23-TA-1852: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojums Nr. 458 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību"", 4. punkts (https://likumi.lv/ta/id/343804#p4) (turpmāk - 2023. gada koneptuālais ziņojums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt pakāpenisku pāreju uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, kas paredz, ka līdz 2029.gadam tiktu iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā un pārvaldnieka uzdevumus pildītu SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk - Possessor).
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Ministru kabineta atbalstītais risinājums paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra Possessor no Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - BVKB) pārņem centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (turpmāk - CKUS) funkcijas.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Atbilstoši Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK (turpmāk - Direktīva), ar ko dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves, 3. panta pirmās daļas prasībām Latvijai kā naftas produktu importvalstij uzliek par pienākumu nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā. Piemēram, 2024. gadam aprēķināts, ka Latvijā būtu jāveido 349 464 tonnas naftas produktu rezerves;
2.Valsts naftas produktu drošības rezerves (turpmāk – drošības rezerves) ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu (piemēram, dīzeļdegvielas) pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus);
3. Kopš 2020.gada 1. janvāra CKUS uzdevumus pilda BVKB, veicot publiskos iepirkumus par iespēju pirkt komersantu naftas produktu krājumus. Minēto pakalpojumu iepērk gan no vietējiem, gan no ārzemniekiem[1]. Par šādu drošības rezervju pakalpojumu tiek iekasēta valsts nodeva no jomas komersantiem, lai no tās ienākumiem pilnībā segtu CKUS funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus atbilstoši Enerģētikas likuma 72.⁴ pantam. Valsts nodeva tiek iekasēta kārtējā gādā un ieņēmumi vēlāk piešķirti kā finansējums BVKB no valsts budžeta.
4.Latvija ir uzsākusi procesu, lai kļūtu par Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energu Agency) (turpmāk – IEA) biedru. IEA tika izveidota 1974. gadā, lai palīdzētu koordinēt kolektīvās darbības lielu naftas piegādes traucējumu gadījumā. IEA sniedz autoritatīvu analīzi, datus, politikas ieteikumus un reālus risinājumus, lai palīdzētu valstīm nodrošināt drošu un ilgtspējīgu enerģiju visiem lietotājiem.
IEA veido 31 dalībvalsts, kā arī tai ir 13 asociācijas valstis. Pašlaik bez Latvijas par pilntiesīgām IEA dalībvalstīm vēlas kļūt arī Čīle, Kolumbija un Izraēla.
Katrai IEA dalībvalstij ir pienākums izstrādāt un īstenot politikas un normatīvā regulējuma kopumu, kas nodrošina ietvaru ārkārtas naftas produktu krājumu glabāšanai un datu ziņošanai un kas sekmē savlaicīgu iesaistīšanos IEA kolektīvajās darbībās nopietnu naftas piegādes traucējumu gadījumā.
IEA kandidātvalstij jābūt OECD dalībvalstij. Turklāt tai ir jānodrošina šādu prasību izpildi:
- izveidotas jēlnaftas vai naftas produktu rezerves, kas atbilst 90 dienām no iepriekšējā gada neto importa, kurām valstij ir tūlītēja piekļuve (pat ja tās nav valsts īpašumā) un kuras varētu izmantot, lai novērstu globālās naftas piegādes traucējumus;
- izstrādāta pieprasījuma ierobežošanas programma, lai līdz pat 10% samazinātu valsts naftas produktu patēriņu;
- apstiprināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus (Co-ordinated Emergency Response Measures - CERM);
- apstiprināts regulējums un pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi valsts jurisdikcijā esošie naftas komersanti pēc pieprasījuma sniedz informāciju;
- ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu spēju sniegt savu ieguldījumu IEA kolektīvajās darbībās (collective actions). IEA kolektīvās darbības tiktu uzsāktas, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajās būtu jāiesaistās IEA dalībvalstīm, padarot pasaules tirgum pieejamus papildu jēlnaftas vai produktu apjomus (vai nu palielinot piedāvājumu, vai samazinot pieprasījumu) atbilstoši dalībvalsts daļai, kas noteikta saskaņā ar valsts patēriņa īpatsvaru IEA kopējā naftas patēriņā.
Kopš IEA izveides koordinētie ārkārtas reaģēšanas pasākumi ir aktivizēti trīs reizes – 1991. gadā saistībā ar Līča karu, 2005. gadā, kad viesuļvētras Katrīna un Rita radīja bojājumus naftas ieguves platformās, cauruļvados un naftas pārstrādes rūpnīcās Meksikas līcī, un 2011. gadā, reaģējot uz ilgstošiem naftas piegādes traucējumiem, ko izraisīja Lībijas pilsoņu karš.
Atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam (1.panta pirmās daļas 6.punkts, 72.pants) Latvijā tiek uzturētas drošības rezerves, tas ir naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.
Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumi Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”, noteic, ka uzglabājamo drošības rezervju apjoms atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienām vai dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī noteic kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā.
[1] - sk., piemēram, elektronisko iepirkumu sistēmā iepirkumu par 2024. gadu: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103969
2.Valsts naftas produktu drošības rezerves (turpmāk – drošības rezerves) ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu (piemēram, dīzeļdegvielas) pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus);
3. Kopš 2020.gada 1. janvāra CKUS uzdevumus pilda BVKB, veicot publiskos iepirkumus par iespēju pirkt komersantu naftas produktu krājumus. Minēto pakalpojumu iepērk gan no vietējiem, gan no ārzemniekiem[1]. Par šādu drošības rezervju pakalpojumu tiek iekasēta valsts nodeva no jomas komersantiem, lai no tās ienākumiem pilnībā segtu CKUS funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus atbilstoši Enerģētikas likuma 72.⁴ pantam. Valsts nodeva tiek iekasēta kārtējā gādā un ieņēmumi vēlāk piešķirti kā finansējums BVKB no valsts budžeta.
4.Latvija ir uzsākusi procesu, lai kļūtu par Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energu Agency) (turpmāk – IEA) biedru. IEA tika izveidota 1974. gadā, lai palīdzētu koordinēt kolektīvās darbības lielu naftas piegādes traucējumu gadījumā. IEA sniedz autoritatīvu analīzi, datus, politikas ieteikumus un reālus risinājumus, lai palīdzētu valstīm nodrošināt drošu un ilgtspējīgu enerģiju visiem lietotājiem.
IEA veido 31 dalībvalsts, kā arī tai ir 13 asociācijas valstis. Pašlaik bez Latvijas par pilntiesīgām IEA dalībvalstīm vēlas kļūt arī Čīle, Kolumbija un Izraēla.
Katrai IEA dalībvalstij ir pienākums izstrādāt un īstenot politikas un normatīvā regulējuma kopumu, kas nodrošina ietvaru ārkārtas naftas produktu krājumu glabāšanai un datu ziņošanai un kas sekmē savlaicīgu iesaistīšanos IEA kolektīvajās darbībās nopietnu naftas piegādes traucējumu gadījumā.
IEA kandidātvalstij jābūt OECD dalībvalstij. Turklāt tai ir jānodrošina šādu prasību izpildi:
- izveidotas jēlnaftas vai naftas produktu rezerves, kas atbilst 90 dienām no iepriekšējā gada neto importa, kurām valstij ir tūlītēja piekļuve (pat ja tās nav valsts īpašumā) un kuras varētu izmantot, lai novērstu globālās naftas piegādes traucējumus;
- izstrādāta pieprasījuma ierobežošanas programma, lai līdz pat 10% samazinātu valsts naftas produktu patēriņu;
- apstiprināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus (Co-ordinated Emergency Response Measures - CERM);
- apstiprināts regulējums un pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi valsts jurisdikcijā esošie naftas komersanti pēc pieprasījuma sniedz informāciju;
- ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu spēju sniegt savu ieguldījumu IEA kolektīvajās darbībās (collective actions). IEA kolektīvās darbības tiktu uzsāktas, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajās būtu jāiesaistās IEA dalībvalstīm, padarot pasaules tirgum pieejamus papildu jēlnaftas vai produktu apjomus (vai nu palielinot piedāvājumu, vai samazinot pieprasījumu) atbilstoši dalībvalsts daļai, kas noteikta saskaņā ar valsts patēriņa īpatsvaru IEA kopējā naftas patēriņā.
Kopš IEA izveides koordinētie ārkārtas reaģēšanas pasākumi ir aktivizēti trīs reizes – 1991. gadā saistībā ar Līča karu, 2005. gadā, kad viesuļvētras Katrīna un Rita radīja bojājumus naftas ieguves platformās, cauruļvados un naftas pārstrādes rūpnīcās Meksikas līcī, un 2011. gadā, reaģējot uz ilgstošiem naftas piegādes traucējumiem, ko izraisīja Lībijas pilsoņu karš.
Atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam (1.panta pirmās daļas 6.punkts, 72.pants) Latvijā tiek uzturētas drošības rezerves, tas ir naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.
Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumi Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”, noteic, ka uzglabājamo drošības rezervju apjoms atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienām vai dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī noteic kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā.
[1] - sk., piemēram, elektronisko iepirkumu sistēmā iepirkumu par 2024. gadu: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103969
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši pašreizējai situācijai izdalāmi šādi problēmjautājumi:
1. Valsts nodeva kā finansēšanas avots ir neatbilstošs drošības rezervju uzturēšanai, jo pilnībā nenodrošina Direktīvā noteikto, ka ieņēmumi no valsts nodevas pilnā apmērā ir jāizmanto sistēmas uzturēšanai. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums par publiskas institūcijas veicamo darbību ar mērķi regulēt personu darbību (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana) un apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Tā kā Direktīva nosaka, ka ar finansējumu ir jānodrošina drošas rezerves izveidi un uzturēšanu sabiedrības interesēm, tad tajā paredzētais finansēšanas modelis natbilst valsts nodevas mērķim. Turklāt jāņem vērā fakts, ka ienākumi no valsts nodevas un finansējums BVKB tiek piešķirts kārtējā gada ietvaros, nedodot iespēju pārcelt uzkrāto vai atgūto finansējumu uz nākamo gadu un izlietot to drošās rezerves finansēšanai. Tātad drošības rezervju izveide un uzturēšana sabiedrības interesēm nav atbilstoši valsts nodevas mērķim. Tas atbilst maksas pakalpojuma funkcijai (finansēt institūcijas darbību noteiktu pakalpojumu sniegšanai).
2. Ievērojot pēdējo gadu faktorus globālajā enerģētikas tirgū (no COVID-19 pandēmijas līdz Krievijas karadarbībai Ukrainā), esošais pārvaldības modelis nenodrošina drošības rezervju pārvaldības pašpietiekamību un spēju izpildīt definēto nepieciešamību ar drošības rezervēm apgādāt tautsaimniecību, iestājoties enerģētikas krīzei. Pirmkārt, naftas produkti ir jāiegādājas no komersantiem un tiem tos jāpiegādā uz līgumsaistību pamata. Otrkārt, daļa rezervēto naftas produktu atrodas ārzemēs, kas rada riskus tos operatīvi piegādāt. Treškārt, mēģinot vairāk iepirkt pakalpojumu vietējā tirgū, zūd konkurence un būtiski pieaug izmaksas šāda pakalpojuma iegādei.
3.Iestāšanās IEA radīs saistības pret starptautisko organizāciju izmantot drošības rezervju krājumus arī atbilstoši tās lēmumiem par izlaišanu tirgus stabilizēšanas nolūkos.
1. Valsts nodeva kā finansēšanas avots ir neatbilstošs drošības rezervju uzturēšanai, jo pilnībā nenodrošina Direktīvā noteikto, ka ieņēmumi no valsts nodevas pilnā apmērā ir jāizmanto sistēmas uzturēšanai. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums par publiskas institūcijas veicamo darbību ar mērķi regulēt personu darbību (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana) un apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Tā kā Direktīva nosaka, ka ar finansējumu ir jānodrošina drošas rezerves izveidi un uzturēšanu sabiedrības interesēm, tad tajā paredzētais finansēšanas modelis natbilst valsts nodevas mērķim. Turklāt jāņem vērā fakts, ka ienākumi no valsts nodevas un finansējums BVKB tiek piešķirts kārtējā gada ietvaros, nedodot iespēju pārcelt uzkrāto vai atgūto finansējumu uz nākamo gadu un izlietot to drošās rezerves finansēšanai. Tātad drošības rezervju izveide un uzturēšana sabiedrības interesēm nav atbilstoši valsts nodevas mērķim. Tas atbilst maksas pakalpojuma funkcijai (finansēt institūcijas darbību noteiktu pakalpojumu sniegšanai).
2. Ievērojot pēdējo gadu faktorus globālajā enerģētikas tirgū (no COVID-19 pandēmijas līdz Krievijas karadarbībai Ukrainā), esošais pārvaldības modelis nenodrošina drošības rezervju pārvaldības pašpietiekamību un spēju izpildīt definēto nepieciešamību ar drošības rezervēm apgādāt tautsaimniecību, iestājoties enerģētikas krīzei. Pirmkārt, naftas produkti ir jāiegādājas no komersantiem un tiem tos jāpiegādā uz līgumsaistību pamata. Otrkārt, daļa rezervēto naftas produktu atrodas ārzemēs, kas rada riskus tos operatīvi piegādāt. Treškārt, mēģinot vairāk iepirkt pakalpojumu vietējā tirgū, zūd konkurence un būtiski pieaug izmaksas šāda pakalpojuma iegādei.
3.Iestāšanās IEA radīs saistības pret starptautisko organizāciju izmantot drošības rezervju krājumus arī atbilstoši tās lēmumiem par izlaišanu tirgus stabilizēšanas nolūkos.
Risinājuma apraksts
Ar tiesību akta projektu tiek risināti aprakstītie problēmjautājumi, ievērojot to, ka:
1. Latvijā kā stratēģiski svarīgā ES un NATO dalībvalstī paredzēts veidot pašpietiekamu drošības rezervju pārvaldības modeli, lai būtu fiziski pieejami drošības rezervju krājumi krīzes un valsts apdraudējuma gadījumiem, neskatoties uz pārrobežu u.c. ārējiem faktoriem;
2. Pašreizējā valsts nodeva (par drošības rezervju rezervāciju) pārveidota par periodiski (laikā ar pēc iepirkumu rezultātiem) pārrēķināmu pakalpojuma maksu. Valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas noteikta par periodu līdz 2023.gada 31.decembrim, bet nav samaksāta, tiek aprēķināta un samaksāta atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kāds tas bija spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Valsts nodevu par drošības rezervju uzturēšanu administrē BVKB. Savukārt no 2024. gada Possessor iekasē pakalpojuma maksu. Pakalpojuma maksu maksā komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, ieskaitot maksājumus uzkrāšanas fondā. Uzkrāšanas fonda līdzekļi tiek lietoti sistēmas uzturēšanai, ko administrē CKUS, lai pašfinansējošā veidā nodrošinātu faktisko jaunā drošības rezervju pārvaldītāja pakalpojumu (valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju), jo visu interesēs ir novērst būtiskus satricinājumus no iespējamām krīzēm.
3. Possessor pārņem CKUS uzdevumus, kā arī uzsāk pakāpenisko fizisko drošības rezervju krājumu iegādes un tam jānodrošina izrietošo normatīvu un pārejas regulējuma virzību, lai jauno drošības rezervju pārvaldības modeli uzsāktu jau 2024. gadā. BVKB pabeidz saistību izpildi par 2023. gadu un saistības par 2024. gadu izpildei pārņem Possessor. Pārvaldības pamatnosacījumi ir, ka Possessor iegādājas un pārvalda valsts īpašumu (drošības rezerves) ārpusbilancē, finansējot visu pārvaldību un iegādes no pakalpojuma maksas, ar ko aizstātu pašreizējo valsts nodevu. Pārejai no 2024. gada pārvaldnieks (Possessor) sāk iegādes ikgadēji vidēji 20% apmērā, lai 2029. gadā nepieciešamais drošības rezervju apjoms būtu 100% valsts īpašumā un glabātos Latvijas teritorijā. Attiecīgi pārvaldnieks iepērk naftas produktus pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais apjoms katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās (no riska menedžmenta viedokļa pieļaujamais svārstības koridors, lai sasniegtu 100% robežu 5 gadu laikā), tādējādi normatīvi tiek noteikts zemākais slieksnis - ne mazāk kā 15% gadā, maksimālo robežu faktiski nosaka pieejamais finansējums, ka ir ierobežots, tāpēc to normatīvi noteikt nav nepieciešams vai ieteicams, jo pat ja iestājas neparedzēti apstākļi, kur naftas produktu cenas samazinās tik ievērojami, ka pārvaldnieka līdzekļi ļauj iepirkt vairāk, tad tas būtu tikai valsts interesēs, lai pārvaldnieks iepirktu iespējami lielāku naftas produktu daudzumu par zemām cenām. Par nenopirkto daļu, pārvaldnieks turpina iepirkt pakalpojumu līdz 2029.gadam un finansēšana notiek ar pakalpojuma maksas ieņēmumiem, kas tiek iemaksāti uzkrāšanas fondā, kurā uzkrāj naudu un finansē visu uzdevumu izpildi, ieskaitot visus pārvaldnieka administratīvos izdevumus. Pakalpojuma maksa, salīdzinot ar šī brīža valsts nodevu, ir atbilstošāks finansēšanas instruments, jo juridiski ir paredzēts pilnīgai sistēmas uzturēšanas pakalpojuma finansēšanai.
4. Pārejas periodam, kas atbilst 2024.gada pirmajam pusgadam, naftas rezerves uzkrāšanas fondā varētu nebūt pietiekami uzkrāts finansējums iepriekšējā periodā uzkrāto saistību izpildei. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt pāreju šis situācijas risināšanai un nodrošināt pagaidu finansēšana modeli, kamēr naftas rezerves uzkrāšanas fondā veiktās iemaksas no pakalpojuma maksas pilnībā nosegs tekošās izmaksas. Projekts paredz pārvaldniekam tiesības izmanto finansējumu no pašu līdzekļiem, kurus vēlāk atgūst no nākotnes ienākumiem uzkrāšanas fondā. Possessor kā publiskai kapitālsabiedrībai ir uzkrātie pietiekami finanšu (pārvaldnieka pašu līdzekļi), kurus nepieciešamības gadījumā var tikt izmantoti, lai priekšfinansētu drošības rezerves izveidi un uzturēšanu. Pēc 2024.gada pirmā pusgada, prognozēts, ka uzkrāšanas fondā būtu uzkrāti pietiekami līdzekļu, lai nodrošinātu drošības rezervju sistēmas uzturēšanas izdevumu segšanu un segtu pārvaldnieka izdevumus, kas tika izlietoti, lai priekšfinansētu to.
5. Likumprojektu tiktu papildināts ar normu, ar kuru tiek precizēta Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 6.punkta noteiktā drošības rezervju definīcija, paredzot, ka minētās drošības rezerves tiek izmantotas ne tika izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, bet arī gadījumos, kad Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus.
Lai atbilstoši prasībām IEA kandidātvalstīm tiktu nodrošināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus, attiecīgi Likumprojektu jāpapildina ar normu, kas paredz Enerģētikas likumu papildināt ar jaunu pantu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Ievērojot, ka iestāšanās IEA process var būt arī ilgstošs un nav iespējams precīzi noteikt Latvijas iestāšanās laiku, Likumprojektā jāparedz, ka minētas Enerģētikas likuma normas stājas spēkā ar brīdi, kad Latvija ir apstiprināta par IEA biedru.
1. Latvijā kā stratēģiski svarīgā ES un NATO dalībvalstī paredzēts veidot pašpietiekamu drošības rezervju pārvaldības modeli, lai būtu fiziski pieejami drošības rezervju krājumi krīzes un valsts apdraudējuma gadījumiem, neskatoties uz pārrobežu u.c. ārējiem faktoriem;
2. Pašreizējā valsts nodeva (par drošības rezervju rezervāciju) pārveidota par periodiski (laikā ar pēc iepirkumu rezultātiem) pārrēķināmu pakalpojuma maksu. Valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas noteikta par periodu līdz 2023.gada 31.decembrim, bet nav samaksāta, tiek aprēķināta un samaksāta atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kāds tas bija spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Valsts nodevu par drošības rezervju uzturēšanu administrē BVKB. Savukārt no 2024. gada Possessor iekasē pakalpojuma maksu. Pakalpojuma maksu maksā komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, ieskaitot maksājumus uzkrāšanas fondā. Uzkrāšanas fonda līdzekļi tiek lietoti sistēmas uzturēšanai, ko administrē CKUS, lai pašfinansējošā veidā nodrošinātu faktisko jaunā drošības rezervju pārvaldītāja pakalpojumu (valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju), jo visu interesēs ir novērst būtiskus satricinājumus no iespējamām krīzēm.
3. Possessor pārņem CKUS uzdevumus, kā arī uzsāk pakāpenisko fizisko drošības rezervju krājumu iegādes un tam jānodrošina izrietošo normatīvu un pārejas regulējuma virzību, lai jauno drošības rezervju pārvaldības modeli uzsāktu jau 2024. gadā. BVKB pabeidz saistību izpildi par 2023. gadu un saistības par 2024. gadu izpildei pārņem Possessor. Pārvaldības pamatnosacījumi ir, ka Possessor iegādājas un pārvalda valsts īpašumu (drošības rezerves) ārpusbilancē, finansējot visu pārvaldību un iegādes no pakalpojuma maksas, ar ko aizstātu pašreizējo valsts nodevu. Pārejai no 2024. gada pārvaldnieks (Possessor) sāk iegādes ikgadēji vidēji 20% apmērā, lai 2029. gadā nepieciešamais drošības rezervju apjoms būtu 100% valsts īpašumā un glabātos Latvijas teritorijā. Attiecīgi pārvaldnieks iepērk naftas produktus pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais apjoms katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās (no riska menedžmenta viedokļa pieļaujamais svārstības koridors, lai sasniegtu 100% robežu 5 gadu laikā), tādējādi normatīvi tiek noteikts zemākais slieksnis - ne mazāk kā 15% gadā, maksimālo robežu faktiski nosaka pieejamais finansējums, ka ir ierobežots, tāpēc to normatīvi noteikt nav nepieciešams vai ieteicams, jo pat ja iestājas neparedzēti apstākļi, kur naftas produktu cenas samazinās tik ievērojami, ka pārvaldnieka līdzekļi ļauj iepirkt vairāk, tad tas būtu tikai valsts interesēs, lai pārvaldnieks iepirktu iespējami lielāku naftas produktu daudzumu par zemām cenām. Par nenopirkto daļu, pārvaldnieks turpina iepirkt pakalpojumu līdz 2029.gadam un finansēšana notiek ar pakalpojuma maksas ieņēmumiem, kas tiek iemaksāti uzkrāšanas fondā, kurā uzkrāj naudu un finansē visu uzdevumu izpildi, ieskaitot visus pārvaldnieka administratīvos izdevumus. Pakalpojuma maksa, salīdzinot ar šī brīža valsts nodevu, ir atbilstošāks finansēšanas instruments, jo juridiski ir paredzēts pilnīgai sistēmas uzturēšanas pakalpojuma finansēšanai.
4. Pārejas periodam, kas atbilst 2024.gada pirmajam pusgadam, naftas rezerves uzkrāšanas fondā varētu nebūt pietiekami uzkrāts finansējums iepriekšējā periodā uzkrāto saistību izpildei. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt pāreju šis situācijas risināšanai un nodrošināt pagaidu finansēšana modeli, kamēr naftas rezerves uzkrāšanas fondā veiktās iemaksas no pakalpojuma maksas pilnībā nosegs tekošās izmaksas. Projekts paredz pārvaldniekam tiesības izmanto finansējumu no pašu līdzekļiem, kurus vēlāk atgūst no nākotnes ienākumiem uzkrāšanas fondā. Possessor kā publiskai kapitālsabiedrībai ir uzkrātie pietiekami finanšu (pārvaldnieka pašu līdzekļi), kurus nepieciešamības gadījumā var tikt izmantoti, lai priekšfinansētu drošības rezerves izveidi un uzturēšanu. Pēc 2024.gada pirmā pusgada, prognozēts, ka uzkrāšanas fondā būtu uzkrāti pietiekami līdzekļu, lai nodrošinātu drošības rezervju sistēmas uzturēšanas izdevumu segšanu un segtu pārvaldnieka izdevumus, kas tika izlietoti, lai priekšfinansētu to.
5. Likumprojektu tiktu papildināts ar normu, ar kuru tiek precizēta Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 6.punkta noteiktā drošības rezervju definīcija, paredzot, ka minētās drošības rezerves tiek izmantotas ne tika izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, bet arī gadījumos, kad Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus.
Lai atbilstoši prasībām IEA kandidātvalstīm tiktu nodrošināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus, attiecīgi Likumprojektu jāpapildina ar normu, kas paredz Enerģētikas likumu papildināt ar jaunu pantu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Ievērojot, ka iestāšanās IEA process var būt arī ilgstošs un nav iespējams precīzi noteikt Latvijas iestāšanās laiku, Likumprojektā jāparedz, ka minētas Enerģētikas likuma normas stājas spēkā ar brīdi, kad Latvija ir apstiprināta par IEA biedru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ilgtermiņā provizoriski paredzams, ka pēc pārejas uz jauno drošības rezervju pārvaldības modeli ar Possessor kā pārvaldītāju 10 gados kumulatīvais ietaupījums varētu būt vairāk nekā 500 milj. EUR (sk. arī 7. attēlu https://likumi.lv/ta/id/343804)
Savukārt piecu gadu laikā pēc projekta spēkā stāšanās finansējuma provizoriskais apmērs pilnīgai jaunā drošības rezervju sistēmas ieviešanai un uzturēšanai ir 647,10 milj. EUR (100%), no kā
1) 47,50% (307,20 milj. EUR) ir valsts naftas drošības rezervju iegāde pēc prognozējamām biržas cenām ES valstīs naftas produktiem;
2) 52,20% (337,70 milj. EUR) ir infrastruktūras izmaksas (infrastruktūras un nodrošinājuma noma ar pārvaldībai garantētiem mehānismiem tiešai piekļuvei);
3) 0,30% (2,20 milj. EUR) ir tieši iesaistīto cilvēkresursu izmaksas (projektu vadība, finanšu uzskaite, iepirkumu un rotāciju organizēšana, juridiskā pārstāvniecība utt.).
Pakalpojuma maksas par valsts naftas drošības rezervju uzturēšanu paaugstinājums sākotnējo piecu gadu laikā ļautu uzkrāt naftas produktus 100% apmērā valsts īpašumā, veicot ikgadēju iegādi 20% no Latvijai nepieciešamo valsts naftas produktu drošības rezervēm, nepieprasot valsts budžeta līdzekļus. Ilgtermiņā, piemēram, sadārdzinājums patērētājiem uz degvielas litru arī samazinātos, jo pēc sākotnējo krājumu iegādes turpmāk nepieciešama vien pārvaldīt krājumus.
Savukārt piecu gadu laikā pēc projekta spēkā stāšanās finansējuma provizoriskais apmērs pilnīgai jaunā drošības rezervju sistēmas ieviešanai un uzturēšanai ir 647,10 milj. EUR (100%), no kā
1) 47,50% (307,20 milj. EUR) ir valsts naftas drošības rezervju iegāde pēc prognozējamām biržas cenām ES valstīs naftas produktiem;
2) 52,20% (337,70 milj. EUR) ir infrastruktūras izmaksas (infrastruktūras un nodrošinājuma noma ar pārvaldībai garantētiem mehānismiem tiešai piekļuvei);
3) 0,30% (2,20 milj. EUR) ir tieši iesaistīto cilvēkresursu izmaksas (projektu vadība, finanšu uzskaite, iepirkumu un rotāciju organizēšana, juridiskā pārstāvniecība utt.).
Pakalpojuma maksas par valsts naftas drošības rezervju uzturēšanu paaugstinājums sākotnējo piecu gadu laikā ļautu uzkrāt naftas produktus 100% apmērā valsts īpašumā, veicot ikgadēju iegādi 20% no Latvijai nepieciešamo valsts naftas produktu drošības rezervēm, nepieprasot valsts budžeta līdzekļus. Ilgtermiņā, piemēram, sadārdzinājums patērētājiem uz degvielas litru arī samazinātos, jo pēc sākotnējo krājumu iegādes turpmāk nepieciešama vien pārvaldīt krājumus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju" pielikumā "2.0. 9.3.8.0. Valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu" pēc likuma spēkā stāšanās būtu neizmantota klasifikācija un var tikt svītrota pēc jaunās pārvaldības modeļa pilnvērtīgas ieviešanas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Mazumtirdzniecības klientiem var ietekmēt degvielas cenas uz litru, ciktāl tirgotājs pakalpojuma maksas izmaksas pārnestu degvielas izmaksās. Izmaksas iekļaušana degvielas cenā ir atkarīga no tā cenu politikas un savstarpējās konkurences.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Mazumtirdzniecības klientiem var ietekmēt degvielas cenas uz litru, ciktāl tirgotājs pakalpojuma maksas izmaksas pārnestu degvielas izmaksās. Izmaksas iekļaušana degvielas cenā ir atkarīga no tā cenu politikas un savstarpējās konkurences.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ietekme uz uzņēmējdarbību ir pozitīva, jo ilgtermiņā samazināsies pakalpojuma maksas apmērs, ko maksās par naftas produktiem un tādejādi mazinot arī ietekmi uz degvielas izmaksām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
60 588 388
0
46 994 549
-31 067 295
42 781 941
-35 356 976
-35 356 976
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
60 588 388
0
46 994 549
-31 067 295
42 781 941
-35 356 976
-35 356 976
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
60 588 388
0
46 994 549
-37 591 427
42 781 941
-42 781 941
-42 781 941
2.1. valsts pamatbudžets
60 588 388
0
46 994 549
-37 591 427
42 781 941
-42 781 941
-42 781 941
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
6 524 132
0
7 424 965
7 424 965
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
6 524 132
0
7 424 965
7 424 965
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
6 524 132
7 424 965
7 424 965
5.1. valsts pamatbudžets
0
6 524 132
7 424 965
7 424 965
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar 2024.gada 1.janvāri tiktu atcelta valsts nodeva un par iekasējamo valsts nodevas apmēru samazinātos gan ienākumi, gan izdevumi valsts budžetā jeb samazinātu piešķiramos finanšu līdzekļus Ekonomikas ministrijai budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana”. Valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kas noteikta par periodu līdz 2023.gada 31.decembrim, bet nav samaksāta, tiek aprēķināta un samaksāta atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam, kāds tas bija spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim. Valsts nodevu par drošības rezervju uzturēšanu administrē BVKB. Savukārt no 2024. gada Possessor iekasē pakalpojuma maksu. Paredzēts, ka valsts budžetā 2024.gadam tiks iekasēta valsts nodeva 7 771 175 euro, kas tiks aprēķinā, bet neiekasēta līdz 2023.gada 31.decembrim. Tāpat ir jānorāda ka pārejas posmā no 2024.gada līdz 2028.gadam Possessors turpinās iepirkt no komersantiem naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu tādā apjomā par kuru valsts vēl nav iegādājusies valsts īpašuma naftas produktus, kas nozīmē, ka valsts budžeta ienākumi nesamazināsies par pievienotās vērtības nodokļu apmēru, ko maksās par noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem, tas ir, 2024. gadā - 8 156 079 euro apmērā un 2025.gadā - 7 424 965 euro.
Attiecībā uz publiskā pakalpojuma maksu par drošības rezervēm, tad komersanti to ieskaitīs speciāli izveidotā uzkrāšanas fondā, kuru administrēs Possessors. Uzkrāšanas fondā tiktu uzkrāta publiskā pakalpojuma maksa un ienākumi no drošības rezerves pārvaldīšanas. Uzkrāšanas fondā uzkrātos līdzekļus izmantos, lai segtu visus izdevumus, kas saistīti naftas produktu drošības rezervju iegādi un uzturēšanu. Tai pat laikā valsts budžetā 2024.gadam ir paredzēts saglabāt finanšu līdzekļi 9 403 122 euro apmērā Ekonomikas ministrijai budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana”, lai BVKB varētu pabeigtu norēķināties ar pakalpojuma sniedzējiem par 2023.gada decembrī sniegtajiem naftas produktu drošās rezerves pakalpojumu. Izdevumi atbilst 2024.gadā iekasējamai valsts nodevas apmēra un pakalpojuma līgumiem piemērojamam pievienotās vērtības nodokļa kopsummai, tas ir, valsts nodeva 7 771 175 euro un pievienotās vērtības nodoklis 1 631 947 euro apmērā.
Attiecībā uz publiskā pakalpojuma maksu par drošības rezervēm, tad komersanti to ieskaitīs speciāli izveidotā uzkrāšanas fondā, kuru administrēs Possessors. Uzkrāšanas fondā tiktu uzkrāta publiskā pakalpojuma maksa un ienākumi no drošības rezerves pārvaldīšanas. Uzkrāšanas fondā uzkrātos līdzekļus izmantos, lai segtu visus izdevumus, kas saistīti naftas produktu drošības rezervju iegādi un uzturēšanu. Tai pat laikā valsts budžetā 2024.gadam ir paredzēts saglabāt finanšu līdzekļi 9 403 122 euro apmērā Ekonomikas ministrijai budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana”, lai BVKB varētu pabeigtu norēķināties ar pakalpojuma sniedzējiem par 2023.gada decembrī sniegtajiem naftas produktu drošās rezerves pakalpojumu. Izdevumi atbilst 2024.gadā iekasējamai valsts nodevas apmēra un pakalpojuma līgumiem piemērojamam pievienotās vērtības nodokļa kopsummai, tas ir, valsts nodeva 7 771 175 euro un pievienotās vērtības nodoklis 1 631 947 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojekts tiek virzīts un stātos spēkā kopā ar budžeta likumprojektu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”. Minētā likumprojekta sagatavošanas procesā samazinātu valsts pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus valsts budžetā no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu 2024. gadā 2024. gadā 31 067 295 euro, 2025.gadā 35 356 976 euro un 2026. gadā 35 356 976 euro, kā arī samazināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.01.00 "Naftas produktu rezervju uzturēšana" 2024. gadā 37 591 427 euro, 2025.gadā 42 781 941 euro un 2026. gadā 42 781 941 euro apmērā naftas produktu rezervju uzturēšanai.
Tāpat būtu jānorāda, ka ar 2024.gada 1.janvāri ieviestajai publiskā pakalpojuma maksai atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotajai daļai netiktu piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Tāpat būtu jānorāda, ka ar 2024.gada 1.janvāri ieviestajai publiskā pakalpojuma maksai atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotajai daļai netiktu piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (23-TA-1959)
Pamatojums un apraksts
Jaunā drošības rezervju pārvaldītājā uzdevumos ietilps arī krājumu iegāde valsts īpašumā un rotācija, jo naftas produktiem ir gan nomināli, gan faktiski nosakāms lietderīgās lietošanas termiņš (pēc t.s. novecošanas testiem).
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumi Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, jo tā izdošanas pamats (Enerģētikas likuma 72.panta pirmā daļa) tiek grozīts.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumi Nr.450 “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, jo tā izdošanas pamats (Enerģētikas likuma 72.3 pants) tiek izslēgts.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.4. Ministru kabineta noteikuma projekts “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru un kārtību, kādā pārvaldnieks iegādājas, uztur un veic rotāciju drošības rezervēm”
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.panta trešo daļu Ministru kabinets nosaka drošības rezerves apmēru un kārtību, kādā pārvaldnieks iegādājas, uztur un veic rotāciju drošības rezervēm.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.5. Ministru kabineta noteikuma projekts "Noteikumi par drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru, aprēķināšanu, maksāšanu, administrēšanu un
kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldnieka izdevumi"
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.1 panta piekto daļu Ministru kabinets nosaka drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru, aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldnieka izdevumi."drošības rezerves apmēru un kārtību, kādā pārvaldnieks iegādājas, uztur un veic rotāciju drošības rezervēm.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.6. Ministru kabineta noteikuma projekts "Kārtība, kādā drošības rezerves un naftas produktus, kuri pieder komersantiem, kam ir izsniegta licences komercdarbībai ar naftas produktiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā pārdod pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma."
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 73. pantu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā drošības rezerves un naftas produktus, kuri pieder komersantiem, kam ir izsniegta licences komercdarbībai ar naftas produktiem, pārdod pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.7. Ministru kabeinta projekts "Kārtība, kādā tiek izmantotas drošības rezerves un tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 75.1 pantu Ministru kabinets nosaka kārtību drošības rezervju izmantošanai un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32009L0119
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves
Apraksts
Direktīvas 2009/119/EK 3. panta 1. punkta prasības uzliek par pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā. Tā kā Latvija ir naftas produktu importētāja valsts, tad drošības rezervju apjomam tiek piemērotas 90 dienas.
Direktīva 2009/119/EK nosaka, ka drošības rezervju pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir ES un dalībvalstu valsts drošības būtiskas sastāvdaļas, atzīstot, ka CKUS pastāvēšana ES ļauj tuvoties šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas 2009/119/EK izpratnē CKUS ir organizācija vai dienests, kuram uzticētas pilnvaras rīkoties, lai iegādātos, uzturētu vai pārdotu naftas krājumus, tostarp drošības rezerves un īpašos krājumus. Ar jauno drošības rezervju pārvaldības modeli tiek īstenotas direktīvas prasības ne tikai ar rezervāciju, bet jau ar fizisku krājumu iegādēm.
Ar Enerģētikas likumu jau tiek nodrošināta direktīvas izpilde[1]. Šis likumprojekts arī paredz, ka pašreizējos pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, kas izdoti pēc Enerģētikas likuma 72. un 72.3 panta aizstātu ar Ministru kabineta noteikumiem par likumprojekta 2. un 4. pantā minēto uzdevumu un kārtību nodrošināšanu.
[1]-https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/AE0D263D39E68B22C2257734004C36A0?OpenDocument
Direktīva 2009/119/EK nosaka, ka drošības rezervju pieejamība un enerģijas piegāžu saglabāšana ir ES un dalībvalstu valsts drošības būtiskas sastāvdaļas, atzīstot, ka CKUS pastāvēšana ES ļauj tuvoties šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas 2009/119/EK izpratnē CKUS ir organizācija vai dienests, kuram uzticētas pilnvaras rīkoties, lai iegādātos, uzturētu vai pārdotu naftas krājumus, tostarp drošības rezerves un īpašos krājumus. Ar jauno drošības rezervju pārvaldības modeli tiek īstenotas direktīvas prasības ne tikai ar rezervāciju, bet jau ar fizisku krājumu iegādēm.
Ar Enerģētikas likumu jau tiek nodrošināta direktīvas izpilde[1]. Šis likumprojekts arī paredz, ka pašreizējos pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, kas izdoti pēc Enerģētikas likuma 72. un 72.3 panta aizstātu ar Ministru kabineta noteikumiem par likumprojekta 2. un 4. pantā minēto uzdevumu un kārtību nodrošināšanu.
[1]-https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/AE0D263D39E68B22C2257734004C36A0?OpenDocument
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Līgums par iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā.
Apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra rīkojums Nr. 708 "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai" norāda uz pievienošanās soļiem: Lai uzsāktu iestāšanās procesu IEA, ir jānosūta vēstule par valsts apņemšanos pievienoties IEA un lūdzot IEA izskatīt pieteikumu. Šādu vēstuli praksē paraksta atbildīgais nozares ministrs.
Iestāšanās sarunu process tiek uzsākts, kad IEA valde (Governing Board) pieņem lēmumu par sarunu uzsākšanu. Nākamā valdes sēde plānota 2022. gada oktobra vidū.
Iestāšanās sarunās procesā IEA veic valsts enerģētikas jomas tiesību aktu izvērtējumu, sagatavo vairākus ziņojumus, t.sk. par Latvijas spēju piedalīties un nodrošināt saistības IEA kolektīvajā darbībā, kā arī nodrošina ekspertu informācijas apmaiņas vizītes, lai novērtētu Latvijas iestāšanās gatavību.
Iestāšanās process noslēdzas ar pievienošanās līguma parakstīšanu, kurš pirms tam atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" apstiprināms nacionālajā līmenī.
Iestāšanās saruna ilgums atkarīgs no valsts gatavības izpildīt iestāšanās kritērijus un spējas nodrošināt saistības pret IEA. Lielāko daļu no šīm prasībām Latvija jau daļēji pilda ES ietvaros. Iestāšanās procesa ilgums valstīm ir atšķirīgs, piemēram, Lietuvai iestāšanās process IEA ilga nepilnus divus gadus, kamēr Polijai tas prasīja 10 gadus.
Iestāšanās sarunu process tiek uzsākts, kad IEA valde (Governing Board) pieņem lēmumu par sarunu uzsākšanu. Nākamā valdes sēde plānota 2022. gada oktobra vidū.
Iestāšanās sarunās procesā IEA veic valsts enerģētikas jomas tiesību aktu izvērtējumu, sagatavo vairākus ziņojumus, t.sk. par Latvijas spēju piedalīties un nodrošināt saistības IEA kolektīvajā darbībā, kā arī nodrošina ekspertu informācijas apmaiņas vizītes, lai novērtētu Latvijas iestāšanās gatavību.
Iestāšanās process noslēdzas ar pievienošanās līguma parakstīšanu, kurš pirms tam atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" apstiprināms nacionālajā līmenī.
Iestāšanās saruna ilgums atkarīgs no valsts gatavības izpildīt iestāšanās kritērijus un spējas nodrošināt saistības pret IEA. Lielāko daļu no šīm prasībām Latvija jau daļēji pilda ES ietvaros. Iestāšanās procesa ilgums valstīm ir atšķirīgs, piemēram, Lietuvai iestāšanās process IEA ilga nepilnus divus gadus, kamēr Polijai tas prasīja 10 gadus.
5.3. Cita informācija
Apraksts
Enerģētikas likumā jau ir transponēta direktīva, likumprojekts paredz vien CKUS uzdevumu nodošanu Possessor ar papildu uzdevumu fizisko krājumu iegādei.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta f ) un j) apakšpunkts
1. pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti uz likumprojektā ietvertā pilnvarojuma pamata
neuzliek stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības
7.panta 1., 2. un 4.punkta b) apakšpunkts
1., 2., 4. un 5. pants
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti uz likumprojektā ietvertā pilnvarojuma pamata
neuzliek stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar jauno drošības rezervju pārvaldības modeli tiek īstenotas direktīvas prasības ne tikai ar rezervāciju, bet jau ar fizisku krājumu iegādēm, lai vēl drošāka būtu spēja valstij pārvarēt krīzes. Likumprojekts kopā ar pakārtotajiem Ministru kabinetiem nodrošinātu atbilstīgo normu īstenošanu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Līgums par iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Bez iebildumiem vai priekšlikumiem konceptuālā ziņojuma apspriešanā. 23-TA-838: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e380293f-c601-453d-97ae-99ae4ad33652
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta gan pie 2023. gada konceptuālā ziņojuma izstrādes, gan pie normatīvo aktu projektu virzības publiski pieejamā TAP portālā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
BVKB pārstās pildīt CKUS uzdevumus un Possessor tos sāks pildīt, ieskaitot jaunus uzdevumus saistībā ar krājumu iegādi un rotēšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi