Anotācija

Saskaņā ar Pasākumu ierobežošanas likuma 3. panta pirmo daļu izceļošana ir atļauta divos gadījumos, pirmkārt, ja šajā valstī ir jāpilda amata pienākumi, vai, otrkārt, ja pastāv humāni apsvērumi. Likumīgai izceļošanai ir nepieciešams saņemt kompetentas personas izsniegtu atļauju, proti, lēmumu, kas ir atzīstams par administratīvu aktu.
Lai to īstenotu praksē, Pasākumu ierobežošanas likuma 3. panta otrajā daļā Ministru kabinetam ir piešķirts deleģējums izstrādāt vienotu kārtību atļaujas pieprasīšanai un saņemšanai.
 

Nosakot institūciju, kura ir pilnvarota lemt par izbraukšanas atļaujas izsniegšanu, tika ņemts vērā, ka tai ir jābūt administratīvi vai funkcionāli augstākai, kurai tādējādi ir tiesības un faktiskas iespējas pārraudzīt personas, kura pieprasa izbraukšanas atļauju, darbu.
Attiecīgi vispārīgos gadījumos tā ir institūcija, kurā persona ir nodarbināta. Minētais attiecas uz Pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajām personām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un 3. punktā minētajām personām, kuras ir nodarbinātas Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai šo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā (līdz 2025. gada 31. decembrim – Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijā), kā arī uz Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām. Tāpat noteikumu 2. punkts attieksies arī uz diplomātiskā vai konsulārajā dienestā nodarbinātajiem.
Ja persona ietilpst Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā (Pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta otrās daļas 3. punkts), tad izbraukšanas atļauju izsniedz Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku likuma 14. panta otrajā daļā tam noteikto kompetenci.
Ja persona ir nodarbināta tiesu vai prokuratūras iestādē (Pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta otrās daļas 5. punkts), tad atbilstoši tiesas vai prokuratūras institucionālajai struktūrai izbraukšanas atļauju izsniedz attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 33. panta pirmo, trešo daļu, 40. panta pirmo, trešo daļu, 50. panta pirmo, sesto daļu vada attiecīgās tiesu iestādes darbu, vai rajona, apgabala virsprokurors attiecībā uz rajona, apgabala prokuratūrā nodarbinātajiem vai ģenerālprokurors attiecībā uz Ģenerālprokuratūrā nodarbinātajiem, ņemot vērā, ka virsprokurors un ģenerālprokurors saskaņā ar Prokuratūras likuma 26. panta otro daļu, 27. panta otro daļu, 23. panta pirmo daļu vada attiecīgās prokuratūras iestādes darbu. Izbraukšanas atļauju var izsniegt arī šo personu pilnvarotas personas.
Ja izbraukšanas atļauja ir nepieciešama Saeimas deputātam (Pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta otrās daļas 6. punkts), par to var lemt vienīgi Saeima kā tieši leģitimēta valsts institūcija, lai garantētu tās iekšēju autonomiju darba organizācijas un konstitucionālo funkciju izpildes jautājumos. Ievērojot līdzīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, par to var lemt Saeimas Prezidijs, kuru veido Saeimas deputāti un kas lemj par Saeimas darba kārtību, tajā skaitā, piemēram, par komandējumiem (Saeimas kārtības ruļļa 23. panta pirmās daļas 5. punkts).
Ja ar personu Saeima ir nodarbinājusi darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku (Pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts), tad izbraukšanas atļauju izsniedz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs vai viņa pilnvarota persona, ņemot vērā, ka šī persona pieņem lēmumus, kas skar Saeimā nodarbināto darba tiesiskās attiecības.
Ja persona ir par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgais (Pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta otrās daļas 2. punkts), kurš noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 17. punktam, tad izbraukšanas atļauju izsniedz valsts drošības iestādes, kura ir pārbaudījusi un apstiprinājusi par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu, attiecīgi pilnvarota amatpersona.
Ja persona ir nodarbināta militārā objektā (Pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta otrās daļas 3. punkts) un pati nav par tās kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgais, tad izbraukšanas atļauju izsniedz par attiecīgā militārā objekta drošību atbildīgā persona, ņemot vērā, ka visi militārie objekti ir kritiskās infrastruktūras objekti un šī persona saskaņā ar minēto noteikumu 19.1. punktu plāno kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus.
Lai nodrošinātu pieņemto lēmumu iespējami kompetentu izvērtējumu, ja persona ir nodarbināta privāto tiesību subjektos, tad izbraukšanas atļauju izsniedz tā valsts drošības iestāde, kura atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” šai personai ir izsniegusi speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Ja izbraukšanas atļauja ir nepieciešama personām, kuras pašas lemj par izbraukšanas atļaujas izsniegšanu citām personām, tad tām šo atļauju izsniedz tā valsts drošības iestāde, kura šīm personām ir izsniegusi speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Lai sekmētu darba organizāciju, ar noteikumu projektu jau ārējā normatīvajā aktā tiek paredzēts, ka izbraukšanas atļaujas izsniegšanu institūcijas vadītājs var deleģēt atbilstoši kompetentai citai personai pēc saviem ieskatiem. Minētais neattiecas uz personām, kuras ir atbildīgas par militārā objekta drošību.
Kompetentajai personai nav jāveic lietderības apsvērumi, piemēram, nav jāizvērtē valsts un personas apdraudējuma risks sakarā ar tās izbraukšanu no valsts, bet gan vienīgi jākonstatē, vai persona izbraukšanas atļauju lūdz vienam no diviem Pasākumu ierobežošanas likuma 3. panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, vai tam ir sniegts pamatojums un vai personas sniegtā informācija, pievienotie dokumenti to apstiprina. Sniegtās informācijas un pievienoto dokumentu apjomam nav izšķirošas nozīmes, būtiski, lai kompetentā persona gūtu pārliecību, ka pastāv kāds no izbraukšanas pamatiem.
Izbraukšanas atļaujas saņemšanai persona iesniedz iesniegumu, kurā norāda ziņas par sevi, tai pieejamo kontaktinformāciju, iespējami izvērstu izceļošanas pamatojumu un pievieno atbilstošus dokumentus, ja tādi ir personas rīcībā, piemēram, dzimšanas, miršanas apliecība, radniecību pierādoši dokumenti. Iesniegumā norāda arī plānoto izceļošanas laiku un uzturēšanās ilgumu, kam ir jāatbilst izceļošanas mērķim, lai izbraukšanas atļauja varētu tikt izsniegta.
Ja personai izbraukšanas atļauja nepieciešama darba pienākumu pildīšanai, tad kompetentajai persona ir rīcības brīvība izbraukšanas atļauju noformēt kā atsevišķu lēmumu vai arī ērtības labad to ietvert dokumentā, saskaņā ar kuru persona tiek nosūtīta uz ārvalsti. Vienlaikus šādam dokumentam ir jāsatur iesniegumā norādāmā informācija.
Izbraukšanas atļauja netiek izsniegta, ja lūgums neatbilst Pasākumu ierobežošanas likuma 3. panta pirmajā daļā minētajam mērķim, ja norādītais pamatojums neapstiprina norādīto mērķi vai arī pamatojums nav pienācīgs, tajā  skaitā nav pamatots nepieciešamais uzturēšanās ilgums ārvalstī. Par pamatojuma trūkumu uzskatāma arī apzināti nepatiesas informācija sniegšana.
Kompetentā persona iesniegumu izskata un lēmumu pieņem un personai par to paziņo bez neattaisnotas vilcināšanās, iekļaujoties trīs darba dienu termiņā. Lēmuma paziņošana veicama Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
Kompetentā persona par pieņemto lēmumu bez neattaisnotas vilcināšanās rakstveidā, tajā skaitā elektroniski, paziņo valsts drošības iestādei, kura nosakāma atbilstoši likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajam kompetenču sadalījumam starp Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu organizēšanas jomā. Informācija tiek nodota arī tad, ja izbraukšanas atļauja ir ietverta institūcijas iekšējā dokumentā par personas nosūtīšanu amata pienākumu veikšanai.
Šo informāciju valsts drošības iestāde var ņemt vērā, turpmāk plānojot valsts drošības aizsardzības pasākumus. Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 19. panta pirmās daļas 1. punktu, ceturto daļu valsts drošības iestādes amatpersonai izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, organizācijām, amatpersonām un jebkuras citas personas informāciju un dokumentus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma.