Anotācija (ex-ante)

Šobrīd izglītības sistēmā ir konstatējams nepietiekams pedagogu skaits kvalitatīva izglītības procesa un izglītības pieejamības nodrošināšanai,  tai skaitā trūkst pedagogi valodu mācību priekšmetu nodrošināšanai.
Papildus minētajam ir nepilnīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi.
Atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 118.punktam  tiek paredzēta  pāreja uz otro svešvalodu, kas ir  viena no Eiropas Savienības valodā,  līdz 2029./2030. mācību gada beigām. Tādējādi būs nepieciešami pedagogi, kas var mācīt šādu otro svešvalodu.
Minētie faktori liek meklēt risinājumus jaunu pedagogu piesaistīšanai, kā arī pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi.
Papildus minētajam nepieciešams salāgot noteikumos Nr. 569 noteikto regulējumu ar Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā noteikto. 

Tiesību akta projektā ietvertais regulējums paredz piesaistīt darbam izglītības iestādēs personas, kuras iegūst augstāko pedagoģisko izglītību vai augstāko izglītību, kā arī piesaistīt pedagogus otrās svešvalodas nodrošināšanai izglītības iestādēs.
Vienlaikus tiesību akta projekts paredz papildināt un pilnveidot prasības pedagogiem attiecībā un nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu ir noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursi atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves, tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumos Nr. 569 noteikto terminu “vispārējās izglītības pedagogs”, jo gan arodizglītībā, gan profesionālā vidējā izglītībā tiek apgūti vispārizglītojošie mācību priekšmeti jeb vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursi, kuru nodrošināšanai jābūt vienādām prasībām pedagogu izglītībai.

Tiesību akta projektā ietvertais regulējums paredz iespēju personām ar augstāko izglītību strādāt izglītības iestādēs par pedagogu, ja ir apgūta šo noteikumu minētā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma.

Ieteicamā skolotāja mentora amata slodze uz vienu pedagogu, kuram nepieciešams skolotāja mentora atbalsts ir vismaz 5 stundas nedēļā.

Tiesību akta projektā paredzēts, ka pēc profesionālās kompetences pilnveides programmas sākumskolas saturā un didaktikā apgūšanas būs plašākas iespējas personām ar iegūto augstāko izglītību strādāt par sākumskolas pedagogu.

Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus noteikumu Nr. 569  6.2. apakšpunktā, norādot, ka par profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kurai ir ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmetu  saistīta studiju programmas daļa vismaz trīs kredītpunktu jeb vismaz 72 stundu apjomā. Vienlaicīgi 6.2. apakšpunktā tiek noteikts, ka personām, kurām nav iepriekšminētā pedagoģiskā izglītība, tām pirmreizēji uzsākot darba tiesiskās attiecības profesionālās un interešu izglītības pedagoga amatā, mācību gada laikā jāapgūst noteikumu Nr. 569  21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programmu vai gada laikā jāuzsāk apgūt ar pedagoģiju vai mācību priekšmetu saistītu vismaz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu (kas ir augstākā profesionālā izglītība, kas  iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija). Šāds regulējums veidots, ņemot vērā ka 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma tiek īstenota mācību gada ietvaros, tāpēc tiek pieļauta tās apguve mācību gada laikā. Savukārt augstākās izglītības studiju programmas apguve uzsākama gada laikā. 
Tāpat arī paredzēts, ka izglītības iestāde pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas vismaz vienu gadu nodrošina skolotāja mentora atbalstu.

Vienlaikus noslēguma jautājumos ietverta atruna, kur paredzēts, ka šo noteikumu 6.2. apakšpunktā noteiktās prasības par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju attiecināmas uz personām, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas sākot ar  2022. gada 1. augustu.
Minētais noteikts, ņemot vērā, ka grozījumi Profesionālās izglītības likuma 5.pantā, kas paredz, ka  profesionālās kvalifikācijas līmeņi ir pielīdzināti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem, stājās spēkā no 2022. gada 1. augusta. Tādējādi no minētā datuma izglītības dokumentos tika norādīts jaunais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 
Tiesiskās paļāvības princips attiecībā uz 6.2. punktā iekļautajiem nosacījumiem par izglītības ieguvi tiek nodrošināts, jo iekļautie nosacījumi attiecināmi uz tām personām, kas pirmreizēji uzsāks darba tiesiskās attiecības profesionālās un interešu izglītības pedagoga amatā no grozījumu noteikumos Nr. 569 spēkā stāšanās brīža. 

Plānots, ka 6.2.punktā paredzētās prasības personai gada laikā no pirmreizējo darba tiesisko attiecību uzsākšanas profesionālās un interešu izglītības pedagoga amatā uzsāk augstākās izglītības iestādē apgūt studiju programmu, tiks veicinātas Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīguma par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā programmas "Darba vidē balstītas mācības un izglītība"  ietvaros.

Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" nosaka, ka izglītības iestāde padziļināto kursu komplektos skolēniem piedāvā 1. svešvalodu apgūt B2 līmenī, 2. svešvalodu - B1 līmenī (Eiropas Padomes dokuments “Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana” (EKPVA), The Common European Framework of Reference for Languages, 2001).
Tiesību akta projektā paredzēts, ka par svešvalodas pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ir ieguvusi augstāko izglītību un apguvusi attiecīgo valodu vismaz par vienu līmeni augstāk nekā to apgūst izglītojamie atbilstošā mācību priekšmetā vai kursā un apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programmu pedagoģijā, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apguvusi ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistītu studiju programmas daļu vismaz trīs kredītpunktu jeb vismaz 72 stundu apjomā vai ir apgūta šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma.
Pedagogam ir jābūt vismaz vienu līmeni augstākam līmenim nekā izglītojamam. Pedagogam tiek prasīts zemākais (B2) līmenis, lai varētu pasniegt otro svešvalodu izglītības iestādē. Tātad otro svešvalodu var mācīt pedagogs ar valodu prasmi B2 līmenī. Otrā svešvaloda neparedz padziļināto kursu.
Izglītības likuma  118.pants nosaka: Izglītojamiem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.
Sakarā ar to, ka notiek pāreja uz Eiropas Savienības valstu valodu kā otro svešvalodu piedāvājumu, ir nepieciešams paplašināt pedagogu loku ar personām, kas B2 valodas prasmes sertifikātu  ieguvušas ne tikai augstskolās (piemēram, mācoties kā 2. svešvalodu), bet arī citās izglītības iestādēs. 
Valodas prasmes sertifikātus, kas saskaņoti ar Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmas skalu (CEFR) līmeņiem, drīkst izsniegt izglītības iestāde (piemēram, starptautiskie valodu testēšanas centri,  universitāšu valodu centri, u.c.) kas atbilst šādiem kritērijiem:
Iestādei jābūt valsts un/vai starptautiskas izglītības pārvaldes iestādes akreditētai, kurai ir tiesības izsniegt valsts un/vai starptautiski atzītus sertifikātus/diplomus un, kura var nodrošināt atbilstošas telpas un materiāli tehnisko bāzi eksāmena norisei;
Iestādei vai iestādes struktūrvienībai jābūt apstiprinātai, atzītai, vai jābūt konstatējamai sadarbībai  ar valodu zināšanu novērtēšanas iestādēm (piemēram, Cambridge Assessment English, Pearson u.c. angļu valodas gadījumā, TestDaF -  vācu, DELE - spāņu,  DELF DALF – franču, CILS - itāļu valodas gadījumā).
Iestādei jānodarbina kvalificēti eksaminētāji ar pieredzi nozares speciālistu sagatavošanā un valodu zināšanu vērtēšanā.
Iestādei jāizmanto standartizētas un validētas novērtēšanas metodes, ko apliecina iestādes veikti pētījumi, lai nodrošinātu, ka prasmju līmeņi tiek precīzi novērtēti saskaņā ar CEFR standartiem.
Iestādei jānodrošina testu drošība un integritāte, jāspēj rīkoties neatkarīgi, profesionāli, objektīvi un nevienu nediskriminējot.
Iestādei jānodrošina detalizēta sertifikācija, t. i., sertifikātos jānorāda sasniegtais CEFR līmenis un jāsniedz detalizēta informācija par kompetencēm, ko demonstrējis testa dalībnieks.
Iestādes īstenotajām valodu programmām jābūt skaidri saskaņotām ar CEFR standartiem, aptverot pilnu valodas prasmju klāstu (klausīšanās, lasīšana, rakstīšana un runāšana) dažādiem valodas prasmes līmeņiem (no A1 līdz C1).

Saskaņā ar Izglītības likuma 30.pantu izglītības iestādes vadītājs atbild par tās darbu un sasniedzamajiem rezultātiem un izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī izglītības iestādes vadītāja pienākums ir  organizēt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu. Līdz ar to, pieņemot darbā pedagogu, izglītības iestādes vadītāja kompetencē ir izvērtēt personas atbilstību noteiktajām prasībām un spēju pildīt attiecīgā pedagoga amata pienākumus.
Pedagoga profesija ir reglamentēto profesiju sarakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumu Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” 2. pielikuma 22. punktu, ministrija ir tā institūcija, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības pedagoga reglamentētajā profesijā un var pieņemt likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 57. panta pirmajā daļā noteiktos lēmumus: 
1)       atzīt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā profesionālo kvalifikāciju attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām, un izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību profesionālajai darbībai Latvijas Republikā;
2)       pieprasīt papildu dokumentus atbilstoši šim likumam;
3) noteikt adaptācijas periodu un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai vienu no tiem;
4) atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām.
Ministru kabineta 2017.gada 31.janvāra noteikumos Nr. 71 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz reglamentētās profesijas profesionālo darbību daļu, Latvijas Republikā reglamentētās profesijās” (turpmāk – noteikumi Nr. 71) ir noteiktas papildu prasības ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā pedagoga reglamentētajā profesijā.
Adaptācijas periods (noteikta termiņa darbs reglamentētajā profesijā sertificēta speciālista uzraudzībā). Par adaptācijas perioda ilgumu nosaka minimālo laiku, kāds nepieciešams, lai iegūtu trūkstošās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas patstāvīgai profesionālajai darbībai, un apgūtu profesionālās darbības noteikumus attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā.
Atbilstoši noteikumu Nr. 71 13. punktam maksimālais adaptācijas perioda ilgums ir trīs gadi, ja reglamentētai profesijai noteiktajās prasībās ietilpst augstākā vai vidējā profesionālā izglītība vai divi gadi, ja reglamentētai profesijai noteiktajās prasībās ietilpstošās izglītības ieguvi apliecina arodizglītības atestāts, kompetences apliecība vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru iegūšanai nav nepieciešama vidējā izglītība.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumu Nr. 827 "Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbība Latvijas Republikā" 19.2. apakšpunktā minēto ministrija lēmumā par papildu prasību izvirzīšanu informē personu, par speciālistiem Latvijā, kuru uzraudzībā persona var strādāt adaptācijas periodā.

Persona attiecīgi sedz ministrijai izdevumus, kas radušies saistībā ar papildu prasību - kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda - nodrošināšanu atbilstoši normatīvajam aktam par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās. Atbilstoši 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 3. pielikuma 9. punktu skolotāja mentora darba slodze ir 40 astronomiskās stundas un zemākā mēneša darba algas likme 1526 euro (pirms nodokļu nomaksas).

Tiesību akta projekts paredz arī izdarīt  grozījumus noteikumu Nr. 569  13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktos, precizējot to atbilstoši Profesionālās izglītības likuma lietotajai terminoloģijai, proti  aizstājot vārdus "pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" ar vārdiem "īsā cikla profesionālā augstākā izglītība".
Profesionālās izglītības likums nosaka katra cikla izglītību:
īsā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība ir daļa no pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības;
pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
otrā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
trešā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Tiesību akta projektā paredzēts, ka persona, kura ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu par adaptācijas perioda piemērošanu, var strādāt par pedagogu skolotāja mentora vadībā. Līdz ar to noteikumi Nr. 569 saskaņoti ar noteikumos N. 71 ietvertajām papildus prasībām attiecībā uz adaptācijas periodu.

Tiesību akta projektā paredzēts veikt grozījumus noteikumu Nr. 569 18.1. apakšpunktā, papildinot to ar “seksuālā un reproduktīvā veselība” tēmām. Vienlaicīgi tiesību akta projekts paredz papildināt noteikumus ar 29. punktu, nosakot, ka sākot no 2025. gada  1.septembra pedagogi sāk apgūt profesionālās kompetences pilnveides programmu “Seksuālā izglītošana: starptautiskā pieeja” 16 stundu apmērā. Tādējādi nodrošinot vienotu pieeju pedagogu prasmju un zināšanu pilnveidei seksuālās izglītības jomā, būtiski uzlabojot seksuālās un reproduktīvās izglītības kvalitāti Latvijā, padarot to atbilstošu mūsdienu prasībām, lai pedagogi spētu sniegt skolēniem kvalitatīvu, zinātniski pamatotu un vecumam atbilstošu informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību, lai prastu sarunāties piemērojoties dažāda vecuma skolēniem, kā arī atpazīt atbilstošu seksuālo uzvedību no kaitējošas un prastu rīkoties atbilstoši situācijai.
Seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība. To aizsargā Seksuālās un reproduktīvās veselības likums. Seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas īstenošanā kā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir pietiekama un atbilstoša izglītojamo informēšana par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Vienlaikus nozīmīgi ir nodrošināt, ka izglītības iestādēs tiek iegūtas pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi. Svarīgi ir ar izglītojamajiem runāt par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumu nozīmi cilvēka dzīvē, atbildīgu un cieņpilnu attiecību veidošanu, garastāvokļa izmaiņām, higiēnu, pirmajām attiecībām, kontracepcijas lietošanu, seksuāli transmisīvo infekciju, t.sk. HIV, riskiem un profilaksi, kā arī par grūtniecības pārtraukšanas medicīniskajiem, psiholoģiskajiem  un sociālajiem aspektiem. Būtiski, ka seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas politikas īstenošanā Izglītības un zinātnes ministrija cieši sadarbojas ar Veselības ministriju, izglītības iestādēm, pašvaldībām un nevalstisko sektoru.
Ministrija un Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) 2024. gada martā parakstīja vienošanos par profesionālās kompetences pilnveides programmas pedagogiem “Seksuālā izglītošana: starptautiskā pieeja” sagatavošanu līdz 2024./2025. mācību gada sākumam, kura saturu atbilstoši UNESCO starptautiskajām vadlīnijām sagatavos LU mācībspēki. Pedagoga profesionālās kompetences pilnveides programmas “Seksuālā izglītošana: starptautiskā pieeja” saturs ir balstīts Pasaules veselības organizācijas un UNESCO vadlīnijās, ko ir izstrādājusi starptautiska zinātnieku komanda. 2023.gadā noslēdzies Veselības ministrijas pētījums “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”. Diemžēl pašreizējā situācija Latvijā nav optimāla. Mātes mirstības rādītāji ir vieni no visaugstākajiem Eiropas Savienībā, zināšanas par kontracepcijas līdzekļiem un to pielietojumu ir nepilnīgas, jaunatklāto HIV gadījumu skaits ir vislielākais Eiropas ekonomiskajā zonā un organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere Latvijā joprojām ir zema. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, tēma "seksuālā un reproduktīvā veselība" iekļaujama pedagogu profesionālās kompetences pilnveidē.  Pētījuma rezultāti: https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-11/P%C4%93t%C4%ABjuma%20gala%20zi%C5%86ojums.pdf
Lai nodrošinātu programmas pieejamību un bezmaksas satura apguves iespējas pedagogiem, tas tiks izvietots Valsts izglītības satura centra bezmaksas mācīšanās platformā skolo.lv, kur pedagogi pašvadīti apgūs minēto kursu.

Vienlaicīgi paredzēts, ka sākotnēji notiks minētās programmas aprobācija  (līdz 2025. gada augustam)  un pedagogi šajā aprobācijas periodā varēs to apgūt  brīvprātīgi. Pedagogiem, kas programmu būs apguvuši aprobācijas periodā, tā tiks ieskaitīta pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē un tādējādi pēc aprobācijas perioda to nevajadzēs apgūt atkārtoti. 

Tiesību akta projekts paredz par pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi ieskaitīt arī ārzemju institūciju izstrādātas un īstenotas programmas. Ņemot vērā to, ka līdz šim nebija paredzēta iespēja ieskaitīt pedagogu dalību ārzemju institūciju īstenotajā pedagogu profesionālās kompetences pilnveidē, daudzos gadījumos skolotāji, kuri piedalījās ārzemju institūciju profesionālās kompetences pilnveidē, piemēram, svešvalodas mācīšanas metodiķi, nevarēja iesniegt dokumentus par šādu programmu apgūšanu izglītības iestādes vadītājs šādus kursus neieskaitīja profesionālās kompetences pilnveidē. Līdz ar to tiks novērstas situācijas, ka, lai izpildītu normatīvu, skolotājam jāmeklē kursi, kas neatbilst viņa profesionālās pilnveides vajadzībām. Profesionālo priekšmetu pedagogiem, kuri kopā ar izglītojamajiem piedalās Erasmus+ mācību programmās vai piedalās pedagogu Erasmus+ mācību mobilitātes un stratēģiskās partnerības programmās, izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot aktivitātes saturu un atbilstību mācību jomai vai amata pienākumiem, var ieskaitīt pilnā apjomā pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi.
Tiesību akta projektā paredzēts precizēt norādes uz kredītpunktu apjomu - augstākajā izglītībā kredītpunkts ir 25-30 stundas, nevis agrākās 40 stundas. Rēķina: 40:1,5=27. Kredītpunkta vērtība ir atkarīga no studiju rezultātiem. 160 stundas ir 6 kredītpunkti. 2 kredītpunkti ir 50- 54 stundas, 72 stundas atbilst 3 kredītpunktiem. Lieto tikai pilnus kredītpunktus.

Noteikumu Nr. 569 22.punktā ir noteikts, ka izstrādājot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu, izstrādātājs norāda programmas mērķi, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, programmas īstenošanas veidu, mērķauditoriju, īstenošanas plānu, norādot apjomu stundās, plānotos tematus, to apguves formas un metodes. Institūcijai, kura veic attiecīgo pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu izvērtēšanu ir tiesības no izstrādātāja pieprasīt papildu informāciju, lai pārliecinātos par programmas atbilstību šo noteikumu prasībām.