmenis ir novērtēts kā zems, jo būtiskāko klientu īpatsvaru veido iekšzemes fiziskās personas, vidējais iemaksu apjoms papildpensijas kapitāla veidošanai ir neliels, turklāt privāto pensiju fondu piedāvātais finanšu produkts – slēgts ilgtermiņa ieguldījumu produkts – nav ērts ātrai līdzekļu apritei. Uzkrātās papildpensijas kapitāla saņemšanai normatīvajā regulējumā ir noteikts termiņš, proti, papildpensiju var saņemt, sasniedzot 55 gadu vecumu (ierobežotos gadījumos papildpensijas kapitālu var izmaksāt arī ātrāk), kā rezultātā privāto pensiju fondu produkts nav pievilcīgs NILL, TF/PF īstenošanai.
FID 2022.gadā ir saņēmis divas sliekšņa deklarācijas, savukārt 2023.gadā – vienu, kas vērtējams kā nebūtisks informācijas apjoms.

Ņemot vērā abu minēto sektoru noteikto risku līmeni Novērtēšanas ziņojumā un sliekšņa deklarāciju ziņošanas aktivitāti, lai stiprinātu riskos balstītu pieeju un nodrošinātu, ka ziņošanas pienākums tiek noteikts atbilstoši riskiem, apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus un izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk – sliekšņa deklarācija vairs nebūs jāsniedz FID. Tāpat attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem, gadījumā, ja izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk –šajā situācijā sliekšņa deklarācija nebūs jāsniedz.

MK noteikumu projekta 3. un 4. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 550 14.2. un 14.3. apakšpunktu, izslēdzot pienākumu iesniegt sliekšņa deklarāciju FID apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, un privāto pensiju fondiem.

Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju, 2022. gada beigās Latvijā darbojās 15 kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai (turpmāk – valūtu tirdzniecības sabiedrības), 35 ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas vietās. Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu nodrošina arī kredītiestādes, bet pārskata periodā lielāko daļu no ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas darījumu kopējā apjoma veidoja tieši valūtu tirdzniecības sabiedrības (2020. gadā – 77%, 2021. gadā – 77% un 2022. gadā 84% no kopējā apjoma).
Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu sniegto informāciju, skaidras naudas izmantošana darījumos rada būtisku ievainojamību valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā. Proti, skaidras naudas darījumus biežāk izmanto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, līdz ar to tie ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem. Arī valūtu tirdzniecību sabiedrības var tikt izmantotas NILL/ TF/PF  shēmās: 1) lai mainītu līdzekļu veidu, tādējādi veidojot garākas darījumu ķēdes, kuras grūtāk izsekot; 2) lai samainītu mazāka nomināla banknotes, kas iegūtas noziedzīgu darījumu ceļā pret lielāka nomināla banknotēm.
Novērtēšanas ziņojuma ietvaros tika identificēti draudi, kas skar valūtas tirdzniecības sektoru:
1) narkotisko vielu, akcīzes preču un citu preču kontrabanda un tranzīts caur Latvijas Republiku t. sk. Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes cigarešu neatļauta pārvietošana uz Skandināviju vai Lielbritāniju, kur gūtie ienākumi vietējā valūtā var tikt nogādāti Latvijas Republikā un šī valūta pārdota Latvijas Republikā;
2) ārvalstu noziedzīgas izcelsmes ārvalstu valūtu skaidras naudas līdzekļu pārrobežu plūsma, t.sk., no ģeogrāfiski netālām valstīm;
3) Latvijas Republikā veiktie noziedzīgie nodarījumi, kuros iegūtie skaidrās naudas līdzekļi tiek izkārtoti, tos pārdodot vai par tiem pērkot ārvalstu valūtu, lai apgrūtinātu to izcelsmes noteikšanu.
Ņemot vērā Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju, sektorā ir augsts anonīmi veikto darījumu īpatsvars, kas nozīmē, ka ārvalstu valūtas skaidras naudas darījumi veikti nelielās summās, kā rezultātā pastāv darījumu strukturēšanas riski.  Vidējais viena anonīmi veiktā darījuma apjoms 2020. gadā bija 393 euro, 2021. gadā – 450 euro, savukārt 2022. gadā -  409 euro. Līdz ar to būtu nepieciešams samazināt ārvalstu valūtu skaidrās naudas slieksni, sniedzot sliekšņa deklarāciju valūtu tirdzniecības darījumā.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktu Novēršanas likuma subjekts veic klientu izpēti, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums (turpmāk – valūtu tirdzniecības darījums), kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro. Lai mazinātu NILL/TF/PF riskus valūtu tirdzniecību sektorā, šobrīd ir izstrādāti grozījumi Novēršanas likumā (25-TA-195), kas noteiks Novēršanas likuma subjektam veikt klientu izpēti, ja tiek veikts valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Sliekšņa pazemināšana valūtu tirdzniecības darījumos (no 5000 euro uz 1500 euro) nodrošinās FID ar plašāku informācijas apjomu, kā rezultātā ļaus analizēt klientu struktūru un izdarīt secinājumus par ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu tendencēm.
Ievērojot konstatētos riskus valūtas tirdzniecību sabiedrību sektorā, ir nepieciešams noteikt zemāku ziņošanas slieksni (samazinot līdz 1500 euro) valūtu tirdzniecības darījumā.
Tāpat likumprojektā "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma" (25-TA-195) ir iekļauti grozījumi Novēršanas likumā par terminu aizstāšanu, proti, termins "kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" tiek aizstāts ar terminu "valūtu tirdzniecības sabiedrība", ar mērķi salāgot terminu "valūtu tirdzniecības sabiedrība", kas noregulēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 43. punktā, un terminu "kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu", kas noregulēts Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktā. Pēc būtības un veicamo funkciju apjoma šie termini ir analoģiski. Valūtu tirdzniecības sabiedrību uzraudzības un kontroles institūcija ir Latvijas Banka.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 550, salāgojot terminoloģiju atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajai terminoloģijai, aizstājot vārdus "ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošana" ar vārdiem "valūtu tirdzniecība".

MK noteikumu projekta 5. punkts nosaka veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 550 14.4. apakšpunktā, nosakot, ka kapitālsabiedrības un kredītiestādes, kas nodarbojas ar valūtu tirdzniecības darījumiem, pienākumu iesniegt sliekšņa deklarāciju FID, ja tiek veikts darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, ja tā apmērs ir ekvivalents 1500 euro vai vairāk.

Lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu uz Novēršanas likuma subjektiem, kuru darbība saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē vai ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, ņemot vērā FID iesniedzamo sliekšņa deklarāciju apjoma pieaugumu līdz ar plānotajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 550 attiecībā uz sliekšņa deklarāciju iesniegšanu par skaidras naudas darījumiem, FID sadarbībā ar VID un finanšu iestādēm , kuras nodrošina skaidras naudas darījumus atbilstoši MK noteikumu Nr.550 14.1.1. punktam, darba grupas ietvaros pārskatīja informācijas apjomu, kas norādāms, iesniedzot sliekšņa deklarāciju Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas FID uzturētajā tīmekļvietnē (https://goaml.fid.gov.lv). Darba grupas ietvaros tika panākta vienošanās par minimālo informācijas apjomu, kas būtu jānorāda sliekšņa deklarācijā par skaidras naudas darījumu, paredzot mazāku iekļaujamās informācijas apjomu sliekšņa deklarācijā, nekā tas ir šobrīd noteikts MK noteikumu Nr. 550 15. punktā. Obligāti iekļaujamais informācijas apjoms ir samazināts, saglabājot būtiskākos datu laukus, lai būtu iespējams identificēt darījuma veicēju.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 550.

MK noteikumu projekta 7. punkts nosaka papildināt MK noteikumus Nr. 550 ar 15.1 punktu, kas nosaka minimālo iekļaujamo informācijas apjomu sliekšņa deklarācijās par MK noteikumu Nr. 550 14.1.1. un 14.1.3. apakšpunktā minēto darbību atbilstoši XSD prasībām. Noteiktais minimālās informācijas apjoms ietver neatņemamas darījuma sastāvdaļas, kas attiecināmas uz skaidras naudas darījumu un pamatinformāciju par klientu, kas veic konkrēto darījumu.
Līdz ar to MK noteikumu Nr. 550 15. punktā, kas nosaka iekļaujamo informācijas apjomu ziņojumā un sliekšņa deklarācijās, ir noteikts izņēmums, ka šajā punktā  noteiktais informācijas apjoms neattiecas uz MK noteikumu Nr. 550 14.1.1. un 14.1.3. apakšpunktā minētajām darbībām (MK noteikumu 6. punkts).

Šobrīd MK noteikumi Nr. 550 paredz, ka, iesniedzot ziņojumu vai sliekšņa deklarāciju, augšupielādējot XML datni, kas izveidota atbilstoši FID tīmekļvietnē publicētajai XSD shēmai,  par sistēmas lietotāja galveno pārstāvi vai sistēmas lietotāja, norāda MK noteikumu Nr. 550 15.3. apakšpunktā ietverto informāciju. MK noteikumu Nr. 550 18. punkts paredz, ka, iesniedzot ziņojumu vai sliekšņa deklarāciju, izmantojot FID tīmekļvietnē pieejamo tiešsaistes formu, šo noteikumu 15.2. un 15.3. apakšpunktā minētie dati tiek ģenerēti automātiski. Ievērojot minēto, lai attiecībā ziņojuma vai sliekšņa deklarācijas iesniegšanu, augšupielādējot XML datni, kas izveidota atbilstoši FID tīmekļvietnē publicētajai XSD shēmai, Novēršanas likuma subjektiem pēc iespējas mazinātu administratīvo slogu, sistēma paredz iespēju informāciju par sistēmas lietotāja galveno pārstāvi vai sistēmas lietotāja pārstāvi var aizstāt ar sistēmas piešķirto kodu.

MK noteikumu projekta 8. punkts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 550 18. punktu ar jaunu teikumu, kas nosaka, ka, iesniedzot ziņojumu vai sliekšņa deklarāciju, augšupielādējot XML datni, kas izveidota atbilstoši FID tīmekļvietnē publicētajai XSD shēmai, informāciju par sistēmas lietotāja galveno pārstāvi vai sistēmas lietotāja pārstāvi var aizstāt ar sistēmas piešķirto kodu.

Šobrīd MK noteikumu Nr. 550 19. punkts paredz, ka FID saņemto ziņojumu un sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² pantu, nosūta šādos gadījumos:
1) ja Novēršanas likuma subjekts iesniedzis ziņojumu, veicot atzīmi ar norādi par to, ka ziņojums iesniegts par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā un tas nosūtāms Valsts ieņēmumu dienestam;
2) ja zvērināts notārs iesniedzis sliekšņa deklarāciju attiecībā uz mantinieku, kurš, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju, atbilstoši pašreizējam regulējumam VID saņem informāciju par darījumiem ļoti ierobežotā apjomā un pārsūtīto sliekšņa deklarāciju skaits ir nebūtisks.
Kā norādīts MK noteikumu projekta anotācijas 1.3. "Pašreizējā situācija", ar 2025. gada 1. janvāri Ministru kabinets, ņemot vērā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta sestajā daļā noteikto deleģējumu, nosaka kārtību un gadījumus, kad VID iesniedzama sliekšņa deklarācija. Proti, ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, tika noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību un gadījumus, kad VID ir iesniedzama sliekšņa deklarācija. Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta sestā daļa ir viens no MK noteikumu Nr. 550 tiesiskajiem izdošanas pamatiem un tajā ir veikti grozījumi, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 550 19. punktā.

MK noteikumu projekta 10. punkts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 550 19. punktu ar jaunu gadījumu, kad FID saņemto sliekšņa deklarāciju nosūta VID, proti, gadījumos, ja Novēršanas likuma subjekts, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi sliekšņa deklarāciju par šo noteikumu 14.1.1. vai 14.1.3.apakšpunktā minēto darbību.
MK noteikumu projekts paredz, ka FID nodrošina datu nodošanas un VID nodrošina datu saņemšanas kanālu ziņojumu un sliekšņa deklarāciju saņemšanai neizmainītā veidā.
MK noteikumu projekta 11. punkts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 550 ar jaunu noslēguma jautājumu 24. punktu, nosakot, ka Novēršanas likuma subjekts, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, trīs mēnešu laikā pēc grozījumu MK noteikumos Nr. 550 spēkā stāšanās, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē pieejamo tiešsaistes formu vai augšupielādējot XML datni, kas izveidota atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē publicētajai XSD, elektroniski iesniedz VID sliekšņa deklarāciju par šo noteikumu 14.1.1. apakšpunktā minēto darbību, kura veikta no 2025. gada 1. janvāra līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Šāda noslēguma jautājuma punkta nepieciešamība pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 755/Lp14) kā sastāvdaļa bija iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tā kā tika prognozēts, ka jaunais sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījums stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, plānotie ieņēmumi no regulējuma tika aprēķināti par pilnu 2025. gadu 2 900 000 euro apmērā.
Šis prognozētais ieņēmumu palielinājums 2025. gadā ir iekļauts likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktajās valsts budžeta ieņēmumu prognozēs 2025. gadam. Minētā likuma 9. pantā noteikts, ka 2025. gadā izlīdzinātos izdevumus nosaka faktiski attiecīgajā gadā prognozēto izdevumu apjomā. Tas nozīmē, lai netiktu ietekmēti 2025. gada budžeta ieņēmumi un attiecīgi arī budžeta izdevumi, ir svarīgi nodrošināt, ka VID rīcībā ir informācija par visām 2025. gadā veiktajām skaidras naudas iemaksām un izmaksām.
Latvijas Finanšu nozares asociācija un tās biedri – kredītiestādes - tika iesaistītas likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 755/Lp14) izstrādes procesā un attiecīgi informētas, ka sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas par skaidras naudas darījumiem, kas veikti, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, kā arī tika iesaistītas sarunās ar Finanšu ministriju, VID, FID un Latvijas Banku, kopīgi diskutējot par izmaiņām skaidras naudas darījumu sliekšņa deklarāciju regulējumā, tai skaitā, risinājumu, ka kredītiestādes pēc MK noteikumu Nr. 550 grozījumu spēkā stāšanās trīs mēnešu laikā iesniegtu VID informāciju par visiem 2025. gadā veiktajiem skaidras naudas darījumiem, lai tādējādi netiktu būtiski ietekmētas 2025. gada budžeta ieņēmumu prognozes. Tādējādi MK noteikumu projektā iekļautajā noslēgumu jautājuma punktā ietvertais nosacījums neietekmēs kredītiestāžu tiesisko paļāvību. Tāpat netiks ietekmēta to personu, par kurām tiks iesniegta sliekšņa deklarācija, tiesiskā paļāvība.
Proti, Satversmes ievadā ir atgādināts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66. pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016‑14‑01 26. punktu).
Savukārt VID ir no likuma "Par nodokļiem un nodevām" izrietošs pienākums kontrolēt nodokļu (nodevu) un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanu un maksāšanu, kā arī piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) nemaksātājiem.
VID saņemtās sliekšņa deklarācijas izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos.
Tādējādi plānotais regulējums neskars tās personas, par kurām VID ir saņēmis informāciju par skaidras naudas darījumiem 2025. gadā, bet, kuras atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai ir pilnībā deklarējušas savus ienākumus un attiecīgi nomaksājušas nodokli (to rīcībā nav konstatējami likumpārkāpumi valsts ieņēmumu jomā). Savukārt, ja persona 2025. gadā ir izvairījusies no nodokļu nomaksas, tad šajā gadījumā tās paļāvība nav aizsardzības vērta.

Ņemot vērā, ka ar MK noteikumu projektu tiks noteikts:
1) pienākums Novēršanas likuma subjektiem, kuru darbība saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām iesniegt skaidras naudas iemaksu un izmaksu sliekšņa deklarācijas un sliekšņa deklarācijas, veicot bezkonta skaidras naudas pārvedumu 1000 euro un vairāk apmērā, FID;
2) samazināt iekļaujamās informācijas apjomu sliekšņa deklarācijā, kas iesniegta par  1. punktā minētajiem gadījumiem;
3) atbrīvot no pienākuma iesniegt sliekšņa deklarācijas apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, un privāto pensiju fondus;
4) samazināt sliekšņa deklarācijas apmēru (no 5000 euro uz 1500 euro) kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar valūtu tirdzniecību;
5) FID pienākums pārsūtīt VID no Novēršanas likuma subjektiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām saņemtās sliekšņa deklarācijas par 1. punktā minētajiem gadījumiem;
būtu nepieciešams noteikt pārejas periodu – seši mēneši no grozījumu MK noteikumos Nr. 550 pieņemšanas dienas, lai gan Novēršanas likuma subjekti, kuriem ir noteikts sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pienākums vai atbrīvojums, gan iesaistītās institūcijas (FID, VID), saņemot, apstrādājot un pārsūtot MK noteikumu N. 550 minētajos gadījumos, spētu nodrošināt tehnisko līdzekļu pielāgošanu sliekšņa deklarāciju ziņošanas jaunajai kārtībai.

MK noteikumu projekta 12. punkts nosaka papildināt MK noteikumus Nr. 550 ar jaunu noslēguma jautājuma 25. punktu, nosakot, ka grozījumi 14.1., 14.4. un 19.3. apakšpunktā, 15. punktā, grozījumi par 14.2. un 14.3. apakšpunkta svītrošanu, 15.¹ punkts stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no grozījumu MK noteikumos Nr. 550 pieņemšanas dienas.