26-TA-334: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumos Nr. 195 "Mašīnu drošības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Direktīvas (ES) 2024/2749, ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749) prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos attiecībā uz mašīnu drošību. Direktīva 2024/2749 paredz īpašus mehānismus iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma piemērošanai, tostarp iespēju krīzes situācijās atkāpties no pilnām atbilstības novērtēšanas procedūrām attiecībā uz krīzē būtiskām precēm, vienlaikus saglabājot būtisko drošuma prasību ievērošanu.
Ar Direktīvu 2024/2749 tiek grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (turpmāk – Direktīva 2006/42). Pašreizējais mašīnu drošības regulējums neparedz īpašu ārkārtas procedūru piemērošanu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas gadījumos, tādējādi radot risku kavēt krīzē būtisku preču savlaicīgu pieejamību. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumus Nr. 195 "Mašīnu drošības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 195) ar normām, kas nodrošina elastīgu, bet kontrolētu regulējumu ārkārtas situācijām.
Ar Direktīvu 2024/2749 tiek grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (turpmāk – Direktīva 2006/42). Pašreizējais mašīnu drošības regulējums neparedz īpašu ārkārtas procedūru piemērošanu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas gadījumos, tādējādi radot risku kavēt krīzē būtisku preču savlaicīgu pieejamību. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumus Nr. 195 "Mašīnu drošības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 195) ar normām, kas nodrošina elastīgu, bet kontrolētu regulējumu ārkārtas situācijām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt Noteikumus Nr. 195 ar prasībām, kas izriet no Direktīvas 2024/2749, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā netiktu kavēta iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšana, laišana tirgū un tirgus uzraudzība, ja tie atzīti par krīzē būtiskām precēm.
Spēkā stāšanās termiņš
30.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2024/2749 11. panta 2. punkts paredz, ka tajā noteiktās prasības tiek piemērotas no 2026. gada 30. maija
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 195, ar kuriem ir pārņemtas Direktīvas 2006/42 prasības, nosaka būtiskās veselības un drošuma prasības mašīnām, kā arī to ievērošanas uzraudzības mehānismu. Noteikumos ir noteikta atbilstības novērtēšanas kārtība, institūcijas, kas veic tirgus uzraudzību, un tirgus uzraudzības īstenošanas kārtība. Noteikumu Nr. 195 noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, ES atbilstības deklarācijas izsniegšanu un CE atbilstības marķējuma uzlikšanu pirms mašīnas laišanas tirgū. Mašīnu tirgus uzraudzību Latvijā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējais mašīnu drošības regulējums paredz pilnas atbilstības novērtēšanas procedūras pirms mašīnu laišanas tirgū. Šāds regulējums ir piemērots normālos tirgus apstākļos, tomēr tas var radīt būtiskus kavējumus situācijās, kad Eiropas Savienībā ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms un attiecīgās mašīnas ir atzītas par krīzē būtiskām precēm.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas apstākļos var rasties steidzama nepieciešamība nodrošināt noteiktu mašīnu pieejamību kritiski svarīgu nozaru darbības nodrošināšanai, piemēram, infrastruktūras uzturēšanai, energoapgādei, pārtikas ražošanai vai civilās aizsardzības pasākumu īstenošanai. Spēkā esošais regulējums neparedz īpašas procedūras šādām situācijām, kas ļautu īslaicīgi piemērot atkāpes no pilnām atbilstības novērtēšanas prasībām.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas apstākļos var rasties steidzama nepieciešamība nodrošināt noteiktu mašīnu pieejamību kritiski svarīgu nozaru darbības nodrošināšanai, piemēram, infrastruktūras uzturēšanai, energoapgādei, pārtikas ražošanai vai civilās aizsardzības pasākumu īstenošanai. Spēkā esošais regulējums neparedz īpašas procedūras šādām situācijām, kas ļautu īslaicīgi piemērot atkāpes no pilnām atbilstības novērtēšanas prasībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumu projekts paredz Noteikumus Nr. 195 papildināt ar normām, kas nosaka īpašu kārtību mašīnu laišanai tirgū iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā. Grozījumi paredz iespēju noteiktos gadījumos piemērot atkāpes no pilnām atbilstības novērtēšanas procedūrām, ja mašīnas ir atzītas par krīzē būtiskām precēm un ir apliecināta to atbilstība būtiskajām veselības un drošuma prasībām.
Vienlaikus grozījumu projekts paredz ieviest normas, kas ļauj iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā piemērot elastīgākas procedūras mašīnu atbilstības novērtēšanai, nodrošinot prioritāru atbilstības novērtēšanu un izņēmuma gadījumos pieļaujot ārkārtas atļauju izsniegšanu, ja ir pierādīta atbilstība būtiskajām drošuma prasībām. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka šādas procedūras neparedz atkāpes no būtiskajām drošuma prasībām un netiek pazemināts drošības līmenis. Ar grozījumu projektu tiek noteikta arī pastiprināta tirgus uzraudzība mašīnām un daļēji pabeigtām mašīnām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, kā arī nodrošināta iespēja piemērot Eiropas Komisijas pieņemtos īstenošanas aktus par standartiem vai kopējām specifikācijām, ja tādi tiek pieņemti iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā mašīnām un daļēji pabeigtām mašīnām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana tiek veikta prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu mašīnu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu. Noteikumu projektā noteiktās prasības ir pārņemtas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, kas interpretējamas kā “vislabākās pūles”, proti, paziņotajām institūcijām ir pienākums savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu krīzē būtisku mašīnu atbilstības novērtēšanas prioritāru izskatīšanu un iespēju robežās palielinātu testēšanas spēju. Praksē tas var ietvert pieteikumu izskatīšanas prioritizāciju, darba organizācijas pielāgošanu, personāla darba laika pārplānošanu, papildu personāla vai ārpakalpojumu piesaisti, kā arī sadarbību ar citām paziņotajām institūcijām. Vienlaikus netiek prasīti nesamērīgi ieguldījumi vai būtiska infrastruktūras paplašināšana, kas pārsniegtu paziņoto institūciju rīcībā esošos resursus.
Vienlaikus grozījumi paredz iespēju tirgus uzraudzības iestādei izsniegt atļauju laist tirgū mašīnas vai daļēji pabeigtas mašīnas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, arī gadījumos, kad nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīta attiecīgo mašīnu atbilstība būtiskajām drošuma prasībām. Šādos gadījumos ekonomikas dalībniekam ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, un tirgus uzraudzības iestāde atļauj mašīnu laišanu tirgū, nosakot attiecīgus nosacījumus. Kā arī Direktīvas 2024/2749 prasība, ka ražotājs ir atbildīgs par tirgus uzraudzības iestādes noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru izpildi, pēc būtības noteikumu projektā ir ietverta sistēmiski, jo tirgus uzraudzības iestādei ir tiesības atļaujā noteikt konkrētas procedūras, nosacījumus un prasības, savukārt ražotājam ir pienākums tās izpildīt. Tādējādi ražotāja atbildība par atļaujā noteikto procedūru ievērošanu izriet no ārkārtas atļaujas tiesiskā rakstura un vispārējiem atbilstības nodrošināšanas principiem.
Noteikumu projekts paredz arī tirgus uzraudzības iestādes tiesības atzīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un tās derīgumu vēl pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu. Šāds regulējums nodrošina elastīgu un operatīvu rīcību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, ļaujot izvairīties no kavējumiem krīzē būtisku mašīnu pieejamībā. Citas dalībvalsts izsniegtas atļaujas atzīšanu var ierosināt ekonomikas dalībnieks vai tā var tikt veikta pēc tirgus uzraudzības iestādes iniciatīvas, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus.
Noteikumu projekts paredz, ka tirgus uzraudzības iestāde arī attiecībā uz mašīnām un daļēji pabeigtām mašīnām, kas laistas tirgū ar ārkārtas atļauju, ir tiesīga piemērot normatīvajos aktos paredzētos korektīvos un ierobežojošos pasākumus. Minētā norma nepārņem un nedublē tirgus uzraudzības iestādes vispārējās funkcijas, kas jau noteiktas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", bet gan precizē šo funkciju piemērošanu īpašā situācijā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka arī attiecībā uz mašīnām, kas laistas tirgū ar atkāpi, pilnā apmērā tiek piemērots tirgus uzraudzības regulējums.
Attiecīgi grozījumu projekts nodrošina Direktīvas 2024/2749 prasību piemērošanu mašīnu jomā, vienlaikus saglabājot esošā regulējuma pamatprincipus normālos tirgus apstākļos un nodrošinot samērīgu, laika ziņā ierobežotu un drošībā balstītu risinājumu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumiem.
Vienlaikus grozījumu projekts paredz ieviest normas, kas ļauj iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā piemērot elastīgākas procedūras mašīnu atbilstības novērtēšanai, nodrošinot prioritāru atbilstības novērtēšanu un izņēmuma gadījumos pieļaujot ārkārtas atļauju izsniegšanu, ja ir pierādīta atbilstība būtiskajām drošuma prasībām. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka šādas procedūras neparedz atkāpes no būtiskajām drošuma prasībām un netiek pazemināts drošības līmenis. Ar grozījumu projektu tiek noteikta arī pastiprināta tirgus uzraudzība mašīnām un daļēji pabeigtām mašīnām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, kā arī nodrošināta iespēja piemērot Eiropas Komisijas pieņemtos īstenošanas aktus par standartiem vai kopējām specifikācijām, ja tādi tiek pieņemti iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā mašīnām un daļēji pabeigtām mašīnām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana tiek veikta prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu mašīnu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu. Noteikumu projektā noteiktās prasības ir pārņemtas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, kas interpretējamas kā “vislabākās pūles”, proti, paziņotajām institūcijām ir pienākums savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu krīzē būtisku mašīnu atbilstības novērtēšanas prioritāru izskatīšanu un iespēju robežās palielinātu testēšanas spēju. Praksē tas var ietvert pieteikumu izskatīšanas prioritizāciju, darba organizācijas pielāgošanu, personāla darba laika pārplānošanu, papildu personāla vai ārpakalpojumu piesaisti, kā arī sadarbību ar citām paziņotajām institūcijām. Vienlaikus netiek prasīti nesamērīgi ieguldījumi vai būtiska infrastruktūras paplašināšana, kas pārsniegtu paziņoto institūciju rīcībā esošos resursus.
Vienlaikus grozījumi paredz iespēju tirgus uzraudzības iestādei izsniegt atļauju laist tirgū mašīnas vai daļēji pabeigtas mašīnas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, arī gadījumos, kad nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīta attiecīgo mašīnu atbilstība būtiskajām drošuma prasībām. Šādos gadījumos ekonomikas dalībniekam ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, un tirgus uzraudzības iestāde atļauj mašīnu laišanu tirgū, nosakot attiecīgus nosacījumus. Kā arī Direktīvas 2024/2749 prasība, ka ražotājs ir atbildīgs par tirgus uzraudzības iestādes noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru izpildi, pēc būtības noteikumu projektā ir ietverta sistēmiski, jo tirgus uzraudzības iestādei ir tiesības atļaujā noteikt konkrētas procedūras, nosacījumus un prasības, savukārt ražotājam ir pienākums tās izpildīt. Tādējādi ražotāja atbildība par atļaujā noteikto procedūru ievērošanu izriet no ārkārtas atļaujas tiesiskā rakstura un vispārējiem atbilstības nodrošināšanas principiem.
Noteikumu projekts paredz arī tirgus uzraudzības iestādes tiesības atzīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un tās derīgumu vēl pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu. Šāds regulējums nodrošina elastīgu un operatīvu rīcību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, ļaujot izvairīties no kavējumiem krīzē būtisku mašīnu pieejamībā. Citas dalībvalsts izsniegtas atļaujas atzīšanu var ierosināt ekonomikas dalībnieks vai tā var tikt veikta pēc tirgus uzraudzības iestādes iniciatīvas, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus.
Noteikumu projekts paredz, ka tirgus uzraudzības iestāde arī attiecībā uz mašīnām un daļēji pabeigtām mašīnām, kas laistas tirgū ar ārkārtas atļauju, ir tiesīga piemērot normatīvajos aktos paredzētos korektīvos un ierobežojošos pasākumus. Minētā norma nepārņem un nedublē tirgus uzraudzības iestādes vispārējās funkcijas, kas jau noteiktas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", bet gan precizē šo funkciju piemērošanu īpašā situācijā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka arī attiecībā uz mašīnām, kas laistas tirgū ar atkāpi, pilnā apmērā tiek piemērots tirgus uzraudzības regulējums.
Attiecīgi grozījumu projekts nodrošina Direktīvas 2024/2749 prasību piemērošanu mašīnu jomā, vienlaikus saglabājot esošā regulējuma pamatprincipus normālos tirgus apstākļos un nodrošinot samērīgu, laika ziņā ierobežotu un drošībā balstītu risinājumu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Regula (ES) 2024/2747, ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (turpmāk - Regula 2024/2747) izveido visaptverošu satvaru, kura mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus normālu darbību krīzes laikā, saglabājot preču un pakalpojumu brīvu kustību, kā arī personu brīvu pārvietošanos, kā arī nodrošināt krīzē būtisku un kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.
Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
- Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
Ietekmes apraksts
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ieviešana, lai krīzes situācijās nodrošinātu ātrāku krīzē būtisku preču nonākšanu tirgū, radīs īslaicīgu un mērķtiecīgu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, jo būs nepieciešams pielāgot darbības mehānismus ārkārtas situāciju gadījumiem. Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, ja mašīnas ir atzītas par krīzē būtiskām precēm, tām nebūs nepieciešams veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas paredz paziņotās institūcijas iesaistīšanos, piemērot CE atbilstības marķējumu, kā arī pievienot informāciju, kas parasti norādāma saskaņā ar Noteikumu Nr. 195 prasībām.
Vienlaikus tirgus uzraudzības iestāde būs tiesīga pēc iesaistītās personas pieprasījuma izsniegt atļauju, ar kuru tirgū var laist mašīnas, kurām nav veiktas šo noteikumu atbilstības novērtēšanas procedūras, ja ir apliecināta atbilstība šo noteikumu noteiktajām būtiskajām drošuma un veselības aizsardzības prasībām.
Papildus atbilstības izmaksas var rasties iesaistītajai personai, nodrošinot, ka mašīnām, kurai piemērota atkāpe, tiek pievienots uzraksts “krīzē būtiska prece” valsts valodā.
Vienlaikus tirgus uzraudzības iestāde būs tiesīga pēc iesaistītās personas pieprasījuma izsniegt atļauju, ar kuru tirgū var laist mašīnas, kurām nav veiktas šo noteikumu atbilstības novērtēšanas procedūras, ja ir apliecināta atbilstība šo noteikumu noteiktajām būtiskajām drošuma un veselības aizsardzības prasībām.
Papildus atbilstības izmaksas var rasties iesaistītajai personai, nodrošinot, ka mašīnām, kurai piemērota atkāpe, tiek pievienots uzraksts “krīzē būtiska prece” valsts valodā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
palielinās
Vērtības nozīme:
20,00
CSP dati par speciālistu atalgojumu apstrādes rūpniecībā
3,00
Dokumentācijas pārbaude, apkopošana, iesnieguma noformēšana un nosūtīšana/saziņa
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
60,00
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos.
1.4.punkta 318.4 apakšpunkts:
Pieteikuma par atļaujas saņemšanu sagatavošana, t.sk. tehniskās dokumentācijas apkopošana un iesnieguma noformēšana: Dokumentācijas pārbaude - 1,0–1,5h; Apkopošana - 0,5–1,0h; Iesnieguma noformēšana - 0,5h; Nosūtīšana/saziņa - 0,25–0,5h.
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
palielinās
Vērtības nozīme:
16,50
CSP publicētie dati par vidējo bruto darba samaksu valsts pārvaldē
1,00
Tirgus uzraudzības iestādes darbības, lai informētu EK
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
16,50
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos.
1.4.punkta 318.6 apakšpunkts:
Paziņojuma sagatavošana un nosūtīšana - 1h
Kopā
76,50
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
5,00
Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
Jā
Vērtības nozīme:
5,00
Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
5,00
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos.
1.4.punkta 318.7 apakšpunkts:
Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
Nē
Kopā
5,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L2749
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
Apraksts
Direktīva 2024/2749 izstrādāta, lai krīzes gadījumā pārvarētu iekšējā tirgus darbības traucējumu iespējamās sekas un nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā saskaņotas krīzē būtiskas preces var ātri tikt laistas tirgū. Direktīva 2024/2749 paredz prasību atbilstības novērtēšanas institūcijām piešķirt prioritāti šādu preču atbilstības novērtēšanas pieteikumiem salīdzinājumā ar jebkuriem citiem iesniegtajiem pieteikumiem attiecībā uz produktiem, kas nav atzīti par krīzē būtiskām precēm.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 1. apakšpunkts
1.1. un 1.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta otrā daļa (21.c) 1. - 4. punkts
1.3. apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju.
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 1. - 2. punkts
1.4. apakšpunkta 318.4 un 318.7 punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 4. punkts
1.4. apakšpunkta 318.5 punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 5. punkts
1.4. apakšpunkta 318.8 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 6. punkts
1.4. apakšpunkta 318.9 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 7. punkts
1.4. apakšpunkta 318.10 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 8. punkts
1.4. apakšpunkta 318.11 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 9. punkts
1.4. apakšpunkta 318.12 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (21.e) 5. punkts
1.4. apakšpunkta 318.13 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (21.e) 6. punkts
1.4. apakšpunkta 318.14 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
2. panta 2. apakšpunkta piektā daļas (21.f) 1.punkts
1.4. apakšpunkta 318.15 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
2. panta 2. apakšpunkta pirmā daļa (21.b) 1-3.punkta minētās dalībvalstu normas ir deklaratīvās, līdz ar to tās tiek pārņemtas ar pašu noteikumu projektu kopumā, nodrošinot, ka 11.prim nodaļu prasībās ir attiecināmas tikai uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, ko noteiks Komisija.
2. panta 2. apakšpunkta pirmā daļas (21.b) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 3. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
2. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (21.e) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju, vienlaikus 7.punkts attiecas gan uz Komisiju, gan uz dalībvalstīm un to tirgus uzraudzības iestādēm, kas var ziņot Komisijai, vienlaikus tas nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.
2. panta 2. apakšpunkta piektā daļas (21.f) 2.punkts netiek pārņemts, jo tas regulē dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu administratīvo sadarbību un nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.
2. panta 2. apakšpunkta pirmā daļas (21.b) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
2. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (21.d) 3. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
2. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (21.e) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju, vienlaikus 7.punkts attiecas gan uz Komisiju, gan uz dalībvalstīm un to tirgus uzraudzības iestādēm, kas var ziņot Komisijai, vienlaikus tas nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.
2. panta 2. apakšpunkta piektā daļas (21.f) 2.punkts netiek pārņemts, jo tas regulē dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu administratīvo sadarbību un nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/cc7b0669-0ab6-481a-a3c4-a26e96a17ee7
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros komentāri un viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
