22-TA-697: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2018.gada 5.jūnija sēdes protokola nr.27 33.paragrāfa 7.punktā Labklājības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Ģenerālprokuratūru uzdots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas nepieciešami Bērna mājas modeļa ieviešanai visā Latvijā.
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Valdības rīcības plāns Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai; 116.7.apakšpunkts, saskaņā ar kuru nepieciešams ieviest starpdisciplināru un starpinstitucionālu pakalpojumu modeli (vienas pieturas aģentūra jeb Bērna mājas modelis) no vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Latvijas Republikas Ministru prezidenta vadītās Noziedzības novēršanas padomes 2016. gada 22. jūnija sanāksmes 2. protokola 2. punkts.
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija rīkojums nr.328 “Par Plānu nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.-2020. gadam”
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 1.jūnija sēdes protokola nr.45 46. paragrāfa 2.4. apakšpunkts saskaņā ar kuru uzdots Labklājības ministrijai sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu izstrādāt un labklājības ministram līdz 2022.gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot Sabiedrības integrācijas fonda Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nepieciešams normatīvi nostiprināt ar Bērnu mājas darbību saistītos jautājumus, kā arī nostiprināt Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Bērnu mājas darbību saistītie jautājumi.
Labklājības ministrija īsteno EEZ finanšu instrumenta 2014.- 2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā”. Līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas datums: 18.02.2021. Projekta ilgums: līdz 30.04.2024. Līguma Nr. EEZ/LM/2021/5. Projekta vispārējais mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana, ieviešot Barnahus modeli Latvijā, nodrošinot starpdisciplināru un starpinstitucionālu sadarbību bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai kļuvuši par tās lieciniekiem.
Barnahus (islandiešu valodā “māja bērniem”) ir atzīts par vadošo, bērniem piemērotu, starpdisciplināru un starpinstitucionālu modeli, kas izstrādāts darbam ar cietušiem bērniem un vardarbības lieciniekiem. Barnahus ir izveidota ar mērķi ikvienam bērnam novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Viens no Barnahus pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, izdibinot no bērna skaidrojumus tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu, ja lietā ir uzsākts kriminālprocess. Lai veiktu šo uzdevumu, Barnahus piedāvā “viena kontaktpunkta” pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam piemērotā telpā sadarbojas visas attiecīgās iestādes un aģentūras, piem., policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors. Barnahus ir arī nozīmīga loma galveno ieinteresēto personu informētības un zināšanu veicināšanā par vardarbību pret bērniem (Barnahus modeļa kvalitātes standarti. Starpdisciplināras un Starpinstitucionālas Sadarbības Veicināšana Darbā Ar Cietušiem Bērniem un Vardarbības Lieciniekiem. Autors: Olīvija Linda Haldošone [Olivia Lind Haldorsson], bezpeļņas organizācija "Child Circle").
Projekta mērķi:
-izstrādāt un ieviest starpnozaru un starpdisciplināru uz upuri centrētu institucionālās sadarbības modeli vardarbības pret bērniem gadījumos;
- nodrošināt, lai pret bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem vai lieciniekiem, izturētos bērniem draudzīgā veidā;
-uzlabot prokuratūras un tiesu sistēmas izmantoto pierādījumu kvalitāti, tostarp apmācot speciālistus;
- izveidot funkcionējošu, tiesiski un organizatoriski nostiprinātu Barnahus modeli Latvijā, kur bērni tiek pratināti un medicīniski izmeklēti kriminālprocesuālos nolūkos, vispusīgi novērtēti un saņem atbilstošus terapeitiskos pakalpojumus no atbilstošiem speciālistiem;
- ieviest Barnahus modeli nacionālajā bērnu aizsardzības struktūrā, lai sadarbību starp aģentūrām Barnahus iekšienē regulētu valstī noteiktas procedūras un oficiāli starpinstitūciju nolīgumi.
Projekta aktivitātes:
– stiprināt tiesisko, politisko un institucionālo sistēmu daudznozaru starpinstitūciju kopējo ietvaru pakalpojumu attīstībai un ilgtspējīgai Barnahus darbībai;
– uzlabot speciālistu zināšanas un iespējas un palielināt speciālistu un plašākas sabiedrības informētību par vardarbības pret bērniem izplatību, galveno uzmanību pievēršot bērnu seksuālai izmantošanai;
– uzlabot un modernizēt telpas Barnahus vajadzībām (telpas atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā);
– nodrošināt starpdisciplīnu, vairāku pušu un aģentūru pakalpojumus Barnahus ietvaros.
Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra sēdes protokola nr.59 22.paragrāfā "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ieviešanas modeli un ilgtspēju"" atbalstīti šādi risinājumi:
- starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības modeļa "Bērnu māja" (starptautiski lietotais termins "Barnahus") darbību nodrošināt Veselības ministrijas valdījumā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pārziņā nodotās telpās Vienības gatvē 45, Rīgā, projekta ietvaros veicot to renovācijai nepieciešamā tehniskā projekta sagatavošanu un nepieciešamo renovācijas darbu veikšanu no projekta līdzekļiem;
- projektā iekļaut jaunu projekta partneri – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kuras uzdevums ir gādāt par Bērnu mājas personālsastāvu un integrēt Bērnu mājas modeli inspekcijas institucionālajā struktūrā. Projekta īstenošanas laikā visas izmaksas, kas saistītas ar Bērnu mājas modeļa darbību (tajā skaitā finansējums Bērnu mājas modeļa personāla atlīdzībai) segt no projektam piešķirtā finansējuma;
- Labklājības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par projekta ilgtspējas nodrošināšanu sadarbībā ar Bērnu mājas darbībā iesaistītajām institūcijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas nodrošināt Bērnu mājas modeļa pilnvērtīgu darbību un tā darbības uzraudzību.
Labklājības ministrija īsteno EEZ finanšu instrumenta 2014.- 2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā”. Līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas datums: 18.02.2021. Projekta ilgums: līdz 30.04.2024. Līguma Nr. EEZ/LM/2021/5. Projekta vispārējais mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana, ieviešot Barnahus modeli Latvijā, nodrošinot starpdisciplināru un starpinstitucionālu sadarbību bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai kļuvuši par tās lieciniekiem.
Barnahus (islandiešu valodā “māja bērniem”) ir atzīts par vadošo, bērniem piemērotu, starpdisciplināru un starpinstitucionālu modeli, kas izstrādāts darbam ar cietušiem bērniem un vardarbības lieciniekiem. Barnahus ir izveidota ar mērķi ikvienam bērnam novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Viens no Barnahus pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, izdibinot no bērna skaidrojumus tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu, ja lietā ir uzsākts kriminālprocess. Lai veiktu šo uzdevumu, Barnahus piedāvā “viena kontaktpunkta” pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam piemērotā telpā sadarbojas visas attiecīgās iestādes un aģentūras, piem., policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors. Barnahus ir arī nozīmīga loma galveno ieinteresēto personu informētības un zināšanu veicināšanā par vardarbību pret bērniem (Barnahus modeļa kvalitātes standarti. Starpdisciplināras un Starpinstitucionālas Sadarbības Veicināšana Darbā Ar Cietušiem Bērniem un Vardarbības Lieciniekiem. Autors: Olīvija Linda Haldošone [Olivia Lind Haldorsson], bezpeļņas organizācija "Child Circle").
Projekta mērķi:
-izstrādāt un ieviest starpnozaru un starpdisciplināru uz upuri centrētu institucionālās sadarbības modeli vardarbības pret bērniem gadījumos;
- nodrošināt, lai pret bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem vai lieciniekiem, izturētos bērniem draudzīgā veidā;
-uzlabot prokuratūras un tiesu sistēmas izmantoto pierādījumu kvalitāti, tostarp apmācot speciālistus;
- izveidot funkcionējošu, tiesiski un organizatoriski nostiprinātu Barnahus modeli Latvijā, kur bērni tiek pratināti un medicīniski izmeklēti kriminālprocesuālos nolūkos, vispusīgi novērtēti un saņem atbilstošus terapeitiskos pakalpojumus no atbilstošiem speciālistiem;
- ieviest Barnahus modeli nacionālajā bērnu aizsardzības struktūrā, lai sadarbību starp aģentūrām Barnahus iekšienē regulētu valstī noteiktas procedūras un oficiāli starpinstitūciju nolīgumi.
Projekta aktivitātes:
– stiprināt tiesisko, politisko un institucionālo sistēmu daudznozaru starpinstitūciju kopējo ietvaru pakalpojumu attīstībai un ilgtspējīgai Barnahus darbībai;
– uzlabot speciālistu zināšanas un iespējas un palielināt speciālistu un plašākas sabiedrības informētību par vardarbības pret bērniem izplatību, galveno uzmanību pievēršot bērnu seksuālai izmantošanai;
– uzlabot un modernizēt telpas Barnahus vajadzībām (telpas atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā);
– nodrošināt starpdisciplīnu, vairāku pušu un aģentūru pakalpojumus Barnahus ietvaros.
Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra sēdes protokola nr.59 22.paragrāfā "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ieviešanas modeli un ilgtspēju"" atbalstīti šādi risinājumi:
- starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības modeļa "Bērnu māja" (starptautiski lietotais termins "Barnahus") darbību nodrošināt Veselības ministrijas valdījumā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pārziņā nodotās telpās Vienības gatvē 45, Rīgā, projekta ietvaros veicot to renovācijai nepieciešamā tehniskā projekta sagatavošanu un nepieciešamo renovācijas darbu veikšanu no projekta līdzekļiem;
- projektā iekļaut jaunu projekta partneri – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kuras uzdevums ir gādāt par Bērnu mājas personālsastāvu un integrēt Bērnu mājas modeli inspekcijas institucionālajā struktūrā. Projekta īstenošanas laikā visas izmaksas, kas saistītas ar Bērnu mājas modeļa darbību (tajā skaitā finansējums Bērnu mājas modeļa personāla atlīdzībai) segt no projektam piešķirtā finansējuma;
- Labklājības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par projekta ilgtspējas nodrošināšanu sadarbībā ar Bērnu mājas darbībā iesaistītajām institūcijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas nodrošināt Bērnu mājas modeļa pilnvērtīgu darbību un tā darbības uzraudzību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Bērnu mājas darbību saistītie jautājumi.
Patlaban Bērnu mājas starpinstitucionālās sadarbības modelis nav normatīvi reglamentēts. Tomēr tādi jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu pret bērnu izmeklēšanu, pierādījumu iegūšanu, fizisku personu datu apstrādes jautājumi, bērnu mājas starpinstitucionālas sadarbības ietvaros nav atrisināmi esošajā normatīvajā ietvarā. Veicot procesuālas darbības nepieciešams strikti pieturēties pie normatīvajos aktos ietvertajiem priekšrakstiem.
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrija ir uzņēmusies nodrošināt bērnu mājas darbības ilgtspēju, nepieciešama bērnu mājas institūta nostiprināšana tiesību aktos.
Patlaban Bērnu mājas starpinstitucionālās sadarbības modelis nav normatīvi reglamentēts. Tomēr tādi jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu pret bērnu izmeklēšanu, pierādījumu iegūšanu, fizisku personu datu apstrādes jautājumi, bērnu mājas starpinstitucionālas sadarbības ietvaros nav atrisināmi esošajā normatīvajā ietvarā. Veicot procesuālas darbības nepieciešams strikti pieturēties pie normatīvajos aktos ietvertajiem priekšrakstiem.
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrija ir uzņēmusies nodrošināt bērnu mājas darbības ilgtspēju, nepieciešama bērnu mājas institūta nostiprināšana tiesību aktos.
Risinājuma apraksts
Ar Bērnu mājas darbību saistītie jautājumi.
Atbilstoši likumprojektam paredzēts Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvert 52.1 pantu, minētajā pantā paredzot, ka Bērna māja ir starpdisciplinārs un starpinstitucionāls centrs bērniem, kuri cietuši no vardarbības un noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Ja tiek saņemta informācija par aizdomām par vardarbību pret bērnu, bet konkrētajā gadījumā nav uzsākts kriminālprocess, Bērna māja veic un atbalsta kompetentās institūcijas informācijas noskaidrošanā, tajā skaitā, ja nepieciešams, rīkojot bērna izpētes intervijas.
Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekts nemaina spēkā esošo ziņošanas pienākumu policijai par iespējamo vardarbību. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta trešo daļu katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu. Par neziņošanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pantu katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par nolaidību, jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību. Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
Ar likumprojektā lietoto terminu "izpētes intervija" tiek domāta: strukturēta psihologa saruna ar bērnu, lai noskaidrotu vai bērns cietis no seksuālas (u.c.) vardarbības, kura notiek ārpus kriminālprocesa. Ar bērnu sarunājas psihologs. Saruna notiek strukturētas intervijas formā, izmantojot pētījumos balstītu sarunas tehniku –protokolu (NICHD, NCAC). Saruna tiek ierakstīta video. Novērošanas telpā sarunas gaitu var vērot sociālais darbinieks. Ja bērns intervijā atklāj faktus un/vai personas – intervija tiek pārtraukta, sagatavots pārskats par intervijas gaitu un nekavējoties ziņots policijai. Ja bērns intervijā neatklāj faktus un/vai personas - tiek turpinātas izpētes konsultācijas un sagatavots atzinums par izpētes rezultātiem. [IZPĒTES INTERVIJA – jauna pieeja darbā ar neskaidrajiem seksuālas vardarbības gadījumiem Latvijā. JANETA BOKALDERE SOCIĀLĀ DARBINIECE NODIBINĀJUMS «CENTRS DARDEDZE»; https://centrsdardedze.lv].
Atbilstoši likumprojektam paredzēts Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvert 52.1 pantu, minētajā pantā paredzot, ka Bērna māja ir starpdisciplinārs un starpinstitucionāls centrs bērniem, kuri cietuši no vardarbības un noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Ja tiek saņemta informācija par aizdomām par vardarbību pret bērnu, bet konkrētajā gadījumā nav uzsākts kriminālprocess, Bērna māja veic un atbalsta kompetentās institūcijas informācijas noskaidrošanā, tajā skaitā, ja nepieciešams, rīkojot bērna izpētes intervijas.
Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekts nemaina spēkā esošo ziņošanas pienākumu policijai par iespējamo vardarbību. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta trešo daļu katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu. Par neziņošanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pantu katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par nolaidību, jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību. Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
Ar likumprojektā lietoto terminu "izpētes intervija" tiek domāta: strukturēta psihologa saruna ar bērnu, lai noskaidrotu vai bērns cietis no seksuālas (u.c.) vardarbības, kura notiek ārpus kriminālprocesa. Ar bērnu sarunājas psihologs. Saruna notiek strukturētas intervijas formā, izmantojot pētījumos balstītu sarunas tehniku –protokolu (NICHD, NCAC). Saruna tiek ierakstīta video. Novērošanas telpā sarunas gaitu var vērot sociālais darbinieks. Ja bērns intervijā atklāj faktus un/vai personas – intervija tiek pārtraukta, sagatavots pārskats par intervijas gaitu un nekavējoties ziņots policijai. Ja bērns intervijā neatklāj faktus un/vai personas - tiek turpinātas izpētes konsultācijas un sagatavots atzinums par izpētes rezultātiem. [IZPĒTES INTERVIJA – jauna pieeja darbā ar neskaidrajiem seksuālas vardarbības gadījumiem Latvijā. JANETA BOKALDERE SOCIĀLĀ DARBINIECE NODIBINĀJUMS «CENTRS DARDEDZE»; https://centrsdardedze.lv].
Problēmas apraksts
Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma.
Bernu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk-BTAL) 26.panta sestajā daļā noteikts, ka novērtējot ieguldījumu un vairojot prestižu sabiedrībā, kā arī lai veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk- SIF) nodrošina valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu.
Minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā goda ģimenes apliecības piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai, nosaka Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumi Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība".
Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmu, lai reģistrētu izsniegtās Latvijas Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karte" (no 2021.gada 1.jūnija ar nosaukumu "Latvijas goda ģimenes apliecība "Goda ģimene""), SIF uzsāka veidot 2017.gadā, bet no 2021.gada šī informācijas sistēma ir reģistrēta kā valsts informācijas sistēma. Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma nodrošina šādus pamata procesus – personu elektronisku iesniegumu pieņemšanu apliecību saņemšanai; iesniegumu apstrādes procesu pārvaldību; nepieciešamo atskaišu sagatavošanu par apliecībām dažādos griezumos; informācijas sniegšanu personām, kuras ir iesniegušas iesniegumu; informācijas sniegšanu (nesaturot personas datus) valsts, pašvaldību institūcijām un komersantiem par izsniegtajām apliecībām (apliecību numurs, derīguma termiņš un magnētiskās joslas prefikss), pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu.
Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā esošo datu apstrāde un institūciju sadarbība notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (šo noteikumu 3.8.apakšpunkts, 13., 14., 15., 17., 18., 19., 27., 28. punkts).
Ministru kabineta 2021. gada 1.jūnija sēdes protokola nr.45 46. paragrāfa 2.4. apakšpunktā uzdots Labklājības ministrijai sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu izstrādāt un labklājības ministram līdz 2022.gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot Sabiedrības integrācijas fonda Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru.
Ņemot vērā minēto, ir izdarāmi grozījumi BTAL, paredzot Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru, t.sk., pārzini, leģitīmo mērķi, institūcijas un personas, kuras ir tiesīgas apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, kā arī deleģējumu Ministru Kabinetam noteikt informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbību.
Bernu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk-BTAL) 26.panta sestajā daļā noteikts, ka novērtējot ieguldījumu un vairojot prestižu sabiedrībā, kā arī lai veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk- SIF) nodrošina valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu.
Minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā goda ģimenes apliecības piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai, nosaka Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumi Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība".
Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmu, lai reģistrētu izsniegtās Latvijas Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karte" (no 2021.gada 1.jūnija ar nosaukumu "Latvijas goda ģimenes apliecība "Goda ģimene""), SIF uzsāka veidot 2017.gadā, bet no 2021.gada šī informācijas sistēma ir reģistrēta kā valsts informācijas sistēma. Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma nodrošina šādus pamata procesus – personu elektronisku iesniegumu pieņemšanu apliecību saņemšanai; iesniegumu apstrādes procesu pārvaldību; nepieciešamo atskaišu sagatavošanu par apliecībām dažādos griezumos; informācijas sniegšanu personām, kuras ir iesniegušas iesniegumu; informācijas sniegšanu (nesaturot personas datus) valsts, pašvaldību institūcijām un komersantiem par izsniegtajām apliecībām (apliecību numurs, derīguma termiņš un magnētiskās joslas prefikss), pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu.
Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā esošo datu apstrāde un institūciju sadarbība notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (šo noteikumu 3.8.apakšpunkts, 13., 14., 15., 17., 18., 19., 27., 28. punkts).
Ministru kabineta 2021. gada 1.jūnija sēdes protokola nr.45 46. paragrāfa 2.4. apakšpunktā uzdots Labklājības ministrijai sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu izstrādāt un labklājības ministram līdz 2022.gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot Sabiedrības integrācijas fonda Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru.
Ņemot vērā minēto, ir izdarāmi grozījumi BTAL, paredzot Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru, t.sk., pārzini, leģitīmo mērķi, institūcijas un personas, kuras ir tiesīgas apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, kā arī deleģējumu Ministru Kabinetam noteikt informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbību.
Risinājuma apraksts
Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma.
Likumprojektā noteikts, ka BTAL tiek papildināts ar 26.1 pantu, kurā norādīts Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas informācijas sistēmas pārzinis - Sabiedrības integrācijas fonds.
Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas uzskaiti par personām, kuras iesniegušas iesniegumu par goda ģimenes apliecības piešķiršanu, piešķirtajām un anulētajām apliecībām, Sabiedrības integrācijas fonda lēmumiem par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, vai apliecības anulēšanu, kā arī nodrošināt standartizētu informācijas izgūšanu un veidot statistikas analīzi, lai novērtētu valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" efektivitāti. Informācijas sistēma nodrošina centralizētu datu apstrādi, kas paātrina to apstrādi, vienlaicīgi samazinot laiku, kas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Lai nodrošinātu institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un deleģēto uzdevumu izpildi, likumprojektā tiek noteiktas šādas institūcijas, kurām būs tiesības apstrādāt Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus:
- Sabiedrības integrācijas fondam,kas atbilstoši BTAL 26.panta sestajā daļā noteiktajam īsteno valsts atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma";
- valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija", kura atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1 pantā noteiktajam Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmā veic informācijas apstrādi par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus;
- valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", kura atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam piemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimenei;
- Būvniecības valsts kontroles birojam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumu Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" un Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantam aizsargātajam lietotājam t.sk.daudzbērnu ģimenei piemēro likumā noteiktās elektroenerģijas maksājumu atlaides;
- citām valsts un pašvaldību iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām no daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai noteikta I vai II invaliditātes grupa, kuras izmanto valstī īstenotās Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros piešķirto apliecību.
Konkrēti iekļaujamie dati, to apjoms, datu apstrādes noteikumi un kārtība, kā arī institūciju sadarbības noteikumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos.
Likumprojektā noteikts, ka BTAL tiek papildināts ar 26.1 pantu, kurā norādīts Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas informācijas sistēmas pārzinis - Sabiedrības integrācijas fonds.
Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas uzskaiti par personām, kuras iesniegušas iesniegumu par goda ģimenes apliecības piešķiršanu, piešķirtajām un anulētajām apliecībām, Sabiedrības integrācijas fonda lēmumiem par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, vai apliecības anulēšanu, kā arī nodrošināt standartizētu informācijas izgūšanu un veidot statistikas analīzi, lai novērtētu valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" efektivitāti. Informācijas sistēma nodrošina centralizētu datu apstrādi, kas paātrina to apstrādi, vienlaicīgi samazinot laiku, kas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Lai nodrošinātu institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un deleģēto uzdevumu izpildi, likumprojektā tiek noteiktas šādas institūcijas, kurām būs tiesības apstrādāt Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus:
- Sabiedrības integrācijas fondam,kas atbilstoši BTAL 26.panta sestajā daļā noteiktajam īsteno valsts atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma";
- valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija", kura atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1 pantā noteiktajam Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmā veic informācijas apstrādi par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus;
- valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", kura atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam piemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimenei;
- Būvniecības valsts kontroles birojam, kurš atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumu Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" un Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1 pantam aizsargātajam lietotājam t.sk.daudzbērnu ģimenei piemēro likumā noteiktās elektroenerģijas maksājumu atlaides;
- citām valsts un pašvaldību iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām no daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai noteikta I vai II invaliditātes grupa, kuras izmanto valstī īstenotās Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros piešķirto apliecību.
Konkrēti iekļaujamie dati, to apjoms, datu apstrādes noteikumi un kārtība, kā arī institūciju sadarbības noteikumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- bērni
- bērnu vecāki (t.sk. aizbildņi, audžuvecāki)
- bērni, kuri ir cietuši no vardarbības
- bērnu, kuri ir cietuši no vardarbības, nevardarbīgie vecāki (t.sk. aizbildņi, audžuvecāki)
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Valsts policijas sagatavoto Pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2021. gada 12 mēnešos (https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati) pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2021. gada 12 mēnešos par noziedzīgos nodarījumos cietušām atzītas kopā 9 344 (-1 735 ) personas, no tām 501 (+9) bērni, no kuriem 301 (+21) mazgadīgas personas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. No noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem, zēni ir 197 (-19) un meitenes 304 (+28).
2021. gada 12 mēnešos, salīdzinājumā ar 2020. gada 12 mēnešiem, visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – 54,3% gadījumu (+15,7%), no cietsirdības un vardarbības (KL 174.pants) – 15,4% bērnu (-8,4%), mantiskiem nodarījumiem – 9,5% (-3,1%) un no nodarījumiem pret dzīvību un veselību – 10,2% (-4,6%).
Palielinoties bērnu vecumam, pieaug risks ciest no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Visbiežāk no iepriekš minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem cieš meitenes, zēni retāk.
Atskaites periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājies bērnu skaits, kuri cietuši no cietsirdības un vardarbības (KL - 174. pants) 84 (-33), no zādzības (KL – 175. pants) 5 (-13) un izteiktiem draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu (KL – 132. pants) 1 (-10), bet palielinājies bērnu skaits, kuri cietuši no no pamudināšanas iesaistīties seksuālās darbībās (KL – 162.1 pants) 50 (+34), no pavešanas netiklībā (KL – 162. pants) 63 (+31), no pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana (KL – 166. pants) 54 (+26) un no seksuālas vardarbības (KL – 160. pants) 76 (+17).
Pēc IeM IC datiem 2020. gada 12 mēnešos, sadalījumā pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, bērni visbiežāk cietuši: 86 (-28) dzīvoklī, 76 (+12) pilsētā, 54 (+20) interneta vidē, 48 (+6) uz ielas, 43 (-25) dzīvojamajā mājā un 4 (-9) mācību iestādē.
2021. gadā VP GKrPP kā viena no prioritātēm ir noteikta pret nepilngadīgo un mazgadīgo personu tikumību un dzimumneaizskaramību vērstu noziedzīgu nodarījumu apkarošana, tai skaitā noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar bērnu pornogrāfijas izplatīšanu ar augsto tehnoloģiju palīdzību, apkarošana.
Saskaņā ar IeM IC Sodu Reģistra DWH datu masīvu “202112” 2021. gadā valstī pēc KL 161. panta (Seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu) kopumā uzsākti 34 (-10) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīti 26 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 7 kriminālprocesi no 2021.gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 25 (visi VP) kriminālprocesi, t.sk. 6 kriminālprocesi no 2021.gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 162. panta (Pavešana netiklībā) valstī kopumā uzsākti 36 (-5) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīti 40 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 10 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 34 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 9 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 162.¹ panta (Pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās) valstī kopumā uzsākti 19 (-5) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīti 18 kriminālprocesi, no kuriem 17 kriminālprocesi atklāti VP, t.sk. 6 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 5 kriminālprocesi VP, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 17 kriminālprocesi, no kuriem 16 kriminālprocesus nosūtīja VP, t.sk. 6 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 5 kriminālprocesi VP.
Pēc KL 164. panta (Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegšanas personas pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju) ceturtās daļas valstī kopumā uzsākti 4 (+4) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīts 1 kriminālprocess (VP), kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīts 1 kriminālprocess (VP).
Pēc KL 166. panta (Pornogrāfiska priekšnesuma apmeklēšana vai demonstrēšana vai tādu pornogrāfiska rakstura materiālu apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju, cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, nekrofiliju vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā) otrās daļas valstī kopumā uzsākti 88 (-20) kriminālprocesi no kuriem 87 kriminālprocesi uzsākti VP. Par atklātiem tiek uzskaitīti 67 kriminālprocesi, no kuriem 63 kriminālprocesi atklāti VP, t.sk. 20 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 19 kriminālprocesi (VP), kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 62 kriminālprocesi, no kuriem 60 kriminālprocesi VP, t.sk. 19 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 18 kriminālprocesi VP.
Pēc KL 166. panta (Pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana) trešās daļas valstī kopumā uzsākti 14 (+6) kriminālprocesi (visi VP), par atklātiem tiek uzskaitīti 11 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 4 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 9 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 4 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 166. panta (Pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana) ceturtās daļas valstī kopumā uzsākti 26 (-4) kriminālprocesi (visi VP), par atklātiem tiek uzskaitīti 32 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 9 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 30 kriminālprocesi, no kuriem 29 kriminālprocesi VP, t.sk. 9 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 8 kriminālprocesi VP.
Pēc KL 172. panta (Par nepilngadīgā iesaistīšanu noziedzīgā nodarījumā) valstī kopumā uzsākti 3 (-14) kriminālprocesi, no kuriem 1 uzsākts VP. Par atklātiem tiek uzskaitīti 5 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 1 kriminālprocess no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 4 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 1 kriminālprocess no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 174. panta (Par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo) valstī kopumā uzsākti 86 (-26) kriminālprocesi, no kuriem 80 kriminālprocesi uzsākti VP. Par atklātiem tiek uzskaitīti 52 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 10 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 48 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 7 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Saskaņā ar VP GKrPP KIP sniegto informāciju, noziedzīgo nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību cietušo personu vecums variē no 4 līdz 78 gadiem. 80% cietušie ir nepilngadīgas personas, bet 20% - pilngadīgas personas. Šeit jāatzīmē, ka noziedzīgie nodarījumi pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību lielākoties tiek izdarīti attiecībā pret nepilngadīgām personām. Kopumā lielais cietušo nepilngadīgo īpatsvars skaidrojams ar konkrētu KL pantu specifiku, kur par cietušajiem var atzīt tikai nepilngadīgas personas.
Jānorāda, ka 6% gadījumu nebija iespējams noskaidrot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu. Izvērtējot identificētās noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, var secināt, ka noziedzīgi nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību lielākoties tiek veikti reālajā vidē - 69%. Tajos aizdomās turētā persona ir pilngadīgs vīrietis, bet cietusī - nepilngadīga meitene. Interneta vidē tiek veikts 31% šāda veida noziedzīgu nodarījumu. Reālajā vidē lielākoties tiek veikti noziedzīgi nodarījumi, kuri kvalificējami pēc KL 160. panta, 159. panta un 161. panta. Savukārt interneta vidē lielākoties tiek veikti noziedzīgi nodarījumi, kuri kvalificējami pēc KL 166. panta, 162. panta un 162.1 panta.
Jānorāda, ka uzsāktajos kriminālprocesos 90% aizdomās turēto personu bija pilngadīgas, savukārt 10% - nepilngadīgas personas.
2021. gada 12 mēnešos, salīdzinājumā ar 2020. gada 12 mēnešiem, visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – 54,3% gadījumu (+15,7%), no cietsirdības un vardarbības (KL 174.pants) – 15,4% bērnu (-8,4%), mantiskiem nodarījumiem – 9,5% (-3,1%) un no nodarījumiem pret dzīvību un veselību – 10,2% (-4,6%).
Palielinoties bērnu vecumam, pieaug risks ciest no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Visbiežāk no iepriekš minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem cieš meitenes, zēni retāk.
Atskaites periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājies bērnu skaits, kuri cietuši no cietsirdības un vardarbības (KL - 174. pants) 84 (-33), no zādzības (KL – 175. pants) 5 (-13) un izteiktiem draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu (KL – 132. pants) 1 (-10), bet palielinājies bērnu skaits, kuri cietuši no no pamudināšanas iesaistīties seksuālās darbībās (KL – 162.1 pants) 50 (+34), no pavešanas netiklībā (KL – 162. pants) 63 (+31), no pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana (KL – 166. pants) 54 (+26) un no seksuālas vardarbības (KL – 160. pants) 76 (+17).
Pēc IeM IC datiem 2020. gada 12 mēnešos, sadalījumā pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, bērni visbiežāk cietuši: 86 (-28) dzīvoklī, 76 (+12) pilsētā, 54 (+20) interneta vidē, 48 (+6) uz ielas, 43 (-25) dzīvojamajā mājā un 4 (-9) mācību iestādē.
2021. gadā VP GKrPP kā viena no prioritātēm ir noteikta pret nepilngadīgo un mazgadīgo personu tikumību un dzimumneaizskaramību vērstu noziedzīgu nodarījumu apkarošana, tai skaitā noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar bērnu pornogrāfijas izplatīšanu ar augsto tehnoloģiju palīdzību, apkarošana.
Saskaņā ar IeM IC Sodu Reģistra DWH datu masīvu “202112” 2021. gadā valstī pēc KL 161. panta (Seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu) kopumā uzsākti 34 (-10) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīti 26 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 7 kriminālprocesi no 2021.gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 25 (visi VP) kriminālprocesi, t.sk. 6 kriminālprocesi no 2021.gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 162. panta (Pavešana netiklībā) valstī kopumā uzsākti 36 (-5) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīti 40 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 10 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 34 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 9 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 162.¹ panta (Pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās) valstī kopumā uzsākti 19 (-5) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīti 18 kriminālprocesi, no kuriem 17 kriminālprocesi atklāti VP, t.sk. 6 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 5 kriminālprocesi VP, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 17 kriminālprocesi, no kuriem 16 kriminālprocesus nosūtīja VP, t.sk. 6 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 5 kriminālprocesi VP.
Pēc KL 164. panta (Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegšanas personas pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju) ceturtās daļas valstī kopumā uzsākti 4 (+4) kriminālprocesi (visi VP). Par atklātiem tiek uzskaitīts 1 kriminālprocess (VP), kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīts 1 kriminālprocess (VP).
Pēc KL 166. panta (Pornogrāfiska priekšnesuma apmeklēšana vai demonstrēšana vai tādu pornogrāfiska rakstura materiālu apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju, cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, nekrofiliju vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā) otrās daļas valstī kopumā uzsākti 88 (-20) kriminālprocesi no kuriem 87 kriminālprocesi uzsākti VP. Par atklātiem tiek uzskaitīti 67 kriminālprocesi, no kuriem 63 kriminālprocesi atklāti VP, t.sk. 20 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 19 kriminālprocesi (VP), kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 62 kriminālprocesi, no kuriem 60 kriminālprocesi VP, t.sk. 19 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 18 kriminālprocesi VP.
Pēc KL 166. panta (Pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana) trešās daļas valstī kopumā uzsākti 14 (+6) kriminālprocesi (visi VP), par atklātiem tiek uzskaitīti 11 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 4 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 9 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 4 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 166. panta (Pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana) ceturtās daļas valstī kopumā uzsākti 26 (-4) kriminālprocesi (visi VP), par atklātiem tiek uzskaitīti 32 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 9 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 30 kriminālprocesi, no kuriem 29 kriminālprocesi VP, t.sk. 9 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, no kuriem 8 kriminālprocesi VP.
Pēc KL 172. panta (Par nepilngadīgā iesaistīšanu noziedzīgā nodarījumā) valstī kopumā uzsākti 3 (-14) kriminālprocesi, no kuriem 1 uzsākts VP. Par atklātiem tiek uzskaitīti 5 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 1 kriminālprocess no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 4 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 1 kriminālprocess no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Pēc KL 174. panta (Par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo) valstī kopumā uzsākti 86 (-26) kriminālprocesi, no kuriem 80 kriminālprocesi uzsākti VP. Par atklātiem tiek uzskaitīti 52 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 10 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtīti 48 kriminālprocesi (visi VP), t.sk. 7 kriminālprocesi no 2021. gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.
Saskaņā ar VP GKrPP KIP sniegto informāciju, noziedzīgo nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību cietušo personu vecums variē no 4 līdz 78 gadiem. 80% cietušie ir nepilngadīgas personas, bet 20% - pilngadīgas personas. Šeit jāatzīmē, ka noziedzīgie nodarījumi pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību lielākoties tiek izdarīti attiecībā pret nepilngadīgām personām. Kopumā lielais cietušo nepilngadīgo īpatsvars skaidrojams ar konkrētu KL pantu specifiku, kur par cietušajiem var atzīt tikai nepilngadīgas personas.
Jānorāda, ka 6% gadījumu nebija iespējams noskaidrot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu. Izvērtējot identificētās noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, var secināt, ka noziedzīgi nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību lielākoties tiek veikti reālajā vidē - 69%. Tajos aizdomās turētā persona ir pilngadīgs vīrietis, bet cietusī - nepilngadīga meitene. Interneta vidē tiek veikts 31% šāda veida noziedzīgu nodarījumu. Reālajā vidē lielākoties tiek veikti noziedzīgi nodarījumi, kuri kvalificējami pēc KL 160. panta, 159. panta un 161. panta. Savukārt interneta vidē lielākoties tiek veikti noziedzīgi nodarījumi, kuri kvalificējami pēc KL 166. panta, 162. panta un 162.1 panta.
Jānorāda, ka uzsāktajos kriminālprocesos 90% aizdomās turēto personu bija pilngadīgas, savukārt 10% - nepilngadīgas personas.
Juridiskās personas
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
- Valsts policija
- BKUS
- VTMEC
- Ģenerālprokuratūra
- sociālais dienests
- bāriņtiesa
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma.
2021.gada 2.septembrī SIF ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi noslēdza starpresoru vienošanos “Par Fizisko personu reģistrā iekļauto datu sniegšanu tiešsaistes datu pārraides režīmā” un nekavējoties tika izsludināts iepirkums “Valsts atbalsta programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecība “Goda ģimene”” Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas funkcionalitātes pilnveidošana” (ID Nr. SIF 2021/8) par jaunās Latvijas Goda ģimenes apliecības Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas izstrādi. Iepirkuma rezultātā izvēlētais Izstrādātājs plāno jauno sistēmu ieviest līdz 2022. gada oktobrim.
Likumprojektā paredzētā Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas ieviešana 2022. gadā un turpmāk ik gadu tās uzturēšana tiks nodrošināta SIF piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros (atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”).
Finansējums Valsts atbalsta programmai “Latvijas Goda ģimenes apliecība” iekļauts SIF programmā "01.00.00. Sabiedrības integrācijas fonda vadība".
Ar Bērnu mājas darbību saistītie jautājumi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra sēdes protokola nr.59 22.paragrāfu "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ieviešanas modeli un ilgtspēju""
atbalstīti šādi risinājumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" (turpmāk – Projekts) un programmas līguma ieviešanas nodrošināšanai:
1) starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības modeļa "Bērnu māja" (starptautiski lietotais termins "Barnahus") (turpmāk – Bērnu mājas modelis) darbību nodrošināt un Projekta finanšu līdzekļus ieguldīt Veselības ministrijas valdījumā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – Bērnu slimnīca) pārziņā nodotās četru stāvu ēkas Vienības gatvē 45, Rīgā, (kadastra apzīmējums ēkai 01000540101001) pirmajā stāvā un atsevišķās pagrabstāva telpās ar kopējo platību 350 kvadrātmetri, Projekta ietvaros veicot to renovācijai nepieciešamā tehniskā projekta sagatavošanu un nepieciešamo renovācijas darbu veikšanu no Projekta līdzekļiem;
2) integrēt Bērnu mājas modeli Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas institucionālajā struktūrā. Projekta īstenošanas laikā visas izmaksas, kas saistītas ar Bērnu mājas modeļa darbību (tajā skaitā finansējums Bērnu mājas modeļa personāla atlīdzībai; finansējums šī protokollēmuma 2.1.apakšpunktā minēto telpu nomai no Bērnu slimnīcas) segt no Projektam piešķirtā finansējuma;
3) Labklājības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par projekta ilgtspējas nodrošināšanu sadarbībā ar Bērnu mājas modeļa darbībā iesaistītajām institūcijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam:
- Projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas nodrošināt Bērnu mājas modeļa pilnvērtīgu darbību un tā darbības uzraudzību;
- vismaz 5 gadus pēc Projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas:
---nodrošināt Projekta ietvaros nodibināto līgumsaistību starp inspekciju un Bērnu slimnīcu par telpu nomu (atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumiem Nr.97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi") turpināšanu Bērnu mājas modeļa darbībai;
---nodrošināt Bērnu mājas modeļa darbībai nepieciešamās amata vietas nozares ietvaros, nepalielinot nozarē nodarbināto skaitu;
-Projekta uzturēšanas izdevumiem, kad Projekts pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums, nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu 2025.gadam un turpmākajiem gadiem ik gadu ne vairāk kā 221 603 EUR apmērā Labklājības ministrijai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
2021.gada 2.septembrī SIF ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi noslēdza starpresoru vienošanos “Par Fizisko personu reģistrā iekļauto datu sniegšanu tiešsaistes datu pārraides režīmā” un nekavējoties tika izsludināts iepirkums “Valsts atbalsta programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecība “Goda ģimene”” Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas funkcionalitātes pilnveidošana” (ID Nr. SIF 2021/8) par jaunās Latvijas Goda ģimenes apliecības Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas izstrādi. Iepirkuma rezultātā izvēlētais Izstrādātājs plāno jauno sistēmu ieviest līdz 2022. gada oktobrim.
Likumprojektā paredzētā Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas ieviešana 2022. gadā un turpmāk ik gadu tās uzturēšana tiks nodrošināta SIF piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros (atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”).
Finansējums Valsts atbalsta programmai “Latvijas Goda ģimenes apliecība” iekļauts SIF programmā "01.00.00. Sabiedrības integrācijas fonda vadība".
Ar Bērnu mājas darbību saistītie jautājumi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra sēdes protokola nr.59 22.paragrāfu "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ieviešanas modeli un ilgtspēju""
atbalstīti šādi risinājumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" (turpmāk – Projekts) un programmas līguma ieviešanas nodrošināšanai:
1) starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības modeļa "Bērnu māja" (starptautiski lietotais termins "Barnahus") (turpmāk – Bērnu mājas modelis) darbību nodrošināt un Projekta finanšu līdzekļus ieguldīt Veselības ministrijas valdījumā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – Bērnu slimnīca) pārziņā nodotās četru stāvu ēkas Vienības gatvē 45, Rīgā, (kadastra apzīmējums ēkai 01000540101001) pirmajā stāvā un atsevišķās pagrabstāva telpās ar kopējo platību 350 kvadrātmetri, Projekta ietvaros veicot to renovācijai nepieciešamā tehniskā projekta sagatavošanu un nepieciešamo renovācijas darbu veikšanu no Projekta līdzekļiem;
2) integrēt Bērnu mājas modeli Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas institucionālajā struktūrā. Projekta īstenošanas laikā visas izmaksas, kas saistītas ar Bērnu mājas modeļa darbību (tajā skaitā finansējums Bērnu mājas modeļa personāla atlīdzībai; finansējums šī protokollēmuma 2.1.apakšpunktā minēto telpu nomai no Bērnu slimnīcas) segt no Projektam piešķirtā finansējuma;
3) Labklājības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par projekta ilgtspējas nodrošināšanu sadarbībā ar Bērnu mājas modeļa darbībā iesaistītajām institūcijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam:
- Projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas nodrošināt Bērnu mājas modeļa pilnvērtīgu darbību un tā darbības uzraudzību;
- vismaz 5 gadus pēc Projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas:
---nodrošināt Projekta ietvaros nodibināto līgumsaistību starp inspekciju un Bērnu slimnīcu par telpu nomu (atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumiem Nr.97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi") turpināšanu Bērnu mājas modeļa darbībai;
---nodrošināt Bērnu mājas modeļa darbībai nepieciešamās amata vietas nozares ietvaros, nepalielinot nozarē nodarbināto skaitu;
-Projekta uzturēšanas izdevumiem, kad Projekts pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums, nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu 2025.gadam un turpmākajiem gadiem ik gadu ne vairāk kā 221 603 EUR apmērā Labklājības ministrijai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Goda ģimenes apliecības programmas informācijas sistēmā iekļaujamie dati, to apjoms, datu apstrādes noteikumi un kārtība, kā arī institūciju sadarbības noteikumi
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta deleģējums
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Bērna mājas izveides un darbības kārtība
Pamatojums un apraksts
Pilnvarojums Ministru kabinetam Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.2 pantā. Minētajos Ministru kabineta noteikumos nepieciešams aprakstīt, kādas darbības notiek Bērna māja atkarībā no procedūras, saskaņā ar kādu bērns Bērna mājā nonāk. Tajā skaitā Ministru kabinets noteiks Bērnā mājā notiekošās starpinstitucionālās un starpdisciplinārās procedūras: 1) ja ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar vardarbību pret bērnu; 2) ja tiek saņemta informācija par aizdomām par vardarbību pret bērnu, bet konkrētajā gadījumā nav uzsākts kriminālprocess (tā saucamie neskaidrie gadījumi). Gadījumos, ja nav uzsākts kriminālprocess, Bērna māja veic informācijas noskaidrošanu un atbalsta kompetentās institūcijas informācijas noskaidrošanā, tajā skaitā, ja nepieciešams, rīkojot bērna izpētes intervijas.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
Ministru kabineta noteikumu projektu par Bērna mājas izveides un darbības kārtību Labklājības ministrija izstrādā sadarbībā ar labklājības ministra izveidoto Bērna mājas ieviešanas darba grupu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Valsts policija, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrsNevalstiskās organizācijas
nodibinājums "Centrs Dardedze"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija"
- Valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
- VSIA BKUS
- Valsts policija
- Ģenerālprokuratūra
- Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrs
- sociālais dienests
- bāriņtiesa
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērna mājā vardarbībā cietušajiem bērniem un bērnu nevardarbīgajiem tuviniekiem tiks nodršināts koordinēts starpinstitucionāls atbalsts
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērna mājā vardarbībā cietušajiem bērniem un bērnu nevardarbīgajiem tuviniekiem tiks nodršināts koordinēts starpinstitucionāls atbalsts
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērna mājā tiks veicināta vardarbībā cietušo bērnu tiesību aizsardzība, kā arī tiks nodrošināta iespēja bērnam liecināt par piedzīvoto vardarbīvu un izteikt viedokli par bērna drošību un labklājību ietekmējošām lietām un lēmumiem.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināts, ka ģimeņu ar bērniem datu apstrāde saistībā ar Goda ģimenes apliecības izsniegšanu tiek tiesiski nostiprināta un skaidrī noteikta šādu datu apstrādes kārtība
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi