23-TA-1835: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā nosakāmas izmaksas, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts "Kārtība, kādā noteicamas izmaksas, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai" izstrādāts atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41.panta 1.9 daļā noteiktajam deleģējumam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt izmaksu noteikšanas kārtību, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41. panta 1.9 daļā noteiktajam deleģējumam.
Līdzīgā veidā izmaksas nosakāmas un veidojams uzkrājums nākotnes dabas resursu nodokļa segšanai arī attiecībā uz pārējām bioreaktora šūnā ievietotajām atkritumu klasēm (ja tās saskaņā ar veiktajiem mērījumiem pirms atkritumu ievietošanas bioreaktorā satur piejaukumus), paredzot izmaksas segt no ienākumiem, kas gūti apsaimniekojot attiecīgo klašu atkritumus.
Līdzīgā veidā izmaksas nosakāmas un veidojams uzkrājums nākotnes dabas resursu nodokļa segšanai arī attiecībā uz pārējām bioreaktora šūnā ievietotajām atkritumu klasēm (ja tās saskaņā ar veiktajiem mērījumiem pirms atkritumu ievietošanas bioreaktorā satur piejaukumus), paredzot izmaksas segt no ienākumiem, kas gūti apsaimniekojot attiecīgo klašu atkritumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41.panta 1.6 daļa paredz, ka nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā iekļauj gan dabas resursu nodokli (turpmāk - DRN) Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajā apmērā, gan iespējams iekļaut izmaksas DRN segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) A vai B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujā veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 20.1 panta trešajai daļai, pēc bioreaktora darbības beigšanas, sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotājam radīsies saistības maksāt dabas resursu nodokli par to bioreaktorā novietoto atkritumu daudzumu, kas nebūs tālāk izmantojams, un ko vajadzēs apglabāt poligonā vai sadedzināt atkritumu sadedzināšanas iekārtās, vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās.
Risinājuma apraksts
1.Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41. panta 1.9 daļā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi šo noteikumu projektu, nosakot izmaksu noteikšanas kārtību, kas veicamas, lai veidotu uzkrājumu dabas resursu nodokļa segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atbilstoši A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā nosakot:
1)uzkrājuma aprēķinā izmantojamos parametrus:
a)kalendārā gadā bioreaktorā ievietotais atkritumu daudzums;
b)bioreaktorā ievietotā citu atkritumu piejaukuma īpatsvars vidēji kalendārā gadā;
c)uzkrājuma aprēķinā tiek lietota DRN likme, kas būs spēkā dienā, kad bioreaktorā plānots ievietot pēdējo atkritumu daudzumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 20.1 panta 3.1 daļā noteiktajam, ka atkritumu apglabāšanas brīdī jāpiemēro tāda nodokļa likme par atkritumu apglabāšanu vai atkritumu sadedzināšanu, kas tika piemērota dienā, kad saskaņā ar Valsts vides dienestam sniegtajām ziņām bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums, tāpēc gadījumos, kad ir zināms bioreaktora šūnā pēdējā ievietojamā atkritumu daudzuma periods, uzkrājuma aprēķinā jālieto attiecīgā perioda likme par atkritumu apglabāšanu;
d)nākotnes saistību tagadnes vērtību noteikšanai lieto diskonta likmi, kas paredzēta uzkrājumu un iespējamo saistību vērtības aprēķināšanai. Likmes ir pieejamas Valsts Kases tīmekļvietnē https://www.kase.gov.lv/metodika/diskonta-likmes.
Diskontēšana ir aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību. Šajā aprēķinā tiek izmantota standarta finanšu aprēķinu formula, kur nākotnē saņemamās vai maksājamās naudas summas vērtība tiek reizināta ar diskonta faktoru 1/(1+DL)^n, kura vērtību aprēķina atbilstoši diskonta likmei (DL) un perioda ilgumam (n). Detalizētāki piemēri par diskontēšanas piemērošanu atrodami arī Valsts kases Grāmatvedības uzskaites rokasgrāmatā https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/PD/Metodika/Rokasgr%C4%81matas/Rokasgramata_gr_ved_uzskaite.pdf.
e)atlikušais periods līdz bioreaktorā ievietoto atkritumu apglabāšanas brīdim atbilstoši izsniegtajai A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai (tas ir periods gados līdz maksāšanas brīdim, kad atbilstoši A, B kategorijas atļaujā prognozētajam iestāsies faktiskās saistības);
2)uzkrājuma aprēķina periodiskumu.
Uzkrājums dabas resursu nodokļa segšanai tiek aktualizēts/aprēķināts katru gadu ilgākā laika periodā (kamēr bioreaktorā tiek ievietoti atkritumi), saskaņā ar tobrīd zināmajiem parametriem. Katru gadu šis uzkrājums tiek pārrēķināts atbilstoši faktiskajai situācijai (atbilstoši paredzamajai DRN likmei, kas būs spēkā dienā, kad bioreaktorā tiks ievietots pēdējais atkritumu daudzums; diskonta likmei; apglabājamo atkritumu īpatsvaram).
2.Informāciju par veikto aprēķinu iesniedz Valsts vides dienestam atbilstoši A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai.
3. Uzkrājums DRN segšanai nākotnē apglabājamiem atkritumiem tiek veidots tikai attiecībā uz tām bioreaktora šūnām, kurās tiek ievietoti atkritumi, par kuru apsaimniekošanu bioreaktora apsaimniekotājs no atkritumu radītāja saņem atlīdzību par sniegto pakalpojumu.
Ja komersants, kas apsaimniekoja bioreaktora šūnu, periodā, kad šūnā tika ievietoti bioloģiski noārdāmie atkritumi, nebija uzsācis uzkrājuma veidošanu nākotnes DRN par apglabāšanu mērķiem, tad noteikumu projekts uz šādām bioreaktora šūnām neattiecas. Šajos gadījumos bioreaktora apsaimniekotājs pēc bioreaktora šūnas atvēršanas un tās satura pāršķirošanas dabas resursu nodokļa maksājumu veiks par faktiski apglabājamo atkritumu daudzumu.
Komersantam šādas DRN izmaksas būs iespējams iekļaut regulējamā sabiedriskā pakalpojuma tarifa aprēķinā, ja tās saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas.
Komersants, kas uzkrājumu ir uzsācis veidot periodā, kad bioreaktora šūnā tika ievietoti bioloģiski noārdāmie atkritumi, un pats atbilstoši piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajā termiņā turpina apsaimniekot šūnu arī pēc tās aizvēršanas, gūstot labumu no atkritumu gāzes, kas veidojas bioreaktorā, turpina uzkrājuma izmaksu apmēra korekciju atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem aktuālajiem parametriem, trūkstošās izmaksas ikgadēji atgūstot no tarifa (attiecībā uz nešķirotiem sadzīves atkritumiem (klase 200301 atbilstoši atkritumu klasifikatoram)) un maksas par sniegtajiem pakalpojumiem (attiecībā uz citiem bioreaktorā ievietotajiem bioloģiskajiem atkritumiem).
Komersants šādas DRN uzkrājuma izmaksas var iekļaut regulējamā sabiedriskā pakalpojuma tarifa aprēķinā, ja tās saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas.
1)uzkrājuma aprēķinā izmantojamos parametrus:
a)kalendārā gadā bioreaktorā ievietotais atkritumu daudzums;
b)bioreaktorā ievietotā citu atkritumu piejaukuma īpatsvars vidēji kalendārā gadā;
c)uzkrājuma aprēķinā tiek lietota DRN likme, kas būs spēkā dienā, kad bioreaktorā plānots ievietot pēdējo atkritumu daudzumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 20.1 panta 3.1 daļā noteiktajam, ka atkritumu apglabāšanas brīdī jāpiemēro tāda nodokļa likme par atkritumu apglabāšanu vai atkritumu sadedzināšanu, kas tika piemērota dienā, kad saskaņā ar Valsts vides dienestam sniegtajām ziņām bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums, tāpēc gadījumos, kad ir zināms bioreaktora šūnā pēdējā ievietojamā atkritumu daudzuma periods, uzkrājuma aprēķinā jālieto attiecīgā perioda likme par atkritumu apglabāšanu;
d)nākotnes saistību tagadnes vērtību noteikšanai lieto diskonta likmi, kas paredzēta uzkrājumu un iespējamo saistību vērtības aprēķināšanai. Likmes ir pieejamas Valsts Kases tīmekļvietnē https://www.kase.gov.lv/metodika/diskonta-likmes.
Diskontēšana ir aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību. Šajā aprēķinā tiek izmantota standarta finanšu aprēķinu formula, kur nākotnē saņemamās vai maksājamās naudas summas vērtība tiek reizināta ar diskonta faktoru 1/(1+DL)^n, kura vērtību aprēķina atbilstoši diskonta likmei (DL) un perioda ilgumam (n). Detalizētāki piemēri par diskontēšanas piemērošanu atrodami arī Valsts kases Grāmatvedības uzskaites rokasgrāmatā https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/PD/Metodika/Rokasgr%C4%81matas/Rokasgramata_gr_ved_uzskaite.pdf.
e)atlikušais periods līdz bioreaktorā ievietoto atkritumu apglabāšanas brīdim atbilstoši izsniegtajai A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai (tas ir periods gados līdz maksāšanas brīdim, kad atbilstoši A, B kategorijas atļaujā prognozētajam iestāsies faktiskās saistības);
2)uzkrājuma aprēķina periodiskumu.
Uzkrājums dabas resursu nodokļa segšanai tiek aktualizēts/aprēķināts katru gadu ilgākā laika periodā (kamēr bioreaktorā tiek ievietoti atkritumi), saskaņā ar tobrīd zināmajiem parametriem. Katru gadu šis uzkrājums tiek pārrēķināts atbilstoši faktiskajai situācijai (atbilstoši paredzamajai DRN likmei, kas būs spēkā dienā, kad bioreaktorā tiks ievietots pēdējais atkritumu daudzums; diskonta likmei; apglabājamo atkritumu īpatsvaram).
2.Informāciju par veikto aprēķinu iesniedz Valsts vides dienestam atbilstoši A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai.
3. Uzkrājums DRN segšanai nākotnē apglabājamiem atkritumiem tiek veidots tikai attiecībā uz tām bioreaktora šūnām, kurās tiek ievietoti atkritumi, par kuru apsaimniekošanu bioreaktora apsaimniekotājs no atkritumu radītāja saņem atlīdzību par sniegto pakalpojumu.
Ja komersants, kas apsaimniekoja bioreaktora šūnu, periodā, kad šūnā tika ievietoti bioloģiski noārdāmie atkritumi, nebija uzsācis uzkrājuma veidošanu nākotnes DRN par apglabāšanu mērķiem, tad noteikumu projekts uz šādām bioreaktora šūnām neattiecas. Šajos gadījumos bioreaktora apsaimniekotājs pēc bioreaktora šūnas atvēršanas un tās satura pāršķirošanas dabas resursu nodokļa maksājumu veiks par faktiski apglabājamo atkritumu daudzumu.
Komersantam šādas DRN izmaksas būs iespējams iekļaut regulējamā sabiedriskā pakalpojuma tarifa aprēķinā, ja tās saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas.
Komersants, kas uzkrājumu ir uzsācis veidot periodā, kad bioreaktora šūnā tika ievietoti bioloģiski noārdāmie atkritumi, un pats atbilstoši piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajā termiņā turpina apsaimniekot šūnu arī pēc tās aizvēršanas, gūstot labumu no atkritumu gāzes, kas veidojas bioreaktorā, turpina uzkrājuma izmaksu apmēra korekciju atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem aktuālajiem parametriem, trūkstošās izmaksas ikgadēji atgūstot no tarifa (attiecībā uz nešķirotiem sadzīves atkritumiem (klase 200301 atbilstoši atkritumu klasifikatoram)) un maksas par sniegtajiem pakalpojumiem (attiecībā uz citiem bioreaktorā ievietotajiem bioloģiskajiem atkritumiem).
Komersants šādas DRN uzkrājuma izmaksas var iekļaut regulējamā sabiedriskā pakalpojuma tarifa aprēķinā, ja tās saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Atkritumu apsaimniekošanas komersanti
Ietekmes apraksts
Noteikta kārtība kādā aprēķina dabas resursu nodokļu uzkrājumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/aa6d90c7-59bd-4771-94d4-b5cccd9b824c
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemtie iebildumi un priekšlikumi izvērtēti un iestrādāti noteikumu projektā un anotācija.
6.4. Cita informācija
Informācija apkopota tabulā “Viedokļu pārskats” (datne: viedoklu_parskats_23-TA-1835) un ievietota sadaļā "Papildu dokumenti".https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/5279cad8-3a57-4168-be36-49be4711b6c2/additional_documents
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi