Anotācija (ex-ante)

23-TA-542: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 769 "Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk - VAS) sastāvā, ņemot vērā institucionālās izmaiņas. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu projekts sagatavots, lai aktualizētu izmaiņas VAS sastāvā, kas radušās, ņemot vērā, pirmkārt, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai un, otrkārt, Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju, to pievienojot Valsts kancelejai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
VAS ir Ministru kabineta izveidota institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības (turpmāk — ES) lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā. VAS dalībnieki ar balsstiesībām un padomdevēja tiesībām noteikti Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 769 “Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos nolikums”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Latvijas Bankas likums, ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tika pievienota Latvijas Bankai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra rīkojumu Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju”, no 2023. gada 1. marta Valsts kanceleja pārņēma Pārresoru koordinācijas centra funkcijas. Pašreizējais VAS nolikums paredz, ka Valsts kanceleja, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Pārresoru koordinācijas centrs VAS sastāvā piedalās ar padomdevēja tiesībām. Papildus Valsts kancelejas atbildībā kopš 2023. gada 1. janvāra ir Eiropas Savienības Padomes civildienesta noteikumu darba grupa.
Pašreizējā nolikuma versijā noteikts, ka VAS personālsastāvu apstiprina Ministru prezidents. 2012. gada 5. aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 14 24. §) nolemts, ka sanāksmes  personālsastāvs jāapstiprina ar attiecīgā ministra rīkojumu.
Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" izmantots termins “tīmekļvietne”.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju, šīs institūcijas tiek dzēstas no institūciju ar padomdevēja tiesībām saraksta. Valsts kanceleja tiek izņemta no iestāžu ar padomdevēja tiesībām saraksta un tiek iekļauta VAS sastāvā ar balsstiesībām saistībā ar Valsts kancelejas atbildības palielināšanos darbā ar ES jautājumiem. Savukārt Latvijas Banka jau bija VAS sastāvā ar balsstiesībām. 
Noteikumu 4. punkts tiek precizēts atbilstoši terminoloģijai, kāda izmantota Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", proti, aizstāts termins “mājaslapa internetā” ar  “tīmekļvietne”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi