Anotācija (ex-ante)

1. 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanas gaitā vairāki atelpas brīža pakalpojuma sniedzēji ir norādījuši, ka šī brīža kompensācijas apmērs par šī pakalpojuma sniegšanu (73 euro) nav atbilstošs faktiskajām šī pakalpojuma sniegšana izmaksām un vispārējā cenu pieauguma rezultātā vairs nav iespējams nodrošināt šī pakalpojuma sniegšanu, jo faktiskās izmaksas ir ievērojami lielākas un ir nepieciešams pārskatīt atelpas brīža kompensācijas apmēru. Atelpas brīža pakalpojuma kompensācijas apmēra palielināšanas nepieciešamību nosaka vairāki apsvērumi, t.i.:
1) būtisks komunālo izmaksu pieaugums saistībā ar energoresursu cenu kāpumu un pārtikas cenu pieaugums. Tā piemēram, 2022.gada jūnijā, veicot atelpas brīža pakalpojumu sniedzēju aptauju par faktiskajām izmaksām, tika saņemta šāda informācija par faktiskajām izmaksām diennaktī par pakalpojuma sniegšanu vienam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem: Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā (pakalpojuma izmaksas 129.44 euro), atbalsta centrs “Lejasstrazdi”, Dobelē (pakalpojumu izmaksas 68.04 euro), biedrība "Dižvanagi" Liepājā (pakalpojuma izmaksas 349.77 euro), daudzfunkcionālais sociālais pakalpojumu centrs "Priedīte" Daugavpilī (pakalpojuma izmaksas 94.58 euro  ). Pakalpojuma cenas amplitūda veidojas atšķirīga, jo ir pakalpojuma sniedzēji, kas piesaista vēl papildu speciālistus pakalpojuma nodrošināšanai, kas noteikti MK noteikumu 2017.gada 13.jūnija Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem“ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 338) 77.11.apakšpunktā (piemēram, biedrība “Dižvanagi)”, vai citā gadījumā pakalpojumu sniedzēju telpu īres izmaksas ir salīdzinoši nelielas (piemēram, daudzfunkcionālais sociālais pakalpojumu centrs "Priedīte" Daugavpilī), kā rezultātā pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir zemākas.  Tādējādi pēc saņemtās informācijas var secināt, ka vidējā pakalpojuma cena ir 116 euro diennaktī par pakalpojuma nodrošināšanu vienai mērķa grupas personai, kas ir ievērojami vairāk kā šobrīd MK noteikumos Nr.313 noteiktie 73 euro;
2) lielāka speciālistu un telpu noslodze atelpas brīža pakalpojuma sniegšanā ar sezonālu raksturu (pieprasītāks periods ir skolēnu brīvlaiks, vasara, vecāku atvaļinājums u.c.);
3) zemā izmaksu kompensācijas apmēra dēļ pakalpojuma sniedzēji nav motivēti aktivizēt atelpas brīža pakalpojumu sniegšanu, līdz ar to tiek liegta iespēja vairāk mērķa grupas personām saņemt pakalpojumu 9.2.2.1. pasākuma projektu ietvaros (pēc LM rīcībā esošās informācijas uz 2022. gada 30. jūniju atelpas brīža pakalpojums tika nodrošināts piecām no plānošanas reģionu projektos plānotājām 15 personām ar garīga rakstura traucējumiem un 174 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem).
Ņemot vērā, ka atelpas brīža pakalpojuma saturs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem būtiski neatšķiras, pakalpojuma cena abām mērķa grupām ir nosakāma vienāda.


2. Lai gan MK noteikumu Nr.313 49.2. apakšpunktā noteiktais pienākums pašvaldībām pakalpojumus mērķa grupām sniegt 9.3.1.1.pasākuma ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā tika noteikts ar mērķi nodrošināt pēc iespējas optimālāku jaunizveidotās pakalpojumu infrastruktūras noslodzi, ņemot vērā 9.2.2.1. pasākuma īstenošanas pieredzi ir secināts, ka minētā nosacījuma piemērošana var nonākt pretrunā ar personas individuālajām vajadzībām un tiesībām pieņemt lēmumus, kas ietekmē personas dzīvi, negatīvi ietekmēt sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanu vai uzturēšanu un pat negatīvi ietekmēt personas veselības stāvokli. Piemēram, saņemot grupu dzīvokļa pakalpojumu, persona ar garīga rakstura traucējumiem pierod pie konkrētās  pakalpojuma saņemšanas vietas, apkārtējās vides, citiem klientiem un personāla. Personas adpatācija pie jaunās dzīvesvietas un ikdienā sastopamajiem cilvēkiem var noritēt lēni, radīt trauksmi un citus sarežģījumus, tāpēc pakalpojuma sniegšanas vietas maiņai primāri ir jābalstās uz personas izvēli,  personas interesēm un iespējamiem ieguvumiem. Pakalpojuma sniedzēja maiņa (piemēram uz 9.3.1.1.pasākuma ietvaros izveidotu jaunu grupu dzīvokli) jebkuru ārēju nosacījumu dēļ rada risku, ka persona var attiekties no pakalpojuma saņemšanas, tādējādi radot negatīvu ietekmi un personas dzīves kvalitāti, un tas ir pretrunā ar pasākuma mērķi. Identiska situācija ir iespējama arī attiecībā uz citiem pakalpojumu veidiem un pakalpojuma sniegšanas uzsākšana vai mērķa grupas pārcelšana uz 9.3.1.1.pasākuma ietvaros no jauna izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru var būt neatbilstoša mērķa grupas personas individuālajām vajadzībām. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.313 49.2. apakšpunktu.


3. MK noteikumu Nr.313 49.3. apakšpunktā noteiktais, ka sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus mērķa grupas personām var sniegt tikai de facto sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji, daudzām pašvaldībām ierobežo laika posmu, kurā tās saņem kompensāciju 9.2.2.1.pasākuma projekta ietvaros par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām 9.3.1.1.pasākuma ietvaros izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā, jo pēc pakalpojumu infrastruktūras izveides jaunais pakalpojums vēl ir jāreģistrē sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (var aizņemt laiku līdz pat diviem - trīs mēnešiem). Tāpat iepriekšminētā norma ir ierobežojošāka kā noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likums) 17.panta pirmajā daļā, ka sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kurš attiecīgā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pakalpojuma sniegšana uzsākta. Līdz ar to šobrīd nav iespējams uzsākt pakalpojuma sniegšanu 9.2.2.1.pasākuma mērķa grupas personām uzreiz pēc pakalpojumu infrastruktūras izveides, kaut normatīvais regulējums par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu atļauj uzsākt pakalpojumu sniegšanu pēc tā izveidošanas ar nosacījumu, ka tas tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.

1. Lai tuvinātu atelpas brīža pakalpojuma izmaksas vidējām faktiskajām pakalpojuma izmaksām valstī, LM atelpas brīža izmaksu kompensācijas apmēru plāno noteikt, balstoties uz: a) MK noteikumu Nr. 338  77.11. apakšpunktā noteikto minimālo speciālistu skaitu pakalpojuma nodrošināšanai; b) saistošajos normatīvajos aktos noteiktās speciālistu atlīdzības summas vidējo vērtību un piemaksām; c) LM pieņēmumu par katram speciālistam nepieciešamo laiku (stundas diennaktī) darbam ar četrām mērķa grupas personām (t.sk. dokumentu kārtošana); d) pārējo ar pakalpojuma sniegšanu saistīto izmaksu likmi 40 % apmērā no speciālistu atlīdzības.
Veicot aprēķinus pēc šādas pieejas, tika noteikts, ka speciālistu atlīdzības izmaksa diennaktī uz vienu mērķa grupas personu sastāda 82.93 euro un tām pievienojot 40% likmi (jeb 33.17 euro) citu ar pakalpojuma sniegšanu saistīto izmaksu segšanai, tika iegūtas izmaksas 116.10 euro apmērā jeb noapaļojot – 116 euro par pakalpojuma sniegšanu vienai mērķa grupas personai diennaktī. Šim aprēķiniem par pamatu ir pieņēmums, ka atelpas brīža pakalpojuma sniegšanas vietā tiks nodrošināti tādi speciālisti kā sociālais darbinieks (vienam bērnam veltot 1 stundu), aprūpētājs (diennakts postenis), māsas palīgs (10 stundas), interešu izglītības pedagogs vai sociālais audzinātājs (vienam bērnam veltot 30 minūtes). Atlīdzības aprēķini (kopā ar piemaksām par darbu ar mērķa  grupu, par aizvietošanu un darbu nakts stundās) sociālajam darbiniekam (1519.69 eur), aprūpētājam un sociālajam audzinātājam  (891.89 euro) noteikti atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (stājušies spēkā 2022. gada 1. jūlijā) un Valsts kancelejas vai pašvaldības noteiktā kārtībā saskaņotajiem amatu klasificēšanas nosacījumiem (kas paredzēts valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem). Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1. un 2. pielikumu māsas palīga zemākā mēnešalgas likme ir  723 euro apmērā un ārsta palīgam -  908 euro apmērā. Savukārt, interešu izglītības pedagogam – atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” [maksimāli iespējamā, ņemot vērā MK noteikumu Nr. 445 nosacījumus] mēneša darba algas likme sastāda 1474.59 euro apmērā..  Ņemot vērā, ka šobrīd atelpas brīža pakalpojuma kompensācijas apmērs ir vienāds gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan personām ar garīga rakstura traucējumiem, attiecīgi arī šai mērķa grupai kompensācijas apmēru par atelpas brīža pakalpojuma sniegšanu diennaktī plānots noteikt līdz 116 euro diennaktī. Pakalpojuma izmaksas bērniem un pilngadīgām personām tiek noteiktas vienādas neatkarīgi no tā, ka atsevišķi pakalpojuma sniegšanā piesaistāmie speciālisti var būt atšķirīgi, jo kopumā sniegtā pakalpojuma apjoms un saturs ir līdzvērtīgs.
Saskaņā ar LM veiktajiem aprēķiniem, atelpas brīža pakalpojuma kompensācijas apmēra palielināšanai līdz 116 euro nepieciešamais finansējums ir 539 220 euro un tas jau šobrīd ir pieejams 9.2.2.1. pasākuma projektos un papildu finansējums nav nepieciešams, lai provizoriski 1 gadu (2023. gadā) būtu iespējams palielināt par 43 euro (līdz 116 euro) kompensācijas apmēru pašvaldībām par atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanu projektos kopumā plānotajām 138 personām ar garīga rakstura traucējumiem un 280 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (kopā 418 mērķa grupas personas, kam noteikta vajadzība pēc atelpas brīža pakalpojuma). Minētās kopsummas aprēķins: 418 x 43 euro (kompensācijas apmēra pieaugums) x 30 diennaktis (pieņēmums, ka visas personas izmantos maksimāli iespējamo pakalpojumu saņemšanas limitu) x 1 gads  = 539 220 euro.


2. MK noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.313 49.2. apakšpunktā noteikto regulējumu, paredzot, ka gadījumos, kad pašvaldība mērķa grupas personu vajadzībām nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nodrošina savā vai citas pašvaldības 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā atbilstoši plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam, 9.2.2.1.pasākuma mērķa grupas personām pakalpojumus sniedz 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, izņemot gadījumus, kad pakalpojumu sniegšana 9.3.1.1.pasākuma ietvaros  izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā neatbilst mērķa grupas personas individuālajām vajadzībām vai mērķa grupas personai ir uzsākta pakalpojumu sniegšana pie cita izvēlētā pakalpojumu sniedzēja un mērķa grupas personas pakalpojuma sniedzēja maiņa var negatīvi ietekmēt personas veselības stāvokli. Vienlaikus tiek paredzēts, ka šādus gadījumus pašvaldības kopā ar plānošanas reģionu izvērtēs individuāli un, ja tiks secināts, ka pakalpojuma sniegšana jaunizveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā vai mērķa grupas personas pārvietošana uz jaunizveidoto pakalpojumu infrastruktūru var negatīvi ietekmēt personas situāciju vai veselības stāvokli, mērķa grupas persona varēs turpināt saņemt tai nepieciešamos pakalpojumus pie iepriekš izvēlētā pakalpojuma sniedzēja, vai izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju.


3. Ņemot vērā, ka līdz 9.2.2.1.pasākuma īstenošanas beigām ir atlicis nedaudz vairāk par vienu gadu un lai pēc iespējas palielinātu laika periodu, kurās pašvaldības var saņemt kompensāciju par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu 9.3.1.1.pasākuma izveidotajā infrastruktūrā, MK noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 313 49.3. apakšpunktā noteikto regulējumu, paredzot, ka sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldības vai pašvaldības piesaistīti sociālo pakalpojumi sniedzēji, kas 9.2.2.1.pasākuma īstenošanas laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam ir tiesīgi sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Tādējādi pašvaldības varēs uzsākt pakalpojumu sniegšanu no jauna 9.3.1.1.pasākuma ietvaros izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā, negaidot šī pakalpojuma reģistrēšanu sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, bet vienlaikus nodrošinot tā reģistrēšanu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas.

Ierosinātie grozījumi neietekmēs uzsākto 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanu un noslēgtos līgumus par projektu īstenošanu.